2011. gadā, visticamāk, varam rēķināties ar dārgāku elektrību.
2010. gads enerģētikā teju visiem Latvijas patērētājiem iezīmējies ar izmaksu sadārdzinājumu - galvenokārt par dabasgāzi. Atkarībā no patēriņa grupas cenu pieaugums šovasar sasniedza aptuveni 30%. Daudz šogad arī politiskajā priekšvēlēšanu gaisotnē tika runāts par dabasgāzes tarifu samazināšanas iespējām - ekonomikas ministrs Artis Kampars pauda gatavību šo jautājumu risināt personīgās sarunās ar Gazprom. Gāzes biznesa pārstāvji gan norādīja, ka sarunas ar Gazprom notiekot kompānijas - Latvijas Gāzes - nevis politiķu līmenī un pašlaik Latvijas Gāze esot izstrādājusi jaunu cenu līgumu ar Gazprom 2011. gadam, kurā pamainīta gāzes iepirkuma formula un tāpēc nākamgad gāze varētu būt par 10-15% lētāka. Tomēr Gazprom šo līgumu vēl nav parakstījis. Kas attiecas uz Latvijas gāzes cenu prognozi, tad visaugstākais dabasgāzes cenu punkts tika sasniegts no šā gada aprīļa līdz oktobrim, kad lielajiem lietotājiem cena sasniedza 195 Ls/1000 m3, bet mazajiem - 180 Ls/1000m3. Pašlaik lielajiem lietotājiem - virs 25 tūkst. m3 patēriņa dabasgāzes cena ir kritusies līdz 170 Ls/1000 m3, bet mazajiem dabasgāzes lietotājiem, to skaitā mājsaimniecībām, gāzes tarifi mainīsies 2011. gada 1. janvārī. Tiem, kas dabasgāzi izmanto apkurē, tarifi samazināsies par 7%, savukārt plītiņu lietotājiem par 4%. Rūpnieciskiem klientiem pagaidām tiek prognozēts tarifu samazinājums vidēji par 5%. Šogad izdevās izvairīties no dabasgāzes akcīzes nodokļa, kas patērētājiem ļāva ietaupīt 5-8%, tomēr no nākamā gada 1. jūlija dabasgāzes akcīze 15,6 Ls apmērā uz 1000 m3 stāsies spēkā. Tāpat pieaugs PVN - elektrības patērētājiem līdzšinējo 10% vietā būs jāmaksā 22%, bet dabasgāzei mājsaimniecībām samazinātā PVN likme pacelta no 10 uz 12%.
Augs visas sadaļas
Tomēr tā ir tikai viena enerģētikas izmaksu pieauguma daļa. Nākamgad pavasarī, visticamāk, varētu atkal tikt pacelti elektroenerģijas tarifi mājsaimniecībām - tie nav pieauguši kopš 2008. gada pavasara. Elektrības izmaksas kāps arī uzņēmumiem, lai arī precīzi prognozēt palielinājumu vēl nav iespējams. Kas attiecas uz mājsaimniecībām, tad maksājumi noteikti sadārdzināsies par obligātā iepirkuma komponentes daļu (OIK), kas pašlaik mājsaimniecību tarifā ir 0,00563 Ls/KWh, bet realitātē jau ir sasniegusi 0,01150 Ls/KWh. Šo lielāko OIK komponenti elektrības tirgū esošie uzņēmumi jau maksā, kamēr mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem Latvenergo šo starpību subsidējot no saviem ieņēmumiem par pārdoto elektrību. Regulators jau norādījis, ka OIK izmaksas Latvijā ir ļoti lielas - aptuveni 150 milj. Ls gadā. Tā kā OIK maksājumus atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas staciju īpašnieki var saņemt 10 gadus, tad patērētājiem šo gadu laikā par labu šo staciju īpašniekiem nāksies šķirties no vairākiem miljardiem latu, norādījis SPRK padomes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš. Otra komponente, kas celsies, ir pārvades un sadales tarifi. Te gan regulators pagaidām galīgo tarifu versiju vēl nav apstiprinājis, bet lēšams, ka šis pieaugums nebūs mazāks par 8%. Trešā tarifa sastāvdaļa, kam arī paredzēts kāpums, ir pati elektrības cena - Nord Pool biržā nākamā gada vidējā elektrības tirdzniecības cena tiek prognozēta par aptuveni 13% augstāka - no 53 līdz 57 eiro/MWh, kamēr šogad tā bija 42 - 48 eiro/MWh. Grūti prognozēt, kā tas ietekmēs saistīto lietotāju izmaksas, bet brīvajā tirgū esošajiem elektrības lietotājiem, kam nākamgad jāpārslēdz līgumi, jārēķinās ar dārgāku elektrības cenu.
Parādnieku problēma
Grūtus laikus pašlaik pārdzīvo daudzi centralizētās siltumapgādes uzņēmumi. Uz apkures sezonas sākumu iedzīvotāju parādi, pēc Pašvaldību savienības datiem, bija pārsnieguši 20 milj. Ls. Daudzviet parādi par apkuri pēdējās apkures sezonas laikā ir pieauguši dubultā un iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ dzēšas ļoti lēni. Latvijā ap 70% centralizētā siltuma nodrošina no Krievijas iepirktā dabasgāze, kuras cenas, kā DB jau rakstīja, šogad jūtami pieauga. Jau pirmskrīzes gados norēķinu kavēšanās dēļ siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiem apkures sezonas sākumā nācās izturēt aptuveni 45 dienu ilgu likviditātes problēmu periodu. Nevar izslēgt, ka 2010./2011. gada apkures sezonā vēl iestājas atsevišķu pilsētu siltumapgādes uzņēmumu maksātnespēja; tās iedzīvotāju parādu dēļ nespēj norēķināties par saņemto dabasgāzi. Tas var radīt nopietnas konsekvences visai centralizētās siltumapgādes industrijai.