Līdz ar vēlmi izcelties, pielaidīgākām prasībām pret etiķeti, kungu modē ienāk arvien krāsainākas zeķes, kas ir ne vien funkcionāls apģērbs, bet arī aksesuārs

«Zeķes ir jaunās šlipses. Latvijā šī tendence ir ienākusi nesen, bet pasaulē tā parādījusies pirms dažiem gadiem,» saka Egils Trumpe, zeķu zīmola Sokki (SIA Romur) īpašnieks. Lai gan cilvēki pērk dārgus apģērbus, nereti zeķes pērk lielveikalā, liekot tās iepirkumu groziņā kopā ar tomātiem vai maizi. Uzņēmums, veicot aptauju, secinājis, ka 60% pircēju zeķes iegādājas lielveikalos, visbiežāk – pelēkas, melnas. Tomēr teju pusei cilvēku ir svarīgi, lai zeķes ir patīkamas ādai, kā arī to dizains. «Neatceros, kad pats pēdējo reizi esmu pircis zeķes Latvijā. Pārsvarā tās pirku ārzemēs, jo te tādas, kādas vēlējos, nevarēju atrast. Gribam izveidot ideālās zeķes, kuras uzvelkot, cilvēks saprot, ka citas nevajag – ir komforts un tikai patīkamas izjūtas,» norāda Egils. Uzņēmums izmanto organisko kokvilnu, labās un kreisās kājas zeķes atšķiras, tām ir plakanās vīles. «Tieši tādu produktu nevienam citam ražotājam neesam atraduši. Ir Happy Socks ar modernu dizainu, ir Falke ar funkcionalitāti un klasisku dizainu. Manuprāt, kājām ir patīkamāk organiskās kokvilnas zeķēs,» viņš spriež. Ārzemēs, kur Egils savulaik pircis zeķes, ir ne vien plašāks piedāvājums, bet arī sīvāka konkurence. Runājot par to, kā klauvēt pie ārvalstu pircēju durvīm, Egils teic, ka šajā gadījumā uzņēmumam palīdz reklāmas rīki sociālajos tīklos, kur var precīzi definēt mērķa klientu. Jau šobrīd aptuveni 20% zeķu ir pārdotas ārpus Latvijas.

Pašmāju zīmols "Rō" piedāvā krāsaina un rotaļīga dizaina zeķes, kas radītas tepat Latvijā no dabīgi audzētas kokvilnas. Uzņēmuma plānos ir radīt jaunas kolekcijas, paplašināt piedāvājumu, atvērt veikalus citās Eiropas valstīs un kļūt par starptautiska līmeņa uzņēmumu.

"Rō" zīmols ar savu pirmo kolekciju plašākai auditorijai sevi pieteica 2019. gada decembrī.

Ideja par dizaina zeķu zīmolu "Rō" radusies aptuveni 2016. gadā. "Tas nebija pavisam nejauši, bet drīzāk likumsakarīgi, jo uzņēmējdarbība un mode mani vienmēr ir piesaistījusi. Uzskatu, ka katram projektam vai idejai ir jāspēj pieiet stratēģiski un izvērtēt tā potenciālu, tādēļ izvēlējos studēt finanses Banku augstskolā un uzņēmējdarbību Šveices Biznesa skolā," stāsta zīmola "Rō" izveidotājs Rodžers Dzintars.

Šobrīd, jau vairāk nekā 8 gadus viņš saistījis savu profesionālo darbību ar Latvijas Modes industriju, kur līdzdarbojies dažādu projektu izstrādē, organizēšanā un vadīšanā. Tas devis lielisku iespēju iepazīt to, kā darbojas modes industrija. Līdz ar to uzsākt uzņēmējdarbību tieši šajā jomā R.Dzintaram likās pavisam dabisks nākamais solis.

