Japānas korporācija «Hitachi», kas savulaik tika izraudzīta Lietuvā iecerētās Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta īstenošanai, slēgusi savu pirms gandrīz sešiem gadiem atvērto pārstāvniecību Lietuvā.

Lielbritānijā reģistrētā «Hitachi Europe Limited» informējusi Lietuvas Reģistru centru, ka 12.oktobrī nolēmusi izbeigt Lietuvas pārstāvniecības darbību. Tiesa, projekta īstenošanai izveidotās kompānijas «Hitachi Visaginas Project Investment» reģistrācija joprojām nav anulēta.

«Hitachi» pārstāvniecība Lietuvā tika izveidota 2012.gada februārī. Tobrīd uzņēmuma vadītājs Akira Šimizu izteicās, ka «Hitachi» ienākšana Lietuvā ļaus korporācijai izvērst darbību ne tikai šai valstī, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs un Skandināvijā. Viņš arī pauda viedokli, ka Lietuvā pastāv potenciāls, lai attīstītu ne tikai atomelektrostacijas projektu, bet arī citus enerģētikas un infrastruktūras projektus.

Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts ir miris, paziņojis projekta autors un bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks.

Viņš atzina, ka iecere projektu padarīt par reģionālu plānu izrādījusies neiespējama.

«Tagad mēs varam runāt par Visaginas kodolstacijas projektu kā par vakardienu. Patiešām, pašlaik projekts ir miris,» Sekmoks sacīja intervijā Eiropas Humanitārās universitātes Mediju centram, kas tapa sadarbībā ar ziņu aģentūru BNS.

Visaginas AES skaidri parāda, ka šeit nedarbojas reģionālais modelis, teica Sekmoks, uzsverot, ka ir jāizlemj par elektrības ražošanu un jāpārskata enerģētikas stratēģija.

«Pirmais secinājums ir tas, ka reģionālais modelis nedarbojas ar tāda apmēra un sarežģītības projektiem, tas vienkārši nav piemērots. Otrs secinājums attiecas uz to, ko mēs darīsim ar enerģijas ražošanu. Mums tās trūkst. Elektrība ir kā maize, kā ūdens. Mēs bez tās nevaram. Trešā lieta ir tas, kur dodamies,» klāstīja bijušais ministrs.

Atomelektrostaciju (AES) Latvijā vajadzēja izbūvēt jau pirms 15 gadiem, un tagad domāt par AES projektiem Baltijā ir gandrīz vai par vēlu, intervijā laikrakstam Diena norādīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) vadītājs Andis Kārkliņš.

Jautāts, vai Latvijai vajadzētu piedalīties Visaginas AES projektā, ja Lietuva tomēr lemtu tā attīstīšanai par labu, LAEF vadītājs pauda, ka «teorētiski būtu ļoti labi kooperēties ar lietuviešiem, tomēr jāņem vērā, ka Latvijas sadarbība ar Lietuvu dažādos projektos nemaz tik gludi nerit».

«Man grūti noticēt, ka Latvijas juristi šoreiz būtu tik spēcīgi, ka noslēgs tādu līgumu, kas paredzēs - ja ieguldīsim miljardu Visaginas AES, tad mums Latvijā nākamos trīsdesmit gadus būs lētāka elektrība. Patiešām neticu,» pauda A. Kārkliņš.

«Visticamāk, Latvijas finansiālais ieguldījums Visaginas AES projektā būtu dāvana kaimiņiem lietuviešiem,» rezumēja LAEF vadītājs.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs noraidījis medijos izskanējušo pieņēmumu, ka lietuvieši varētu celt Visaginas atomelektrostaciju (AES) vieni bez reģionālo partneru - Latvijas un Igaunijas - līdzdalības.

«Uzcelt jau var jebko, bet ko darīt tālāk? Nē, tādu iespēju mēs noteikti neapsveram un nerunājam par šā projekta īstenošanu sadarbībā vienīgi ar [stratēģisko investoru] Hitachi,» premjers sacījis, atbildot uz žurnālistu lūgumu komentēt minēto informāciju.

