«Runas par «brīvi pieejamo miljardu» Visaginas AES projektam ir jāaizmirst. Tāda nav, un tas «radīsies» tikai tad, ja projekts būs komerciāli izdevīgs un šādu finansējumu projekta īstenotāji spēs piesaistīt,» Latvijas Vēstneša portālā norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka Latvija nepakļausies spiedienam parakstīt kādus saistošus dokumentus, kamēr no Lietuvas puses nebūs saņemtas atbildes uz neskaidriem jautājumiem par Visaginas AES.

«Miljards eiro, ko daudzos un dažādos veidos mīl piesaukt kā ieguldījumu Lietuvas ekonomikā, «ko taču varētu izmantot tepat Latvijā», patlaban nestāv valsts budžetā vai Latvenergo kasē un «negaida», kad liksim to lietā. Tā ir summa, kas būtu pieejama, turklāt ne no valsts budžeta līdzekļiem, tikai šim konkrētajam projektam, Latvenergo piesaistot finansējumu no starptautiskām eksportkredītu aģentūrām un finanšu institūcijām,» norāda ekonomikas ministrs.

Viņš pauž, ka nevar izslēgt iespēju, ka Latvenergo investīcijas Visaginas AES būvniecības laikā varētu samazināt Latvenergo peļņas dividendes valstij, bet, īstenojot komerciāli izdevīgu projektu, stacijas darbības laikā, kas būs 60 gadi, Latvenergo peļņa potenciāli var pieaugt un attiecīgi – arī izmaksātās dividendes.

Lielbritānijas kompānija Project Financing Solutions Limited, ar kuru a/s Latvenergo, iespējams, slēgs līgumu par Visaginas AES finanšu konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, adresi reģistrējusi privātmāju rajonā, tomēr, kā Db.lv skaidroja Lielbritānijas konsultāciju grupas pārstāvji, faktiskā uzņēmuma adrese atrodama Vinčesteras Pilsētas Biznesa centrā (City Business Centre) norādot, ka tā ir daudzu uzņēmumu normāla prakse Lielbritānijā.

«Kompānijas juridiskā adrese tiešām reģistrēta Vaildvūdā, Feirvelas ielā, Šafordā Vinčesteras pilsētā (Wildwood, Fairfield Road, Shawford, Winchester, Hampshire SO21 2DA UK), jo šajā adresē reģistrēts arī kompāniju administrējošais uzņēmums Wildwood Investments Limited, tomēr kompānijas faktiskā adrese jeb birojs atrodas Pilsētas Biznesa centrā,» Db.lv norādīja Project Financing Solutions Limited pārstāvji.

«Tā kā uzņēmuma sekretārs atbild par visu tā administrāciju, Lielbritānijā ir diezgan normāli, ka kompānijas juridiskā adrese ir kompānijas sekretāra, grāmatveža vai jurista mājvietā, nevis kompānijas galvenajā uzņēmējdarbības vietā,» norāda konsultantu grupas pārstāvji. Jau vēstīts, ka uzņēmumam ir trīs darbinieki un tā gada apgrozījums ir aptuveni 722 tūkst. Ls.

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Atomelektrostaciju (AES) Latvijā vajadzēja izbūvēt jau pirms 15 gadiem, un tagad domāt par AES projektiem Baltijā ir gandrīz vai par vēlu, intervijā laikrakstam Diena norādīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) vadītājs Andis Kārkliņš.

Jautāts, vai Latvijai vajadzētu piedalīties Visaginas AES projektā, ja Lietuva tomēr lemtu tā attīstīšanai par labu, LAEF vadītājs pauda, ka «teorētiski būtu ļoti labi kooperēties ar lietuviešiem, tomēr jāņem vērā, ka Latvijas sadarbība ar Lietuvu dažādos projektos nemaz tik gludi nerit».