«Highku» vēlas uzsākt zeķu ražošanu ar sudraba diegiem; šobrīd notiek kampaņa pūļa finansējuma vietnē «Indiegogo» pirmā ražošanas pasūtījuma noformēšanai

«Highku» projekta vadītājs Mārtiņš Plēsums stāsta, ka projekta mērķis ir uzlabot cilvēku ikdienas un sporta dzīves apstākļus, kā arī pēdu veselību kopumā ar Latvijā ražotām sudraba diegu zeķēm. «Šie diegi zeķēs padara pēdas drošas no baktērijām un nepatīkamas smakas līdz pat septiņām dienām bez zeķu mazgāšanas! Arī man sākumā tas šķita nereāli gluži kā no kādas reklāmas, solot absolūtas pasakas. Patiesībā tur nav nekādu brīnumu – sudrabs ir antibakteriāls un pasīvi veic nelabvēlīgo baktēriju neitralizāciju,» viņš apgalvo.

Ideja radās pagājušā gada vasaras sākumā. «Lietoju klasiskas melnas kokvilnas zeķes un katru dienu, pārnākot mājās, man oda zeķes. Arī tad, kad pārnācu ap pusdienas laiku un biju bijis kurpēs vien četras piecas stundas. Skaidrs, ka pagājušā vasara bija ļoti karsta, bet birojs man bija cokolstāvā, kur vienmēr ir optimāla temperatūra,» stāsta M. Plēsums. Viņa gadījumā izrādījās, ka pie vainas bija jaunās kurpes, kas, lai arī bija no ādas, tika apstrādātas ar speciālu kopšanas līdzekli, lai varētu valkāt arī sliktos laika apstākļos. «Principā apavi bija padarīti par «plastmasas maisiņu». Jā, tie atgrūda ūdeni un netīrumus, bet apavu līdzeklis vairs neļāva kājām elpot,» teic M. Plēsums. Tomēr laika gaitā, kamēr meklēja problēmas iemeslu un iespējamo risinājumu, viņš uzzināja par zeķēm ar sudraba diegiem. Tās piedāvā vairāki ražotāji, bet pārsvarā šīs zeķes ir paredzētas aktīvam sportam. Tāpēc M. Plēsumam radās ideja par to, ka varētu ražot vienkāršas un klasiskas ikdienas zeķes ar sudraba diegiem.

A/s Latvenergo sadarbībā ar Draugiem Group uzņēmumu SIA Istabai piedāvā Viedās mājas produktu.

«A/s Latvenergo seko līdzi nozares pakalpojumu attīstībai, līdz ar to uzņēmuma stratēģiskais virziens ir jaunu biznesa segmentu – šajā gadījumā lietu interneta pakalpojuma - attīstīšana, pie tam esot vieniem no pirmajiem, kas piedāvā atbilstošus produktus. Viedo pakalpojumu nozare ir ar augstu izaugsmes perspektīvu un likumsakarīgi, ka Elektrum diversificē savu pakalpojumu klāstu, piedāvājot Viedās mājas produktu,» stāsta Uldis Mucinieks, a/s Latvenergo Elektroenerģijas pārdošanas direktors.

Tā kā produkts tiek radīts ar pievienoto vērtību, uzņēmums bija ieinteresēts, lai arī sadarbības partneri izstrādē spētu to nodrošināt un savos risinājumos skatītos tālāk par iespējamo. Vēl jo vairāk – tā kā jau iepriekš ir izstrādāti produkti ar vietējiem ražotājiem, kuri piedāvājuši inovatīvus un konkurētspējīgus risinājumus, a/s Latvenergo bija ieinteresēta arī sadarbības partnerī no Latvijas.

Lai gan zeķes ir funkcionāls apģērba gabals, tās arvien biežāk kļūst par aksesuāru, kas papildina garderobi un vīrieša tēlu

Ideja par košām vīriešu zeķēm Ivetai Vāgnerei un Dacei Spundei radās 2013. gada agrā pavasarī, un vasaras beigās viņas aktīvi ķērās pie darba. Abas pēc profesijas ir juristes, strādā vienā darba vietā, ir draudzenes un tagad arī biznesa partneres.

«Runājām, ka brīvajā laikā varētu darīt vēl kaut ko ārpus darba, jo enerģijas un laika pietika. Gribējās kaut ko interesantu, radošu, pilnīgi nesaistītu ar tiešajiem darba pienākumiem,» saka Iveta. Pagaidām viņas izbauda iespēju apvienot abas savas intereses. Šobrīd tas izdodas veiksmīgi. «Gan man, gan Ivetai patīk mūsu ikdienas darbs – jurisprudence –, un, cik vien varēsim, gribam to apvienot. Ja nākotnē būs jāizvēlas, tas noteikti būs Emiils, savs bizness,» spriež Dace. Iveta teic, ka izvēle tiks izdarīta tad, ja tas traucēs tiešos pienākumus darbā.

