«Runas par «brīvi pieejamo miljardu» Visaginas AES projektam ir jāaizmirst. Tāda nav, un tas «radīsies» tikai tad, ja projekts būs komerciāli izdevīgs un šādu finansējumu projekta īstenotāji spēs piesaistīt,» Latvijas Vēstneša portālā norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka Latvija nepakļausies spiedienam parakstīt kādus saistošus dokumentus, kamēr no Lietuvas puses nebūs saņemtas atbildes uz neskaidriem jautājumiem par Visaginas AES.

«Miljards eiro, ko daudzos un dažādos veidos mīl piesaukt kā ieguldījumu Lietuvas ekonomikā, «ko taču varētu izmantot tepat Latvijā», patlaban nestāv valsts budžetā vai Latvenergo kasē un «negaida», kad liksim to lietā. Tā ir summa, kas būtu pieejama, turklāt ne no valsts budžeta līdzekļiem, tikai šim konkrētajam projektam, Latvenergo piesaistot finansējumu no starptautiskām eksportkredītu aģentūrām un finanšu institūcijām,» norāda ekonomikas ministrs.

Viņš pauž, ka nevar izslēgt iespēju, ka Latvenergo investīcijas Visaginas AES būvniecības laikā varētu samazināt Latvenergo peļņas dividendes valstij, bet, īstenojot komerciāli izdevīgu projektu, stacijas darbības laikā, kas būs 60 gadi, Latvenergo peļņa potenciāli var pieaugt un attiecīgi – arī izmaksātās dividendes.

Lielbritānijas kompānija Project Financing Solutions Limited, ar kuru a/s Latvenergo, iespējams, slēgs līgumu par Visaginas AES finanšu konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, adresi reģistrējusi privātmāju rajonā, tomēr, kā Db.lv skaidroja Lielbritānijas konsultāciju grupas pārstāvji, faktiskā uzņēmuma adrese atrodama Vinčesteras Pilsētas Biznesa centrā (City Business Centre) norādot, ka tā ir daudzu uzņēmumu normāla prakse Lielbritānijā.

«Kompānijas juridiskā adrese tiešām reģistrēta Vaildvūdā, Feirvelas ielā, Šafordā Vinčesteras pilsētā (Wildwood, Fairfield Road, Shawford, Winchester, Hampshire SO21 2DA UK), jo šajā adresē reģistrēts arī kompāniju administrējošais uzņēmums Wildwood Investments Limited, tomēr kompānijas faktiskā adrese jeb birojs atrodas Pilsētas Biznesa centrā,» Db.lv norādīja Project Financing Solutions Limited pārstāvji.

«Tā kā uzņēmuma sekretārs atbild par visu tā administrāciju, Lielbritānijā ir diezgan normāli, ka kompānijas juridiskā adrese ir kompānijas sekretāra, grāmatveža vai jurista mājvietā, nevis kompānijas galvenajā uzņēmējdarbības vietā,» norāda konsultantu grupas pārstāvji. Jau vēstīts, ka uzņēmumam ir trīs darbinieki un tā gada apgrozījums ir aptuveni 722 tūkst. Ls.

Atomelektrostaciju (AES) Latvijā vajadzēja izbūvēt jau pirms 15 gadiem, un tagad domāt par AES projektiem Baltijā ir gandrīz vai par vēlu, intervijā laikrakstam Diena norādīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) vadītājs Andis Kārkliņš.

Jautāts, vai Latvijai vajadzētu piedalīties Visaginas AES projektā, ja Lietuva tomēr lemtu tā attīstīšanai par labu, LAEF vadītājs pauda, ka «teorētiski būtu ļoti labi kooperēties ar lietuviešiem, tomēr jāņem vērā, ka Latvijas sadarbība ar Lietuvu dažādos projektos nemaz tik gludi nerit».