«Man grūti noticēt, ka Latvijas juristi šoreiz būtu tik spēcīgi, ka noslēgs tādu līgumu, kas paredzēs - ja ieguldīsim miljardu Visaginas AES, tad mums Latvijā nākamos trīsdesmit gadus būs lētāka elektrība. Patiešām neticu,» pauda A. Kārkliņš.

«Visticamāk, Latvijas finansiālais ieguldījums Visaginas AES projektā būtu dāvana kaimiņiem lietuviešiem,» rezumēja LAEF vadītājs.

Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts ir miris, paziņojis projekta autors un bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks.

Viņš atzina, ka iecere projektu padarīt par reģionālu plānu izrādījusies neiespējama.

«Tagad mēs varam runāt par Visaginas kodolstacijas projektu kā par vakardienu. Patiešām, pašlaik projekts ir miris,» Sekmoks sacīja intervijā Eiropas Humanitārās universitātes Mediju centram, kas tapa sadarbībā ar ziņu aģentūru BNS.

Visaginas AES skaidri parāda, ka šeit nedarbojas reģionālais modelis, teica Sekmoks, uzsverot, ka ir jāizlemj par elektrības ražošanu un jāpārskata enerģētikas stratēģija.

«Pirmais secinājums ir tas, ka reģionālais modelis nedarbojas ar tāda apmēra un sarežģītības projektiem, tas vienkārši nav piemērots. Otrs secinājums attiecas uz to, ko mēs darīsim ar enerģijas ražošanu. Mums tās trūkst. Elektrība ir kā maize, kā ūdens. Mēs bez tās nevaram. Trešā lieta ir tas, kur dodamies,» klāstīja bijušais ministrs.

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Patlaban par a/s Latvenergo iepirkumu konkursa par finanšu konsultāciju sniegšanu Visaginas AES projektā uzvarētāju noteikta kāda Lielbritānijas firma Project Financing Solutions Limited, kurai ir trīs darbinieki un kuras gada apgrozījums ir 722 tūkst. Ls.

Par konkursa rezultātiem sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniedzis zvērinātu auditoru un konsultāciju uzņēmums Deloitte Latvia, kurš gan patlaban vēl nesniedz informāciju par sūdzības iemeslu.

Savukārt a/s Latvenergo no IUB ir saņēmusi informāciju par iesniegumu, «kurā SIA Deloitte Latvia pauž savu neizpratni par to,

ka starp trim pretendentiem ir izvēlēts lētākais piedāvājums (mēneša maksa 27,5 tūkst. eiro) , nevis par aptuveni 54% (60 tūkst. eiro) vai 60% (79 tūkst. eiro) augstākās citu pretendentu noteiktās cenas», norāda Latvenergo pārstāvji. A/s Latvenergo pauž, ka izvērtēšana tika veikta pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma.

Pēc Lietuvā notikušā referenduma, kurā kaimiņvalsts iedzīvotāji neatbalstīja Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecību, Latvenergo gaidīs Lietuvas valdības un parlamenta lēmumus, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš piekrita vērtējumam, ka referenduma iznākums Lietuvā palielina riskus, kas saistīti ar Visaginas AES celtniecību. Esošo situāciju varētu salīdzināt ar braukšanu vilcienā, kad projekta dalībnieki brauc vienā vilcienā ar noteiktu galamērķi un lokomotīves vagonā atrodas Lietuvas komanda, kura pēkšņi uzsākusi nopietnas diskusijas un pārdomas vai vispār braukt uz priekšu.

A. Žīgurs tomēr norādīja, ka patlaban vilciens vēl ir uz sliedēm un iet uz priekšu. «Cik es zinu, Lietuvā patlaban strādā vairāki desmiti Japānas kompānijas Hitachi speciālisti, kuri veic dažādus priekšdarbus. Latvijas un Igaunijas energokompānijās strādā projektu komandas, kuru uzdevums ir savākt maksimāli daudz informācijas,» skaidroja Ā. Žīgurs.