Jau pavisam drīz, 31. maijā un 1. jūnijā, Rīgā norisināsies starptautisks pasākums ar visai avangardiski pretenciozu nosaukumu – Mad City jeb Trakā pilsēta. Šķiet, kārtējais reklāmistu untums, no zila gaisa uzburts hepenings par godu slavenajiem Rīgas hipsteriem? Šoreiz nē.

Lieta ir nopietna. Līdz šim jau esmu runājis un rakstījis par ceturto industriālo revolūciju jeb pāreju uz tā saukto datu vadīto ekonomiku un sabiedrību. Šobrīd notiek būtisks pavērsiens civilizācijas attīstībā, ko rada divu paralēlu procesu simbioze, – eksponenciāls IKT veiktspējas pieaugums, kas nodrošina mākslīgajam intelektam nepieciešamo funkcionalitāti jau tuvākajā nākotnē, ko papildina milzīgs jau uzkrāto un ik dienas klāt nākošo datu apjoms. Tāpēc nepieciešams iemācīties šīs tehnoloģiju sniegtās iespējas izmantot gudri un efektīvi, veicinot ekonomikas izaugsmi un uzlabojot sabiedrības dzīves kvalitāti.

Viens no būtiskiem virzieniem, kas iekļaujas minētajos procesos, ir modernas pilsētas attīstība, ko mēdz dēvēt par Smart City jeb Viedo pilsētu. Ekonomikas globalizācija noved pie aizvien lielākas cilvēku koncentrēšanās pilsētās. Saskaņā ar Viedās pilsētas klastera datiem, jau šodien gandrīz 80% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un tajās tiek radīti vismaz 85% no šo valstu iekšzemes kopprodukta. Tādēļ ārkārtīgi būtisks jautājums ir – kā pilsētu padarīt dzīvei pēc iespējas patīkamāku?

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Strādājot apkures jomā un runājot ar cilvēkiem, bieži nākas dzirdēt sūdzības, ka mājās mēdz būt pārāk karsti vai pārāk auksti. Situācija ir nepatīkama, tomēr viegli novēršama, jo, nav nepieciešams veikt vispārēju remontu mājās: mainīt radiatorus vai apkures katlus, vajag tikai nedaudz uzlabot esošo apkures sistēmu.

Visbiežak pietiks tikai ar siltumu kontrolējošo daļu - radiatoru termostatu vai grīdas apsildes sadales vārstu – uzstādīšanu vai maiņu. Papildus tam, Danfoss piedāvā viedu apkures kontroles sistēmu Ally, kas ne tikai palīdzēs uzturēt vēlamo temperatūru jūsu mājās, bet arī ietaupīs enerģijas patēriņu pat par 25%.

1 grāds – 5% apkures izmaksu

Latvijas uzņēmuma Elektrika īpašnieki priecājas par Danfoss Ally viedās apkures vadības sistēmas uzstādīšanu pagājušajā rudenī - šajā skarbajā ziemā apkures rēķinos izdevās ietaupīt aptuveni 25%. Kas patiešām ir lielisks rezultāts, un tai pat laikā uzņēmuma darbinieki varēja izbaudīt daudz komfortablāku darba vidi. “Viena no svarīgākajām priekšrocībām, ko Ally viņiem sniedza, bija iespēja iestatīt vēsāku temperatūru ārpus darba laika un nedēļas nogalēs, kā arī ieprogrammēt apkuri tā, lai, strādniekiem uzsākot darbu, iekštelpu temperatūra būtu sasniegusi nepieciešamo komforta līmeni. Šī iemesla dēļ viņi, saskaņā ar uzņēmuma enerģijas patēriņa svārstību aprēķiniem, ir ietaupījuši apmēram ceturto daļu no apkurei atvēlētās naudas šai ziemai,” stāsta Rihards Zommers, Danfoss pārdošanas menedžeris Latvijā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra programmas "Prototech" atbalstu tapuši seši prototipi šobrīd tik aktuālajā viedās enerģētikas nozarē.

LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs uzsver, ka enerģētiskās neatkarības kontekstā viedā enerģētika ir ļoti nozīmīga. Šobrīd ikviens piedzīvo energoresursu dārdzību – jebkurš risinājums, kas sniedz kaut nelielu ietaupījumu, ir būtisks ieguvums. "Projekti viedās enerģētikas jomā efektivizē procesus, kā arī ir videi draudzīgāki. Vairāki viedās enerģētikas risinājumi, ko atbalstījām programmā, domāti mājsaimniecībām, bet ir arī tādi, kas efektīvāk pielietojami pie nelielām ražotnēm. Un ir arī divējāda pielietojuma risinājumi, kurus var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem", saka A. Berdņikovs.

"Prototech" programmā uzņēmēji savu prototipu izstrādei varēja saņemt līdz 15 tūkstošiem eiro. Viņš uzsver, ka šāda summa bieži vien ir pietiekama, lai izstrādātu prototipu informācijas tehnoloģiju jomā, bet fizisku produktu gadījumā tas ne vienmēr ir gana. "Tāpēc es priecājos, ka bija viedās enerģētikas projekti, kam arī ar tik mazu finansējumu izdevās nonākt pie daudzsološiem prototipiem," piebilst A. Berdņikovs.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture, atzīmējot 20 darbības gadus Latvijā, uz AB dambja uzstādījis interaktīvu pilsētvides dizaina objektu – viedās šūpoles, kas kalpos kā viedierīču bezmaksas uzlādes punkts.

Enerģija tiks ražota gan šūpošanās laikā, gan šūpolēm pievienotajos saules paneļos, sniedzot iespēju bezvadu viedtālruņa uzlādei. Iebūvētā skaļruņu sistēma papildinās šūpošanās pieredzi ar elektroniski sintezētas skaņas audioceliņu. Viedās šūpoles tapušas Latvijā pēc īpaša Accenture pasūtījuma, uzņēmumam cieši sadarbojoties ar radošo un tehnisko industriju pārstāvjiem. Dizaina objekta koncepta ideja – Oskars Cirsis, tehniskā izstrāde un realizācija – Rihards Skrubis & Krišjānis Zariņš.

Divus metrus augstās šūpoles ikvienam būs pieejamas līdz šī gada septembra beigām.

“Viedās šūpoles ir simbols radošumam, enerģijai un izmaiņām gan tehnoloģijās, gan sabiedrībā kopumā. Accenture misija Latvijā ir rosināt pārmaiņas. Līdz šim to esam darījuši, atbalstot dažādas izglītības aktivitātes un apmācot jaunos speciālistus. Pēdējo gadu laikā esam apmācījuši ievērojamu skaitu cilvēku, tostarp sadarbībā ar RigaTechGirls vairāk nekā 1000 sievietēm bez pamatzināšanām datorzinībās esam snieguši gana spēcīgas iemaņas, lai viņas turpinātu mācības un uzsāktu karjeru IT nozarē. Viedās šūpoles ir kā simbols šīm uz ilgtspēju vērstajām pārmaiņām – gadu simtiem pazīstamais objekts ar inovatīvu tehnoloģiju atbalstu tagad guvis jaunu funkcionalitāti un ne tikai izklaidē, bet arī ražo enerģiju,” skaidro Accenture inovāciju vadītājs Baltijā Kristaps Banga.

Viedās mājas kontrolieris Fibaro Home Center Lite var vienlaikus sadarboties ar līdz pat 230 gudrajām iekārtām

Ja cilvēks vēlas būt gudrs, viņam jāmācās. Taču kā padarīt gudru mājokli? Izrādās, tas nemaz nav sarežģīti. Ja vien ir mazliet uzņēmības un daži simti brīvu eiro, pat visparastāko sērijveida dzīvokli var pārvērst tehnoloģiski progresīvā vietā, kurā var no viedtelefona mijiedarboties ar logiem, durvīm, gaismas slēdžiem, novērošanas sistēmām, dūmu un ūdens detektoriem un pat kontaktligzdām. Lai to izdarītu, pat nenāksies urbt vai citādi bojāt sienas. Runa ir par viedās mājas risinājumu Fibaro Home Center Lite.