«Man grūti noticēt, ka Latvijas juristi šoreiz būtu tik spēcīgi, ka noslēgs tādu līgumu, kas paredzēs - ja ieguldīsim miljardu Visaginas AES, tad mums Latvijā nākamos trīsdesmit gadus būs lētāka elektrība. Patiešām neticu,» pauda A. Kārkliņš.

«Visticamāk, Latvijas finansiālais ieguldījums Visaginas AES projektā būtu dāvana kaimiņiem lietuviešiem,» rezumēja LAEF vadītājs.

Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts ir miris, paziņojis projekta autors un bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks.

Viņš atzina, ka iecere projektu padarīt par reģionālu plānu izrādījusies neiespējama.

«Tagad mēs varam runāt par Visaginas kodolstacijas projektu kā par vakardienu. Patiešām, pašlaik projekts ir miris,» Sekmoks sacīja intervijā Eiropas Humanitārās universitātes Mediju centram, kas tapa sadarbībā ar ziņu aģentūru BNS.

Visaginas AES skaidri parāda, ka šeit nedarbojas reģionālais modelis, teica Sekmoks, uzsverot, ka ir jāizlemj par elektrības ražošanu un jāpārskata enerģētikas stratēģija.

«Pirmais secinājums ir tas, ka reģionālais modelis nedarbojas ar tāda apmēra un sarežģītības projektiem, tas vienkārši nav piemērots. Otrs secinājums attiecas uz to, ko mēs darīsim ar enerģijas ražošanu. Mums tās trūkst. Elektrība ir kā maize, kā ūdens. Mēs bez tās nevaram. Trešā lieta ir tas, kur dodamies,» klāstīja bijušais ministrs.

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Patlaban par a/s Latvenergo iepirkumu konkursa par finanšu konsultāciju sniegšanu Visaginas AES projektā uzvarētāju noteikta kāda Lielbritānijas firma Project Financing Solutions Limited, kurai ir trīs darbinieki un kuras gada apgrozījums ir 722 tūkst. Ls.

Par konkursa rezultātiem sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniedzis zvērinātu auditoru un konsultāciju uzņēmums Deloitte Latvia, kurš gan patlaban vēl nesniedz informāciju par sūdzības iemeslu.

Savukārt a/s Latvenergo no IUB ir saņēmusi informāciju par iesniegumu, «kurā SIA Deloitte Latvia pauž savu neizpratni par to,

ka starp trim pretendentiem ir izvēlēts lētākais piedāvājums (mēneša maksa 27,5 tūkst. eiro) , nevis par aptuveni 54% (60 tūkst. eiro) vai 60% (79 tūkst. eiro) augstākās citu pretendentu noteiktās cenas», norāda Latvenergo pārstāvji. A/s Latvenergo pauž, ka izvērtēšana tika veikta pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma.

Pēc Lietuvā notikušā referenduma, kurā kaimiņvalsts iedzīvotāji neatbalstīja Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecību, Latvenergo gaidīs Lietuvas valdības un parlamenta lēmumus, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš piekrita vērtējumam, ka referenduma iznākums Lietuvā palielina riskus, kas saistīti ar Visaginas AES celtniecību. Esošo situāciju varētu salīdzināt ar braukšanu vilcienā, kad projekta dalībnieki brauc vienā vilcienā ar noteiktu galamērķi un lokomotīves vagonā atrodas Lietuvas komanda, kura pēkšņi uzsākusi nopietnas diskusijas un pārdomas vai vispār braukt uz priekšu.

A. Žīgurs tomēr norādīja, ka patlaban vilciens vēl ir uz sliedēm un iet uz priekšu. «Cik es zinu, Lietuvā patlaban strādā vairāki desmiti Japānas kompānijas Hitachi speciālisti, kuri veic dažādus priekšdarbus. Latvijas un Igaunijas energokompānijās strādā projektu komandas, kuru uzdevums ir savākt maksimāli daudz informācijas,» skaidroja Ā. Žīgurs.

