Līdz decembra beigām tiks pabeigti 19 kilometrus garās Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa līnijas atjaunošanas darbi, paziņojusi Lietuvas kompānija "Vitras-S", kas veic šos atjaunošanas darbus.

Līgums ar Lietuvas valsts dzelzceļa kompāniju "Lietuvos geležinkeliai" paredz, ka dzelzceļa posma atjaunošana jāpabeidz līdz 2020.gada marta beigām, bet kompānija nemainīs savus plānus darbus pabeigt šogad, ziņu aģentūrai BNS norādīja "Vitras-S" vadītājs Mihails Ļipkins.

"Viss notiek pēc plāna, darbi rit raiti. Ieradās sākotnējā tehniskā komisija, ir aizrādījumi, kurus labojam, bet viss norit pēc grafika," teica Ļipkins.

"Lietuvos geležinkeliai" pārstāvis Gintars Ļubins sacīja, ka pašlaik tiek pabeigti darbi dzelzceļa līnijas posmā Reņģē.

"Pašlaik ir aprīkota ceļu augšējā konstrukcija, saremontētas pārbrauktuves, pārejas un tilti. Tāpat atjaunota kanalizācijas iekārtu darbība, likvidēti augi, pabeigti darbi pie kustības regulēšanas, sakaru un elektrosistēmu darbu un aprīkojuma atjaunošanas," paskaidroja Ļubins.

Pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu kursēs katru dienu, ceļā pavadot nedaudz ilgāk kā četras stundas, aģentūru LETA informēja Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvji.

Lietuvas pasažieru vilcienu operatora "LTG Link" vilciens no rīta dosies ceļā no Viļņas, bet pēcpusdienā - no Rīgas. Pirmais braucienu notiks jau 27.decembrī.

Vilciens no Viļņas izbrauks katru dienu plkst.6.30, no Kaišadores - plkst.7.14, no Šauļiem - plkst.8.51, no Jonišķiem - plkst.9.30. Jelgavā vilciens ieradīsies plkst.10.06, bet Rīgas Centrālajā stacijā - plkst.10.43.

No Rīgas uz Viļņu vilciens katru dienu aties plkst.15.28, no Jelgavas - plkst.16.08, Šauļos vilciens ieradīsies plkst.17.21, bet Viļņā - plkst.19.51.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka "LTG Link" pašlaik veic sagatavošanās darbus jaunajam maršrutam, jau nākamās nedēļas sākumā sniegs klientiem visu būtisko informāciju par vilcienu reisiem un uzsāks biļešu tirdzniecību.

Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" piektdien ar Ziemeļu Investīciju banku (NIB) un Eiropas Investīciju banku (EIB) parakstīja 200 miljonu eiro aizdevuma līgumu vilcienu iegādei, apstiprināja Lietuvas satiksmes ministrijā.

"ZIB un EIB katra sniegs 100 miljonu eiro aizdevumu, lai finansētu deviņu elektrisko vilcienu un sešu bateriju elektrovilcienu iegādi, nomainot apmēram trešdaļu pasažieru vilcienu," informēja "Lietuvos geležinkeliai".

2023.gada jūnijā "LTG Link" paziņoja, ka no Šveices ritošā sastāva ražotāja "Stadler Rail" Polijas meitasuzņēmuma "Stadler Polska" iegādāsies 15 jaunus elektrovilcienus un bateriju vilcienus par kopējo summu 226,5 miljoni eiro.

Tolaik "Lietuvos geležinkeliai" plānoja, ka pirmie jaunie vilcieni tiks piegādāti Lietuvai 2025.gadā, un pasažieru pārvadājumus ar tiem sāks 2026.gada vidū. Visus 15 iepirktos vilcienus ekspluatācijā plānots nodot 2027.gadā.

RB Rail AS Padome priekšsēdētāja amatā 2019. gada 10. janvārī iecēla Karoli Sankovski (Karolis Sankovski) un priekšsēdētāja vietnieka amatos Rīu Sillavi (Riia Sillave) un Edvīnu Bērziņu.