Sistēma ar plaukstas izmēra kontroles moduļa palīdzību caur Z-Wave bezvadu protokolu spēj savienoties ar līdz pat 230 dažādiem sensoriem, dodot iespēju faktiski no jebkuras vietas sekot līdzi tam, kas notiek mājoklī. Z-Wave ir speciāls bezvadu komunikācijas protokols datu apmaiņai starp ierīcēm, un tas ir būtisks elements lietu interneta ķēdē. Šo protokolu izmanto aptuveni 300 lieli ražotāji, tādēļ vienotā tīklā var saslēgt visdažādākās zemēs tapušus sensorus un kameras. Proti, lietotājs var brīvi izvēlēties atšķirīgu zīmolu produkciju.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra prototipēšanas programma PROTOTECH no 2022. gada sniegusi iespēju attīstīties 30 jaunām biznesa idejām.

Katrs no šiem tehnoloģiski ietilpīgajiem projektiem savas idejas attīstībai saņēma grantu līdz 15 tūkstošiem eiro.

“PROTOTECH programmā pētniecības un attīstības centieni iet kopsolī ar biznesa idejām, radot veiksmīgus uzņēmumus. Lepojamies, ka programmas īstenošanas laikā ir attīstījušies vairāki patiešām daudzsološi tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” stāsta LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar 3 vadošajām Latvijas universitātēm - Latvijas Universitāti (LU) , Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kas izstrādā prototipus, izmantojot tām pieejamos pētniecības un izstrādes resursus.

Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība, sabiedrības digitālās pratības attīstības nozīme arī kā drošības jautājums, bija vieni no svarīgākajiem Rīgā notikušajā Pašvaldību forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”.

Tajā piedalījās speciālisti no 27 Latvijas pašvaldībām, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un vairāku uzņēmumi pārstāvji, kas ikdienā saistīti ar dažādiem digitalizācijas procesiem.

“Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība – šie ir trīs ļoti būtiski elementi, kas nodrošina efektīvu un iekļaujošu pārvaldību, kas kalpo iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam neatkarīgi no dzīvesvietas jābūt iespējai saņemt kvalitatīvus pakalpojumus – neatkarīgi no tā, vai tie tiek nodrošināti digitāli vai klātienē. Ne katrs pakalpojums ir tikai digitāls, un ne katram iedzīvotājam ir piekļuve digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs ne tikai turpinām veicināt digitālos risinājumus, bet arī neaizmirstam cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts šo risinājumu lietošanā. Šis līdzsvars starp digitālo un cilvēku – starp tehnoloģijām un cilvēcību – ir mūsu panākumu atslēga. Ir svarīgi turpināt iesākto darbu pašvaldību digitalizācijas jomā. Pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem, tās ātrāk redz vajadzības un var ātrāk reaģēt. Tādēļ jo īpaši svarīgi rast efektīvākus un ātrākus risinājumus digitālo pakalpojumu jomā,” foruma atklāšanā pauda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

Neskatoties uz nestabilo ekonomisko gaisotni, kas vērojama daudzviet pasaulē, sadzīves elektropreču bizness saglabā augšupeju, secināms Eiropā lielākajā plaša patēriņa elektronikas izstādē IFA, kas šonedēļ norit Berlīnē. Turklāt globālā tirgus pieaugumu nozares pārstāvji šogad prognozē 14% apjomā, bet viedtālruņu tirgus apjoma pieaugums sasniegšot pat 41%, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Tirgus attīstību nosaka nozares dominējošie spēlētāji, un viens no tādiem ir Samsung. Vairāk nekā puse Eiropā pārdoto viedtālruņu nāk no šā dienvidkorejiešu ražotāja. Turklāt Samsung ir arī Eiropā lielākais televizoru pārdevējs. IFA mediju pasākumos uzņēmuma runas vīri, izklāstot piecu gadu nākotnes vīziju, pievērsās tā dēvētajam lietu internetam un ar to saistītajai tā sauktās Viedās mājas, kurā savā starpā sazinās dažādas elektroierīces, tematikai. Ja ir produkts vai lieta un ir internets, tad atliek tikai domāt, kā šīs lietas padarīt vadāmas un sasaistāmas, izmantojot interneta iespējas.