Lai AS Latvenergo piedalītos Visaginas atomelektrostacijas (Visaginas AES) projekta kompānijas dibināšanā, tiks dibināta Latvenergo 100% piederoša kapitālsabiedrība Visaginas AES investīciju pārvaldībai, paredz šodien valdībā atbalstītais rīkojums Par piekrišanas sniegšanu akciju sabiedrības Latvenergo izšķirošās ietekmes iegūšanai jaundibināmā kapitālsabiedrībā.

Meitaskompānijas pamatkapitāls sākotnēji plānots 100 000 latu apmērā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka valdības atļauja uzņēmuma izveidei bijusi nepieciešama, lai brīdī, kad valstis jau būs panākušas konkrētākas vienošanās, Latvijas puse būtu gatava turpmākajam darbam.

Patlaban tiek plānots, ka šī projekta koncesijas līgums tiks parakstīts šovasar. Latvijas puses iespējamie ieguldījumi tiek lēsti līdz vienam miljardam eiro (702 miljoniem latu). Šos līdzekļus varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītu aģentūrām, kā arī daļa būtu jānodrošina Latvenergo.

Japānas korporācija «Hitachi», kas savulaik tika izraudzīta Lietuvā iecerētās Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta īstenošanai, slēgusi savu pirms gandrīz sešiem gadiem atvērto pārstāvniecību Lietuvā.

Lielbritānijā reģistrētā «Hitachi Europe Limited» informējusi Lietuvas Reģistru centru, ka 12.oktobrī nolēmusi izbeigt Lietuvas pārstāvniecības darbību. Tiesa, projekta īstenošanai izveidotās kompānijas «Hitachi Visaginas Project Investment» reģistrācija joprojām nav anulēta.

«Hitachi» pārstāvniecība Lietuvā tika izveidota 2012.gada februārī. Tobrīd uzņēmuma vadītājs Akira Šimizu izteicās, ka «Hitachi» ienākšana Lietuvā ļaus korporācijai izvērst darbību ne tikai šai valstī, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs un Skandināvijā. Viņš arī pauda viedokli, ka Lietuvā pastāv potenciāls, lai attīstītu ne tikai atomelektrostacijas projektu, bet arī citus enerģētikas un infrastruktūras projektus.

Lietuvas prezidentes galvenais padomnieks ekonomikas un enerģētikas jautājumos Nerijus Udrenas Visaginas AES projektu uzskata par nozīmīgāko mūsu divpusējās un visas Baltijas attiecībās uz daudziem gadiem.

Latvijas un Lietuvas saimnieciskās attiecības zeļ, kaut ir arī virkne konfliktu. Tomēr Latvijas bijušais vēstnieks Lietuvā Alberts Sarkanis DB ir teicis, ka bažījas par atsvešināšanās draudiem starp mūsu tautām. Vai no jūsu skatu punkta ir kas tāds vērojams?

Nebūt ne. Mums ir cieša sadarbība daudzās jomās. Arī Visaginas AES ar piecu miljardu eiro investīcijām būs reģionāla nozīme. Ja tāda nebūtu, nebūtu arī investīcijas, kas noteikti ļoti mainīs visu mūsu biznesa kultūru. Lai šādu investīciju apkalpotu, būs vajadzīga celtniecības un daudzu citu jomu pakalpojumu iesaiste. Šiem uzņēmumiem būs jāceļ savu biznesa kvalitātes līmeni, lai tie kvalificētos šādai līdzdalībai. Tas dos impulsu visām trijām Baltijas valstīm – celtniecībā, metāla un cementa ražošanā un citur. Tas ir liels izaicinājums, kas dos labumu mūsu ekonomikām ne tikai tieši, bet arī netieši – ceļot pakalpojumu un kvalitātes līmeni.

Vēja enerģijas attīstīšana Lietuvā var palīdzēt valstij uzlabot savu enerģētisko neatkarību un kompensēt iztrūkumu elektroenerģijas bilancē, kas radies slēdzot Ignalinas atomelektrostaciju (AES).

