Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.
Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.
«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.
Pēc viņa teiktā, juridiski situāciju var raksturot tā - komisāre fiksē konkurences pārkāpumu, nosaka sodu un līdztekus tam tiek paredzēta arī kompensācija, kas šajā gadījumā būtu Mažeiķu-Reņģes posma atjaunošana.
«Ja mēs vērstos tiesā un mums izdotos pierādīt, ka - es runāju teorētiski - nekāda pārkāpuma nav, tad automātiski atkristu arī Reņģes posma atjaunošana. (..) Taču atjaunošana tiek aplūkota ne tikai šīs lietas kontekstā. Var tiesāties, bet varbūt ir vērts apsvērt iespēju vienkārši atjaunot Reņģes posmu, nesaistot to ar šo lietu, parādot mūsu partneriem tiklab Polijā, kā Latvijā labo gribu - ka mēs vienkārši gribam pielikt punktu šai sāpīgajai problēmai, kas attīstījusies līdz tādam līmenim,» norādījis Masjulis.
Viņš atzinis, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šis jautājums tā vai citādi būs jāapspriež valdībā, jo tam ir ne tikai ekonomiski, bet arī politiski aspekti.
«Jāvērtē vesela pakete jautājumu, kas saistīti ar EK. Pirmkārt, Lietuva saņem ne mazumu Eiropas līdzekļu. Otrkārt, pēc agrākās dzelzceļa uzņēmuma vadības atkāpšanās saglabājušas ļoti sliktas attiecības ar EK transporta jomā. Viena no nākamā gada prioritātēm, kam, domājams, nepietiks ar vienu gadu vien, būs šo attiecību atjaunošana. Tādēļ arī šīs lietas risinājums būtu viens no soļiem, kuri, ceru, varētu uzlabot mūsu attiecības ar EK, jo mums būs jāstrādā kopā daudzus gadus. Lietuvai ir ne viens vien projekts - gan Rail Baltica, gan Via Baltica, gan citi. Protams, nepieciešams arī racionāli izvērtēt juridiskās iespējas uzvarēt šai lietā,» izteicies ministrs.
Komentējot Lietuvos geležinkeliai apgalvojumu, ka uz Latviju ved vēl divi ceļi, kas tiek izmantoti tikai par 20%, viņš norādījis, ka Mažeiķu-Reņģes posms «kalpo diviem mērķiem».
«Mūsu partneri - gan Polijas naftas koncerns PKN Orlen, gan latvieši, uzskata, ka Reņģe ir vajadzīga, bez tās nevar. Reālā dzīve rāda, ka uz Latviju pirms šā posma izārdīšanas un pēc tam tiek vests tas pats kravu apjoms. Domāju, ka uz Latviju varētu braukt arī pa esošajiem ceļiem, taču Reņģei ir arī diezgan liela simboliska nozīme, runājot par agresīvu Lietuvos geležinkeliai izturēšanos, un to, iespējams, varētu atrisināt vienīgi šā posma atjaunošana,» atzinis Masjulis.
Komentējot Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites izteikumu, ka tiesā būtu pārsūdzama tikai naudassoda aprēķināšanas metodika, nevis pats konkurences pārkāpuma fakts, Masjulis norādījis, ka galīgā nostāja tiks formulēta tikai pēc vizītes Briselē un lēmuma pieņemšanas valdībā.
«Taču summa ir vissāpīgākā lieta. Komisija [balstījusies uz pieņēmumu], ka pa jūras ceļu tiktu vesti visi 100% [Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas Orlen Lietuva] produkcijas, ko [gadījumā, ja sliežu ceļš nebūtu nojaukts,] varētu vest caur Latviju. Faktiski tika vesta tikai ļoti neliela daļa. Aprēķina formulā tika ielikti maksimālie lielumi, bet tie nav gluži reāli,» viņš spriedis. «Komisija, manuprāt, ņēmusi hipotētiskus skaitļus un tos ekstrapolējusi. Man grūti atbildēt viņu vietā, bet šis elements ir diskutējams,» teicis Masjulis.
Ministrs norādījis, ka Lietuvos geležinkeliai vadītājs Mants Bartuška tikko bijis Latvijā, un izteicis cerību, ka viņš atradīs laiku arī tālākām sarunām, bet 15.novembrī visu triju Baltijas valstu satiksmes ministri tiksies Viļņā.
«Centīšos uzklausīt [latviešu] viedokli. Mums ar viņiem jāspēj atrast risinājumu. Ir jāmāk pārkāpt sev pāri un meklēt saskares punktus. (..) Nebūtu labi, ja mēs meklētu viens otra vājības. Ir jāpavelk svītra un jāskatās nākotnē,» viņš uzsvēris.
Lūgts komentēt EK pamudinājumu sadalīt Lietuvos geležinkeliai atsevišķās kompānijās ar atsevišķiem akcionāriem, Masjulis atgādinājis, ka Lietuva no nacionālās drošības viedokļa ir atšķirīgā situācijā nekā pārējās ES valstis.