Pamatojoties uz Akcionāru līgumu un Padomes statūtiem, priekšsēdētājs un divi tā vietnieki ik gadu tiek iecelti rotācijas kārtībā.

Akcionāru līgums nosaka, ka Padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu ieņem kāds no kopuzņēmuma valstu pārstāvjiem rotācijas kārtībā. 2019. gada prezidējošā valsts ir Lietuva.

«2018. gads bija nozīmīgs Rail Baltica Globālā projekta ieviešanā. Pagājušajā gadā projekta komandas visās Baltijas valstīs sasniedza vairākus ievērojamus mērķus, tai skaitā pirmo būvprojektu iepirkumu izsludināšanu, kā arī vienošanās noslēgšanu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) grantu,» stāsta RB Rail AS Padomes priekšsēdētājs K. Sankovskis. «Vēlos saglabāt šo pozitīvo virzību un veiksmīgo sadarbību, drīzumā strādājot ar jauno kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Ir svarīgi turpināt uzkrāt projekta pieredzi un briedumu arī nākamajā gadā, lai mēs būtu sagatavoti nākamajiem CEF pieteikumiem, piesaistot jaunas finansēšanas iespējas.»

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Polijas naftas koncerns "PKN Orlen" tuvāko četru gadu laikā tam piederošās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā plāno ieguldīt vairāk nekā miljardu zlotu (apmēram 220 miljoni eiro), paziņojis "PKN Orlen" meitasuzņēmuma Lietuvā "Orlen Lietuva" vadītājs Mihals Rudņickis.

Viņš norādījis, ka "Orlen Lietuva" paaugstinās jēlnaftas pārstrādes efektivitāti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, un pēc modernizācijas no viena barela jēlnaftas varēs iegūt vairāk naftas produktu, nekā līdz šim.

Rudņickis uzsvēris, ka tik lielas investīcijas liecina par to, ka "PKN Orlen" nedomā pārdot Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, bet plāno paplašināt tās darbību.

"Orlen Lietuva" vadītājs arī pastāstījis, ka pašlaik Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā 79% pārstrādātās jēlnaftas ir no Krievijas, taču no Krievijas importētās jēlnaftas īpatsvars pastāvīgi samazinās.

Jau ziņots, ka Lietuvas jēlnaftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" 2020.gadā strādājis ar 590 miljonu zlotu (129 miljoni eiro) zaudējumiem pretstatā 290 miljonu zlotu (64 miljoni eiro) peļņai gadu iepriekš, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» līdz 2030.gadam gatavojas investēt attīstībā septiņus miljardus eiro, sasniegt 725 miljonu eiro apgrozījumu un kļūt par reģiona mobilitātes līderi.

Uzņēmums trešdien prezentējis savu ilglaicīgo darbības stratēģiju, kas paredz, ka tā peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 2030.gadā sasniegs 300 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā «Lietuvos geležinkeliai» ieņēmumi sasniedza 448,1 miljonu eiro un EBITDA – 155 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam uzņēmums iecerējis palielināt pārvadājamo kravu plūsmu par 30% - līdz 70 miljoniem tonnu - un divkāršot pasažieru pārvadājumu apjomu, lai tas sasniegtu astoņus miljonus.

«Mēs darbojamies starptautiskā konkurences vidē, kur ir daudz izaicinājumu un daudz iespēju. Gribam izmanot visas iespējas un līdz 2030.gadam kļūt par līderiem,» preses konferencē paziņojis kompānijas ģenerāldirektors Mants Bartuška. «Apzinoties savu ģeogrāfisko stāvokli, saprotam, ka varbūt arī nepārvadāsim visvairāk tonnu, bet gribam būt loģistikas etalons, lai tiem, kas vēlētos šai reģionā izvēlēties kādu pakalpojumu, vispirms ienāktu prātā tieši »Lietuvos geležinkeliai«.»

Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" sācis vilciena biļešu tirdzniecību pasaulē visvairāk izmantotajā karšu lietotnē "Google Maps", trešdien paziņoja uzņēmumā.