Lai AS Latvenergo piedalītos Visaginas atomelektrostacijas (Visaginas AES) projekta kompānijas dibināšanā, tiks dibināta Latvenergo 100% piederoša kapitālsabiedrība Visaginas AES investīciju pārvaldībai, paredz šodien valdībā atbalstītais rīkojums Par piekrišanas sniegšanu akciju sabiedrības Latvenergo izšķirošās ietekmes iegūšanai jaundibināmā kapitālsabiedrībā.

Meitaskompānijas pamatkapitāls sākotnēji plānots 100 000 latu apmērā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka valdības atļauja uzņēmuma izveidei bijusi nepieciešama, lai brīdī, kad valstis jau būs panākušas konkrētākas vienošanās, Latvijas puse būtu gatava turpmākajam darbam.

Patlaban tiek plānots, ka šī projekta koncesijas līgums tiks parakstīts šovasar. Latvijas puses iespējamie ieguldījumi tiek lēsti līdz vienam miljardam eiro (702 miljoniem latu). Šos līdzekļus varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītu aģentūrām, kā arī daļa būtu jānodrošina Latvenergo.

Japānas korporācija «Hitachi», kas savulaik tika izraudzīta Lietuvā iecerētās Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta īstenošanai, slēgusi savu pirms gandrīz sešiem gadiem atvērto pārstāvniecību Lietuvā.

Lielbritānijā reģistrētā «Hitachi Europe Limited» informējusi Lietuvas Reģistru centru, ka 12.oktobrī nolēmusi izbeigt Lietuvas pārstāvniecības darbību. Tiesa, projekta īstenošanai izveidotās kompānijas «Hitachi Visaginas Project Investment» reģistrācija joprojām nav anulēta.

«Hitachi» pārstāvniecība Lietuvā tika izveidota 2012.gada februārī. Tobrīd uzņēmuma vadītājs Akira Šimizu izteicās, ka «Hitachi» ienākšana Lietuvā ļaus korporācijai izvērst darbību ne tikai šai valstī, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs un Skandināvijā. Viņš arī pauda viedokli, ka Lietuvā pastāv potenciāls, lai attīstītu ne tikai atomelektrostacijas projektu, bet arī citus enerģētikas un infrastruktūras projektus.

Lietuvas prezidentes galvenais padomnieks ekonomikas un enerģētikas jautājumos Nerijus Udrenas Visaginas AES projektu uzskata par nozīmīgāko mūsu divpusējās un visas Baltijas attiecībās uz daudziem gadiem.

Latvijas un Lietuvas saimnieciskās attiecības zeļ, kaut ir arī virkne konfliktu. Tomēr Latvijas bijušais vēstnieks Lietuvā Alberts Sarkanis DB ir teicis, ka bažījas par atsvešināšanās draudiem starp mūsu tautām. Vai no jūsu skatu punkta ir kas tāds vērojams?

Nebūt ne. Mums ir cieša sadarbība daudzās jomās. Arī Visaginas AES ar piecu miljardu eiro investīcijām būs reģionāla nozīme. Ja tāda nebūtu, nebūtu arī investīcijas, kas noteikti ļoti mainīs visu mūsu biznesa kultūru. Lai šādu investīciju apkalpotu, būs vajadzīga celtniecības un daudzu citu jomu pakalpojumu iesaiste. Šiem uzņēmumiem būs jāceļ savu biznesa kvalitātes līmeni, lai tie kvalificētos šādai līdzdalībai. Tas dos impulsu visām trijām Baltijas valstīm – celtniecībā, metāla un cementa ražošanā un citur. Tas ir liels izaicinājums, kas dos labumu mūsu ekonomikām ne tikai tieši, bet arī netieši – ceļot pakalpojumu un kvalitātes līmeni.

Vēja enerģijas attīstīšana Lietuvā var palīdzēt valstij uzlabot savu enerģētisko neatkarību un kompensēt iztrūkumu elektroenerģijas bilancē, kas radies slēdzot Ignalinas atomelektrostaciju (AES).