«Ir jāsaprot, ka Lietuva nodrošina tranzītu uz Kaļiņingradu, kas ir vismilitarizētākā zona Eiropā. Ne tikai Lietuva, bet arī pārējā Eiropa ir ieinteresēta, lai tranzīts uz šo zonu tiktu kontrolēts. Iedomājieties, ja mēs atvērtu durvis un saskaldītu šo tirgu - Krievijai tas ir stratēģiskais mērķis. Cik laika būtu vajadzīgs, lai nodempingotu cenas, un te runa būtu vairs ne par komerciju, bet par politiku, par ģeopolitiku. Atlaižot grožus, esmu pārliecināts, tiktu mēģināts nostiprināties šai jomā,» viņš spriedis.
Pēc ministra teiktā, Vestagerei šis aspekts ir zināms. «Īpaši šis temats tika skarts, kad Lietuva stājās Eiropas Savienībā. Eiropa sākumā pat nesaprata šo tranzītu uz Kaļiņingradu, bet vēlāk ļoti atbalstīja to, ka mums būtu jāparedz izņēmums, lai Lietuvā viss būtu vienās - valsts - rokās, jo galu galā tas ir Eiropas interesēs,» stāstījis Masjulis.
Atgriežoties pie jautājuma par attiecībām ar Latviju, viņš norādījis, ka noteikti tiks mēģināts atrast kopsaucēju.
«Latviešus aizvainoja tas, cik pēkšņi sliedes tika noārdītas. [Bijušā Lietuvos geležinkeliai vadītāja Staša] Dailīdkas agresija nekādā ziņā neveicināja mūsu attiecību veidošanu, bet domāju, mums izdosies pārliecināt, ka domas par teorētiskiem zaudējumiem nebūt nav tas auglīgākais attiecību ceļš nākotnei, jo, uzdodot tādu toni, visi sāk domāt tādā griezumā. Uzskatu, ka mums ar viņiem ir daudz iespēju atrast kopīgu valodu,» sacījis Lietuvas satiksmes ministrs.
Intervijā viņš aicināts paust viedokli arī par apgalvojumu, ka Latvija neatsaucas Lietuvas aicinājumam boikotēt Baltkrievijā topošo Astravjecas atomelektrostaciju un tajā ražotās elektroenerģijas importu, jo cer tādējādi pamudināt Baltkrieviju savas kravas novirzīt caur Latviju.
«Mēs sākumā bijām pārsteigti, bet vēlāk sapratām, ka latvieši saskata komerciālu izdevīgumu Astravjecas atbalstīšanā, tādējādi cerot piesaistīt savām ostām vairāk kravu. No Baltkrievijas dzirdam atsauksmes, ka Latvijas delegāciju locekļi atbalsta Astravjecu vai vismaz nav pret to, toties lietuvieši, lūk, ir pret Astravjecu, tādēļ kravas vajadzētu virzīt caur Latviju. To pārbaudīt nav iespējams, bet šādu informāciju nācies dzirdēt diezgan daudz, un uztrauc tas, ka tikai kaut kāda komerciāla aspekta dēļ varētu upurēt šo jautājumu, kurš ir galvenokārt politisks. Ceru, ka tas neapstiprināsies,» viņš sacījis, piebilstot, ka arī par šo jautājumu paredzēts runāt ar Latvijas pārstāvjiem.
EK 2.oktobrī paziņoja, ka noteikusi uzņēmumam Lietuvos geležinkeliai nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo tas, 2008.gadā likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu ar Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā paredzēts ne tikai naudassods, bet arī prasība Lietuvos geležinkeliai novērst pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība.
Lietuvas amatpersonas apgalvo, ka sliedes šai posmā izārdītas drošības apsvērumu dēļ, bet, kā atzinusi ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, EK konstatējusi, ka Lietuvas dzelzceļa uzņēmums radījis situāciju, lai tā klients - Polijas naftas koncernam PKN Orlen piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca Orlen Lietuva - nevarētu izmantot konkurences radītās priekšrocības.
Pēc viņas teiktā, Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca gadiem ilgi izmantojusi Lietuvos geležinkeliai pakalpojumus, lai nosūtītu savu produkciju uz ārzemēm, taču 2008.gadā tā nolēmusi pārbaudīt, vai Latvijas valsts akciju sabiedrība Latvijas dzelzceļš tai nevarētu piedāvāt labākas cenas, taču Lietuvas dzelzceļa uzņēmums nevis mēģinājis piedāvāt labākus nosacījumus, bet izārdījis reālāko ceļu, pa kuru Orlen produkcija varēja sasniegt Latviju.
Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paziņojis, ka Lietuvos geležinkeliai EK lēmumu par naudassodu pārsūdzēs Eiropas Savienības Tiesā, taču arī norādījis, ka uzņēmums tuvākajā laikā varētu sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu.
19,5 kilometrus garais dzelzceļa posms negaidīti tika slēgts 2008.gadā, to skaidrojot ar sliežu ceļa slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību.
