“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, 2024. gada pirmajā pusgadā guvis ieņēmumus 91,3 miljonu eiro apmērā. Tas atspoguļo kritumu par 9,9% salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgajā periodu, kad ieņēmumi bija 101,4 miljonu apmērā.

Neskatoties uz to, stratēģiskais mērķis saglabāt reģionālo vadību dinamiskā vidē ir sasniegts.

“Novaturas” grupa laika periodā no janvāra līdz martam visās trijās Baltijas valstīs kopumā apkalpoja 112 tūkstošus klientu kas ir samazinājums par 9,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2023. gadā. Uzņēmuma EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) pirmajā pusgadā bija negatīva, sastādot 1,6 miljonus, savukārt neto zaudējumi bija 2,3 miljoni eiro.

Turklāt lielu daļu no 2023. gada pirmā ceturkšņa peļņas noteica “Novaturas” efektīva aviācijas degvielas cenas krituma izmantošana. Tikmēr šā gada janvārī - martā tik labvēlīgu apstākļu tirgū nebija, kas raisīja peļņas kritumu.

Ja jau tiek izmantotas Google reklāmas, iespējams, ir nācies aizdomāties, vai ir vērts ieguldīt arī SEO. Galu galā, mājaslapa jau parādās meklēšanas rezultātu augšgalā, pateicoties apmaksātām reklāmām, tad kāpēc gan investēt arī ar SEO? Patiesībā SEO un Google reklāmas ir divas dažādas stratēģijas, kas var lieliski papildināt viena otru. Pat ja Google reklāmas sniedz rezultātus, SEO var piedāvāt ilgtermiņa ieguvumus, ko vien ar reklāmām nav iespējams nodrošināt.

Šajā rakstā tiks izskaidrots, kā SEO atšķiras no Google reklāmām un kā abu kombinācija var palīdzēt uzņēmumam gūt lielākus panākumus internetā.

SEO un Google reklāmas: kāda ir atšķirība?

Vispirms jānoskaidro galvenās atšķirības starp SEO un Google reklāmām. Google reklāmas ļauj uzņēmumiem izmantot PPC (maksā par klikšķi) modeli, kas nozīmē, ka tiek veidotas pielāgotas reklāmas, kuras parādās Google meklēšanas rezultātu augšgalā. Pielāgojot reklāmas atbilstoši atslēgvārdiem, iespējams piesaistīt auditoriju tieši tad, kad viņi meklē konkrētus risinājumus.

SEO, savukārt, ir process, kura laikā mājaslapa tiek uzlabota, lai tā labāk parādītos organiskajos (neapmaksātajos) meklēšanas rezultātos. Rezultāti var nebūt redzami uzreiz, bet SEO ir ilgtermiņa ieguldījums, kas laika gaitā nodrošina stabilu un regulāru apmeklētāju plūsmu.

Digitālajā vidē iekšējā (On Site) un ārējā (Off Site) mājaslapas optimizācija ir divas dažādas SEO stratēģijas, kas palīdz uzlabot vietnes redzamību meklētāja rezultātos. Šajā rakstā apskatīsim, kā tās atšķiras un kā katrs no šiem elementiem ietekmē jūsu vietnes veiksmīgu ierindošanos Google meklētājā.

On-Site SEO: Mājaslapas iekšējā SEO optimizācija

On Site SEO optimizācija ir aktivitātes, kas tiek veiktas pašā mājaslapā, lai uzlabotu vietnes redzamību meklēšanas rezultātos.

1. Vietnes veiktspēja

Mājaslapas ātrums ietekmē ne tikai lietotāju pieredzi, bet arī rezultātus Google meklētājā. Veicot veiktspējas optimizāciju, piemēram, izmantojot rīkus kā PageSpeed Insights, jūs varat uzlabot lapas ielādes laiku, izmantojot metodes kā attēlu kompresijas iespējas un citus pielāgojumus.

