Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažas pēdējās nedēļas visai izaicinošas bijušas virtuālo valūtu tirgus dalībniekiem. Šī tirgus flagmaņa – bitkoina – cena kopš saviem pavasara rekordiem sarukusi gandrīz par 30 tūkstošiem ASV dolāriem.

Nebūt nav izslēgta situācija, kad jau drīzumā šī veidojuma cena paslīd zem šīs apaļās 30 tūkst. ASV dolāru atzīmes. Turklāt aiz kalniem nebūt tad vairs nav arī 20 tūkstošu ASV dolāru atzīme, Bloomberg norāda daži finanšu eksperti.

Piemēram, finanšu kompānijas Oanda analītiķi teic, ka gadījumā, ja bitkoina cena paslīdēs zem minētās 30 tūkst. ASV dolāru atzīmes, šis tirgus var saskarties ar tālāku ļoti spēju izpārdošanu. Var spekulēt, ka daudzi virtuālo valūtu investori (brīdī, kad tiek salauztas apaļas psiholoģiskas cenu barjeras) var gribēt mesties uz izejas pusi, lai nosargātu savu peļņu vai neiedzīvotos vēl tālākos zaudējumos, ja virtuālās valūtas pirms tam uzpirktas ļoti dārgi.

Pa bitkoina tirgu pēdējā laikā bijuši vairāki spēcīgi triecieni. Cenu kritums aizsākās pēc Tesla šefa Īlona Maksa teiktā, ka bitkoina rakšana patiesībā nav nekāds "zaļais" pasākums. Tāpat virtuālo valūtu tirgu arvien vairāk regulēt grib Ķīna. Tāpat ASV ziņojusi, ka tai ir izdevies atgūt izspiešanas maksu, ko Colonial Pipeline hakeriem samaksāja bitkoinos saistībā ar to uzbrukumu ASV pašam lielākajam naftas produktu cauruļvadam. Faktiski bitkoinu idejas viens no galvenajiem "pārdošanas" fundamentiem ir tieši anonimitātes nodrošināšana un neatkarība no jebkādām trešajām pusēm. Savukārt šis precedents liecina, ka bitkoini nemaz tik neaizskarami nav.

Jāņem gan vērā, ka aptuveni pirms gada bitkoina vērtība atradās zem 10 tūkst. ASV dolāru atzīmes. Tādējādi šādā termiņā joprojām ir vērojams iespaidīgs šīs virtuālās valūtas cenas pieaugums.

Ievērojama bitkoina cenas viļņošanās nav nekas neparasts. Iepriekš par straujiem virtuālās valūtas cenas kritumiem periodiski bijis atbildīgs arī ne pārāk racionālu faktoru kopums, ko noteikusi masas uzvedība, ciniskas spekulācijas un tas, ka tirgū ieplūdis daudz jaunu, neinformētu investoru (iespējams, šis ir viens no galvenajiem burbuli noteicošajiem faktoriem). Visai iespējams ir tas, ka no kādiem cenu kritumiem visvairāk apdedzinās tieši šie pēdējie investori.

Virtuālajām valūtām pēdējos gados izveidojies savs fanu pulciņš, kas norāda, ka tās arvien digitālākā pasaulē ir gluži kā monetārā evolūcija. Šajā paša laikā bitkoinam kļūstot nozīmīgākam, faktiski uzreiz palielinājās valdību centieni šo jomu kontrolēt un uzraudzīt. Vitālajām valūtām par labu nenāca arī dažādi skandāli, kas bija saistīti ar krāpniecību šajā nozarē. Daudzi, protams, teic, ka tikpat labi šī veidojuma vērtība vienā mierā varētu būt arī nulle.

Šobrīd arvien konkrētākas aplēses ieņem arī idejas par nākotnes naudas sistēmu, kur centrālās bankas apskata, piemēram, tā saucamo digitālo naudu. Ja bitkoins pamatā ir bijis dumpiniecistisks veidojums, kas tā lietotājiem gribējis nodrošināt pilnīgu anonimitāti un neatkarību no trešajām pusēm, tad centrālo banku apskatītā virtuālo valūtu ideja šajā ziņā pārsvarā ir pilnīgi pretēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādā brīdī pasaules valdībām būs jāsāk domāt, kā samaksāt kaut vai daļu no pandēmijas rēķina. Vismaz šobrīd izskatās, ka daudzviet, ņemot vērā pandēmijā pat krietni augušos sabiedrību nevienlīdzības izaicinājumus, šis rēķins vismaz daļēji tiks piestādīts bagātniekiem.

Daudzās pasaules malās tiek spriests vai jau tiek pieņemti konkrēti lēmumi par papildu ikgadējām nodevām sabiedrības turīgākajai daļai vai arī vienreizēju šāda nodokļa iekasēšanu.

Arī Starptautiskais Valūtas fonds savā nesenajā Pasaules ekonomikas ap skatā, lai mazinātu publiskās saistības, rekomendējis augstākus nodokļus tieši bagātniekiem.

Iestāde norādījusi, ka pārskatīt varētu būt nepieciešams luksusa nekustamā īpašuma, kapitāla pieauguma un bagātības nodokļus. Viena valsts, kur jau ilgi darbojas bagātības nodoklis, ir, piemēram, Šveice. Tas aptuveni rāda, kā šāda sistēma varētu darboties arī citās valstīs. Pamatā tā nozīmē, ka šveiciešiem gada laikā jāuzskaita visi to pasaules aktīvi – vai tas būtu nekustamais īpašums, jahtas, mākslas darbi, lopi, bitkoini, depozīti bankā utt. No šīs kopējās bagātības summas tad tiek atņemtas saistības. Savukārt pēc tam dažādās Šveices vietējās valdības pēc savas metodikas izrēķina, kāds būs nomaksājamais šis bagātības nodoklis (Šveices centrālā valdība šo nodokli neiekasē). Pamatā, jo lielāka ir bagātība, jo augstāka ir arī nomaksājamā bagātības nodokļa likme.

Komentāri

Pievienot komentāru