Kā aprēķinājusi Lietuvas Vēja enerģijas asociācija, līdz 2015. gadam kaimiņvalstī vēja enerģijas kapacitāte varētu sasniegt 500 megavatus, kas savukārt nodrošinātu ceļu uz enerģētisko neatkarību bez kodolenerģijas, vēsta Bloomberg.

Oktobrī vairāk nekā 60 procenti Lietuvas vēlētāju nesaistošā referendumā noraidīja Visaginas AES celtniecību, kas tiktu izbūvēta slēgtās Ignalinas AES vietā. Novecojušās Ignalinas AES slēgšana bija viens no pamatnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES). Iepriekš Ignalinas AES saražoja aptuveni 85% no Lietuvas patērētās elektroenerģijas un kopš tās slēgšanas ievērojami pieauga kaimiņvalsts elektrības importa apmēri.

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules enerģijas ražotājiem, jāņem vērā daži būtiski fakti. Pirmkārt, AS "Sadales tīkls" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ.

Uzņēmums vairs nespēj izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem. Otrkārt, jaunā tarifa struktūra iespējami tuvināta pakalpojuma izmaksām. Tāpēc faktiskais izmaksu pieaugums var būt atšķirīgs atkarībā no konkrēta pieslēguma un klienta patēriņa paradumiem.

Jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās 

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus...

Vai saules paneļi joprojām ir izdevīgi?

Jā. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Tarifa izmaiņas skars visas mājsaimniecības - gan tradicionālos patērētājus, gan t.s., aktīvos klientus - elektrības ražotājus mikroģenerācijā; tas būs atkarīgs no pieslēguma jaudas un elektrības patēriņa paradumiem. Mikroģenerācijas klientiem tāpat kā līdz šim tiks piemērots tāds pats tarifs kā citām mājsaimniecībām ar atbilstošiem pieslēguma parametriem – ne lielāks un ne mazāks. Tomēr tieši mājsaimniecības, kas uzstādījušas saules paneļus, iespējams, saņēmušas arī valsts atbalsta programmas maksājumu vairāku tūkstošu eiro apmērā, pauž īpašu satraukumu par tarifa kāpumu, pat 700% apmērā.

Te nepieciešams viest skaidrību. Ir tiesa, ka mājsaimniecībām ar 3 fāzu pieslēgumu tieši tarifa fiksētās daļas jeb maksas par pašu pieslēgumu sadales tīklam sadārdzinājums būs diezgan būtisks. Jā, tas skars arī mikroģenerācijas klientus. Tomēr kopējo maksu par sadales pakalpojumu veido gan fiksētā, gan mainīgā tarifa komponente. Fiksētā - par pieslēgumu, mainīgā - par pārvadītajām kilovatstundām. Piemēram, mājsaimniecība ar trīs fāzu 32A pieslēgumu un vidējo patēriņu 500 kWh mēnesī, līdz šim par sadales pakalpojumu maksāja 26,78 EUR, no tiem 6,4 EUR fiksētā daļa, 20,38 EUR mainīgā. Atbilstoši izmaiņām maksa pieaugs par aptuveni 145% un būs 65,44 EUR, no kuriem 47,27 EUR fiksētā daļa un 18,18 EUR mainīgā. Ja skatāmies uz pārliecinoši lielāko klientu grupu, aptuveni 600 tūkst. mājsaimniecībām, ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu ap 100 kWh mēnesī, izdevumi par sadales pakalpojumu varētu pieaugt par 6 līdz 8 EUR.

