Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.
Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.
Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.
Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.
Runājot par pašreizējo situāciju, Lietuvos energija vadītājs domā, ka Lietuvas izvēle celt savu sašķidrinātās gāzes termināli Klaipēdā, nevis dot priekšroku Latvijai, kurai ir Inčukalna gāzes glabātava, bijusi loģiska. Jaunajam terminālim arī būs glabātavas funkcijas, un ģeogrāfiski sadalīt svarīgākos infrastruktūras objektus ir vērts. Ja rastos problēmas ar gāzesvadu, tad mums būtu vairākas neatkarīgas gāzes glabāšanas vietas, viņš spriedis.
Lēmumu par Visaginas atomelektrostacijas iespējamo celtniecības vietu, manuprāt, arī diktē loģika, jo laukums jau ir. Elektrotīkli ir tik integrēti, ka Lietuva un Latvija faktiski ir ideāli savienotas, bet šo valstu savienojumam ar Igauniju ir zināmi ierobežojumi. Attīstot kopīgu AES projektu, šai problēmai gan nebūtu lielas nozīmes, jo jau pastāv skaidri plāni, kā tiks būvēta papildu līnija starp Igauniju un Latviju, norādījis Misjūns.
Viņš atzinis, ka katrai valstij enerģētikā ir savas priekšrocības, ar kurām tā var justies pārāka, kad nākas vērtēt nacionālās un reģionālās enerģētikas attīstību. Igauņi var lepoties ar slānekļa gāzes ieguvi, taču tā atkarīga no mainīgās CO2 emisijas kvotu cenas, turklāt jāpatur prātā resursu taupīšanas un vides aizsardzības jautājumi. Latviešiem ir hidroelektrostacijas, bet tās ir atkarīgas no dabas diktētā ūdens daudzuma upēs. Mums, lietuviešiem, reiz bija Ignalinas AES un mēs domājām, ka esam stipri, bet vienudien tā tika apturēta un nu mēs no elektroenerģijas eksportētājiem esam kļuvuši par importētājiem, atgādinājis Lietuvos energija ģenerāldirektors. Secinājums - katrs atsevišķi mēs esam vājāki, nekā būtu visi kopā. Ja viss ir kopīgs, vienā brīdī var vairāk balstīties uz vienu resursu, citā - uz citu.
Politiķu diskusijās par enerģētiku ir gadījies visādi. Arī tā, ka kaimiņu projektus nevis vērtējam pozitīvi vai neitrāli, bet paļājam un pat mēģinām aizlikt priekšā kāju. Manuprāt, sašķidrinātās gāzes termināļa projekts Lietuvā jau uzrādījis labas tendences. No diskusiju fāzes pārcēlies realitātē, tas tagad saņem vairāk atbalsta nekā kritikas, īpaši no latviešu puses, viņš atzinis.
Protams, sākumā netrūka tādu runu kā vai nu pie mums, vai nekur, bet varbūt tas vispār nav vajadzīgs, pārāk dārgi un tā tālāk. Gan termināli, gan Inčukalna glabātavu, gan AES, ja tāda būtu, es uzlūkotu kā reģionālus projektus," sacījis Misjūns. "Nav jābūt lielam ekonomistam, lai novērtētu, ka vairāku valstu investīciju potenciāls ir krietni lielāks, savukārt risks - mazāks. Turklāt tādu kopīgu projektu katra valsts mīlētu un aizstāvētu.
Pēc viņa teiktā, ļoti būtiski, lai kopīgie projekti tiktu attīstīti pēc pašu reģiona valstu iniciatīvas, nevis pēc ierosmes no malas. Līdz šim redzam ne pārāk labus paraugus, piemēram, gāzes uzņēmumu privatizāciju no 2002. līdz 2004.gadam - tā bija kopīga iniciatīva, taču nenāca no mūsu valstīm, drīzāk no ārienes. Valstis to vienoti atbalstīja un visi pārdeva gāzi vieniem un tiem pašiem akcionāriem. Otru projektu vairāk rosināja Eiropas Komisija un skandināvi - es domāju elektroenerģijas biržu Nord Pool. Diemžēl arī šos nopelnus nevaram pierakstīt sev - atnāca kāds un pārliecināja, ka vajag," izteicies "Lietuvos energija" vadītājs, savukārt kā labu sadarbības paraugu minējis Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas kopīgo investīciju kabelī Estlink 1.
Viņš izteicis cerību, ka turpmāk Baltijas valstis varētu uzņemties iniciatīvu pašas, jo tām noteikti ir potenciāls apvienot noteiktas funkcijas un sadarboties ciešāk.