2. Lapas nosaukumu un virsrakstu optimizācija

Lapu virsraksti (H1, H2, H3) ir svarīgi, jo palīdz lietotājiem un meklētājprogrammām saprast par ko ir vietnes saturs. Optimizējiet lapu nosaukumus, iekļaujot mērķa atslēgvārdus un piesaistiet lietotāju uzmanību.

Laiks izmantot robu, ko rada tirdzniecības kariņu radītā dažu nevēlēšanās importēt no ASV.

Šobrīd viena no visvairāk apspriestajām tēmām turpina būt globālie tirdzniecības kari, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Līdz šim jūtamāk notiekošais pārtikas izejvielu tirgū ietekmējis sojas pupiņu vērtību, kura preču biržā nogāzusies līdz 10 gadu zemākajam līmenim. ASV ieviešot papildu tarifus Ķīnas importam, šī Tālo Austrumu lielvalsts par cīņas lauku izvērš sojas tirgu (ASV, kas ir viena no pasaulē lielākajām sojas pupiņu audzētājām, aptuveni pusi no savas to ražas ved uz Ķīnu).

Pašlaik izskatās, ka sojas pupiņu tirgus no izejvielām nebūs vienīgais cīņas lauks, un pastāv risks, ka pasaule galu galā piedzīvos ko līdzīgu «pārtikas kariņam», kad dažādiem šādiem produktiem, piemēram, tiek noteikti jauni tarifi.

Lai palielinātu uzņēmuma pozīcijas meklētājprogrammās (Google, Yandex u.c.) un piesaistītu lielāku apmeklētāju plūsmu, vitāli svarīga ir mājaslapas SEO optimizācija, kas ietver dažādas tehnikas. Tomēr tā nav iedomājama arī bez SEO rīku palīdzības. Lai gan vairums no šiem rīkiem izmaksā dārgi, internetā ir pieejami daudzi bezmaksas risinājumi un spraudņi, kas var būt noderīgi gan tiem, kas nesen uzsākuši interesēties par šo tēmu, gan arī tiem, kas ar SEO nodarbojas jau ilgāku laiku. Šajā rakstā mēs aplūkosim nelielu daļu no labākajiem bezmaksas SEO rīkiem, kas palīdzēs Tev sasniegt vēlamos SEO rezultātus.

Kas ir SEO optimizācija?

SEO optimizācija ir procesu kopums, kuru veic, lai uzlabotu mājaslapas pozīcijas meklētājprogrammu rezultātu lapās (SERP). Jo labāka ir vietnes redzamība meklēšanas rezultātos, jo augstāks apmeklējums un iespēja pārvērst potenciālos klientus par pircējiem. Šis process ietver dažādas darbības, piemēram, atslēgvārdu analīzi, satura izstrādi, vietnes tehnisko analīzi un ārējo satura optimizāciju. SEO optimizācijai ir nepieciešama pārdomāta stratēģija, ko noteikti vislabāk veiks pieredzējis SEO speciālists vai SEO aģentūra, tomēr tā kā SEO pakalpojumi ir dārgi, ikkatrs var izmēģināt internetā pieejamos bezmaksas rīkus, lai iegūtu vismaz virspusēju lapas novērtējumu.

Eiropas Savienība (ES) jau otrdien varētu noteikt rekordlielu sodu ASV tehnoloģiju korporācijai Google par konkurences noteikumu pārkāpšanu, atklājuši anonīmi avoti.

Konkurences komisāres Margrētes Vestageres vadībā ES noteiks sodu Google, kas būs lielāks nekā 2009.gadā noteiktais 1,06 miljardu eiro sods ASV mikroshēmu ražotājam Intel, atklāja lietai pietuvinātas personas, kas vēlējās palikt anonīmas.

Anonīmie avoti atklājuši, ka sods Google varētu būt 1,1-2 miljardi eiro. Lai gan tas būtu visu laiku lielākais sods, kādu ES noteikusi par konkurences pārkāpumiem, maksimālais pieļaujamais sods ir 10% no kompānijas iepriekšējā finanšu gada ieņēmumiem, kas Google gadījumā būtu astoņi miljardi eiro.

