Virtuālās valūtas pēdējo nedēļu laikā nonākušas investoru nežēlastībā, kur populārākā šāda veidojuma bitkoina cena kopš saviem nesenajiem rekordiem sarukusi jau par 40%.
Finanšu tirgū gan modes tendences mēdz būt viļņveida. Bitkoina vērtībai sarūkot, cena savukārt pieaugusi kaut kam jau daudz tradicionālākam – zeltam. Proti zelta cena atkal pietuvojusies 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Kopš aprīļa sākumā tā ir palielinājusies aptuveni par 200 ASV dolāriem.
Dažkārt tiek norādīts, ka daļu agrākos zelta investorus prom no šī tirgus ir aizvilinājušas tā saucamās virtuālās valūtas. Arī tam pašam bitkoinam ir mēģinājumi piekabināt klāt spēju pasargāt investorus pret inflāciju. Šajā pašā laikā gan jāsaka, ka bitkoina uznāciens ir vērojams vien pēc iepriekšējās finanšu krīzes. Šajā periodā Rietumu pasaulē inflācija kāda tā bija faktiski neesoša.
Lai nu kā - ieguldījumiem zelta bijusi ļoti gara vēsture, kas liecina, ka dažādos laikos šis dārgmetāls spējis saglabāt savu vērtību. Tāpat zeltam bieži tiek piemērota jau minētā spēja apdrošināt pret inflāciju, kas pēdējā laikā ir ļoti populārs vārds dažādu finanšu apskatu veidotāju vidū. Katrā ziņā nu izskatās, ka investori, virtuālo valūtu tirgum piedzīvojot smagākus laikus, atkal rotē atpakaļ pie zelta.
Nesenā interese par zeltu daļēji bijusi uz bitkoina rēķina, spriedusi arī, piemēram, ASV investīciju banka JPMorgan & Chase. Pēdējos mēnešos par bitkoinam arvien lielāku interesi izrādījuši lieli, nosacīti tradicionāli investori. Var spekulēt, ka virtuālo valūtu ieguldījumiem vieta to portfeļos atbrīvēta tieši uz zelta rēķina. Sešos mēnešos līdz aprīlim no uz zelta cenas izmaiņām bāzētajiem biržā tirgotajiem fondiem noplūduši līdzekļi aptuveni 20 miljardu eiro vērtībā.
Savukārt daļa šādus savus virtuālos ieguldījumus atkal, iespējams, pārvērtē un vērā tiek ņemts faktors, ka šādi bitkoinu ieguldījumi nav diez ko atbildīgi, piemēram, pret dabu. Tesla vadītājs Īlons Masks gaismā izcēlis to, ka tā saucamā bitkoinu rakšana nebūt nav nekāda zaļā padarīšana (tas gan bija zināms arī agrāk). Ir aprēķini, kas liecina, ka kopējais bitkoinu rakšanā patērētais elektrības patēriņš sāk līdzināties, piemēram, Zviedrijas kopējam tās patēriņam.
The Wall Street Jorunal, piemēram, ziņo, ka ASV bitkoinu rakšanas mērķim tiek atdzīvinātas pat veselas fosilās enerģijas ieguve stacijas. Piemēram, ASV Monatanas štatā ar oglēm darbināmo šādu staciju šāds bitkoina racējs Marathon Digital Holdings pārveidojis, lai nodarboties ar virtuālo valūtu kalnrūpniecību.
Zelta tirgū par daļu pieprasījuma vienmēr bijuši atbildīgi arī tā saucamie finansiālās vai pat visas civilizācijas pastardienas gaidītāji. Tādējādi no šādu investoru puses ir vērojams pieprasījums pēc fiziskiem zelta stieņiem un monētām. Tiesa gan, daļa šādu ieguldītāju nu pievērsušies tā saucamajām kriptovalūtām. Eksperti skaidro, ka šādiem ieguldītājiem bitkoins patīkot ar to, ka tas ir decentralizēts veidojums, kuru nekontrolē neviena centrālā banka vai kāds cits regulators. Rezultātā bitkoinu pērkot “dumpinieki” un tādi cilvēki, kuri aizrāvušies ar vīziju, kas paredz mazāku valdības iejaukšanos jebkuros procesos.
Jāpiebilst, ka bitkoins pasaulē parādījās 2009. gadā un to izstrādājusi viena persona vai personu grupējums zem pseidonīma Satoši Nakamoto. Pie bitkoiniem to entuziasti var tikt arī ar “rakšanu”, kā to apzīmē bitkoina žargonā. Tas nozīmē, ka šīs valūtas papildu emisijai pamatā ir anonīmi izstrādāts algoritms, kas izlemj, kad virtuāli tiks “atraktas” bitkoina monētas. Būtībā tas nozīmē to, ka dators risina uzdevumus, kuri ar laiku kļūst sarežģītāki un šim procesam nepieciešamas arvien jaudīgākas iekārtas, piemēram, grafiskie procesori, kurus ražo jau minētie uzņēmumi. Var mēģināt teikt, ka daļēji bitkoinu tirgus dalībnieki arī ir atbildīgi par pasaules pusvadītāju deficītu.