Tādu iespēju paver "LTG Link" partnerības līgums ar Vācijas kompāniju "Distribusion Technologies", kas savieno pārvadātājus no visas pasaules.

Līgums arī nodrošina piekļuvi vairāk nekā 150 operatoriem un pārdošanas platformām visā pasulē. "LTG Link" gatavojas sākt biļešu tirdzniecību tādās platformās kā "Omio", "The Trainline", "Kiwi", "Booking.com", "Trip.com" un "Kayak".

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Egidijus Lazausks paskaidroja, ka platformās ceļotāji no visas pasaules laikus varēs iegādāties vilciena biļetes.

Pašlaik "Distribusion Technologies" risinājumu izmanto vairāk nekā 1000 pārvadātāju, kas ik dienu sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina miljoniem pasažieru.

Baltkrievijas uzņēmuma "Belarusjkaļij" ražoto minerālmēslu transports caur Lietuvu apstāsies decembrī, norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis, saistot to ar jaunajām ASV sankcijām pret Baltkrieviju, tostarp minēto uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem kālija mēslojuma ražotājiem pasaulē.

Pēc viņa teiktā, minerālmēsli, uz kuriem attiecinātas sankcijas, veido aptuveni trešo daļu visu kravu, kuras tiek pārvadātas pa Lietuvas dzelzceļiem un caur Klaipēdas ostu.

"No vienas puses, var teikt, ka sankcijas attiecas uz ASV subjektiem, taču pieredze liecina, ka bankas par pakalpojumiem Lietuvā nepieņems norēķinus eirovalūtā, nevis dolāros. Ja subjektam noteiktas sankcijas, uzņēmumi atsakās ielaisties ar to jebkādās biznesa attiecībās, baidoties riskēt, un varu droši apgalvot, ka no decembra, kad sankcijas stāsies spēkā, minerālmēsli pārstās plūst caur Lietuvu," ministrs ceturtdien sacījis radiostacijai "Žiniu radijas".

Viņš arī prognozējis, ka kravu plūsmas sāks sarukt vēl agrāk, jo uzņēmumi centīsies laikus novērst jebkādus nākotnē iespējamos riskus un neērtības.

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu meitasuzņēmums "LTG Link" šodien sāk vilciena reisus starp Viļņu un Rīgu, informēja "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvji.

"LTG Link" vilciens no rīta dosies ceļā no Viļņas, bet pēcpusdienā - no Rīgas. Brauciens starp abām galvaspilsētām ilgs aptuveni četras stundas un 15 minūtes, kas ir līdzīgi, kā braucot ar automašīnu.

Vilciens no Viļņas izbrauks katru dienu plkst.6.30, no Kaišadores - plkst.7.14, no Šauļiem - plkst.8.51, no Jonišķiem - plkst.9.30. Jelgavā vilciens ieradīsies plkst.10.06, bet Rīgas Centrālajā stacijā - plkst.10.43.

No Rīgas uz Viļņu vilciens katru dienu aties plkst.15.28, no Jelgavas - plkst.16.08, Šauļos vilciens ieradīsies plkst.17.21, bet Viļņā - plkst.19.51.

Ar vilciena pirmo reisu šodien vizītē Rīgā ieradīsies Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte un satiksmes ministrs Marjus Skodis.

Pirmdien, 10. jūnijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministru Roku Masjuli (Rokas Masiula) un Polijas infrastruktūras ministru Andžeju Adamčiku (Andrzej Adamczyk) atklāja Mažeiķi-Reņģe dzelzceļa līnijas atjaunošanas darbus.

Kā iepriekš ziņots, Lietuva sāk atjaunot vairāk nekā pirms desmit gadiem izjaukto dzelzceļa posmu Mažeiķi-Reņģe. Dzelzceļa posmu paredzēts atjaunot līdz šī gada beigām, tādējādi izpildot Lietuvas doto solījumu Eiropas Komisijai, ka posms tiks atjaunots šajā termiņā.