Kā trešdien rakstīja Verslo žinios, Lietuvas institūcijās sākts spriest, vai būtu iespējams šo projektu īstenot tikai kopā ar tehnoloģijas ražotāju - konsorciju Hitachi-GE, uzņēmuma akcijas vai nu sadalot proporcionāli, vai arī Lietuvai pārņemot 80% no tām.

«Šobrīd Eiropā nav ekonomiski pamatotu investīciju enerģijas ražošanā, pastāv tikai subsidēšana,» izdevumam sacījusi kāda Lietuvas amatpersona, kas nav vēlējusies nosaukt savu vārdu.

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Japānas enerģētikas kompānija Hitachi, kas iepriekš bija izraudzīta par stratēģisko investoru Lietuvas atomelektrostacijas (AES) projekta īstenošanai, joprojām ir ieinteresēta piedalīties Visaginas AES projektā un investēt citos ekonomikas sektoros Lietuvā, pēc tikšanās ar Hitachi vadības pārstāvjiem Davosā paziņoja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Hitachi ir atvērta tālākai sadarbībai ar Lietuvu dažādos sektoros. Bez šaubām saglabājas arī viņu interese palīdzēt mums, ja Lietuva nākotnē izlems uzbūvēt atomelektrostaciju. Viņi ir gatavi pārskatīt finansējumu un finanšu mehānismu,» Grībauskaite sacīja aģentūrai BNS telefonsarunā no Šveices kūrortpilsētas Davosas, kur viņa piedalās Pasaules ekonomikas foruma sanāksmē.

Lietuvas prezidente norādīja, ka valstij ir svarīgi saglabāt kontaktus ar Hitachi, jo valdībai agrāk vai vēlāk būs jāpieņem lēmums par elektroenerģijas ražošanas valstī konkurētspēju. Pašlaik Lietuva lielāko daļu elektroenerģijas importē galvenokārt no Krievijas.

Vēja enerģijas attīstīšana Lietuvā var palīdzēt valstij uzlabot savu enerģētisko neatkarību un kompensēt iztrūkumu elektroenerģijas bilancē, kas radies slēdzot Ignalinas atomelektrostaciju (AES).

Kā aprēķinājusi Lietuvas Vēja enerģijas asociācija, līdz 2015. gadam kaimiņvalstī vēja enerģijas kapacitāte varētu sasniegt 500 megavatus, kas savukārt nodrošinātu ceļu uz enerģētisko neatkarību bez kodolenerģijas, vēsta Bloomberg.

Oktobrī vairāk nekā 60 procenti Lietuvas vēlētāju nesaistošā referendumā noraidīja Visaginas AES celtniecību, kas tiktu izbūvēta slēgtās Ignalinas AES vietā. Novecojušās Ignalinas AES slēgšana bija viens no pamatnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES). Iepriekš Ignalinas AES saražoja aptuveni 85% no Lietuvas patērētās elektroenerģijas un kopš tās slēgšanas ievērojami pieauga kaimiņvalsts elektrības importa apmēri.

Lietuvas Enerģētikas ministrija ar Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta stratēģisko investoru - Japānas kompāniju Hitachi - parakstījusi saprašanās memorandu, kas paredz izveidot projekta starpposma kompāniju.

Dokumentā paredzēts, ka puses kopīgi veiks sagatavošanas darbus šādas kompānijas izveidei. Pēc tam potenciālajiem investoriem tiks iesniegts attiecīgs piedāvājums.

Kā norāda Enerģētikas ministrija, ņemot vērā projekta pārskatīšanas laikā panākto progresu un Lietuvas Seimā pārstāvēto partiju vienošanos nekavējoties īstenot stratēģiskos enerģētikas projektus, tostarp Visaginas AES projektu, memorandā noteikts līdz septembra vidum izstrādāt detalizētu projekta starpposma kompānijas izveides plānu, kurā būs aprakstīta šīs kompānijas struktūra un funkcijas.

Šis plāns un tā īstenošanas gaita tiks sīki izklāstīta reģionālajām partnerēm - Latvijai un Igaunijai - un kopā ar šo valstu pārstāvjiem apspriests, lai varētu pieņemt lēmumus par projekta starpposma kompānijas izveidi.