Izstādē Samsung prezentēja savu pirmo Viedās mājas produktu līniju. Pirms gada dienvidkorejieši nopirka amerikāņu uzņēmumu SmartThings, kas, līdzīgi kā Latvijas AirDog, sāka ar naudas vākšanas kampaņu (nauda bija nepieciešama dažādu Viedās mājas elementu ražošanai) interneta platformā Kickstarter 2012. gadā. Savukārt 2014. gadā dienvidkorejiešu gigants amerikāņu Viedās mājas aprīkojumu jau pārpirka par 200 miljoniem ASV dolāru ( 179,18 miljoni eiro).

Pārceļoties no Rīgas uz laukiem, tekstilmāksliniece Lilita Bauģe meklē iespējas sevi nodarbināt un izveido zīmolu Bauge Textil.

Tā pamatideja ir ar roku darbu radīt latviskus un oriģinālus aksesuārus. Produkti ir dabai draudzīgi, jo izgatavoti no vintage tekstila vai otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Pirms tam radīts vēl viens zīmols – Knits –, ar kuru Lilita pārdod pašas adītas zeķes un cimdus no Latvijas aitu vilnas.

Izvēlas mierīgos toņus

«Tagad dzīvoju laukos, kur nav lielu iespēju atrast darbu un arī izbraukāt, piemēram, uz Liepāju. Tāpēc jāmeklē iespējas sevi nodarbināt pašai,» Lilita saka. Viņa kopā ar vīru no Rīgas pārcēlusies uz Grobiņas novada Gaviezes pagastu. Pagājušajā ziemā, gatavojoties Ziemassvētkiem, dāvanām sāka adīt zeķes un cimdus. No tā radās ideja par savu zīmolu, kam deva vārdu Knits, un adījumus viņa rada latviskus no A līdz Z. «Aita tepat, Latvijas pļavās ganījusies, vilna, kas nocirpta, tepat pārstrādāta, radīts dizains un tapis produkts, kas tālāk sāk ceļu pie pircēja,» viņa raksturo.

Katrs uzņēmējdarbībā meklē kaut ko savu, neatkārtojamu un individuālu, lai izceltos pārējo ražotāju vidū. Nīcas novada uzņēmums Tonus Elast elastīgajās zeķēs, kas veicina asinsriti, ievij īpašus dzintara diegus, kurus izgudrojusi Latvijas inženierzinātņu doktore Inga Ļašenko. Tieši ar kompresijas zeķēm tiek saistīta uzņēmuma nākotne, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Lielā konkurence un klientu gaumes maiņa liek uzņēmumam Tonus Elast meklēt jaunus risinājumus medicīniskajai elastīgajai trikotāžai, kuras ražošanā uzņēmums specializējas otro gadu desmitu. «Nepārtraukti pētām tirgu un meklējam labākos risinājumus. Kompresijas zeķes tirgū aizvieto elastīgās saites un kļūst aizvien populārākas. Kompresijas zeķes ar dzintara diegiem pagaidām ir tikai mūsu piedāvājumā. Tas ir ekskluzīvs produkts savā tirgus nišā par ļoti pieņemamu cenu, tādēļ ceram uz panākumiem,» atklāj Tonus Elast valdes priekšsēdētāja Dace Mihņenoka.

Latvijā uzņēmumam ir septiņi specializēti veikali, tomēr vietējā tirgū tiek realizēti tikai 8% no saražotā.

“Maģistrantūras studijas paver plašāku skatu uz profesiju,” saka Anna Davidoviča, kas pašlaik ir sertificēta fizioterapeite traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā Orto. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Rehabilitācija absolvente un tagad turpina studijas doktorantūrā RSU doktora studiju programmas Veselības aprūpe apakšprogrammā Medicīna.

Kāpēc pēc fizioterapijas pamatstudijām izlēmi apgūt rehabilitāciju?

Zināju, ka rehabilitācijas programma sagatavo augsti kvalificētus un konkurētspējīgus rehabilitācijas speciālistus, kuri spēj efektīvi īstenot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus rehabilitācijas pakalpojumus veselības aprūpē un dod plašāku ieskatu arī citu funkcionālo speciālistu, piemēram, ergoterapeitu un uztura speciālistu darbā. Jau bakalaura studijās ar tiem bija liela saskarsme, un gribēju turpināt šo sadarbību.