Vienlaikus ES arī prasīšot Google mainīt savu biznesa praksi, lai kliedētu ES bažas.

Lēmums, kura paziņošana gaidāma otrdien vai trešdien, pieņemts gadu pēc tam, kad Vestagere pārsteidza pasauli un saniknoja toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrāciju ar rīkojumu ASV tehnoloģiju kompānijai Apple atmaksāt 13 miljardus eiro Īrijas budžetā, ko kompānija saņēmusi kā nodokļu atvieglojumus.

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Kopš pasaulē tapa pirmās akciju sabiedrības ar daudzu akcionāru iesaisti, aktuāls ir bijis un būs jautājums par daudzveidīgu un atšķirīgu interešu sabalansēšanu.

Uzņēmuma īpašnieku intereses, darbinieku un klientu intereses, lielu, stratēģiski nozīmīgi organizāciju gadījumā – arī valsts intereses un citas. Saglabāt uzņēmumu ilgtermiņa attīstību šo dažādo interešu sadursmēs, ir viens no būtiskākajiem uzņēmumu un institūciju padomju uzdevumiem. Aktualizējoties padomju izveidei, nozīmīgs kļūst jautājums par to, kā novērtēt padomes darba efektivitāti? Ar kādām metodēm var "atšifrēt" padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam?

Daudzveidīgs skats bagātina attīstību

Strādājot Baltijas valstu un Ukrainas tirgos, uzņēmumu pārvaldībā var vērot līdzīgas tendences. Pēdējos gados par aktualitāti ir kļuvusi padomju veidošana, – ir pagājuši tie laiki, kad lielu valsts uzņēmumu padomes faktiski bija kādu politisko vai korporatīvo interešu apkalpojošs instruments. Šodien tās pilda uzņēmumiem un institūcijām ļoti vērtīgu lomu – rūpējas par ilgtermiņa attīstību. Saglabājot neatkarīgu, profesionālu un daudzveidīgu skatu uz konkrētās nozares un ekonomikas attīstību kopumā, padomes ir kā pieredzējušu ārstu konsīlijs. Tās izvērtē situāciju no dažādām pusēm, iesaka labākos rīcības modeļus, kā arī var apturēt kādas nevēlamas, uzņēmumu apdraudošas izpausmes. Laikā, kad uzņēmuma vadības komanda ir ieslīgusi krīzes pārvarēšanā, klientu bāzes paplašināšanā, kādu citu akūtu ikdienas izaicinājumu risināšanā, ir vajadzīgs kāds, kurš patur prātā lielo bildi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sentor farm aptiekas un AS Recipe plus valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem?

Pirmkārt, abi uzņēmumi, kurus pārstāvu, kā Latvijas kapitāla uzņēmumi ir vieni no lielākajiem katrs savā jomā. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijā varam vērot, ka līderpozīcijas daudzās mūsu tautsaimniecībai svarīgās jomās ir ieguvuši ārzemju uzņēmumi.

Otrkārt, abi uzņēmumi strādā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. AS Sentor farm aptiekas īpašumā esošais zīmols Mēness aptieka ir viens no pirmajiem aptieku zīmoliem Latvijā, tātad tam jau ir gandrīz 20 gadi. Tā ir gara veiksmīgas taktikas un stratēģijas vēsture, kuru veido un ar savu darbu, idejām attīsta pašmāju komanda. Tas apliecina, ka ne tikai no citām zemēm aizgūtas idejas var izpelnīties Latvijas patērētāju uzticību.

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Nesen Latvijas tirgū ienākušais finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO ir sācis strauju paplašināšanos Baltijas valstīs. Sadarbojoties ar tādiem mazumtirdzniecības līderiem kā iDeal, Elkor, Studio Moderna un BigBox, tas šobrīd kļūst par vienu no straujāk augošajiem spēlētājiem e-komercijas tirgū.

Kādēļ mazumtirdzniecības līderi izvēlas ESTO?

