Lietuvai savu nacionālo biznesa interešu protekcionisma mugurkauls ir stiprs, tas ir pat stingrāks par dzelzceļa sliedēm. Pirms gandrīz desmit gadiem it kā remontdarbu dēļ noņemtās sliedes pie Reņģes bija mērķtiecīgi raidīts signāls par tranzīta pārvadājumu ietekmes dalīšanu reģionā, kuru Latvija pareizi saprata, šķiet, tikai nupat. Bija jāpaiet vairāk nekā deviņiem gadiem, lai Latvija pārstātu gaidīt «sliežu remonta» beigas un celtu galdā oficiālu notu.
Lietuvu ar tiesas spriedumu starptautiski par patvaļīgu un varmācīgu konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū beidzot nokauninājusi arī Eiropas Komisija, liekot maksāt soda naudu, kas tikai pirmajā mirklī varētu šķist liela. 28 milj. eiro nav salīdzināma nedz ar kaimiņvalsts sliežu ceļos apgrozīto naudu, ne Latvijas pusei šajos garajos gados nodarītajiem zaudējumiem. Sliktākais ir tas, ka Eiropas Komisijas lēmums sodīt Lietuvu Latvijai var nedot nekādu taustāmu labumu. Sliežu nav un, var gadīties, ka to arī nebūs. DB (05.10. laikrakstā) aptaujātie Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, Satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis un Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška sliedes atjaunot nesola. Tajā pašā laikā Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckietis šonedēļ medijos izteicās, ka leišu nacionālajai dzelzceļa kompānijai «acīmredzot» būs jāatjauno Mažeiķu – Reņģes posms. Ar «acīmredzot» var arī nepietikt, lai sliedes reāli atjaunotu un kustība atkal notiktu. Nepieciešama ievērojami konkrētāka rīcība par izvairīgu spriešanu par to, kas kaut kad varētu vai nevarētu notikt. Pēc Seima spīkera vārdiem uzlikt atpakaļ sliedes varētu būt lētāk, nekā maksāt EK noteikto sodu.
Apzinoties lietuviešu ievērojamo spēju aizsargāt savas nacionālās intereses Baltijā, iespējams, dienvidu kaimiņvalsts rēķina tālāk par šodienu. Kamēr Lietuva demonstrē «skaldi un valdi» politiku abām brāļu valstīm tik nozīmīgajos tranzīta jautājumos, Latvija nereti vispirms cenšas izpatikt visai pasaulei, un tikai tad domā par sevi. Acīmredzot tāpēc joprojām nav apspriests jautājums par to, vai prasīt Lietuvai atlīdzināt negūto peļņu, kas Latvijai gājusi secen jau kopš 2008. gada. Sliežu nojaukšana taču nenotika vakar īsi pirms pusdienām. Piemērs lietuviešu pašlepnumam ir arī Lietuvas piekoptā koku bāšana spieķos Rail Baltica projektā un aizdomas par šķērssubsīdijām Klaipēdas virzienā, naudu ņemot no sadārdzinātā krievu tranzīta uz Kaļiņingradu.
Atgriežoties pie sliedēm, nevar nepiekrist EK par to, ka ir nepieņemami, ka uzņēmums demontē sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences. Tas vairāk atgādinātu citas mūsu kaimiņzemes gājienu, bet nē, šis pliķis ir no tuvākajiem. EK lēmums paredz ne tikai naudas sodu, bet arī prasa Lietuvai pārtraukt šo pretdarbību. Vai spurainie lietuvieši to uztvers pareizi, proti, ka jāatjauno arī 19 kilometri noārdīto sliežu, rādīs laiks. Kaimiņvalsts jau ir pierādījusi, ka jūtas pietiekami bramanīga, lai atļautos izstrādāt vēl kādu starptautiski nesaprastu joku.