2018. gada augustā Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» izsludināja konkursu par 19,5 kilometrus garā dzelzceļa posma atjaunošanu starp Polijas naftas koncerna «PKN Orlen» meitasuzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā.

Savukārt šī gada martā «Lietuvos geležinkeliai» parakstīja līgumu par 2008.gadā izjauktā dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošanu ar konkursā uzvarējušo Lietuvas kompāniju Vitras-S. Līguma summa ir 11,35 miljoni eiro.

Polijas naftas pārstrādes un degvielas tirdzniecības kompānijai "Orlen" piederošais Lietuvas jēlnaftas importa un pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" šogad rūpnīcā Mažeiķos plāno pārstrādāt 8,4 miljonus tonnu jēlnaftas, kas ir par 9,7% mazāk nekā pērn pārstrādātie 9,3 miljoni tonnu, kompānija informēja Lietuvas Reģistru centru.

"Ņemot vērā, ka turpinās enerģētikas krīze, kas saasinājās kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, liela uzmanība tiks pievērsta galveno investīciju projektu īstenošanai, ražošanas iekārtu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanai un enerģijas patēriņa samazināšanai, pārdošanas apjomu palielināšanai vietējā tirgū un izmaksu samazināšanai," pārskatā informēja "Orlen Lietuva".

Turpinās Mažeiķu rūpnīcas modernizācija, lai uzstādītu dziļūdens naftas pārstrādes iekārtas, un projekta izmaksas ir 970 miljoni eiro. Modernizāciju, kuras ģenerāluzņēmējs ir Lielbritānijas uzņēmums "Petrofac International", plānots pabeigt 2025.gada septembrī.

2023.gadā "Orlen Lietuva" pārstrādāja 9,3 miljonus tonnu jēlnaftas, kas ir par 4,3% vairāk nekā 2022.gadā.

Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" pārvaldītais naftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" parakstījis līgumu ar Londonā bāzēto enerģētikas pakalpojumu kompāniju "Petrofac Ltd." par naftas dziļās pārstrādes iekārtas modernizāciju Mažeiķu rūpnīcā.

Kopējā investīciju summa sasniegs 641 miljonu eiro, ar Varšavas biržas starpniecību paziņojis "Orlen".

Pēc koncerna veiktajām aplēsēm, šīs investīcijas palielinās "Orlen Lietuva" darbības peļņu pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) par aptuveni 68 miljoniem eiro gadā.

"Petrofac" norāda, ka saskaņā ar līgumu ierīkos jaunu katalītiskā krekinga iekārtu, paplašinās esošās jaudas, kā arī sniegs inženiertehniskos, būvniecības, iepirkumu un citus pakalpojumus. Kompānija pauž gatavību īstenot šo Lietuvas enerģētikas infrastruktūrai svarīgo projektu atbilstoši augstākajiem pasaules standartiem.

"Petrofac" piedāvājums atzīts par labāko konkursā, to pārbaudījusi arī Lietuvas valdības komisija, kas izvērtē stratēģiski svarīgo uzņēmumu darījumus.

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", plāno izmantot tikai Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" piegādāto naftu, paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

""Orlen" atsakās no Krievijas naftas un plāno produkciju ražot tikai no "Aramco" naftas no Saūda Arābijas," Kreiviss piektdien teicis žurnālistiem.

Līdz šim "Orlen Lietuva" galvenokārt pārstrādāja no Krievijas importētu naftu.

Šonedēļ Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte žurnālistiem teica, ka "Orlen" tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".

Eiropas platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektēšanai un būvdarbiem Lietuvā vien būs vajadzīgi aptuveni 6000 dažādu specialitāšu darbinieki, tai skaitā vismaz 300 inženieri, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze Verslo žinios.

Kā liecina pērn veiktā projekta izmaksu un ieguvumu analīze, visas 870 kilometrus garās dzelzceļa līnijas izbūvei trijās Baltijas valstīs vajadzēs apmēram 13 000 dažādu profesiju pārstāvju, no viņiem aptuveni tūkstotis būs dzelzceļu un ceļu būves inženieri.

