“Maģistrantūras studijas paver plašāku skatu uz profesiju,” saka Anna Davidoviča, kas pašlaik ir sertificēta fizioterapeite traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā Orto. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Rehabilitācija absolvente un tagad turpina studijas doktorantūrā RSU doktora studiju programmas Veselības aprūpe apakšprogrammā Medicīna.
Kāpēc pēc fizioterapijas pamatstudijām izlēmi apgūt rehabilitāciju?
Zināju, ka rehabilitācijas programma sagatavo augsti kvalificētus un konkurētspējīgus rehabilitācijas speciālistus, kuri spēj efektīvi īstenot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus rehabilitācijas pakalpojumus veselības aprūpē un dod plašāku ieskatu arī citu funkcionālo speciālistu, piemēram, ergoterapeitu un uztura speciālistu darbā. Jau bakalaura studijās ar tiem bija liela saskarsme, un gribēju turpināt šo sadarbību.
Maģistrantūras studiju saturs mani uzrunāja un apgūtais deva plašāku skatu uz profesiju. Liela nozīme bija arī tam, ka studijas notika piektdienās un sestdienās – to varēja apvienot ar klātienes pilna laika darbu, jo tajā laikā jau strādāju par fizioterapeiti. Mani vairāk interesēja tieši traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti, tāpēc specializējos šajā jomā, arī klīnikā Orto palīdzēju pacientiem ar muskuloskeletālām problēmām, kā arī arī pēc operācijām.
Kādas bija studijas?
Tas nebija parasts laiks, jo kopš bakalaura studiju pēdējā gada pēdējā semestra un divus gadus maģistrantūrā studēt vajadzēja attālināti – bija Covid-19 pandēmijas laiks. Studiju process tika organizēts attālināti, un tikai viena vai divas nodarbības mums notika klātienē, kad ierobežojumi mazinājās. Tad beidzot bija iespēja redzēt savus kursabiedrus klātienē un iepazīties no jauna. Atmiņas par šīm studijām man ir vislabākās, jo, neskatoties uz visu komunikāciju attālinātā formātā, izdevās izveidot ļoti siltas un draudzīgas attiecības ar kursabiedriem.
Maģistrantūras studijās docētāji nemācīja konkrēto vielu kā skolā, bet gan parādīja ceļu un virzienu – tālāk zināšanas apguvām paši. Šīs studijas ir vairāk akadēmiska izglītība.
Ne visi praktizējoši fizioterapeiti izvēlas maģistrantūru, jo ir jāsaprot, kāds ir profesionālās dzīves mērķis. Mani paralēli praktizējošajam fizioterapeita darbam vienmēr ir interesējusi arī akadēmiskā vide un pētniecība. Tas man ir palīdzējis labāk vadīt manu pacientu rehabilitāciju, jo es zinu, kur meklēt jaunāko, uz pierādījumiem balstīto informāciju un varu izvērtēt, kā pētniecībā atklāto ieviest savā praktiskajā darbā.
Jau bakalaura studiju laikā zināju, ka gribēšu turpināt studijas maģistrantūrā, tomēr šī pārliecība stiprinājās pēc bakalaura darba pētījuma par viedo tekstila izstrādājumu izmantošanu rehabilitācijā. Sapratu, ka gribu vēl padziļinātāk pētīt šīs jaunās tehnoloģijas.
Pastāsti par savu maģistra darba pētījumu!
