«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?
Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.
Neņemot vērā saspīlēto ģeopolitisko situāciju, Latvija turpina uzturēt labas ekonomiskās attiecības, tostarp ar Krieviju. Ekonomiskā sadarbība ar Krieviju notiek gan ekspertu, gan uzņēmēju līmenī. Latvija ar Krieviju uztur dialogu un risina jautājumus jomās, kas ir abu valstu ekonomiskajās interesēs.
Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences lielajās pasaules ekonomikās, arī ES Vienotajā tirgū. Šie procesi rada lielu politisko un ekonomisko nenoteiktību, kas negatīvi ietekmē valstu savstarpējās ekonomiskās attiecības.
Neatkarīgi no tā, kāds būs Brexit procesa rezultāts, Lielbritānija paliks stratēģiski svarīgs sadarbības partneris ES. Latvijas interesēs ir saglabāt pēc iespējas ciešākas ekonomiskās un politiskās attiecības ar šo valsti.
Gatavojoties nesakārtotas izstāšanās (bez līguma izstāšanās) scenārijiem, EM sadarbībā ar LIAA, FM un ĀM ir veikusi pasākumus, lai informētu Latvijas uzņēmējus par Brexit procesu, iespējamām sekām un jautājumiem, kam jāpievērš uzmanība (finanšu darījumi, muitas formalitātes, ceļošana, atbilstības novērtēšana u.tml.). Kopumā Latvijas uzņēmēji ir gatavi arī bezlīguma Brexit scenārijam, jo pēc būtības tiks piemēroti gandrīz identiski nosacījumi, kādi tie ir ar citām trešās pasaules valstīm.
Ja Brexit notiks, ir skaidrs, ka tirdzniecība ar Lielbritāniju neapstāsies, tomēr preces varētu kļūt dārgākas, transportēšana ilgāka un sarežģītāka, jo uzņēmējiem būs jāpielāgojas eksporta/importa nosacījumiem, kas balstīti uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas, ne vairs ES Vienotā tirgus noteikumiem. Taču Brexit nav vienīgais ES problēmjautājums. Aizvien biežāk no atsevišķu ES dalībvalstu puses ir novērojama tendence īstenot gan Vienotā tirgus ierobežojošas prakses nacionālā līmenī, gan atbalstīt šādu elementu iestrādi ES tiesību aktos, piemēram, Mobilitātes pakotnē. Šādos apstākļos ir īpaši svarīgi rūpēties par to, lai Vienotajā tirgū pastāvošā regulējošā vide un principi tiek saskaņoti un tuvināti veidā, kas gan veicina ES valstu ekonomiku attīstību, gan palielina to globālo konkurētspēju, piemēram, viesabonēšanas tarifu padziļināšana, nepamatotas ģeogrāfiskās bloķēšanas izbeigšana u.tml. Tieši tāpēc Latvija ir starp tām ES valstīm, kuras iestājas par Vienotā tirgus stiprināšanu un padziļināšanu, t.sk. arī digitālajā jomā.
Tāpat, ņemot vērā Lielbritānijas izstāšanos no ES, kas kopā ar Latviju ietilpa līdzīgi domājošo valstu grupā par ES Vienotā tirgus jautājumiem, ir svarīgi stiprināt Baltijas-Ziemeļvalstu sadarbības dimensiju. Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības stiprināšana un integrācija saglabā vitāli nozīmīgu vietu mūsu darba kārtībā, jo daudzās jomās intereses saskan.
Lai arī Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir noteicošs faktors mūsu ekonomiskajās attiecībās, Ekonomikas ministrija turpina aktīvi strādāt, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmējiem arvien jaunas eksporta iespējas arī tālākos tirgos. Tas tiek darīts caur Latvijas ārējām ekonomiskajām pārstāvniecībām (Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības atrodas ASV, Apvienotajos Arābu Emirātos, Japānā, Ķīnā, Singapūrā), organizējot tirdzniecības misijas, attīstot divpusējo dialogu un paplašinot ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības līgumtiesiskos nosacījumus (piem., ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kuveitu, Ķīnu u.c.).