Ja mājsaimniecība pilnīgi visu sev nepieciešamo elektroenerģiju saražo pati un neko nenodod tīklā, tad, protams, tā maksās tikai fiksēto pakalpojuma daļu - tātad mazāk nekā citas mājsaimniecības, kuras arī saņem elektroenerģiju no tīkla un attiecīgi maksā gan tādu pašu fiksēto tarifa daļu, gan arī mainīgo - atbilstoši patēriņam. Atsakoties no saules paneļiem, mājsaimniecība maksātu gan šo fiksēto, gan mainīgo tarifa daļu, gan turklāt vēl iegādātos elektroenerģiju no tirgotāja. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums.

Tarifa projekta pamatotību vērtēs SPRK. Arī “Sadales tīkls” cer, ka tā apspriešanas periodā elektroenerģijas cenas prognoze vēl samazināsies, un tas atstās pozitīvu - izmaksas mazinošu iespaidu uz tarifa projektu. Papildus tam, ja tarifa piemērošanas laikā elektroenerģijas cenas turpinās kristies, tad regulējuma projekts paredz sistēmas operatoram pienākumu jau nākamajā gadā koriģēt tarifa vērtības uz leju. Tomēr tas nekādā veidā nemaina faktu, ka sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai ir konkrētas izmaksas (tīkla uzturēšana, atjaunošana, attīstība u.tml.) un ka maksa tiek attiecināta uz tiem, kuri šo pakalpojumu izmanto.

Jaunā tarifa struktūra veidota tā, lai mudinātu klientus izvēlēties efektīvu pieslēgumu, samērojot tehniskās iespējas jeb pieslēguma jaudu ar savām faktiskajām vajadzībām. Joprojām samērā liela klientu daļa uztur lielāku pieslēguma jaudu nekā nepieciešams, tas sistēmai rada papildu slogu un palielina izmaksas, kā arī liedz jauniem klientiem izmantot jau izbūvēto, teorētiski aizņemto, bet faktiski nenoslogoto jaudu. Tāpēc aicinām ikvienu klientu pārskatīt savus patēriņa paradumus un attiecīgi nepieciešamo pieslēguma jaudu.

Viena no izskanējušām bažām ir par to, ka mājsaimniecības, uzstādot saules paneļus, tika piespiestas palielināt pieslēguma jaudu, lai varētu saņemt valsts atbalstu, bet tagad būs spiestas maksāt vairāk. Jāņem vērā, ka jaudas ierobežojumi VARAM atbalsta saņēmējiem veidoti, lai nodrošinātu optimālu balansu starp iekārtas ražošanas jaudu, klienta patēriņu un potenciālo ietekmi uz tīklu un tā attīstības izmaksām. Piemēram, lai saules paneļus uzstādīt un saņemt arī valsts atbalstu varētu pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits, turklāt vasarās neveidotos tīkla pārslodze. Gadījumi, kad klients ir izvēlējies palielināt pieslēguma jaudu, lai uzstādītu lielākas jaudas mikroģeneratoru un vienlaikus saņemtu valsts atbalstu, ir ļoti reti, saskaņā ar "Sadales tīkla” datiem tie ir mazāk nekā 1% gadījumu.

Šīs mājsaimniecības ietekmēs sadales tarifa fiksētās daļas pieaugums, bet tas nenozīmē, ka kļūst neizdevīgi saules paneļi. Saules paneļi neaizvieto sadales pakalpojumu, saules paneļi aizvieto nepieciešamību pirkt elektrību no kāda cita.

Vai plānotās tarifa izmaiņas būs šķērslis lielo zaļās enerģijas projektu attīstībai?

Ir tiesa, ka zaļās enerģijas ražošanas komerciālajiem projektiem (ne mikroģenerācijas klientiem un tiem, kuri ražo elektrību primāri savam pašpatēriņam) tarifs pieaugs par 570%. Par šo arī mēs paši esam pauduši bažas, un turpināsim to darīt. Iemesls ir vienkāršs. AS “Augstsprieguma tīkls” nepiemēro “Sadales tīkls” ražotāju tarifu, attiecīgi par visām jaudām tiek maksāts patērētāju tarifs. Arī situācijās, kad jaudas būtu mazināmas, jo patērētājiem tās nav nepieciešamas, ražotāju rezervētās jaudas liedz samazināt transformatoru jaudas.