Kā aprēķinājusi Lietuvas Vēja enerģijas asociācija, līdz 2015. gadam kaimiņvalstī vēja enerģijas kapacitāte varētu sasniegt 500 megavatus, kas savukārt nodrošinātu ceļu uz enerģētisko neatkarību bez kodolenerģijas, vēsta Bloomberg.

Oktobrī vairāk nekā 60 procenti Lietuvas vēlētāju nesaistošā referendumā noraidīja Visaginas AES celtniecību, kas tiktu izbūvēta slēgtās Ignalinas AES vietā. Novecojušās Ignalinas AES slēgšana bija viens no pamatnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES). Iepriekš Ignalinas AES saražoja aptuveni 85% no Lietuvas patērētās elektroenerģijas un kopš tās slēgšanas ievērojami pieauga kaimiņvalsts elektrības importa apmēri.

Iesaistīšanās Visaginas AES projektā gan Latvenergo, gan Eesti Energia var būt pārāk riskanta, šodien raksta Dienas bizness.

Par to informējusi kredītreitinga aģentūra Moody’s. Ja Latvenergo un Eesti Energia šajā projektā tomēr iesaistīsies, uzņēmumiem jārēķinās ar kredītreitinga samazinājumu, norāda Moody’s. Pašlaik gan Eesti Energia, gan Latvenergo kredītreitings ietilpst tā saucamā vidēja riska grupā un ir attiecīgi Baa1 un Baa3, taču tas vēl ir vērtējams kā stabils. «Šāds Moody’s paziņojums ir signāls, ka Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts tiek vērtēts kā gana riskants un Latvenergo šajā projektā bez valsts palīdzības tomēr var neizdoties veiksmīgi darboties,» vērtē enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. DB jau rakstīja, ka Latvenergo Visaginas AES varētu iesaistīties ar 1 miljardu eiro lielu finansējumu par to pretim saņemot 20% no jaunceļamās AES kopējās jaudas, kas lēsta uz 1350 MW.

«Vienīgais lielais nopietno jaudu projekts, uz kuru mēs liekam cerības, ka tas mums nesīs peļņu, ir Visaginas AES»

To DB sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Valdība devusi atļauju valsts kapitālsabiedrībai a/s Latvenergo dibināt meitasuzņēmumu, kura nākotnes uzdevums būs pārvaldīt Latvenergo investīcijas Visaginas atomelektrostacijā (AES). Jaunās kompānijas pamatkapitāls varētu būt 100 tūkst. Ls. Pēc pašreizējām aplēsēm, Latvenergo kaimiņvalsts AES varētu nākties ieguldīt aptuveni vienu miljardu eiro, par to par pašizmaksu pretim saņemot 20% no šajā stacijā saražotās jaudas. Daļu nepieciešamo līdzekļu varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītaģentūrām, daļa kredītu veidā būtu jāpiesaista pašam Latvenergo, skaidro Ekonomikas ministrija (EM). Tiesa, precīzs investīciju apjoms būs zināms brīdī, kad/ja sarunas starp trīs Baltijas valstīm, kuru energokompānijas ir paudušas interesi par iesaistīšanos Visaginas projektā, un Visaginas AES stratēģisko investoru Hitachi, beigsies veiksmīgi, sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņaprāt, šīs sarunas un interešu saskaņošana var aizņemt vēl pāris gadus, lai gan koncesijas līgumu, iespējams, varēs parakstīt jau šovasar.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs noraidījis medijos izskanējušo pieņēmumu, ka lietuvieši varētu celt Visaginas atomelektrostaciju (AES) vieni bez reģionālo partneru - Latvijas un Igaunijas - līdzdalības.

«Uzcelt jau var jebko, bet ko darīt tālāk? Nē, tādu iespēju mēs noteikti neapsveram un nerunājam par šā projekta īstenošanu sadarbībā vienīgi ar [stratēģisko investoru] Hitachi,» premjers sacījis, atbildot uz žurnālistu lūgumu komentēt minēto informāciju.