Maģistrantūras studiju saturs mani uzrunāja un apgūtais deva plašāku skatu uz profesiju. Liela nozīme bija arī tam, ka studijas notika piektdienās un sestdienās – to varēja apvienot ar klātienes pilna laika darbu, jo tajā laikā jau strādāju par fizioterapeiti. Mani vairāk interesēja tieši traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti, tāpēc specializējos šajā jomā, arī klīnikā Orto palīdzēju pacientiem ar muskuloskeletālām problēmām, kā arī arī pēc operācijām.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Xiaomi roboti - putekļsūcēji ar mazgāšanas funkciju ir inovatīvi risinājumi mājas uzkopšanai. Tie piedāvā jaunas tehnoloģijas efektīvai uzkopšanai, nodrošinot lietotājiem ērtības un laika ekonomiju. Šie roboti ne tikai vāc putekļus, bet arī veic grīdas mazgāšanu autonomi.

Ar modernām sensoru tehnoloģijām un programmatūru, Xiaomi roboti pielāgojas dažādiem virsmu tipiem un nodrošina augstu tīrīšanas kvalitāti.

Labākie roboti - putekļsūcēji

Autonomā navigācija

Xiaomi roboti izmanto autonomās navigācijas tehnoloģiju. Šī tehnoloģija ļauj ierīcēm efektīvi pārvietoties pa telpu. Roboti skenē vidi un veido karti - tādējādi tie var noteikt labāko ceļu, lai sasniegtu mērķi.

Roboti spēj pielāgoties dažādām telpām, tie ņem vērā mēbeles un citus šķēršļus. Pateicoties šai tehnoloģijai, roboti var strādāt pat telpās ar daudz šķēršļiem.

2022. gada maijā viedās sadzīves tehnikas zīmols AENO paziņoja par pārdošanas uzsākšanu Latvijas tirgū. Zīmols plāno īstenot starptautiskās ekspansijas stratēģiju un paplašināt savu pārdošanas ģeogrāfiju visā Eiropas teritorijā.

Sagaidāms, ka saskaņā ar analītiskajiem datiem sadzīves tehnikas segmenta peļņa Latvijā 2022. gadā sasniegs 36,47 miljonus eiro, bet ikgadējais ieņēmumu pieauguma temps (CAGR 2022-2025) būs 13,5%, kā rezultātā prognozējamais tirgus apjoms līdz 2025. gadam sasniegs 53,33 miljonus eiro.

AENO ir jauns viedās sadzīves tehnikas zīmols, kas dinamiski attīstās. Produktu portfolio ietver uzkopšanas un ēdiena gatavošanas tehniku: gaisa attīrītāji, tvaika birstes, vertikālie un robotu putekļsūcēji, blenderi, cepeškrāsnis, tējkannas, elektriskie grili. Viens no galvenajiem zīmola principiem ir videi nekaitīgu energoefektīvu produktu ražošana.

Mājas drošības risinājumi kļuvuši pieejami ikvienam un ir ne vien viegli uzstādāmi, bet arī pārvietojami uz citu mājokli

Nedēļas nogalē atpūšoties pie dabas, caur novērošanas kameras aci ielūkoties, vai mājās viss ir kārtībā, jau sēžot automašīnā, pārliecināties, ka nevienā istabā nav palikusi ieslēgta gaisma vai gludeklis, saņemt ziņojumu viedtelefonā, ja plīsusi caurule un vannas istaba applūst – šie ir tikai daži piemēri, kā viedie risinājumi mājai atvieglo ikdienu un vairo sirdsmieru. Vēl pirms dažiem gadiem mājas drošības sistēmas izmaksāja veselu kapitālu un to uzstādīšanai bija vajadzīgs speciālists vai elektriķa iemaņas, bet šodienas viedie palīgi kļuvuši pieejami pat nelielu dzīvokļu iemītniekiem. Liela daļa no tiem maksā dažus desmitus eiro, taču palīdz ietaupīt naudu un aiztaupa nevajadzīgus pārdzīvojumus.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.