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki ir viedā tekstila sensoru radītāji Latvijā, un viņiem pieder ideja par “gudrajām zeķēm” – zeķēm ar iestrādātiem sensoriem, kuri spēj fiksēt spiediena izmaiņas un novadīt informāciju līdz mērierīcēm. Jau bakalaura studijās es sapratu, ka gribu izpētīt šo zeķu medicīnisko pusi – kā tās var izmantot sporta medicīnā un traumatoloģijas un ortopēdijas pacientiem. Es pētīju jauniešu (12 – 16 gadi) futbolistu pēdas pozīciju, izmantojot šīs zeķes. Futbolistus izvēlējos pētīt tāpēc, ka viņi ir pakļauti traumām. Statistika liecina, ka treniņos gūto traumu biežuma rādītājs vienam sportistam ir no 0,69 līdz 7,9 uz 1000 stundām visās vecuma grupās jaunatnes futbolā. Gandrīz viena piektā daļa no visām augsta līmeņa jaunatnes futbola traumām tiek klasificētas kā smagas, un tām ir nepieciešams vairāk nekā 28 dienu atveseļošanās laiks, kas sportistu izslēdz no sacensību līmeņa. Bezkontakta traumas veido no 53 % līdz 72 % no visām traumām. Ja pēdas pozīcija fiziskās aktivitātes laikā ir nepareiza, tā ietekmē arī ceļgalu un gūžas locītavas, tāpēc var rasties traumas. Zeķes ir ļoti ērts un ātrs veids, kā saprast, kāda ir pēdas pozīcija. Šie mērījumi rāda, vai pēdas pozīcija slodzes laikā ir pareiza un kādi preventīvie pasākumi jāveic – tā parasti ir atbilstoša fizioterapija, kas var mazināt traumu risku.
Traumu rašanās mehāniku ietekmē ļoti daudzi faktori, un viens no tiem ir pēdas pozīcija. Tikai zinot šos riska faktorus, kas ietekmē traumu rašanos, varam tos mazināt. Šiem sportistiem prevencija ir ļoti būtiska – ja jaunieši nenovērš traumu risku, tad vēlāk zaudē iespēju veidot labu futbolista karjeru. Šobrīd ir izveidota aplikācija, kur sportists var redzēt savas pēdas pozīciju. Maģistra darbā pētīju, kā lietotājiem patīk šī programma, kādus trūkumus un plusus saskata šai sistēmai. Tālāk sadarbībā ar RTU pētniekiem sapratām, kas ir jāuzlabo.
Lielāko daļu kāju traumu ir iespējams novērst, veicot profilaktiskos funkcionālos uzdevumus vai vingrojumu programmas un sekojot līdzi pareiziem kustību modeļiem. Šos modeļus ir iespējams ietekmēt ar bioatgriezeniskās saites jeb biofeedback metodes pievienošanu, veicot vingrojumus. Vairāki pētījumi apstiprina šīs metodes pievienošanas efektivitāti treniņu laikā, lai samazinātu kāju traumu biežumu sportistiem par vairāk nekā 40 %, jo šīs metodes pamatprincips ir vērsts uz kustības laikā veicamo kļūdu monitorēšanu un novēršanu.
Šobrīd viedās tekstīlijas tiek daudz pētītas, lai tās varētu praktiski izmantot. Esmu pārliecināta, ka šī metode ir jāattīsta un jāpopularizē, lai varētu palīdzēt arvien lielākam pacientu un sportistu skaitam, jo tā nepieprasa lielus finansiālus ieguldījumus un ir iespējama testēšana reāllaikā, kā arī ārpus laboratorijas apstākļos, t. i., sporta laukumā, fizioterapijas zālē vai sporta zālē.
Kam tu ieteiktu studēt rehabilitāciju maģistrantūrā?
Šīs studijas varētu būt aktuālas visiem veselības aprūpes speciālistiem, kurus interesē akadēmiskā vide un pētniecība, – gan fizioterapeitiem un uztura speciālistiem, gan ergoterapeitiem un audiologopēdiem.
Šī ir lieliska studiju programma, kur iepazīt arī citu speciālistu kompetences un veidot starpdisciplināru sadarbību un kontaktus. Manā grupā bija visu šo speciālistu loks, pat māsa – šādu speciālistu esamība vienā studiju programmā uzreiz maina skatījumu par rehabilitāciju kopumā un dod iespēju uz to palūkoties no dažādiem skatupunktiem.