Kā trešdien rakstīja Verslo žinios, Lietuvas institūcijās sākts spriest, vai būtu iespējams šo projektu īstenot tikai kopā ar tehnoloģijas ražotāju - konsorciju Hitachi-GE, uzņēmuma akcijas vai nu sadalot proporcionāli, vai arī Lietuvai pārņemot 80% no tām.

«Šobrīd Eiropā nav ekonomiski pamatotu investīciju enerģijas ražošanā, pastāv tikai subsidēšana,» izdevumam sacījusi kāda Lietuvas amatpersona, kas nav vēlējusies nosaukt savu vārdu.

Lietuvas Enerģētikas ministrija ar Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta stratēģisko investoru - Japānas kompāniju Hitachi - parakstījusi saprašanās memorandu, kas paredz izveidot projekta starpposma kompāniju.

Dokumentā paredzēts, ka puses kopīgi veiks sagatavošanas darbus šādas kompānijas izveidei. Pēc tam potenciālajiem investoriem tiks iesniegts attiecīgs piedāvājums.

Kā norāda Enerģētikas ministrija, ņemot vērā projekta pārskatīšanas laikā panākto progresu un Lietuvas Seimā pārstāvēto partiju vienošanos nekavējoties īstenot stratēģiskos enerģētikas projektus, tostarp Visaginas AES projektu, memorandā noteikts līdz septembra vidum izstrādāt detalizētu projekta starpposma kompānijas izveides plānu, kurā būs aprakstīta šīs kompānijas struktūra un funkcijas.

Šis plāns un tā īstenošanas gaita tiks sīki izklāstīta reģionālajām partnerēm - Latvijai un Igaunijai - un kopā ar šo valstu pārstāvjiem apspriests, lai varētu pieņemt lēmumus par projekta starpposma kompānijas izveidi.

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) ir drauds Lietuvas un Baltijas drošībai, tāpēc tās būvniecība ir jāaptur

To vizītes laikā Latvijā uzsvēra Lietuvas īpašais vēstnieks Astravjecas AES jautājumos Darjus Degutis. Baltkrievija stacijas būvei izraudzījusies vietu aptuveni 20 kilometrus no Lietuvas robežas un 40 kilometrus no Viļņas, kas nozīmē, ka tās darbība varētu ietekmēt trešdaļu Lietuvas iedzīvotāju, norādīja D. Degutis. Viņš atklāja, ka 2016. gadā Baltkrievijā topošajā AES notikuši vismaz seši incidenti, tajā skaitā divi īpaši nopietni, kuru laikā bojāts reaktora korpuss.

Pozīcija skaidra

Lietuvai ir pieredze AES būvniecībā, tāpēc mēs esam pārliecināti, ka Astravjecā netiek ievērotas visas drošības prasības, atklāj D. Degutis. «Mēs zinām, kā izmantot atomenerģiju, – savulaik mums bija Ignalina, pēc tam ilgus gadus strādājām pie Visaginas projekta, mēs redzam, kad tiek pieļautas kļūdas. Pirmkārt, nepareizi izvēlēta ir pati atrašanās vieta,» atzīmē D. Degutis, uzsverot, ka stacija atrodas pārāk tuvu pilsētām. Tāpat vieta AES būvniecībai nav piemērota iespējamo seismisko aktivitāšu dēļ, jo topošās stacijas tuvumā ir reģistrētas zemestrīces. «1993. gadā to apstiprināja arī pati Baltkrievija, norādot, ka AES būvniecība šajā vietā nav pieļaujama tektonisko aktivitāšu dēļ, tāpēc nav skaidrs, kāpēc šobrīd tomēr lemts par labu šāda projekta attīstīšanai Astravjecā,» pauž D. Degutis.