Lietuvas aizejošās valdības enerģētikas ministrs Roks Masjulis otrdien izklāstījis valsts jaunās enerģētikas stratēģijas vadlīnijas, kas paredz iesaldēt Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu līdz brīdim, kad tas kļūs rentabls, kā arī līdz 2025.gadam izveidot otru Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojumu NordBalt2.

Šo stratēģiju izstrādājusi vecās valdības Enerģētikas ministrija, bet tās pieņemšana būs jaunā Lietuvas Seima ziņā.

Visaginas AES projektu, kas visu šīs valdības pilnvaru laiku faktiski nav izkustējies no vietas, ierosināts iesaldēt, kamēr tas kļūs ekonomiski izdevīgs vai arī nepieciešams no energopiegāžu drošības viedokļa, bet vienlaikus uzsvērts, ka iespējas sadarboties ar Japānas kompāniju Hitachi, kas savulaik tika izraudzīta par šā projekta stratēģisko investori, jāizmanto citās jomās.

Kā skaidrojis Masjulis, formulējums iesaldēt, nevis izbeigt izraudzīts tādēļ, ka tas vislabāk atbilst pašreizējiem plāniem - ja situācija tirgū mainītos, tiktu lemts par atgriešanos pie AES projekta.

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) ir drauds Lietuvas un Baltijas drošībai, tāpēc tās būvniecība ir jāaptur

To vizītes laikā Latvijā uzsvēra Lietuvas īpašais vēstnieks Astravjecas AES jautājumos Darjus Degutis. Baltkrievija stacijas būvei izraudzījusies vietu aptuveni 20 kilometrus no Lietuvas robežas un 40 kilometrus no Viļņas, kas nozīmē, ka tās darbība varētu ietekmēt trešdaļu Lietuvas iedzīvotāju, norādīja D. Degutis. Viņš atklāja, ka 2016. gadā Baltkrievijā topošajā AES notikuši vismaz seši incidenti, tajā skaitā divi īpaši nopietni, kuru laikā bojāts reaktora korpuss.

Pozīcija skaidra

Lietuvai ir pieredze AES būvniecībā, tāpēc mēs esam pārliecināti, ka Astravjecā netiek ievērotas visas drošības prasības, atklāj D. Degutis. «Mēs zinām, kā izmantot atomenerģiju, – savulaik mums bija Ignalina, pēc tam ilgus gadus strādājām pie Visaginas projekta, mēs redzam, kad tiek pieļautas kļūdas. Pirmkārt, nepareizi izvēlēta ir pati atrašanās vieta,» atzīmē D. Degutis, uzsverot, ka stacija atrodas pārāk tuvu pilsētām. Tāpat vieta AES būvniecībai nav piemērota iespējamo seismisko aktivitāšu dēļ, jo topošās stacijas tuvumā ir reģistrētas zemestrīces. «1993. gadā to apstiprināja arī pati Baltkrievija, norādot, ka AES būvniecība šajā vietā nav pieļaujama tektonisko aktivitāšu dēļ, tāpēc nav skaidrs, kāpēc šobrīd tomēr lemts par labu šāda projekta attīstīšanai Astravjecā,» pauž D. Degutis.

Proact IT Latvia sadarbībā ar Hitachi Data Systems (HDS) - vienu no pasaules vadošajiem datu uzglabāšanas risinājumu piegādātājiem, organizē semināru, kas notiks trešdien, 27. martā viesnīcā "Radisson Blu Ridzene" (Reimersa ielā 1, Rīgā).

Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.

Elektrības cenai sasniedzot rekordaugstu līmeni, Lietuva izvērtē, vai valstij būtu nepieciešami mazjaudīgi kodolreaktori, paziņojusi Lietuvas enerģētikas viceministre Inga Žiliene.

Žiliene informēja, ka Lietuva apsver, vai būtu iespējams izbūvēt mazjaudīgus kodolreaktorus un vai tos varētu iekļaut jaunajā valsts enerģētikas stratēģijā.

"Runājot par nākotni, viena no iespējām ir izvērtēt, cik daudz mazjaudas kodolreaktoru būtu vajadzīgi mūsu sistēmai, enerģētikas sektoram, cik tie ir elastīgi, vai var būt daļa no tirgus un vai var stabilizēt tirgu," Žiliene klāstījusi parlamenta opozīcijā esošās "Lietuvas Zemieku un zaļo savienības" frakcijas deputātiem.