Attiecīgi uz ražotājiem ir pamatoti attiecināt tādu izmaksu apjomu, kādu “Sadales tīkls” par jaudu maksā “Augstsprieguma tīkls”. Faktiski "Sadales tīkls" tālāk ir spiests novirzīt šīs izmaksas uz ražotājiem, jo būtu nepamatoti šīs izmaksas izlīdzināt pa dažādām patērētāju grupām. Esam vērsuši gan pārvades operatora, gan SPRK uzmanību, aicinot AS "Augstsprieguma tīkls" pārskatīt šos, mūsuprāt, netaisnīgos izmaksu attiecināšanas principus, jo citiem pārvades operatora klientiem ģenerācijas komponentes maksa ir pat samazināta. Tarifam saskaņā ar Eiropas rekomendācijām ir iespējami jāseko izmaksu struktūrai, jābūt pamatotam un caurspīdīgam. Tāpēc šobrīd tarifa priekšlikumā sadales sistēmai pieslēgtajiem klientiem tarifa pieaugums atbilst pārvades tarifa maksai, kas iekļauta sadales pakalpojumā.

"Sadales tīkls" joprojām ir gatavs darīt visu, lai pieņemtu tīklā ikvienu zaļās enerģijas kilovatstundu, un tam jānotiek sabalansēti gan izmaksu, gan investīcju ziņā, lai ieguvēji ir gan zaļās enerģijas ražotāji, gan patērētāji.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Iesaistīšanās Visaginas AES projektā gan Latvenergo, gan Eesti Energia var būt pārāk riskanta, šodien raksta Dienas bizness.

Par to informējusi kredītreitinga aģentūra Moody’s. Ja Latvenergo un Eesti Energia šajā projektā tomēr iesaistīsies, uzņēmumiem jārēķinās ar kredītreitinga samazinājumu, norāda Moody’s. Pašlaik gan Eesti Energia, gan Latvenergo kredītreitings ietilpst tā saucamā vidēja riska grupā un ir attiecīgi Baa1 un Baa3, taču tas vēl ir vērtējams kā stabils. «Šāds Moody’s paziņojums ir signāls, ka Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts tiek vērtēts kā gana riskants un Latvenergo šajā projektā bez valsts palīdzības tomēr var neizdoties veiksmīgi darboties,» vērtē enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. DB jau rakstīja, ka Latvenergo Visaginas AES varētu iesaistīties ar 1 miljardu eiro lielu finansējumu par to pretim saņemot 20% no jaunceļamās AES kopējās jaudas, kas lēsta uz 1350 MW.

«Vienīgais lielais nopietno jaudu projekts, uz kuru mēs liekam cerības, ka tas mums nesīs peļņu, ir Visaginas AES»

To DB sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Valdība devusi atļauju valsts kapitālsabiedrībai a/s Latvenergo dibināt meitasuzņēmumu, kura nākotnes uzdevums būs pārvaldīt Latvenergo investīcijas Visaginas atomelektrostacijā (AES). Jaunās kompānijas pamatkapitāls varētu būt 100 tūkst. Ls. Pēc pašreizējām aplēsēm, Latvenergo kaimiņvalsts AES varētu nākties ieguldīt aptuveni vienu miljardu eiro, par to par pašizmaksu pretim saņemot 20% no šajā stacijā saražotās jaudas. Daļu nepieciešamo līdzekļu varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītaģentūrām, daļa kredītu veidā būtu jāpiesaista pašam Latvenergo, skaidro Ekonomikas ministrija (EM). Tiesa, precīzs investīciju apjoms būs zināms brīdī, kad/ja sarunas starp trīs Baltijas valstīm, kuru energokompānijas ir paudušas interesi par iesaistīšanos Visaginas projektā, un Visaginas AES stratēģisko investoru Hitachi, beigsies veiksmīgi, sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņaprāt, šīs sarunas un interešu saskaņošana var aizņemt vēl pāris gadus, lai gan koncesijas līgumu, iespējams, varēs parakstīt jau šovasar.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs noraidījis medijos izskanējušo pieņēmumu, ka lietuvieši varētu celt Visaginas atomelektrostaciju (AES) vieni bez reģionālo partneru - Latvijas un Igaunijas - līdzdalības.

