Noslēdzoties atlases procesam, mācības uzsāks pirmie simts IT un start-up izglītības programmas “StartSchool” dalībnieki.

Interese par iespēju attīstīt tehnoloģiju un biznesa prasmes bija augsta - uz vienu vietu programmā pretendēja aptuveni septiņi dalībnieki, tādejādi apliecinot, ka šādas programmas ir pieprasītas un nepieciešamas. Jau augustā, atlasi izturējušie pretendenti, uzsāks intensīvu 12 mēnešu mācību programmu, iegūstot praksē balstītas zināšanas un kompetences. Liela daļa no dalībniekiem pēc programmas absolvēšanas vēlas dibināt savu jaunuzņēmumu (30%), mainīt karjeru (28%), kā arī sekmēt personīgo izaugsmi (12%).Līdzvērtīgu interesi par mācībām izrādījuši kā vīrieši tā sievietes - 48% no pretendentiem bija vīrieši un 52% - sievietes.

Apmācības ir piemērotas ne tikai jauniešiem, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet arī cilvēkiem, kuri jau aktīvi veido savu karjeru un ir ekonomiski aktīvajā vecumā. Vidējais dalībnieku vecums ir 31,7 gadi un vairāk nekā 70% dalībnieku ir ar vismaz 3 gadu darba pieredzi kādā jomā. Kopumā pieteikušies dalībnieki no 15 valstīm, no kuriem vairums ir no Latvijas, kā arī dalībnieki no Igaunijas, Ukrainas, Tunisijas un Indijas.

Latvijas ekonomikas inovāciju potenciāla attīstība lielā mērā ir atkarīga no jauniem talantiem, no tā, vai un kā spēsim viņus motivēt palikt Latvijā un attīstīt savas idejas tieši šeit.

Lai to īstenotu, nepieciešamas atbilstošas iniciatīvas un programmas, kā piemēram, “StartSchool”, kuras mērķis ir radīt topošajiem uzņēmējiem un tehnoloģiju līderiem piemērotu vidi, sniegt mentora atbalstu, iespēju iegūt praktiskas zināšanas un attīstīt savas idejas. Šādas iniciatīvas sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā kopumā, jo veicina ekonomisko aktivitāti, inovāciju veidošanos un līdz ar to arī – augstāku dzīves kvalitāti valstī.

Veiksmes stāsti ir un var būt vēl vairāk

Lai radītu jaunas iespējas, izšķiroša nozīme ir atbalstam tieši sākuma posmā. Tas ir attiecināms gan uz Latvijas jaunajiem uzņēmējiem, gan uz ekonomisko izaugsmi. Šādas programmas palīdz identificēt un atbalstīt talantus, kuriem ir potenciāls kļūt par nākotnes uzņēmumu līderiem. Latvijai jau ir veiksmīgi piemēri, piemēram, “Draugiem Group”, “MikroTik”, “Soft Tech”, “Printify” un “Aerones”, kas demonstrē mūsu spēju radīt inovatīvus risinājumus tehnoloģiju jomā. Lai šiem piemēriem sekotu vēl daudzi, ir jāsekmē inovāciju kultūra un vide, kurā topošie uzņēmēji ir gatavi uzņemties riskus. Latvijas uzņēmējdarbības videi ir jābūt atvērtākai eksperimentiem un jauniem risinājumiem. Šeit īpaša loma ir izglītošanai un iedrošināšanai. Šādas iniciatīvas palīdz mazināt jauno uzņēmēju bailes no nezināmā, kā arī radīt dinamisku un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina inovācijas un attīstību. Patiesībā, būtisks faktors, kas sekmē progresu un palīdz sasniegt labākus rezultātus, ir tieši veselīga konkurence.

Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstībai nepieciešamas daudz vairāk, nekā tikai idejas un finansējums – tai vajadzīgs laiks, atbalsts un zināšanas, lai attīstītu jaunus līderus un veicinātu nākotnes ekonomisko izaugsmi.

Ticu matemātikai, statistikai un pieredzei, ko esmu guvis, attīstot gandrīz 20 dažādus produktus un jaunuzņēmumus. Zinot, ka no simta idejām izdzīvo tikai dažas, ir skaidrs, ka tas ir ilgtermiņa process, kurā nepieciešams ieguldīt ne tikai finanses, bet arī pacietību un ticību nākotnei.

Iespēja mācīties no citu kļūdām

Kad uzsāku savus pirmos soļus uzņēmējdarbībā, bija ļoti maz cilvēku, pie kuriem vērsties pēc praktiska padoma. Igaunijā tech uzņēmējdarbība jau bija priekšā, bet Latvijā pirms 14 gadiem bija pavisam atšķirīga situācija. Lai gan bija arī labs paraugs – Draugiem.lv, vietējā tirgus izcilnieks, kas loģiski turpinājās daudzos citos veiksmīgos projektos un pirmajā vienradzī. Mums nācās visu apgūt pašiem, mēģinot un kļūdoties, gluži kā kovbojiem mežonīgajos rietumos. Šodienas jaunuzņēmumu vide ir ievērojami mainījusies – informācijas pieejamība ir milzīga, taču tas rada arī jaunus izaicinājumus. Jauniem uzņēmējiem ir jāiemācās atšķirt labu padomu no slikta un saglabāt savu identitāti. Ticu, ka tādas iniciatīvas kā “StartSchool” palīdzēs topošajiem uzņēmējiem attīstīt šo spēju, piedāvājot pieredzējušu mentoru un pasniedzēju atbalstu. Projekts nodrošina fundamentāli pareizu bāzi, kas palīdzēs izvairīties no sākotnējām kļūdām. Turklāt programma piedāvā lieliskas iespējas tīklošanai un ideju apmaiņai, kas ir būtiski, lai veidotu spēcīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības kopienu.