Savukārt pašreizējās ASV prezidenta administrācijas īstenotie protekcionisma pasākumi pret ES precēm un ES atbildes pasākumi ir radījuši zināmu nenoteiktību. Taču abas puses plāno atsākt dialogu par atsevišķiem savstarpējās tirdzniecības aspektiem, lai normalizētu tirdzniecības attiecības. Latvijai ir ļoti būtisks veiksmīgs ES-ASV tirdzniecības iznākums, jo tam ir nozīme gan ekonomisku, gan plašāku ģeopolitisku interešu kontekstā.
Svarīgi turpināt arī attīstīt veiksmīgi uzsākto Latvijas divpusējo ekonomisko sadarbību ar Ķīnu. Latvijas interesēs ir regulāra konteinervilcienu kustība, tiešie avioreisi, Ķīnas tūristu skaita palielināšana, augstākas pievienotās vērtības preču eksporta apjomu kāpināšana un investīcijas augstas pievienotās vērtības preču ražošanas objektos. Tāpat perspektīva ir sadarbība dzīvības zinātņu (life sciences) jomā, kur jāatzīmē 2017. gadā Ekonomikas ministrijas parakstītais saprašanās memorands ar Pekinas Genomikas institūtu un augsto tehnoloģiju parka izveide.
Latvijas Ārvalstu investoru padomes (FICIL) pārstāvji Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē kritizēja Latvijas izglītības sistēmas kvalitāti. Pēc FICIL pārstāvju viedokļa, pašlaik Latvijas izglītības sistēma nav pietiekami saskaņota ar reālajām uzņēmējdarbības nozares tendencēm. Investori uzskata, ka valstij būtu jāpiešķir lielāks finansējums izglītībai un zinātniskiem pētījumiem. Kā jūs vērtējat Latvijas izglītības sistēmas kvalitāti un tās lomu investīciju piesaistīšanā?
Ilgtspējīgas ekonomikas pamatā ir izglītots darbaspēks ar mūsdienu darba tirgus prasībām atbilstošām prasmēm – papildu mūsdienīgām profesionālajām prasmēm atzinīgi tiek novērtētas labas digitālās prasmes, komunikācijas prasmes un laika plānošanas prasmes. Attīstītajās valstīs, tai skaitā Latvijā, iedzīvotāju skaits samazinās, tādēļ jo lielāka loma ir ikkatram cilvēkam darba tirgū. Pēdējos gados IZM ir veikusi vairākas būtiskas reformas, un Ekonomikas ministrija darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēs redz uzlabojumu STEM studējošo skaitā, taču jāatzīst, ka pārmaiņas izglītības sektorā nav īstermiņa pasākums un vēl ir daudz darāmā – jo īpaši pieaugušo izglītības un mūžizglītības jomā.
Kopš 2015.gada Latvijā darbojas 12 dažādu tautsaimniecības jomu Nozaru ekspertu padomes, kuras koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības NEP darbību koordinē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. NEP darbojas darba devēju, arodbiedrību, valsts institūciju un izglītības iestāžu pārstāvji. NEP sniedz priekšlikumus IZM par nozarei nepieciešamo izglītojamo skaitu, par nozarei nepieciešamajām profesijām un profesionālās izglītības programmām. Līdz ar to aicinām darba devējus (tai skaitā ārvalstu investorus) iesaistīties jau efektīvi strādājošajā NEP formātā, lai izglītības sistēmu saskaņotu ar reālajām uzņēmējdarbības nozares tendencēm.
Izglītības sistēma sastāv no daudziem posmiem – sākot ar sākumskolu līdz koledžām un augstskolām. Pēdējos gados Izglītības un zinātnes ministrija ir nodrošinājusi nozīmīgas investīcijas skolu infrastruktūras modernizācijā, lai mācību iestādēs būtu tādi apstākļi un infrastruktūra, kas sagatavo mūsu skolēnus atbilstoši uzņēmējdarbības tendencēm – lielāks uzsvars tiek likts uz praktiskām mācību metodēm un digitāliem mācību līdzekļiem.
