Publisko iepirkumu sistēmā gatavo kapitālo remontu, kas varētu būtiski mainīt šos iepirkumus, uzņēmēji cer uz dažādu mākslīgu barjeru atcelšanu.
Pagājušās nedēļas valdības sēdē tika skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Paredzēts, ka līdz nākamā gada 15.janvārim tiks izstrādāti un iesniegti valdībā konkrēti risinājumi publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Jāņem vērā, ka ik gadu publisko iepirkumu sistēmai cauri iziet darījumi par kopējo summu vairāku miljardu eiro apmērā.
Vairāki virzieni
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsvēra, ka ziņojums tapis pēc izskanējušajiem trauksmes zvaniem attiecībā uz būvniecības karteli, kura sakarā par laiku no 2015. līdz 2018. gadam darbību veic gan KNAB, gan arī Konkurences padome. «Nav runa tikai un vienīgi par publiskajiem iepirkumiem būvniecībā, bet gan plašākā mērogā,» uzsvēra R. Nemiro. Viņš norādīja, ka konstatētas vairākas problēmas. Piemēram, nereti iepirkuma dokumentācijā tiek izvirzītas nepamatotas prasības, kas sašaurina pretendentu loku. «Savukārt lielajos (īpaši būvniecības) iepirkumos pastāv šķēršļi piedalīties ārvalstu uzņēmējiem,» norādīja R. Nemiro. Tāpat ir jautājums par Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanu, jo īpaši situācijā, kad iespējamais iesaistīto loks ir desmit uzņēmumu. Tāpat ir sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process. Kā vēl vienu no risinājumiem ministrs minēja iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus— standartizētus iepirkuma dokumentus, tai skaitā IKT, būvniecības, autotransporta, ēdināšanas nozaru griezumā. Svarīga būtu arī pašvaldību sadarbība, organizējot kopīgus iepirkumus. «Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā R. Nemiro.
Daudz ideju
R. Nemiro atzina, ka paredzēts izvērtēt iespēju piešķirt kompetenci valsts iestādei centralizēti vērsties ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību tiesā pret uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši konkurences regulējumu, gadījumā, ja attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, tai skaitā pašvaldība, noteiktajā termiņā neuzsāk zaudējumu piedziņas procesu. Tāpat tikšot izvērtēta iespēja izveidot metodisku materiālu zaudējumu aprēķināšanai un zaudējumu piedziņai. «Ļoti būtiski ir atspoguļot sākotnējo līguma cenu un arī faktiski samaksāto līguma cenu, sākotnējos termiņus un to pagarinājumus, kā arī līguma laušanas iemeslus, jo bieži vien iepirkumā uzvar tas, kurš sola viszemāko cenu, bet iepirkuma īstenošanas laikā sākotnējā cena būtiski pieaug,» atzina R. Nemiro. To varētu īstenot, veidojot publisko reģistru publisko iepirkumu līgumiem. «Nereti viens uzņēmums piesakās iepirkumā, tad pēc kāda laika tiek nomainīts nosaukums un tas pats uzņēmējs, bet jau ar citu nosaukumu startē citā iepirkumā, tāpēc ir jāapsver iespēja pārskatīt iepirkumu regulējumu un pagarināt termiņu tiesībai izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā iepriekš noslēgtā līguma laušanas gadījumā,» rosināja ekonomikas ministrs.
Ārzemnieku lieta
Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji vēlmi veikt kapitālo remontu publisko iepirkumu jomā vērtēja pozitīvi, kaut arī viņus mulsinājuši publiski izskanējušie Jaunās konservatīvās partijas Saeimas deputāta Gata Eglīša secinājumi, tiekoties ar Valsts nekustamo īpašumu vadību. «Mēs uzskatām, ka maksimāli jāveicina ārzemju būvnieku iesaiste Latvijas būvniecības projektu iepirkumos,» G. Eglīti citē LETA. Turklāt arī elektronisko izsoļu sistēmas un būvniecības informācijas modelēšanas sistēmas izmantošana veicinātu labu Latvijas valsts īpašumu pārvaldīšanu.
Daži aptaujātie pauda savu pārsteigumu, jo tas nozīmējot sava veida neuzticības izteikšanu vietējā kapitāla uzņēmumiem, vienlaikus piemetinot, ka blēžiem un krāpniekiem esot jāsaņem pelnītais sods, taču dažu blēžu dēļ jau neesot visi jāatstāj aiz borta.
Visu rakstu lasiet 28. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/2
«Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.