Japānas enerģētikas kompānija Hitachi, kas iepriekš bija izraudzīta par stratēģisko investoru Lietuvas atomelektrostacijas (AES) projekta īstenošanai, joprojām ir ieinteresēta piedalīties Visaginas AES projektā un investēt citos ekonomikas sektoros Lietuvā, pēc tikšanās ar Hitachi vadības pārstāvjiem Davosā paziņoja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Hitachi ir atvērta tālākai sadarbībai ar Lietuvu dažādos sektoros. Bez šaubām saglabājas arī viņu interese palīdzēt mums, ja Lietuva nākotnē izlems uzbūvēt atomelektrostaciju. Viņi ir gatavi pārskatīt finansējumu un finanšu mehānismu,» Grībauskaite sacīja aģentūrai BNS telefonsarunā no Šveices kūrortpilsētas Davosas, kur viņa piedalās Pasaules ekonomikas foruma sanāksmē.

Lietuvas prezidente norādīja, ka valstij ir svarīgi saglabāt kontaktus ar Hitachi, jo valdībai agrāk vai vēlāk būs jāpieņem lēmums par elektroenerģijas ražošanas valstī konkurētspēju. Pašlaik Lietuva lielāko daļu elektroenerģijas importē galvenokārt no Krievijas.

Galīgais lēmums jautājumā par Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu jāpieņem līdz 1.oktobrim, bet tas varētu notikt vēl agrāk, otrdien paziņojis Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs, reaģējot uz opozīcijas kritiku par valdības vilcināšanos sarunās ar reģionālajām partnerēm - Latviju un Igauniju.

Pēc viņa sacītā, vispirms Lietuvas enerģētikas ministrs Jaroslavs Neverovičs tiksies ar kolēģiem no Latvijas un Igaunijas, bet pēc tam notiks ekspertu diskusijas.

Premjers izteicies, ka kritika viņam šķietot dīvaina, jo iepriekšējā konservatīvo valdība četros savu pilnvaru gados būtu varējusi pati vienoties ar partnerēm un sagatavot tām nepieciešamo informāciju, taču šīs sarunas risinājušās ļoti gausi. «Vai arī nespēja sagatavot visu dokumentāciju, ko vēlējās saņemt Latvija un Igaunija, ko es labi zinu no sarunām ar šo valstu premjerministriem. Par detaļām runāt negribu,» viņš sacījis.

Lietuvas aizejošās valdības enerģētikas ministrs Roks Masjulis otrdien izklāstījis valsts jaunās enerģētikas stratēģijas vadlīnijas, kas paredz iesaldēt Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu līdz brīdim, kad tas kļūs rentabls, kā arī līdz 2025.gadam izveidot otru Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojumu NordBalt2.

Šo stratēģiju izstrādājusi vecās valdības Enerģētikas ministrija, bet tās pieņemšana būs jaunā Lietuvas Seima ziņā.

Visaginas AES projektu, kas visu šīs valdības pilnvaru laiku faktiski nav izkustējies no vietas, ierosināts iesaldēt, kamēr tas kļūs ekonomiski izdevīgs vai arī nepieciešams no energopiegāžu drošības viedokļa, bet vienlaikus uzsvērts, ka iespējas sadarboties ar Japānas kompāniju Hitachi, kas savulaik tika izraudzīta par šā projekta stratēģisko investori, jāizmanto citās jomās.

Kā skaidrojis Masjulis, formulējums iesaldēt, nevis izbeigt izraudzīts tādēļ, ka tas vislabāk atbilst pašreizējiem plāniem - ja situācija tirgū mainītos, tiktu lemts par atgriešanos pie AES projekta.

