Pirmā gada bilance Krievijas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā – divas strīdu procedūras, ko ierosinājusi Eiropas Savienība un Japāna. Turpretī ietekmes uz investīciju pieplūdi un Krievijas ekonomikas stimulēšanu PTO praktiski nav nekādas.
Kad Krievija pērn 22. augustā pēc 19 gadu mēģinājumiem un vilcināšanās iestājās globālajā tirdzniecības klubā, pie valsts augstākās varas grožiem atpakaļ nākušais Vladimirs Putins bija uzstādījis 6% ekonomikas izaugsmes mērķi. Tomēr pat par spīti samērā augstajām naftas cenām Krievijas ekonomikas iekšējais spēks pasaules lielāko ekonomiku stagnācijas laikā nav izrādījies pietiekams, lai kaut tuvotos prezidenta uzstādītajam mērķim. Šā gada otrajā ceturksnī Krievijas ekonomika pret šo laika posmu pērn ir augusi vien par 1,2%, ziņo Bloomberg.
Lielākais klupšanas akmens sarunās par iestāšanos PTO Krievijai bija nesaprašanās ar Eiropas Savienību par ievedmuitas tarifiem automašīnām. Kad tas it kā tika atrisināts un Krievija apsolīja pazemināt iekasējamo ievedmuitu, vien dažas dienas pēc iekļūšanas PTO – 1. septembrī ‒ Maskava pieņēma it kā ekoloģiski motivētu likumprojektu par automašīnu utilizācijas nodokli importējamajām automašīnām. Muitas savienības piegādātāji – Baltkrievija un Kazahstāna – no tā gan ir atbrīvoti.
ES vērtējumā šī jaunā nodeva, kas vēršas pret visiem, izņemot pašu krievu un Muitas savienības ražotājus, ir skaidrs protekcionisms, un savu gadadienu PTO Krievija sagaida ar svaigi sāktu strīda noregulēšanas procedūru. Ja Briselei konsultācijās ar Maskavu nesekmēsies, septembra sākumā PTO sūdzības iztiesāšanai var izveidot speciālu komisiju. Kaut process var ilgt gadiem, protekcionisma pārmetuma apstiprināšanas gadījumā pret pārkāpēju pašu var tikt īstenotas tirdzniecības sankcijas.
Pēc ES sūdzības šā paša iemesla dēļ par Krievijas politiku PTO sūdzējusies arī Japāna. Arī šai lietā sākta strīda noregulēšanas procedūra.
Saskaņā ar strīdīgo likumu, ar papildus ievedmuitu Krievijā tiek apliktas vieglās automašīnas, autobusi, kravas auto un cits autotransports. Par trijiem gadiem vecākām automašīnām šī ievedmuita var sasniegt pat 17200 eiro, lai gan «trīs gadus vecs auto taču nav nekāds lūznis,» DB situāciju komentē Eiropas Parlamenta ziņotāja par Krievijas un ES tirdzniecības attiecībām Inese Vaidere (V/ETP). Septembra vidū EP notiks apkopojošs ziņojumu lasījums par situāciju ES un Krievijas komerciālo nolīgumu izpildē, saka deputāte.
Janām automašīnām iekasējamā summa variē no 420 līdz 2700 eiro, raksta Krievijas lietišķais laikraksts Kommersant, bet vecākām par trijiem gadiem – jau no 2600 eiro. Savukārt nodoklis smagajai auto tehnikai, sevišķi kalnrūpniecībā, var sasniegt pat papildus 150 tūkstošus eiro. Tas liek apšaubīt šāda importa biznesa jēgu vispār.
Kopējā no ES uz Krieviju eksportējamo automašīnu vērtība gadā pārsniedz desmit miljardus eiro, ziņo Eiropas Komisija. Pēc Krievijas varas iestāžu aplēsēm, 1,3 miljardi eiro no šīs naudas nonāk valsts budžetā, ziņo BBC Krievijas ziņu dienests.
Spriežot pēc publikācijām Krievijas presē, nākamā subsidējamā industrija, kur arī varētu būt konflikts ar PTO, ir civilā aviācija. Tomēr arī šai jomā subsīdijas un šķēršļi brīvajam tirgum diez vai līdzēs, spriež eksperti. «Valdībai, protams, ir nozīmīgi finanšu resursi, ar kuriem, šķiet, varētu «aizliet» jebkuru problēmu,» laikrakstam Kommersant saka aģentūras Aviaport analītiķis Oļegs Panteļejevs, «tomēr Krievijas avio ražošana ne vienmēr ir spējīga efektīvi sagremot šādas investīcijas.» Iemesls investīciju neefektivitātei pēc eksperta teiktā ir kvalificēta darba spēka, inženieru, nepieciešamo kompetenču un tehnoloģiju trūkums.
Arī Latvijas ražotāji un cita veida uzņēmēji, kuru eksports un sadarbība ar Krieviju gada laikā ir augusi, DB komentē, ka uz PTO rēķina tas nu nav noticis.