Tādus reaktorus varētu uzbūvēt līdz 2030.gadam, viņa lēsa.

Lietuva, Latvija, Igaunija un Japānas kompānija "Hitachi" plānoja būvēt jaunu atomelektrostaciju (AES) līdzās 2009.gadā slēgtajai Ignalinas AES.

«Mēs meklējam iespējas jaunām investīcijām - kaut kam, kas būtu pretējs mūsu HES un Rīgas TEC stacijām, bet pašlaik ir grūti pateikt, kādās stacijās šīs investīcijas tās varētu būt».

To Sorosa fonda rīkotajā 3. Enerģētikas diskusijā, kas veltīta enerģētikas investīciju ietekmei un enerģijas gala cenu sacīja a/s Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis. «Pie pašreizējās elektrības tirgus cenas - ap 42 eiro/MWh- pēc mūsu aprēķiniem investīcijas atmaksājas vien Igaunijas deglsānekļa elektrostacijās, bet tajās mūs piedalīties neviens neaicina. Par 60 eiro/MWh lētāku elektroenerģiju varētu saražot arī plānotajā Visaginas atomelektrostacijā, bet šis projekts pagaidām līdz tālākam Lietuvas valdības lemumam ir apstājies.

Diemžēl citu šādu, tik tālu attīstītu un konkurētspējīgu liela līmeņa projektu kā Visaginas AES reģionā pagaidām vairāk nav,» skaidroja M. Kuņickis, piebilstot, ka, piemēram, daudzreiz minētajā vismaz 100 MW biomasas stacijā Rīgā saražotās elektrības cena būtu ap 120 eiro/MWh, kamēr Latvenergo dabasgāzes TEC elektrības cena kondensācijas režīmā esot nedaudz virs 60 eiro/MWh. «Tomēr mūsu TEC ir drošības jautājums, ka vismaz dārgāku elektrību par šo mūs neviens nevar piespiest pirkt,» norāda M. Kuņickis, uzsverot, ka, plānojot investīcijas, ļoti svarīgs aspekts esot arī tas, vai konkrētā stacija izmantojama kā tā bāzes jauda, proti, tāda, kas elektrību paredzamā apjomā spēj saražot pastāvīgi. «Pie bāzes jaudām varētu pieskaitīt tikai atomelektrostaciju, ogļu, kā arī biomasas stacijas, kur var izmantot vietējo kurināmo,» piebilst M. Kuņickis.

Latvijas un Lietuvas valdību kopīgās sēdes darba kārtībā jābūt gadiem un pat gadu desmitiem neatrisinātajiem jautājumiem transporta jomā, kā arī jūras robežas lietai.

Februāra vidū masu medijus pāršalca ziņa, ka Latvijas valdības vadītāja Laimdota Straujuma, viesojoties Lietuvā, pieņēmusi sava Lietuvas kolēģa Aļģirda Butkeviča uzaicinājumu par kopīgas valdību sēdes sarīkošanu, kurā varētu tikt izskatīti abām valstīm aktuāli jautājumi. To patiešām nav maz, un Latvijas valdībai šādā sēdē darbakārtībā jāliek Latvijas ekonomiskajām interesēm svarīgākais. Pirmkārt, dzelzceļa sliežu atjaunošana posmā Mažeiķi-Reņģe, kuru Lietuvas puse faktiski izjauca, lai nošautu divus zaķus – risinātu Būtiņģes termināļa noslodzi, vienlaikus būtiski pagarinot un arī sadārdzinot Baltkrievijas kravu nogādi uz Latvijas ostām. Pēc šādas rīcības papildu handikapu ostu konkurences cīņā ieguva Klaipēda un Būtiņģe. Šis ir Latvijas ekonomikai būtisks jautājums kravu piesaistē ostām.

Japāņu korporācijas Mitsui&Co meitasuzņēumums Singapūrā bāzētais ostu operators Portek International Pte Ltd iegādājies SIA Rīgas universālais termināls (RUT) 80% kapitāldaļu. Tas noticis, īstenojot Japānas valdības uzstādījumu nostiprināties Ziemeļeiropas un Baltijas valstu tranzīta koridorā izejai uz Krieviju un NVS valstīm, pēc tikšanās ar diviem Japānas vēstniekiem norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš.