Likuma galīgajā versijā Lietuvas Seims tomēr svītrojis punktu par 50% elektrības tarifa atlaižu piešķiršanu iedzīvotājiem

Par to DB informēja Visaginas atomelektrostacijas projekta (VAE) valdes priekšsēdētājs Rimantas Vaitkus, norādot uz oficiālajā Lietuvas vēstnesī Valstybės Žinios pagājušās nedēļas nogalē ievietoto likuma gala versiju. Šajā gala versijā vairākas likuma par Visaginas atomelektrostacijas būvniecību iniciatīvas, kas parādījās Lietuvas Seima mājaslapā publicētajā šī likuma projektā un uz ko savā 29.06.2012. DB savā rakstā Visagina vilinās ar elektrības tarifu atlaidi atsaucās, ir svītrotas. Tajā skaitā vairāku deputātu rosinātais priekšlikums par to, ka Visaginas projekta kompānija kopš AES būvniecības uzsākšanas brīža apņemas segt 50% no elektrības tarifa iedzīvotājiem, kas dzīvo 50 km rādiusā ap jaunceļamo elektrostaciju. «Lietuvas parlamentā bija dažādas deputātu ierosmes, kas attiecās uz iedzīvotājiem, kas dzīvo ap plānoto Visaginas AES, bet tās netika akceptētas,» norāda R. Vaitkus. Viņš piebilda, ka savulaik ap Ignalinas AES dzīvojošiem cilvēkiem tika piemērotas elektrības tarifa atlaides, tomēr konkrētā projekta gadījumā iedzīvotāju iespējamais atbalsts atstāts pašvaldību rokās.

Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektā būs iespēja iesaistīties gan Latvijas būvniekiem, gan aprīkojuma piegādātājiem, liecina projekta stratēģiskā investora Hitachi pārstāvju teiktais konferencē par Latvijas uzņēmēju iespējām piedalīties kompānijas iepirkumos un šajā projektā.

Hitachi Ltd. viceprezidents Masaharu Haniu norādīja, ka kompānijai Latvijā ir ļoti jauns tirgus, taču tā cer atrast jaunus partnerus, kā arī palielināt klātbūtni šeit.

Savukārt Hitachi Ltd. Iepirkumu un resursu plānošanas departamenta direktors Tošio Šimizu iezīmēja jomas, kurās paredzēts izmantot vietējo uzņēmumu darbu. Kompāniju interesēs dažāda veida kabeļi, elektroaprīkojums, piemēram, transformatori, paneļi, slēdži, dažāda veida mehāniskais aprīkojums, piemēram, sūkņi, dažādi instrumenti, caurules. Uzņēmumi varēs iesaistīties arī būvniecībā, kā arī loģistikā.

Viņš stāstīja, ka pretendentu atlase notiek vairākos soļos. Vispirms uzņēmumam jāreģistrējas interneta lapā hitachiasd.com. Pēc tam tiek vērtēta uzņēmuma finanšu stabilitāte, ražošanas un inženierijas iespējas, atsauksmes, projekta vadības kapacitāte, drošība. Trešajā solī tiek pieprasīts piedāvājums vai izskaidrojums. Vēlāk pretendentu skaits tiek sašaurināts līdz dažām kompānijām, ar kurām tiek turpinātas sarunas. Ceturtais solis paredz vēl vienu kvalifikācijas kārtu. Pēc tam var sekot piektais solis, veicot papildu izvērtējumu īpaši nozīmīgiem produktiem.

Lai gan Lietuvā referendumā ar 62,7% balsu netika atbalstīta iecere būvēt Visaginas atomelektrostaciju, projekta īstenošana un arī Latvijas dalība tajā vēl ir iespējama, jo referendumam bijis tikai konsultatīvs raksturs, vēsta laikraksts Diena.

Kompānijas Visagino atominė elektrinė vadītājs Rimants Vaitkus laikrakstam apstiprinājis, ka projekta mērķis paliek nemainīgs - kopā ar reģionālajiem partneriem un stratēģisko investoru uzbūvēt modernu un efektīvu atomelektrostaciju un nodrošināt projekta atdevi visām iesaistītajām pusēm.

Projekta gaita tagad esot atkarīga no pārmaiņām Lietuvas politiskajā spektrā.