Saprotams, ka katrai nozarei ir sava specifika un prasības attiecībā uz darbaspēku, bet viena lieta, kas jau šobrīd ir pieprasīta visās nozarēs – gan medicīnā, gan tiesību zinātnēs un ražošanā, – tās ir digitālās prasmes. Šā gada aprīlī tika prezentēta vienota IT izglītības platforma Baltijas IT sabiedrība jeb BITS, lai ik gadu sekmētu 3000 IT profesionāļu sagatavošanu Latvijā. Ekonomikas ministrija ir mērķtiecīgi veidojusi šo trīspusējo sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, vadošajiem IKT uzņēmumiem un augstākās izglītības pārstāvjiem, lai rastu risinājumu, kā sekmēt šo speciālistu sagatavošanu. Esam pārliecināti, ka šī iniciatīva cels augstākās izglītības kvalitāti un eksportspēju un arī nodrošinās darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanu.
Latvijā ir neliels derīgo izrakteņu apjoms, valsts ir atkarīga no enerģijas importa. Nozīmīga daļa enerģijas resursu, tādu kā nafta un dabas gāze, Latvijā tiek importēti no Krievijas. Konflikta dēļ starp Krieviju un Ukrainu pasaules sabiedrības attieksme pret Krieviju joprojām ir neskaidra. Šīs konflikta ietekmē vairākas pasaules valstis, tostarp Latvija, ieviesa pret Krieviju politiskās un ekonomiskās sankcijas. Cik nozīmīga ir Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību kvalitātes ietekme uz Latvijas enerģētisko drošību? Vai Latvija ir gatava potenciālām krīzes situācijām energoapgādē?
Vēsturiski Latvija ir atkarīga no energoresursu importa no Krievijas. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību. Tā, piemēram, elektroenerģijas jomā pēdējā laikā ir izbūvēti vairāk starpsavienojumi. Šobrīd mūsu reģions ir viens no labāk savstarpēji savienotajiem reģioniem Eiropas Savienībā. Tāpēc, sadarbojoties ar partneriem un neskatoties uz izmaksu pieaugumu, Baltijas valstis ir spējīgas strādāt arī izolētā režīmā no Krievijas. Vienlaikus Baltijas valstis šobrīd kopīgi strādā pie sinhronizācijas projekta ieviešanas, kas ļautu sinhronizēt Baltijas valstu elektrotīklus ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem. Tas savukārt būtiski stiprinās Latvijas un visa Baltijas reģiona enerģētisko drošību elektroenerģijas nozarē.
Savukārt dabasgāzes nozarē būtisks enerģētiskās drošības elements ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, neskatoties uz to, ka joprojām lielākā dabasgāzes daļa tiek importēta no Krievijas. Šobrīd Latvija ir gatava krīzes situācijām dabasgāzes apgādē, jo pārvades sistēmas operatoram atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam ir pienākums nodrošināt, ka krātuvē atrodas noteikts daudzums dabasgāzes, kas var tikt izmantots krīzes situācijās. Papildus jānorāda, ka pēdējos gados reģionā ir veikta virkne pasākumu, kas veicina enerģētiskās drošības paaugstināšanu. Šobrīd Baltijas valstīm ir pieeja sašķidrinātajai dabasgāzei. Tāpat būtiski ir arī uzsvērt reģionālos projektus dabasgāzes nozarē, kas neapšaubāmi ir vērsti uz enerģētiskās drošības stiprināšanu. Baltic Connector – cauruļvads, kas savienos Baltijas valstis ar Somiju. Plānots, ka šī cauruļvada ekspluatācija tiks uzsākta 2020.gadā vienlaikus ar to brīdi, kad jāsāk funkcionēt reģionālajam gāzes tirgum, kas palielinās gan tirgus likviditāti, gan arī pavērs iespējas piegādāt dabasgāzi pa alternatīviem piegāžu ceļiem. GIPL – Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma projekts, kuru iecerēts īstenot līdz 2022. gadam. Šis projekts ir svarīgs reģionālajai drošībai, jo tas garantēs Baltijas valstu dabasgāzes pārvades sistēmu savienojumu ar Centrāleiropu, tādējādi novēršot to izolētību un radot iespēju piekļūt kopējam Eiropas Savienības dabasgāzes tirgum, nodrošinot alternatīvus dabasgāzes piegādes ceļus un pieeju jaunām dabasgāzes tirdzniecības platformām.
Līdz ar to enerģētiskās drošības aspekts ir viens no būtiskākajiem enerģētikas politikas izstrādē. Mērķtiecīgi strādājot pie izvirzīto mērķu sasniegšanas, tuvākajā laikā Latvijai ir iespēja būtiski stiprināt enerģētisko drošību un neatkarību.
