Rīgas dome meklēs juristus, lai izvērtētu iespējas un veidus, kā atgūt pašvaldības pārmaksātos līdzekļus no būvnieku karteļa lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).
Viņš stāstīja, ka pašlaik iespējamo zaudējumu summa nav aprēķināta, bet Konkurences likums nosakot, ka tie varētu būt 10% no katra konkrētā projekta izmaksām.
Kā norādīts likumā, ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10%, ja vien netiek pierādīts pretējais.
Staķis piebilda, ka, vērtējot projektu apmēru, summa varētu sasniegt pat līdz 20 miljoniem eiro. Taču tas esot atkarīgs no zaudējumu aprēķiniem un tiesvedībām.
Pašlaik pašvaldība ir nolēmusi panākt, ka tā tiek atzīta par cietušo. Tā noslēgs līgumu ar kādu advokātu biroju, kam ir pieredze šādās lietās.
Juristi tad arī varēšot izvērtēt katru atsevišķo projektu un saprast, kuros gadījumos nepieciešama vēršanās tiesā un kuros pietiks tikai ar sarunām un izlīguma slēgšanu ar būvniekiem.
Domes vadība arī saprotot, ka, iespējams, šajā lietā advokātiem varētu nākties arī aizstāvēt pašvaldību, jo tai var likt atmaksāt finansējumu, kas dažiem projektiem bija piešķirts no Eiropas Savienības fondiem.
Staķis uzsvēra, ka viņa galvenais uzdevums esot atjaunot vēsturisko taisnīgumu un, ja iepriekšējās domes laikā rīdzinieki ir pārmaksājuši par kādu projektu, tad vismaz daļa naudas jāatgūst.
Rīgas mērs piebilda, ka pašreizējā dome nav saistīta ar karteļa lietu, un šie projekti īstenoti laikā, kad Pilsētas īpašuma departamentu vadījis Oļegs Burovs (GKR), kuram esot bijis pietiekami daudz laika konstatēt kādas aizdomīgas darbības.
Staķis kritiski vērtēja Burova izteikumus, ka nepieciešams domāt par dažādiem filtriem, lai nepieļautu šādus gadījumus. Rīgas mērs uzskata, ka Burovam nekas neesot liedzis šādus filtrus uzlikt jau iepriekš.
Rīgas domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka Rīgas dome iestāsies par to, lai nākotnē, slēdzot līgumus, to izpildes tāmes būtu pilnībā atklātas. Viņš arī vēloties uzdot jautājumu iepriekšējai domes vadībai, kādēļ šīs tāmes nebija atklātas jau agrāk un kādēļ notika projektu sadārdzināšanās.
Jau ziņots, ka tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās bijusi par 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem. Starp tiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes - VEF kultūras pils, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mežaparka estrāde, sociālās mājas Bolderājā, Rīgas Angļu ģimnāzija u.c.'
Konkurences padomes (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.
KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā.
Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Bijušais Rīgas mērs un Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs (GKR) iepriekš pauda, ka visiem pasūtītājiem, kas strādā ar lieliem objektiem, ir jāiepazīstas ar iestādes lēmumu un rekomendācijām, un, ja tas ir iespējams, jāiekļauj papildu filtri iepirkumu procedūrās.
"Protams, jādomā arī par zaudējumu piedziņu, ja tā ir juridiski iespējama. Iespējams, KP būtu regulāri jāpiedāvā valsts un pašvaldību institūciju iepirkumu speciālistiem semināri par konkurences jautājumiem, jo tie ir sarežģīti, pasūtītāja iespējas ietekmēt, piemēram, to pašu karteli, ir niecīgas, tāpēc būtiski regulāri saņemt no KP informāciju par to, kādi rīki var būt pasūtītājam," norāda Burovs.
Viņš vērš uzmanību uz to, ka šajā karteļa gadījumā, piemēram, KNAB ēkas iepirkuma komisijā noteikti strādāja arī KNAB darbinieki, un pat šīs tiesībsargājošās iestādes cilvēki neesot pamanījuši karteļa pazīmes.
"Pasūtītājs, pēc būtības, ir ķīlnieka lomā," norāda Burovs, piebilstot, ka kontroltāmes ir publiski pieejamas un iepirkumu dalībniekiem savlaicīgi zināmas.