Piemēram, loģiski būtu, ja mums būtu kopīgs vai vismaz uz kopīgiem principiem balstīts regulators, varētu būt triju valstu energosistēmas operators, tīklu pārvaldītājs. Turklāt visām valstīm ir pa vienam lielam valsts nozīmes enerģētikas uzņēmumam, kuriem arī varētu būt kopīga pārvaldība, spriedis Misjūns. Mēs esam sīkas zivteles tai lielajā Eiropas un Skandināvijas tirgū; visi citi uzņēmumi ir vairākas reizes - ja ne pat desmitiem reižu - lielāki par mums. Raugoties drosmīgāk, mums derētu padomāt, kā mums varētu piederēt citam cita enerģētikas uzņēmumu daļas. Tā būtu tā dēvētā cross ownership jeb apmainīšanās ar akcijām, kas samazinātu konkurences spriedzi.
Komentējot bažas, ka tad nāktos mainīt akcionāru struktūru, palielināt valsts daļu un saskaņot dažādu akcionāru intereses, kas nebūt vienmēr nesakņojas patriotismā, viņš atgādinājis, ka Lietuvas valsts kā pirmā izpirkusi gāzes uzņēmuma akcijas un tagad veidojas gluži cita sinerģija.
Igauņi un latvieši tā vai citādi nopietni apsver tos pašus scenārijus, vēro, kas notiek pie mums, piebildis Misjūns.
Lietuvos energija vadītājs noraidījis apgalvojumus, ka privātie investori katrā ziņā darbojas efektīvāk, jo valsts uzņēmumos nereti tiek iekārtoti darbā brālēni vai poliski pareizie cilvēki.
Ir jānošķir valsts kā akcionāre un valsts kā tieša saimniekotāja ar politiķiem, kuri visu norāda ar pirkstu, viņš sacījis, pauzdams pārliecību, ka valsts var lieliski tikt galā ar šiem uzdevumiem. Ja ir ieviesta pārvaldības sistēma, iecelti profesionāļi, panākta skaidra vienošanās par stratēģiju un mērķiem, tad akcionāra tautībai vai izcelsmei nav nekādas nozīmes.
Par reālāko sadarbības veidu Misjūns uzskata kopīgus projektus, jo dalīties esošajā ir grūtāk, nekā kopīgi veidot kaut ko jaunu.
Būšu atklāts - sašķidrinātās gāzes piegāde visām valstīm noteikti būs. Ir jādomā par regulējumu, vispirms par regulējuma principu vienādošanu, vēlāk varbūt arī par regulatoru integrēšanu, un tad, vēl augstākā brieduma pakāpē, varam domāt par noteiktu darbības veidu vai infrastruktūras kompāniju integrēšanu, viņš klāstījis.
Cits scenārijs - ja mēs arī turpmāk būsim tādi pašapmierināti individuālisti, tad vai nu kāds no ārienes mūs nopirks, kā tas jau bija ar gāzes uzņēmumiem, vai arī mēs mēģināsim pieveikt cits citu, pieļāvis Lietuvos energija vadītājs.
Pēc Misjūna teiktā, jaunu projektu piemēri Eiropā un pat Amerikā liecina, ka pat sīvi konkurenti sadarbojas investējot, uzņemoties risku un sadalot finanšu resursus, bet konkurē tikai pēc tam. Ja igauņi, latvieši vai poļi jutīsies mierīgāk, investējot mūsu projektā, tad būs loģiski, ja mēs investēsim viņu [projektos], jo šīs saites nevar būt tikai vienpusējas, viņš piebildis.
Nav jābūt īpašam pravietim, lai prognozētu elementāru sinerģijas efektu. Apvienojot divus uzņēmumus, kas nodarbojas ar vienu un to pašu, bez īpašas piepūles tiek ietaupīti 15-20% darbības izmaksu. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas ražošana ir regulēta darbība, šo izmaksu samazināšana tiešā veidā ietekmē tarifus, bet tos veido ne tikai darbības izmaksas - tie atkarīgi arī no attīstāmo projektu finansiālās nastas. Piemēram, šobrīd topošais starpsavienojums ar Poliju LitPolink it kā ir Lietuvas problēma, lai gan tas vienlīdz savieno ar Poliju arī Latviju un Igauniju. NordBalt savienojums ar Zviedriju arī ir it kā Lietuvas projekts, lai gan pa to tiks piegādāta elektroenerģija arī latviešiem un igauņiem un tas palielinās viņu drošību. Attiecīgi būtu taisnīgāk un lētāk, ja visi šie projekti būtu kopīgi, spriedis Misjūns.
Viņš norādījis, ka pieminētais izmaksu samazinājums nebūtu vienīgais integrācijas labums - tiktu taupīts arī laiks, samazināts risks, risināti valstu drošības jautājumi. AES projekts, kā uzskata Misjūns, ir labs piemērs, ka reģionāls projekts ir vienīgā iespēja panākt iecerēto. Šis projekts jau kopš 2006.gada mums ir kā pārbaudījums - vai varam to paveikt kopā, viņš sacījis.