«Uzcelt jau var jebko, bet ko darīt tālāk? Nē, tādu iespēju mēs noteikti neapsveram un nerunājam par šā projekta īstenošanu sadarbībā vienīgi ar [stratēģisko investoru] Hitachi,» premjers sacījis, atbildot uz žurnālistu lūgumu komentēt minēto informāciju.

Kā trešdien rakstīja Verslo žinios, Lietuvas institūcijās sākts spriest, vai būtu iespējams šo projektu īstenot tikai kopā ar tehnoloģijas ražotāju - konsorciju Hitachi-GE, uzņēmuma akcijas vai nu sadalot proporcionāli, vai arī Lietuvai pārņemot 80% no tām.

«Šobrīd Eiropā nav ekonomiski pamatotu investīciju enerģijas ražošanā, pastāv tikai subsidēšana,» izdevumam sacījusi kāda Lietuvas amatpersona, kas nav vēlējusies nosaukt savu vārdu.

Pie Lietuvas vēstniecības aizvadīts biedrības Enerģija Tautai pikets pret Latvijas dalību Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecībā un viena miljarda eiro ieguldīšanu paaugstinātas bīstamības projektā, kas atradīsies 15 kilometru attālumā no robežas.

Pikets pie Lietuvas vēstniecības Rīgā, Rūpniecības ielā 24 notika no 13.00 līdz 14.00. Biedrība norāda, ka piketa mērķis, pirms gaidāmā referenduma Lietuvā, bijis atbalstīt Visaginas AES celtniecības pretiniekus kaimiņvalstī. Piketu atbalstīja arī Latvijas Zaļā Partija.

Iepriekš biedrība vērsās pie prezidenta Andra Bērziņa ar aicinājumu izsludināt referendumu par Latvijas dalību Visaginas AES projektā. Biedrība aicinājumā pauda uzskatu, ka iedzīvotājiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums izteikt savu viedokli par to, vai Latvijai ir vērts piedalīties VAES celtniecībā, ieguldīt naudu svešā ekonomikā un no ekoloģijas viedokļa potenciāli bīstamā objektā.

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.

Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.

Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.

Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».

Astravjecas atomelektrostacija (AES) dos labumu gan Baltkrievijai gan Latvijai, ceturtdien Minskā tiekoties ar Latvijas premjerministru Māri Kučinski, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

«Tā ir Baltkrievijas stacija. Mēs ejam uz globalizāciju, robežas arvien vairāk izzūd. Pienāks laiks, kad tā būs kopīga vērtība - Baltkrievijas un Latvijas,» Lukašenko teikto citē Baltkrievijas prezidenta preses dienests.

Lukašenko arī paudis pateicību, ka Latvija nekritizē Baltkrieviju par Astravjecas AES būvniecību, un izteicis pārliecību, ka šī AES dos labumu ne tikai pašreizējai, bet arī nākamajām paaudzēm.

Baltkrievijas prezidents piebildis, ka savu AES būvē arī Polija, un pret to neviens neiebilst. «Mēs staciju vienalga uzcelsim. Mēs taču to būvējam saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Un es bieži saku - domāsim kopā, kā to izmantot,» teicis Lukašenko.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%, informē kompānijā.

Konkrētas tarifa izmaiņas būs atkarīgas no pieslēguma veida un patēriņa apmēra. Tostarp mājsaimniecībām ar apmēram 100 kilovatstundu (kWh) patēriņu mēnesī tarifa pieaugums, ieskaitot sadales tarifā iekļauto pārvades tarifa maksu, būs 6-8 eiro apmērā.