No Latvijas puses projekta praktiskajās sarunās piedalās a/s Latvenergo, bet gala lēmums par Latvijas dalību projekta īstenošanā būs jāpieņem Ministru kabinetam. Ekonomikas ministrija Dienai gan atturējusies prognozēt, kad tas varētu notikt.

AS Latvenergo izvēlētais finanšu konsultants Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektam Project Financing Solutions Limited plāno vērtēt arī to, cik lielas jaudas energokompānijai projektā nepieciešamas, intervijā Nozare.lv sacīja uzņēmuma partneris Džeremijs Dolfins.

Vaicāts, vai tas nozīmē, ka varētu mainīties Latvenergo nepieciešamais jaudas apjoms, viņš teica, ka nevar to prognozēt, taču to paredzēts vērtēt ļoti rūpīgi. Konsultants ieteikšot ņemt vērā pieprasījumu, izvērtējot tā pieaugumu pārskatāmā laika posmā.

Dolfins stāstīja par pieredzi kādā projektā Āfrikā, kur uzņēmums plānoja veidot staciju ar 1200 megavatu (MW) jaudu, taču konsultants spējis pārliecināt, ka viņiem nepieciešami tikai 600 MW.

«Tas atbilda viņu pieprasījumam. Viņi uzskatīja, ka spēs pārdot pārējās 600 MW un nopelnīt, taču norādījām, ka nebūs iespējams nosegt fiksētās izmaksas,» skaidroja konsultanta pārstāvis.

Pretendenta Project Financing Solution Limited konsultantu grupa pēdējos desmit gadus darbojusies kā finanšu konsultants 17 projektos enerģētikas sektorā dažādās valstīs, piemēram, Omānā, Lielbritānijā un Norvēģijā, norāda a/s Latvenergo pārstāvji, komentējot sabiedriskajā telpā izskanējušās bažas par Latvenergo izsludinātaja konkursā uzvarējušo Lielbritānijas firmu Project Financing Solutions Limited, kuras juridiskā adrese atrodas privātmāju rajonā un ar kuru nepieciešamības gadījumā tiks slēgts līgums par finanšu konsultāciju sniegšanu Visaginas AES projektā.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas firmai Project Financing Solutions Limited ir trīs darbinieki, gada apgrozījums ir 722 tūkst. Ls un uzņēmuma jurdisikā adrese atrodama privātmāju rajonā. Par finanšu konsultācijas pakalpojuma sniegšanas konkursa rezultātiem sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniedzis zvērinātu auditoru un konsultāciju uzņēmums Deloitte Latvia. Kopējo iespējamo iepirkuma summu a/s Latvenergo lēsis aptuveni 895,5 tūkst. eiro apjomā, bez fiksētas darījuma summas, veicot norēķinus tikai par tekošajiem darba apjomiem, kas tiek veikti nepieciešamības gadījumā.

«Publiskos informācijas avotos nav pieejamas konsultēšanas pakalpojumu tirgus cenas, tādēļ šādu pakalpojumu izvērtējumā nepamatoti zema cena ir visnotaļ subjektīvs vērtējums,» norāda a/s Latvenergo pārstāve Ilvija Līvmane, komentējot Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu aizliegt a/s Latvenergo slēgt līgumu ar izraudzīto Visaginas AES finanšu konsultantu no Lielbritānijas, kas pamatots arī ar to, ka pretendents - Lielbritānijas firma Project Financing Solution Limited - piedāvājis nesamērīgi zemu cenu.

Jau vēstīts, ka sūdzību par šī projekta rezultātiem iesniedza SIA Deloitte Latvia, bet IUB šo iesniegumu atzinusi par daļēji pamatotu. Deloitte pārstāvji pauda, ka a/s Latvenergo būtu pareizi Lielbritānijas uzņēmuma Project Financing Solution Limited iesniegumu noraidīt, jo tas ir nepamatoti lēts. Deloitte Latvia pārstāvji uzskata, ka pretendents nav precīzi izpratis sarunu procedūras nolikuma prasības, tādēļ piedāvājis zemāko cenu.