Viņš ir pārliecināts, ka šis ir tikai pirmais solis, kuram neizbēgami sekos nākamie. Runa nav tikai par ostu termināliem, bet jebkāda veida investīciju projektiem. Tagad bumba ir Latvijas pusē, jo japāņi, kuri ir kravu īpašnieki un kuriem ir kravu plūsma uz Krieviju, paši nebūs tie, kas nodrošinās kravu plūsmu uz Krieviju. Proti, mums šīs kravas netiks pasniegtas uz paplātes. Tādēļ Latvijai jānāk klajā ar vienotu, kompleksu risinājumu (nosaucot vienu cenu) preču piegādei sākotnēji uz Sanktpēterburgu un Maskavu.

Somija un Baltijas valstis tiek uzlūkotas kā vienots un vienīgais kravu tranzīta koridors virzienā no Japānas un japāņu ražotnēm Ķīnā uz Krieviju. Viens no iemesliem, kas ir šādas japāņu stratēģijas pamatā, ir neapmierinātība ar Transsibīrijas maģistrāles piedāvātajiem pakalpojumiem, tostarp piegādes kvalitāte un darījumu veikšanas stils.

Sasāpējušos jautājumus transporta jomā, piemēram, par sliežu atjaunošanu uz Lietuvu ministri nerisina

Tā vietā līdz ar Igaunijas kolēģi Baltijas valstu transporta ministri spriež par tālākas nākotnes jautājumiem. Baltijas valstis dibinās kopuzņēmumu Rail Baltica 2 (RB), un mēneša laikā tiks definēti RB veidošanas galvenie pamatprincipi, bet līdz jūlija beigām plānots sagatavot visus dokumentus tā izveidei, preses konferencē informēja Baltijas valstu tranasporta ministri.

Savukārt Latvijai un Lietuvai sāpīgo jautājumu risināšanai dzelzceļa un aviācijas jomā tiks dibināta darba grupa. Redzot, ka nekādi neizdodas vienoties par Baltijas valstu sadarbību citā megaprojektā, proti, Visaginas AES, bet reālas problēmas un savstarpējas pretenzijas dzelzceļa un aviācijas jomā netiek atrisinātas, kaut arī par to diskutēts prezidentu un ministru līmenī, DB uzdod jautājumu, kādas ir garantijas RB projekta veiksmīgai un visām valstīm izdevīgai ieviešanai.

Kaimiņvalsts valdības svārstīgums Briselē izpelnās gūzmu neērtu jautājumu, tostarp par Latvijas kaimiņu valdības vienaldzību pret Rail Baltica (RB) otro kārtu.

Jāatgādina, ka iepriekš projektā iesaistīto valstu ministri vienojās līdz jūlija beigām nokārtot kopuzņēmuma izveides formalitātes. Tā vietā Latvijas un Igaunijas satiksmes ministriju pārstāvjiem nākamnedēļ Eiropas Komisijā nāksies uzstāt, lai Lietuva ievēro iepriekš panāktās vienošanās, laikrakstam Diena skaidroja Satiksmes ministrijas (SM) Sauszemes transporta departamenta Dzelzceļa nodaļas vadītājs Jānis Eiduks.

Lietuvas satiksmes ministra Rimanta Sinkevičs atrunājies, ka RB projekts «virzoties labi», jo tā pirmās kārtas ietvaros līdz 2015. gadam tikšot izbūvēts Eiropas platuma sliežu ceļš no Polijas un Lietuvas robežas līdz Kauņai. Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle tikšanās laikā ar Latvijas žurnālistiem Briselē sprieda – Lietuva acīmredzot cer, ka, dzelzceļa līnijai no Rietumeiropas apraujoties Kauņā, tur varētu izveidot loģistikas centru kravu tālākam transportam. Tā liek domāt arī Lietuvas ministra teiktais, ka RB otrās kārtas īstenošanai nav nepieciešama kopēja Baltijas valstu uzņēmuma izveide, kas uzņemtos šā projekta virzītāja un īpašnieka funkcijas.