Uzņēmējdarbības pasaulē, kurā tradīcijas bieži sastopas ar jaunām idejām un tehnoloģijām, inovāciju un celmlaužu meklēšana ir kļuvusi par kritisku faktoru, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju.

Straujais tehnoloģiju attīstības temps būtiski maina ne tikai biznesa ekosistēmu, bet arī izglītības nozari, kas palīdz sagatavot topošos uzņēmējus. Uzņēmumi, kas jau šodien veic novatoriskus soļus tehnoloģiju jomā, ne tikai nodrošina sev konkurētspēju, bet arī rada paliekošu iespaidu sabiedrībā kopumā. Viena no iniciatīvām, kas maina izglītību tehnoloģiju un biznesa jomā ir “StartSchool” programma.

Spēja iet līdzi laikam

Tehnoloģijas spēlē arvien nozīmīgāku lomu mūsu ikdienā, un to veiksmīga integrācija uzņēmējdarbībā var būt izšķiroša, lai gūtu panākumus. Tos, kuri dzimuši laikā no 2001. līdz 2013. gadam, pieņemts uzskatīt par “Z” paaudzi, savukārt pēc 2013. gada dzimušos dēvē par “Alfa” paaudzi. Viņi ir globāli domājoši, tehnoloģiski prasmīgi un kritiski pret ikvienu produktu vai pakalpojumu, kas neatbilst viņu augstajām prasībām. Viņi nav piesaistīti tradicionālajiem biznesa modeļiem un nepacieš sliktu servisu vai novecojušus procesus. Ja kaut kas nefunkcionē, tas tiek atklāti pausts, izmantojot sociālos medijus un globālās saziņas platformas. Šīs paaudzes globālā perspektīva un komunikācijas prasmes angļu valodā padara viņus atvērtus un pieejamus starptautiskiem risinājumiem. Tas rada jaunas prasības uzņēmumiem, kuri vēlas veiksmīgi darboties šajā mainīgajā vidē – vairs neder pieteikumu izskatīšana 30 dienu laikā, tagad ir laiks ātriem, elastīgiem un lietotājam draudzīgiem risinājumiem.

AS MADARA Cosmetics ir saņēmusi padomes locekles Sari Hannele Rosin paziņojumu par padomes locekles amata atstāšanu ar 2024. gada 29. novembri, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

AS MADARA Cosmetics informē, ka līdz kārtējai akcionāru sapulcei uzņēmuma padome ir lemttiesīga un turpinās darbu 4 locekļu sastāvā: Anna Ramata-Stunda (priekšsēdētāja), Anna Andersone, Liene Drāzniece un Edgars Pētersons.

"Augsti vērtējam Sari Rosin pienesumu MADARA Cosmetics attīstībā. Sari šo gandrīz 5 gadu laikā ar savu profesionālo pieredzi palīdzējusi un bijusi klāt daudzu būtisku AS MADARA Cosmetics attīstības lēmumu pieņemšanā. Uzņēmuma vārdā saku lielu paldies un augsti vērtēju līdzšinējo sadarbību," saka Gunta Šulte, direktore.

Jaunas padomes vēlēšanas notiks 2025. gada kārtējā akcionāru sapulcē.

Darba vide tā sauktajās trešajās valstīs, acīmredzamās klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā nestabilitāte, Covid-19 pandēmijas sekas un citi apstākļi ir likuši pārvērtēt skatu uz piegādes jeb vērtības ķēdēm.

Mums aizvien vairāk nākas iedziļināties tajā, kas ir mūsu sadarbības partneri un kā tie var ietekmēt mūsu biznesa noturību, ilgtspēju un reputāciju, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “Ja tava ķēde ir garāka par Eiropas Savienību jeb ilgtspēja piegāžu ķēdēs” dalībnieki.

“Tradicionāli biznesā vienmēr ir uzsvērta piegādes ķēdes efektivitāte, proti, mēs runājam par uzņēmumiem, kuri ir atlasīti, lai piegādātu konkrētas preces vai pakalpojumus noteiktā laikā par konkrētu summu. Izrādās, ar to nepietiek. Mums ir jāizprot, kā veidojas piegādes ķēde un ar ko tālāk sadarbojas mūsu piegādātāji. Cik lielā mērā esam atkarīgi no stratēģiskajiem partneriem, un cik lielas ir iespējas tos aizvietot, ja kaut kas noiet greizi,” dažus no patlaban aktuālajiem jautājumiem uzskaita SIA “Futurcene” valdes priekšsēdētāja Ieva Kustova.