Jau kuro gadu par vienu no Latvijas glābšanas salmiņiem nodokļu ieņēmumu pieaugumam, bezdarba samazināšanai tiek minētas investīcijas, tāpēc iepriecina ekonomikas ministra atzinums par to, ka vismaz divās jomās - lopkopībā un zaļajā enerģētikā - investori stāv rindā ar naudu.
Nu, lūk, beidzot ir noticis tas, par ko tik ilgi ir cīnījusies vesela politiķu paaudze un investori «stāv rindā, lai tikai varētu ieguldīt Latvijā» - tātad jaunas darba vietas ja vēl nav, tad būs, nodokļu ieņēmumiem arī vajadzētu pieaugt, bez darba palikušajiem vairs nebūs jāmeklē darbs ārvalstīs.
Ja tas tā patiešām ir, tad arī budžeta konsolidācija vairs nav jāveic un valdošās koalīcijas politiķi var atviegloti uzelpot, jo būs taču nodokļu ieņēmumi, mazāk būs jāmaksā pabalstos, jo cilvēkiem būs darbs gan lopkopībā, gan enerģētikā un tās apkalpojošajās nozarēs, diemžēl pirmās skopās ziņas par 2012. gada budžeta konsolidācijas aprisēm vēl nebūt neliecina par milzīgu investoru pieplūdumu.
Nevar noliegt, ka ārvalstu investori ir novērtējuši Latvijas zemes resursus, jo tajā var audzēt lauksaimniecības produktus, it īpaši, ja pārtika ir, bija un būs vajadzīga visos laikos, turklāt tās cenas pasaulē tikai pieaug. Zemi var izmantot arī mežu vai, vēl labāk, enerģētiskās koksnes plantāciju audzēšanai, it īpaši, ja ES vēlas enerģētiku padarīt zaļāku un uz to tiecas arī Latvija.
Gan enerģētika, gan lauksaimniecība un investoru vidē tiek vērtēta kā ļoti perspektīvas un vilinošas, tāpēc atliek uzdot jautājumu: kāpēc iecerētie investīciju projekti, piemēram cūkkopībā «iestrēgst», bet daži pat noiet pa burbuli? Tāpēc, ka investori paši ir kļūdījušies savos aprēķinos vai prognozēs vai arī viņi «noslīkst» Latvijas normatīvu džungļos un, iespējams, arī korupcijas un bezatbildības muklājā? Ekonomikas ministrs norādījis uz pašvaldībām, taču kā lai vietējā vara piespiež «dīvānzemnieku» sākt izmantot savā īpašumā esošo zemi kā ražošanas līdzekli? Ar aicinājumiem te vien nekas nebūs līdzēts, būs vajadzīga arī pātadziņa! Būvatļaujas ir vēl viens sāpīgs temats, kur nereti tiek iesaistītas tiesas.
Vēl atliek jautāt: kāpēc tādās perspektīvās nozarēs kā lopkopība, zaļā enerģētika vietējie pašmāju uzņēmēji neinvestē? Izrādās, arī vietējie labprāt ieguldītu šajās nozarēs, bet ir viens liels «bet» - finanšu resursu pieejamība ar «paceļamiem» nosacījumiem un aizdevu likmi. Zemnieki ne vienreiz vien ir atzinuši, ka papildu zemes iegādi bankas īpaši neraujas kreditēt, savukārt pašiem tādu brīvu līdzekļu nav, ko varētu nekavējoties ieguldīt zemes iegādē. Ārzemniekiem, šķiet, tādu problēmu kā kredīts nav, turklāt viņi ar savu ietrenēto aci redz, ka Latvijā zemes cenas ir ievērojami zemākas.
Ir vēl viens jautājums par konkurenci. Proti, vai potenciālie investori vēlas attīstīt vēl neapgūtus laukus, vai arī par lētu naudu pārņemt grūtībās nonākušos attiecīgajā biznesā strādājošos konkurentus, kas kļuvuši par lētu ēsmu.