“ESTO jaunie partneri atklāj, ka izvēle, ar kuru no maksājumu risinājumu pakalpojumu sniedzējiem sadarboties, ir prasījusi rūpīgu izpēti un analīzi. Izpētes laikā partneri ir secinājuši, ka neviens konkurents nepiedāvā tādu pakalpojumu izvēli kā ESTO. Esam lepni par jaunizveidotajām sadarbībām un pateicīgi mūsu partneriem par izrādīto uzticību,” stāsta ESTO LV AS valdes locekle Baiba Tētiņa.

ESTO sadarbības partneru galvenie mērķi ir samazināt maksājumu risinājumu izmaksas un radīt patīkamāku iepirkšanās pieredzi gala klientiem, piedāvājot plašu maksājumu variantu klāstu.

“Radīt pozitīvas un atmiņā paliekošas pieredzes mūsu klientiem ir viens no mūsu uzņēmuma galvenajiem mērķiem. Sadarbojoties ar ESTO, mēs varam viņiem piedāvāt mūsdienīgus un elastīgus līzinga servisa risinājumus, kas palīdz mums paaugstināt piedāvājuma vērtību un uzlabot mūsu klientu iepirkšanās pieredzi,” saka Edgars Pilius, BigBox grupas vadītājs.

Pēc drošības programmatūras "ESET" statistikas sistēmas "LiveGrid Virus Radar Trends" datiem, pēc ārkārtējās situācijas beigām pieci vīrusi masveidā izplatās, apdraudot iedzīvotājus un uzņēmumus visā Latvijā.

1.vieta: ielaušanās uzņēmumu failu sistēmās ar "SMB.Attack.Generic"

Latvijā šobrīd izplatītākā krāpšanas metode ir vīruss "SMB.Attack.Generic". Saīsinājums SMB nozīmē attālināta failu sistēma "Windows" vidē, kuru izmanto uzņēmumi un kura atļauj, piemēram, failu koplietošanu, centralizētu datu pārvaldību, drukāšanu tīklā.

Uzbrūkot SMB, kibernoziedznieku mērkis ir iekļūt uzņēmumu tīklā un to lietotāju ierīcēs. Uzņēmumiem un lietotājiem jāpievērš uzmanība sistēmas atjauninājumiem, kurus "Microsoft" regulāri izlaiž, un tos jālejupielādē ierīcēs, lai pasargātu sevi no kiberuzbrukumiem.

2. Interneta pārlūka darbības pārņemšana ar "JS/Mindspark"

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Lombarda industrijai ir daudzu gadsimtu sena vēsture, tā ir konsekventi attīstījusies, neskatoties uz ekonomikas cikliem un satricinājumiem.

Lai arī salīdzinot ar citām nozarēm laika gaitā lombardi ir piedzīvojuši salīdzinoši mazākas transformācijas, straujā tehnoloģiju attīstība arī tradicionālajam lombardam ir piešķīrusi jaunu attīstības perspektīvu. Runa ir par digitalizāciju, kas lombardam ir devusi iespēju paplašināt darbības spektru. Kāds ir digitālā lombarda pakalpojuma potenciāls un vai tas var kļūt par nozares nākotni Latvijā un citviet pasaulē?

Lombardu segments – pieprasīts un augošs

Kopumā lombarda pakalpojumus katru dienu izmanto miljoniem cilvēku visā pasaulē un tā ir neatņemama ekonomikas attīstības sastāvdaļa. Skandināvijā un Rietumeiropā lombarda pakalpojums jau izsenis ir stabils un pieprasīts finanšu produkts gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, piedāvājot ātru un elastīgu finansējumu pret ķīlu. Arī Latvijā lombardi ir pieprasīti – saskaņā ar PTAC datiem kopējais tirgus apjoms ar katru gadu pieaug, piemēram, 2022. gadā aizdevumu pret kustamas lietas ķīlu kopējais apjoms bija teju 36 miljoni, savukārt 2023. gadā – teju 41 miljons.

Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums.

Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.

Līdz ar programmatūra kā pakalpojums biznesa modeļa izplatību nozīmīgāka kļūst klientu apmierinātība, kas cieši saistīta ar to panākumiem, lietojot produktu

Tāpēc daudzos uzņēmumos parādās jauns amats - «klientu attiecību vadītājs». SIA «Visma Enterprise» Klientu panākumu direktore Laura Brīvība-Dzenuška stāsta, ka šāda amatu pozīcija parādījās, kad IT jomas uzņēmumi sāka pāriet no licenču pārdošanas uz abonēšanas pakalpojuma sniegšanu. «Tam ir labi saprotams biznesa pamatojums – ja pārdod sistēmas licences par miljonu, droši vien ir vērts ļoti daudz investēt pārdošanā un pēc tam darīt tikai tik daudz, lai sistēma puslīdz darbotos. Klients ir daudz ieguldījis un līdz ar to būs ieinteresēts izdomāt, kā sasniegt panākumus ar savu pirkumu. Savukārt, ja pārdod sistēmas abonementu, kur šī summa tiks samaksāta tikai trīs vai piecos gados un klients var jau pēc sešiem mēnešiem pateikt, ka viņam risinājums nepatīk un grib abonēt kādu citu, nekas cits neatliek kā sākt nopietni domāt par to, lai produkts un pakalpojums būtu tāds, kam cilvēks patiešām redz vērtību,» viņa norāda.

Pēdējos gados notikusi valodu tehnoloģiju integrācija ar saistītajām disciplīnām, piemēram, robotiku, lietu internetu, mākoņdatošanu, nodrošinot strauju attīstību un iespēju pielāgoties biznesa vajadzībām un interesēm.

Šobrīd valodu tehnoloģijas ir kļuvušas daudz pieejamākas ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un tās ir ļoti rentabls ieguldījums biznesa mērķu sasniegšanai.

Mājaslapu tulkošana

Šobrīd uzvaras gājienu turpina digitālais mārketings, jo daudzviet pasaulē cilvēki ir spiesti mainīt paradumus un došanos uz veikaliem aizstāt ar iepirkšanos internetā. Tā ir iespēja arī mazākiem uzņēmējiem iekarot jaunus tirgus ārpus mītnes valsts. Tomēr “CSA Research” ir izpētījis, ka aptuveni 75% patērētāju labprātāk iepērkas mājaslapās, kas pieejamas dzimtajā valodā, savukārt gandrīz puse nekad neiepērkas vietnēs, kurās nav pieejami pakalpojumu vai produktu aprakstu tulkojumi. Tas nozīmē, ka pakalpojuma nodrošināšana attiecīgās valsts valodā ir būtisks faktors biznesa veiksmei, jo nepietiek ar tīmekļa lapu angļu valodā — lielākā daļa eiropiešu nepārvalda angļu valodu tik labi, lai iepirktos internetā.

Arvien biežāk laiku pa laikam informatīvajā telpā tiek pieminēti podkāsti. “Klausies jaunāko podkāstu ceturtdien!”, “Zīmols X ir izveidojis podkāstu sēriju, kurā stāsta par …”, un vēl, un vēl. Bet kas tas podkāsts īsti ir? Ko tas nozīmē, kāpēc tie kļūst arvien populārāki, un kur ir pieejami podkāsti latviešu valodā? Uzzini raksta turpinājumā!

Kas ir podkāsti?

Podkāsts (no angļu “podcast”) ir viens no internetā pieejamiem audiopārraižu veidiem. To var klausīties pastaigas laikā, braucot sabiedriskajā transportā uz darbu vai pat darbā, darba laikā. Tas ir satura medijs, kas nepaņem pilnīgi visu klausītāja uzmanību, kā to dara video vai rakstiskie satura mediji (blogi).

Kādi ir podkāstu veidi?

Kā it visam, arī podkāstiem ir vairāki veidi jeb tipi:

1. intervijas tips;

2. solo tips;

3. multi-vadītāju tips.