Lielākie Japānas autobūves uzņēmumi trešdien paziņoja, ka steidz novērtēt viņu ražoto automobiļu kvalitāti, kuros izmantoti produkti no Japānas kompānijas Kobe Steel, kas atzinusi kvalitātes datu falsificēšanu.

Toyota, Nissan, Honda, Mitsubishi Motor, Subaru un Mazda pievienojušies aviācijas kompānijām un bruņojumu ražošanas darbuzņēmējiem Mitsubishi Heavy Industries, Kawasaki Heavy Industries un IHI, kas izmantojuši Kobe Steel produktus.

Arī ātrvilcieni Shinkansen izmantojuši Kobe Steel alumīniju, tāpat kā ātrgaitas vilcieni Lielbritānijā, vēsta Japānas tehnoloģiju kompānija Hitachi.

«Produkti, kas izmantoti gan Japānas, gan Lielbritānijas vilcienos atbilduši drošības standartiem. Taču viņi neatbilst specifikācijai, par kuru tika panākta vienošanās starp mums un Kobe Steel,» skaidro Hitachi preses pārstāvis.

Tikmēr Honda preses pārstāvis norāda, ka «šobrīd mēs nesaskatām kritisku problēmu, jo mums ir savas drošības pārbaudes attiecībā uz mūsu izmantotajiem materiāliem. Taču mēs joprojām veicam izmeklēšanu un pāragri teikt, vai būs nepieciešami automobiļu atsaukumi.»

Kompānijas Hitachi Personiskais inteliģentas transporta sistēmas robots (The Robot for Personal Intelligent Transport System) jeb Ropits ir vienvietīgs braucamrīks, kurš paredzēts braukšanai uz ietvēm. Lai nokļūtu galamērķī, braucējam vien jānosauc vieta, kurp viņš vēlas doties, vēsta Cnet.

Tāpat Ropits var izmantot arī telpās, piemēram, lai iebrauktu un izbrauktu no liftiem. Ropits aprīkots ar GPS, videokamerām un 2D un 3D lāzera distances sensoriem, lai izvairītos no šķēršļiem – gājējiem uz ietves, un Gyro sensoriem, lai noturētu līdzsvaru uz nelīdzenām virsmām.

Ropits darbojas šādi: pasažieris iekāpj Ropits un norāda savu galamērķi, izmantojot planšetdatoru, un braucamais aizved pasažieri, kurp norādīts, savukārt ārkārtas gadījumos cilvēks, kas atrodas Ropits, var izmantot manuālo vadības pulti.

Ropits galvenokārt paredzēts vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kam ir grūtības staigāt, norāda Hitachi pārstāvji.

Lai noturētos Krievijas tirgū un iekarotu Eiropu, RER uzlabo kvalitāti, izstrādā jaunus produktus un plāno sadarboties ar Japānas Hitachi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

RER Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 startē divās kategorijās – gan Eksportspējīgākais komersants, gan Inovatīvākais produkts – ar savu maiņstrāvas elektropiedziņas komplektu KTEO – 90. RER ir izstrādājis maiņstrāvas elektropiedziņu KTEO – 90 deviņdesmit tonnu kravnesības pašizgāzējam BELAZ. Ar to var radīt tādus transmisijas vilces raksturlielumus, kas ļauj samazināt degvielas patēriņu, tam ir arī vairākas citas būtiskas priekšrocības, kas padarot to savā tirgus nišā unikālu un konkurētspējīgu.

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) ir lielākais elektromašīnbūves uzņēmums Baltijā, kas ražo elektroiekārtas – elektrodzinējus, ģeneratorus un transformerus – elektrovilcieniem, tramvaju un metro vagoniem, kā arī elektroiekrāvējiem.

Globālā industriālā loģistika spēlētāja Gefco grupas apgrozījums 2014. gadā sasniedza 4,1 miljarda eiro apmērā, kas ir par 1,5% vairāk, salīdzinot attiecīgo periodu 2013. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma ieņēmumi no pamatdarbības sasniedz 105 miljonus eiro, kas ir 10,5% pieaugums, salīdzinot ar 2013. gadu.