Lielākais pieprasījums pēc inženieriem Lietuvā gaidāms 2020.gadā, kad valsts teritorijā sāksies 394 kilometrus garā dzelzceļa būvdarbi.

Gādājot, lai inženieru nepietrūktu, Lietuvas Satiksmes ministrija kopā ar valsts dzelzceļa kompāniju Lietuvos geležinkeliai un Lietuvas autoceļu direkciju parakstījušas līgumu ar Viļņas Ģedimina tehnisko universitāti, paredzot sadarbību gan studiju programmu un laboratoriju bāzes pilnveidošanā, gan studentu praktisko darbu plānošanā. Iecerēts arī uzrunāt skolēnus, aicinot viņus izvēlēties autoceļu un dzelzceļu inženiera profesiju.

Paredzot, ka decembrī saistībā ar Eiropas Savienības un ASV sankcijām pret Baltkrievijas uzņēmumu "Belarusjkaļij" apstāsies tā ražoto minerālmēslu transports caur Lietuvu, valsts dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai" uz laiku apturējusi svarīgas dzelzceļa līnijas posma attīstības projektu gandrīz 60 miljonu eiro vērtībā.

"Ģeopolitiskā situācija saistībā ar ES un ASV sankcijām pret Baltkrieviju liek mums pārskatīt dažu projektu investīciju atdevi," skaidrojis "Lietuvos geležinkeliai" uzņēmuma "LTG Infra" ģenerāldirektors Karolis Sankovskis, norādot, ka runa ir par otra sliežu ceļa būvdarbiem posmā Pluņģe-Šateiķi dzelzceļa līnijā, kas Viļņu caur Šauļiem savieno ar Klaipēdu.

Pēc viņa teiktā, prognozēts, ka sankcijas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma ieņēmumus, jo saruks kravu un pasažieru plūsma.

"Izvērtējot iespējamos riskus, uz laiku apturam 60 miljonus eiro vērta projekta īstenošanu," norādījis Sankovskis, piebilzdams, ka iespējas atsākt projekta īstenošanu tiks vērtētas, izstrādājot dzelzceļa jaudu palielināšanas plānu nākamajam gadam.

Pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu varētu sākt kursēt nākamgad, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Vairāk nekā 30 neatkarības gados mums jau vajadzēja būt izveidotai dzelzceļa satiksmei ar Latviju, kura izmanto tāda paša platuma sliežu ceļu, un mēs vēlamies, lai [Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija] "Lietuvos geležinkeliai" to sāk pēc iespējas agrāk, 2024.gadā," ministrs norādīja ziņu aģentūrai BNS pēc tikšanās ar "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu meitasuzņēmuma "LTG Link" valdes priekšsēdētāju Linu Bauzi.

Skuodis un Bauzis pārrunāja pasažieru vilciena satiksmes atjaunošanu ne tikai uz Rīgu, bet arī uz Daugavpili.

Lietuvas satiksmes ministrs neprecizēja, kad tieši pasažieru vilcieni varētu sākt kursēt starp Viļņu un Rīgu, piebilstot, ka tam nepieciešama arī Latvijas puses iesaiste.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos geležinkeliai iegādāsies sliedes no Latvijas un Austrijas, maksājot 36,5 miljonus eiro, ziņo baltictimes.com.

Pirmais, 11,5 miljonus eiro vērtais līgums ar Latvijas piegādātāju Sigmen jau parakstīts.

Sākotnējie līgumi ar izvēlētajiem piegādātājiem Sigmen un Voestalpine VAE Legetecha tika parakstīti pagājušā gada decembrī.

Sliedes tiek pirktas plānotam sliežu ceļu remontam un ikdienas uzturēšanai, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu pasažieru un kravas vilcienu satiksmi, informē uzņēmumā.

Līgumu ilgums ir divi gadi ar iespēju pagarināt vēl uz diviem gadiem.

Sigmen ir piegādājis sliedes Lietuvos geležinkeliai kopš 2016. gada. 2016. gadā līguma vērtība bija 2,1 miljons eiro, 2017. gadā - 2,7 miljoni eiro un 2018. gadā - 7,3 miljoni eiro.

