Lai paaugstinātu Latvijas energoneatkarību un vienlaikus nākamajā apkures sezonā siltums būtu pieejams visiem, un nekļūtu par sava veida luksusa preci, kā kurināmais atkal jāsāk izmantot valstī iegūstamā dedzināmā kūdra; lai to iedzīvinātu, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi.
Dabasgāzes cenu straujais pieaugums komplektā ar Krievijas invāziju Ukrainā un daudzu nevēlēšanos turpināt iegādāties dabasgāzi no Krievijas, to uzskatot par sava veida atbalstu karadarbībai, ir raisījis pēdējās desmitgadēs nepieredzētu situāciju, ka visā reģionā ir energoresursu deficīts. Tā slāpēšanai iecerēts atrast sašķidrinātās gāzes piegādātājus, kā arī palielināt pašu mājās iegūstamo resursu izmantošanu. “Somija, Igaunija jau paziņojušas par papildu dedzināmās kūdras ievākšanas apjomiem, lai tādējādi nodrošinātos pret iespējamo kurināmā trūkumu, kā arī minimizētu kurināmā cenu pieaugumu, un Latvijai arī būtu jāizmanto kaimiņvalstu pieredze,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.
Viņš norāda, ka Latvijai, tāpat kā Igaunijai un Somijai, ir robeža ar Krieviju, bet energodrošības jautājumā kaimiņvalstis jau ir priekšā Latvijai. “Jā, Eiropas Savienības Zaļais kurss ir pretrunā ar kūdras izmantošanu enerģētikā, bet ir enerģētiskās krīzes situācija, un visiem ziemā būs vajadzīgs siltums, tātad jāizmanto visi resursi, kādi vien ir. To ļoti labi demonstrē Eiropas Savienības dalībvalsts Somija,” uz jautājumu, vai kūdras atgriešanās Latvijas enerģētikā nav pretrunā Zaļajam kursam, atbild U. Ameriks. Viņš uzsver, ka kūdra, tāpat kā koksne, ir vietējais resurss, kas nav jāimportē. “Dedzināmā kūdra ir vēl viens pašmāju energoresurss, kuru var izmantot, lai diversificētu energoresursu risku, it īpaši cenu pieauguma apstākļos,” tā U. Ameriks.
Kūdras resursu pietiek
Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle dr. geol. Ilze Ozola atgādina, ka Latvijā iegūtās enerģētiskās kūdras apjoms pēdējos gados bija tikai 1,4–2% no kopējās ieguves, savukārt citās ES dalībvalstīs līdz šim bijusi pilnīgi pretēja situācija – enerģētikā kūdru izmanto ne tikai Igaunija, Somija, bet arī citas valstis.
“Latvijā enerģētikā kūdru pārtrauca izmantot jau 2001. gadā, kaut arī nelielos apmēros kā piemaisījumu koksnes šķeldai kādos krīzes brīžos, piemēram, 2017. gada nogalē (kad ilgstošo lietavu dēļ tika izsludināta ārkārtas situācija mežsaimniecībā un nebija iespējama šķeldas piegāde no mežiem), izmantoja,” stāsta I. Ozola. Viņa atgādina, ka savulaik (1995.–1997. gadā) Latvijā vidēji ik gadu tika iegūti 320-400 tūkst. t dedzināmās kūdras, turklāt tika ražotas arī briketes un granulas, ko šobrīd vairs nedara neviens.
Visu rakstu lasiet 17.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!