Ar operatīvās darbības peļņas kāpumu par 2,6% (salīdzinājumā ar 2,4% 2013. gadā) un ieņēmumu no pamatdarbības pieaugumu par 10,5% Gefco grupa spējusi palielināt savu rentabilitāti un uzrādīt stabilu sniegumu, neskatoties uz ekonomiskajām un nozares svārstībām.

Grupa divu gadu laikā izveidojusi brīvo naudas plūsmu 138 miljonu eiro apmērā, apliecinot savu finansiālo stabilitāti. Izmaksu pārvaldīšanā palīdzējis 2014. gada vidū aizsāktais izpildes plāns izmaksu elastības veicināšanai, kā arī asset-light biznesa modeļa efektivitāte. Vienlaikus pārdošanas komandas ieguldītais darbs ļāvis Gefco saglabāt pozīciju top 10 Eiropas loģistikas integratoru vidū, kā arī līderpozīciju Eiropas gatavo transportlīdzekļu loģistikā.

Spēlējoties ar Lego klučiem, uzņēmuma darbinieki tiek mudināti apkopot domas un ģenerēt jaunas idejas

Dāņu rotaļlietu ražotājs Lego® (Lego Group), mainoties bērnu rotaļāšanās paradumiem, pievērsies pieaugušajiem, kuriem ar spēles elementu palīdzību ļauj risināt problēmas kā profesionālajā darbā, tā privātajā sfērā. «Lego® Serious Play® (LSP) ir metode, kas palīdz komunicēt, formulēt un sakārtot domas un idejas, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus un risinātu problēmas uzņēmumos, komandas darbā, kā arī individuālajā personības attīstības jomā. Metode ir balstīta uz plašiem pētījumiem uzņēmējdarbības, attīstības, psiholoģijas un jaunu iemaņu un zināšanu gūšanas jomā,» stāsta LSP metodes moderatore, sertificēta trenere Linda Kimeiša, kura par to uzzināja, strādājot pie zinātniska kosmosa projekta, jo šādu metodi izmanto situācijās, kad ir grūti pieņemt lēmumus un nepieciešams panākt, lai visa procesā iesaistītā komanda saprot, par ko ir stāsts.

Eiropas Komisija (EK) trešdien Japānas automašīnu rezerves detaļu ražotājiem Hitachi un Mitsubishi Electric piemērojusi naudassodu 137,8 miljonu eiro apmērā par pretlikumīgu biznesa lēmumu koordinēšanu.

EK norāda, ka šis kartelis, kas darbojies no 2004.gada līdz 2010.gadam, ietekmējis rezerves detaļu izmaksas vairākiem autoražotājiem, kas pārdod automašīnas Eiropā, un galu galā arī Eiropas patērētājiem, kas tās iegādājas.

Japānas uzņēmums Denso arī darbojies šajā kartelī, taču izvairījies no vairāk nekā 157 miljonu eiro soda par šo pretlikumīgo darbību atklāšanu.

Lai arī pretlikumīgās vienošanās tika noslēgtas ārpus Eiropas, ietekmētās automašīnu rezerves detaļas pārdotas arī Eiropas autoražotājiem, vēsta EK.

Vācieši pirks franču Alstom Coradia iLint vilcienus

Lejassaksijas federālās zemes transporta pārvalde LNGV paziņojusi, ka pasūtījusi 14 ūdeņraža degvielas elementu vilcienus ar iespēju iegādāties vēl 33 vilcienus, vēstīja Railwaygazette.com.

Pirmo piegādāto ritošā sastāva partiju paredzēts izmantot pasažieru pārvadāšanai Vēzeres‒Elbas reģionā starp Kukshāfeni, Brēmerhāfeni, Brēmerfērdi un Bukstehūdi. LNGV noslēgusi līgumu ar Alstom un ūdeņraža piegādātāja Linde konsorciju. Vācieši bija izvēlējušies sarunu procedūru, jo LNGV deva priekšroku nevis dīzeļdegvielai, bet ūdeņradim, kā arī uzskatīja, ka Alstom šobrīd ir vienīgā kompānija pasaulē, kas var piedāvāt pilnībā gatavu šāda veida ritošo sastāvu pasažieru pārvadāšanai. Vilciens tika attīstīts Vācijas nacionālās ūdeņraža degvielas tehnoloģiju programmas ietvaros.