Lietuvas prezidentes galvenais padomnieks ekonomikas un enerģētikas jautājumos Nerijus Udrenas Visaginas AES projektu uzskata par nozīmīgāko mūsu divpusējās un visas Baltijas attiecībās uz daudziem gadiem.
Latvijas un Lietuvas saimnieciskās attiecības zeļ, kaut ir arī virkne konfliktu. Tomēr Latvijas bijušais vēstnieks Lietuvā Alberts Sarkanis DB ir teicis, ka bažījas par atsvešināšanās draudiem starp mūsu tautām. Vai no jūsu skatu punkta ir kas tāds vērojams?
Nebūt ne. Mums ir cieša sadarbība daudzās jomās. Arī Visaginas AES ar piecu miljardu eiro investīcijām būs reģionāla nozīme. Ja tāda nebūtu, nebūtu arī investīcijas, kas noteikti ļoti mainīs visu mūsu biznesa kultūru. Lai šādu investīciju apkalpotu, būs vajadzīga celtniecības un daudzu citu jomu pakalpojumu iesaiste. Šiem uzņēmumiem būs jāceļ savu biznesa kvalitātes līmeni, lai tie kvalificētos šādai līdzdalībai. Tas dos impulsu visām trijām Baltijas valstīm – celtniecībā, metāla un cementa ražošanā un citur. Tas ir liels izaicinājums, kas dos labumu mūsu ekonomikām ne tikai tieši, bet arī netieši – ceļot pakalpojumu un kvalitātes līmeni.
Mums ar Latviju ir laba sadarbība ne vien enerģētikā, bet arī ES jaunā finanšu perioda sakarā, kur, piemēram, mums ir kopēja stingra nostāja par lauksaimniecības politiku. Ir vairākas jomas, kur mūsu intereses ir ļoti līdzīgas, un, manuprāt, mēs tās kopā pārstāvam itin labi. Arī Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbības jomā.
Vai Visaginu uzstādāt kā vissvarīgāko aktualitāti mūsu sadarbībai?
Tā šķiet. Visas trīs mūsu valstis varētu piedalīties šai «laulībā uz simts gadiem». Tāpat kā laulībā arī šeit visu ir iepriekš jāpārrunā un jānoskaidro – tā nav kaut kāda kurpju rūpnīca, ko mēs taisāmies būvēt. Tas būs pamatīgi, bet tas varētu būt arī audzinoši gan mūsu biznesiem, gan politikai.
Protams, pirmām kārtām tas būtu lēts enerģijas avots mūsu industrijām. Pasaulē tā būs ražošanas konkurētspēja, kas noteiks valstu nākotni, tāpēc mums ir nepieciešama lēta un droša enerģija.
Gan Latvijas, gan Igaunijas puses vēl aizvien nav pilnībā pārliecinātas tieši par Visaginas projekta ekonomisko pusi un enerģijas galējām izmaksām.
Esmu bijis Somijā Olkiluoto AES – abos reaktoros un trešajā, kas vēl top, nesen arī ASV un Vācijā, un tur aiz pieņemtajiem lēmumiem ir skaidri redzama loģika: šādi elektrību ir iespējams saražot par maksimāli zemāko cenu – 1,5 eirocentiem kilovatstundā, kā tas ir Somijā.
Tās gan ir jau vecas stacijas, kam nav jāatpelna investīcijas.
Bet tām ir jau jāsāk atlikt naudu slēgšanas laikam. Tāpēc AES projekts ir ļoti jēdzīgs. Turklāt Visagina būs vēl modernāka par Olkiluoto un arī izmērā lielāka, kas nozīmē – ekonomiskāka. Ierēķinot visus drošības pasākumus, mums būtu jābūt spējīgiem saražot elektrību par 1,5 eirocentiem.
Var jau arī dedzināt ogles un slānekļa gāzi, tomēr ilgtermiņā visi citi enerģijas avoti ies mazumā, bet vajadzības būs jānodrošina. Lielās ekonomikas ar daudzajiem iedzīvotājiem rāpjas laukā no nabadzības, tām veidojas vidusšķira – Indijā un Ķīnā. Tas prasīs milzīgus enerģijas apjomus, kas ietekmēs cenas. Arī mums ir jādomā tālākā perspektīvā.
Visaginas sakarā Lietuvas puse runā par Krievijas lomu projekta nomelnošanā, tomēr vai pieļaujat, ka Latvijas un Igaunijas vērtētājiem var būt sava, ne Krievijas inspirēta, skepse?
Pirms lēmumu pieņemšanas katram ir jākalkulē savu izdevīgumu. Savas kalkulācijas mēs jau esam izdarījuši – esmu izlasījis tonnām pētījumu un novērtējumu, arī no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras par enerģijas piegāžu un drošības variantiem. McKinsey & Company pat divreiz pārbaudīja projekta finansiālās aplēses. Tāpat arī mūsu pašui zinātniekiem bija pamatīgs pētījums 2004. gadā.
Latviešiem ir Daugava, igauņiem – slānekļa gāze, bet mums pēc Ignalinas AES slēgšanas ir enerģijas trūkums. Turklāt reģionā notiek infrastruktūras novecošanās. Ko Polija darīs pēc 2016. gada? Un Krievija? Jo ir aplēses, ka viņi savā enerģētikā neiegulda pietiekami. Nākotnē investīcijas kļūs vēl sarežģītākas, un enerģētika prasa nepārtrauktus ieguldījumus, citādi rodas tādi piegāžu «pudeles kakli» kā Kalifornijā, kur vienubrīd elektrība vienkārši pazūd.
Tāpēc mums vienmēr jābūt ļoti nopietniem un uzmanīgiem par investīcijām enerģētikā, un nevar vadīties tikai no apsvērumiem, ka man nepatīk, piemēram, kā izskatās tie vēja ģeneratori. Tepat netālu Vācija ir piemērs novēlotu investīciju riskam. Viņu problēma gan nav tik daudz enerģijas saražošana cik augstsprieguma pārvadiem no ziemeļiem uz dienvidiem. Tajos nav ieguldīts, un nu ir problēmas – šoziem bija četrreiz vairāk avārijas situāciju nekā pērn.
Tā kā ir vairāki iemesli, kāpēc Visaginas AES ir nozīmīga mums visiem reģionā.
Pilnu interviju lasiet 13. jūnija DB!