Tarifa projekts pirmdien publicēts arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Jāņem vērā, ka pārvades un sadales pakalpojums klienta elektrības rēķinā veido nelielu daļu, tāpēc kopējais maksas par elektroenerģiju pieaugums būs daudz mazāks," pauž "Sadales tīkla" pārstāvji.

Tāpat kompānijā min, ka tiks mainīta arī tarifa struktūra, padarot to lietotājiem vienkāršāku un ilgtspējīgāku, kā arī sniedzot iespēju klientiem izvēlēties patēriņa paradumiem piemērotu fiksētās - mainīgās tarifa komponentes īpatsvaru.

Lietuvas Enerģētikas ministrija ar Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta stratēģisko investoru - Japānas kompāniju Hitachi - parakstījusi saprašanās memorandu, kas paredz izveidot projekta starpposma kompāniju.

Dokumentā paredzēts, ka puses kopīgi veiks sagatavošanas darbus šādas kompānijas izveidei. Pēc tam potenciālajiem investoriem tiks iesniegts attiecīgs piedāvājums.

Kā norāda Enerģētikas ministrija, ņemot vērā projekta pārskatīšanas laikā panākto progresu un Lietuvas Seimā pārstāvēto partiju vienošanos nekavējoties īstenot stratēģiskos enerģētikas projektus, tostarp Visaginas AES projektu, memorandā noteikts līdz septembra vidum izstrādāt detalizētu projekta starpposma kompānijas izveides plānu, kurā būs aprakstīta šīs kompānijas struktūra un funkcijas.

Šis plāns un tā īstenošanas gaita tiks sīki izklāstīta reģionālajām partnerēm - Latvijai un Igaunijai - un kopā ar šo valstu pārstāvjiem apspriests, lai varētu pieņemt lēmumus par projekta starpposma kompānijas izveidi.

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) ir drauds Lietuvas un Baltijas drošībai, tāpēc tās būvniecība ir jāaptur

To vizītes laikā Latvijā uzsvēra Lietuvas īpašais vēstnieks Astravjecas AES jautājumos Darjus Degutis. Baltkrievija stacijas būvei izraudzījusies vietu aptuveni 20 kilometrus no Lietuvas robežas un 40 kilometrus no Viļņas, kas nozīmē, ka tās darbība varētu ietekmēt trešdaļu Lietuvas iedzīvotāju, norādīja D. Degutis. Viņš atklāja, ka 2016. gadā Baltkrievijā topošajā AES notikuši vismaz seši incidenti, tajā skaitā divi īpaši nopietni, kuru laikā bojāts reaktora korpuss.

Pozīcija skaidra

Lietuvai ir pieredze AES būvniecībā, tāpēc mēs esam pārliecināti, ka Astravjecā netiek ievērotas visas drošības prasības, atklāj D. Degutis. «Mēs zinām, kā izmantot atomenerģiju, – savulaik mums bija Ignalina, pēc tam ilgus gadus strādājām pie Visaginas projekta, mēs redzam, kad tiek pieļautas kļūdas. Pirmkārt, nepareizi izvēlēta ir pati atrašanās vieta,» atzīmē D. Degutis, uzsverot, ka stacija atrodas pārāk tuvu pilsētām. Tāpat vieta AES būvniecībai nav piemērota iespējamo seismisko aktivitāšu dēļ, jo topošās stacijas tuvumā ir reģistrētas zemestrīces. «1993. gadā to apstiprināja arī pati Baltkrievija, norādot, ka AES būvniecība šajā vietā nav pieļaujama tektonisko aktivitāšu dēļ, tāpēc nav skaidrs, kāpēc šobrīd tomēr lemts par labu šāda projekta attīstīšanai Astravjecā,» pauž D. Degutis.