Valsts, kura ir atkarīga no enerģētisko resursu importa, var izskatīt enerģijas ražošanas attīstīšanu no atjaunojamiem dabas resursiem. Attīstot šo enerģētikas nozari, var vienlaikus uzlabot ekoloģisko situāciju un paaugstināt valsts enerģētisko drošību. Kādu jūs redzat nākotni importējamo ogļūdeņražu aizvietošanai ar atjaunojamajiem dabas resursiem?
Ministru kabinets 2018. gada decembrī atbalstīja Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam sākotnējo projektu (turpmāk – Plāna projekts), kas vienlaikus tika iesniegts Eiropas Komisijā izvērtēšanai. Eiropas Komisija 6 mēnešu laikā izvērtēs dalībvalstu plānu projektus un sniegs rekomendācijas par tajos iekļauto. Pēc tam dalībvalstīm plānu projekti būs jāaktualizē un gala versijas jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz 2019.gada 31.decembrim. Līdz ar to šogad tiks turpināts darbs pie plāna projekta tālākas izstrādes un precizēšanas, kā arī turpinātas publiskās konsultācijas un veikts plāna stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums.
Šobrīd plāna projektā ir iezīmēti Latvijas enerģētikas un klimata politikas nacionālie mērķi 2030. gadam un to izpildei rosinātie rīcības virzieni un pasākumi tādās jomās kā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana, atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības un iekšējā enerģijas tirgus nodrošināšana un inovāciju, pētniecības un konkurētspējas veicināšana.
Plāna projektā tiek piedāvāti pasākumi Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienības atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, kā arī attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par saistību pārdali noteikto Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.
Ņemot vērā, ka atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars Latvijā 2020.gadā tiek prognozēts 40-41% apmērā no enerģijas kopējā galapatēriņa un Latvijas līdzšinējo pieredzi AER veicināšanā, plāna projektā tiek rosināts, ka 2030. gadā AER īpatsvaram Latvijas enerģijas kopējā galapatēriņā būtu jāsasniedz 45%. AER īpatsvara mērķi plāna projektā tiek rosināts sasniegt, koncentrējoties uz centralizēto un decentralizēto siltumapgādi un transportu, tai skaitā veicinot elektrotransporta attīstību. Taču precīzs redzējums tehnoloģiskā griezumā tiks noteikts šā gada laikā, kad domāts pabeigt un apstiprināt plānu.
Būtiski norādīt, ka plāna projektā norādītais AER mērķis ir zemāks par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam minētajiem 50% 2030. gadā. Ekonomikas ministrijas ieskatā, šobrīd nav pamata apsvērt augstāka AER galapatēriņa mērķa noteikšanu 2030. gadam, pie tā paredzēts pieturēties arī sarunās ar Eiropas Komisiju.
Savukārt attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu Latvijai ir noteikts obligātais mērķis nodrošināt, ka 2030.gadā Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms ir par 6% mazāks nekā 2005.gada apjoms tajās darbībās, kuras nav iekļautas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā – mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas, mājsaimniecības, transports, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana u.c. Energoefektivitātes pasākumu īstenošanā tiek piedāvāts pastiprināti īstenot ES fondu atbalsta programmas un izmantot nodokļu politikas instrumentus. Plāna projektā tiek rosināta virkne potenciālo pasākumu, ar kuru palīdzību veicināt 2030. gadam noteikto mērķu sasniegšanu. Tās ir ES fondu atbalsta programmas atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai, kā arī regulējošie un veicinošie nodokļu politikas pasākumi – nodokļu sloga samazināšanai mājsaimniecībām un fosilās degvielas un kurināmā nodokļu pārskatīšana. Vēl kā veicināšanas pasākumi jāmin, piemēram, vēja un saules enerģijas plašāka izmantošana, atbalsts privātmājām energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kā arī veloinfrastruktūras un sabiedriskā transporta attīstībai, kā arī pasākumi biodegvielu un biometāna izmantošanas veicināšanai sabiedriskajā transportā un elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, kā arī zaļā un energoefektīvā publiskā iepirkuma īstenošana. Eiropas Komisijas izvērtēšanai iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam projekts publicēts Ministru kabineta tīmekļa vietnē.