Naktī no 18.aprīļā uz 19.aprīli no dzelzceļa stacijas Šestokai Lietuvā caur Latviju uz Igaunijas Paldiski termināli devies pirmais intermodālais kravas vilciens «Amber Train», informē VAS «Latvijas dzelzceļš».

Par vilciena maršruta izveidi šī gada marta sākumā vienošanās tika panākta Rīgā pirmo reizi tiekoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo dzelzceļu vadībai. Pārvadājot kravas maršrutā Šeštokai-Rīga-Tallina, ir paredzēts savienot trīs Baltijas valstis un radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas kravu pārvadātājiem.

«Projekts «Amber Train» ir lielisks piemērs visu trīs Baltijas valstu sadarbībai, kur mūsu kopējais darbs ir rezultējies reālos kravu pārvadājumos. Mēs ticam, ka mūsu sadarbībai ir liels potenciāls, jo nākotnē plānotā Eiropas platuma dzelzceļa infrastruktūra radīs jaunas iespējas. Taču šodien mēs varam strādāt pašreizējā tīkla ietvaros, un piedāvāt mūsu klientiem ērtus un izdevīgus kravu pārvadājumus,» skaidro VAS «Latvijas dzelzceļš» prezidents Edvīns Bērziņš

Lietuvas un Polijas speciālisti piektdien kopīgās mācībās apguvuši iemaņas likvidēt iespējamu avāriju dzelzceļa līnijā «Rail Baltica», paziņojis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai».

Mācībās, kas notikušas Mockavas dzelzceļa stacijā Lietuvas dienvidrietumos, inscenēta dzelzceļa cisternas noskriešana no sliedēm un trenētas prasmes to apdzēst, hermetizēt un uzcelt atpakaļ uz sliedēm.

Pēc mācībām «Lietuvos geležinkeliai» un Polijas dzelzceļa uzņēmums «Polskie Linie Kolejowe» (PLK) parakstījuši vienošanos par sadarbību iespējamo «Rail Baltica» avāriju seku likvidēšanā.

Kā norādījis PLK valdes priekšsēdētāja vietnieks Mareks Olkevičs, šīs kopīgās mācības ir tikai daļa no ciešas abu uzņēmumu sadarbības, gatavojoties intensīvai satiksmei pa dzelzceļu «Rail Baltica». Pēc viņa teiktā, drošība šai ziņā uzskatāma par svarīgāko prioritāti.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai" vēlas, lai pasažieru vilcienu satiksme savienotu Viļņu ar Rīgu un Varšavu jau tuvākajā laikā, negaidot projekta "Rail Baltica" būvdarbu pabeigšanu, norādījis uzņēmuma pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" vadītājs Lins Baužis.

"Saskatu divus pamatvirzienus, kuri mums ir svarīgi. Tā ir satiksme ar tuvāko kaimiņvalstu galvaspilsētām Eiropas Savienībā. Viļņa-Rīga, kas, manuprāt, ir nepieciešami, un Viļņa-Varšava - ar šo maršrutu mums ir savs redzējums, kā darboties, un mūsu valdības ir vienojušās," viņš stāstījis.

Pēc Bauža teiktā, jautājumā par maršrutu Viļņa-Rīga jau apspriedušās Lietuvas un Latvijas satiksmes ministrijas.

"Zinu, ka mūsu Satiksmes ministrija ir runājusi ar Latvijas ministriju, lai pārliecinātu kolēģus Latvijā par šāda mašruta nepieciešamību. Mūsu mērķis bija jau šovasar veikt vismaz izmēģinājuma braucienus, bet laiks rādīs, vai tā notiks," piebildis "LTG Link" vadītājs.

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" kravu pārvadājumu uzņēmums "LTG Cargo" pirmo reizi vēsturē iegādāsies elektriskās lokomotīves pārvadājumiem starp Viļņu un Klaipēdas ostu, projektā investējot ap 100 miljoniem eiro.

"LTG Cargo" izsludinājis starptautisku iepirkuma procedūru lokomotīvju iegādei un tehniskajam atbalstam, kā arī rezerves daļu piegādei vismaz trīs gadus, informēja kompānijā.

Sarunās ar piegādātājiem tiks noteikts precīzs lokomotīvju skaits, turklāt līgums paredzēs vairāk lokomotīvju iegādi nākotnē.

Lokomotīvēm jāspēj vilkt vagonu sastāvu līdz 5700 tonnām.

Jūnijā "LTG Cargo" paziņoja, ka apsver elektrolokomotīvju iegādi, kamēr Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis apliecināja, ka ministrija jau ir atļāvusi lokomotīvju iepirkumu.

"Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" jūnija beigās paziņoja, ka no Šveices ritošā sastāva ražotāja "Stadler Rail" Polijas meitasuzņēmuma "Stadler Polska" iegādāsies 15 jaunus elektrovilcienus un bateriju vilcienus par kopējo summu 226,5 miljoni eiro.

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas, otrdien žurnālistiem Seimā pastāstījusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Cik man zināms, uzņēmums ["Orlen Lietuva"] no šīs jēlnaftas gatavojas atteikties tuvākajā laikā. Tas ir uzņēmuma lēmums, jo pērk nevis valsts, bet "Orlen". Cik zinu, uzņēmums jau ir ļoti tuvu tai stadijai, kad tas vairs nepirks Krievijas naftu un neizmantos to pārstrādei," viņa sacījusi, atbildot uz jautājumu, vai Lietuvai ir reāli atteikties no visiem Krievijas energoresursiem.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".

Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" pārvaldītā naftas pārstrādes uzņēmuma "Orlen Lietuva" rūpnīcā Mažeiķos, kur kopš maija sākuma notika plaši tehniskās apkopes un remonta darbi, ražošana atsākta ar pilnu jaudu.

"54 dienas pēc Baltijas valstīs vienīgās naftas pārstrādes rūpnīcas ražošanas apturēšanas apkopes darbi ražotnē ir pabeigti un jēlnafta rūpnīcā tiek pārstrādāta ar pilnu jaudu," informēja kompānija.

"Orlen Lietuva" vadītāja vietnieks ražošanas jautājumos Audrjus Daugnora norādīja, ka pareizas plānošanas rezultātā apkope ir pabeigta plānotajā termiņā un budžetā.

Ceturtdaļa apkopes darbu budžeta tika iztērēta katalītiskā krekinga iekārtas, kas ir nozīmīgākā no ražošanas līnijām, modernizācijai.

Apkopes darbus veica apakšuzņēmēji no Lietuvas, Polijas, Slovākijas, Vācijas un citām Eiropas Savienības valstīm.

Darbus vienlaikus veica pat vairāk nekā 2000 cilvēku un 40 ceļamkrānu, to laikā nomainīti cauruļvadi 15 kilometru garumā un veiktas vairāk nekā 300 pārbaudes dažādām iekārtām.

Paziņoti Latvijas vērtīgākie uzņēmumi 2017.gadā, kā arī prezentēts Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10.

Par vērtīgāko uzņēmumu Baltijā 2017.gadā atzīta Swedbank Grupa. Otrajā vietā SEB grupa, bet trešajā vietā Latvenergo, AS.

4.vietā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topā ir Tallink Grupp, AS, 5.vietā Maxima Grupe, UAB, 6.vietā Luminor Grupa, 7.vietā Orlen Lietuva, 8.vietā Eesti Energia, 9.vietā Lietuvos Geležinkeliai, AB, bet Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 2017.gadā noslēdz Lietuvos Energija, AB.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 skatiet galerijā!

Kopējā Latvijas vērtīgāko Top 101 vērtība šogad ir 17,74 miljardi eiro, no tiem 13,22 miljardi eiro ir topā iekļuvušo privātā kapitāla uzņēmumu vērtība, bet 4,54 miljardi eiro ir valsts kapitāla uzņēmumu vērtība.