Turpinājumā iepazīsties tuvāk ar katru no podkāstu veidiem!

1. Intervijas tips

Viens no visu laiku populārākajiem podkāstu veidiem ir intervijas tips, kura ietvaros viens vai divi vadītāji katrā raidījumā intervē citu viesi. Savu popularitāti šis tips ir izpelnījies ar to, ka nav nepieciešams veikt milzīgus sagatavošanās darbus un visu pārraides “svaru” nest uz vienas personas pleciem. Tā vietā sagatavošanās priekšdarbi ietver jautājumu sagatavošanu, ko uzdot šim intervējamajam cilvēkam. Pēc tam viss ir atkarīgs no vadītāja prasmēm veidot un vadīt sarunu.

OnePlus jaunākajā flagmanī 7 Pro iestrādājis šobrīd tik aktuālo izbīdāmās kameras risinājumu, taču aizmirsis par bezvadu uzlādi

Ķīnas zīmols OnePlus jau krietnu laiku mērķtiecīgi veido elitāru tēlu un uzaudzējis paprāvu fanu pulciņu. Ar jauno flagmani 7 Pro tas cierē uz plašāku atzinību. Šajā lielajā tālrunī apvienotas faktiski visas šodienas labākajiem viedtelefoniem piemītošās īpašības, izņemot bezvadu uzlādi.

Dizains

Kamēr citi ražotāji cenšas savus labākos viedtelefonus iedabūt pēc iespējas kompaktākā un slaidākā korpusā, OnePlus nebaidās piedāvāt masīvāku risinājumu. 7 Pro gluži nekrīt acīs ar milzu izmēru, tomēr ar 206 gramu svaru un 8,8 milimetru biezumu tas plaukstā ir labi jūtams.

Ražotājs arī piešķīris telefonam dažas citas atšķirības zīmes, kas palīdz izcelties ļoti līdzīgo ierīču lērumā. Redzamākā ir savdabīgais toņmaiņas krāsojums. Tas gan nav unikāls, jo Huawei jau pirms pusotra gada ar līdzīgu sāka izdaiļot P20. Mūsu rīcībā pabija zilas krāsas ierīce ar gaišāku apakšu un tumšāku augšu, kas gaismā maina toni uz gaišāku.

No 2018. gada šobrīd pagājusi viena nedēļa. Kopumā tas nav sevišķi ilgs laika brīdis, taču jau pirmajās septiņās dienās varējām izjust vairāku pērn iniciēto reformu smagnējo ritējumu, ko varēja drīzāk raksturot ar vārdiem - kā pa celmiem.

Pozitīvi domājošie var cerēt, ka ar laiku viss veiksmīgi ieies sliedēs, bet reālisti saka, ka vēl ir jānogaida, lai redzētu, cik lieli un traucējoši būs dažādo reformu ragi un nagi. Runājot par nodokļu reformu, ja diferencētā IIN un neapliekamā minimuma izmaiņas kā haosu izraisošu faktoru uz sevis pagaidām izjūt galvenokārt grāmatveži, tad palielināto akcīzes nodokli jau var novērtēt ikviens autobraucējs. Sociālajos tīklos cilvēki aktīvi dalījās ar saviem novērojumiem, ka konkrētās degvielas uzpildes stacijās maksa par vienu benzīna litru šogad bija kāpusi nevis tikai par akcīzes radītajiem teju 5 centiem, bet pat par veseliem 10 centiem. Protams, naftas tirgus ir globāls, un jau kādu brīdi šī tirgus vērotāji ir lēsuši, ka zemo izejvielu cenu raisītā depresija varētu būt beigusies, kas vienkāršā valodā nozīmē to, ka nafta un tās produkti atkal maksās dārgāk. Spekulācijas un prognozes gan ir interesantas, taču realitātē degvielas cenas pieauguma efektu varēsim novērtēt pēc mēneša, redzot, cik benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes Latvijas degvielas tirgotāji būs notirgojuši un kā šie dati izskatīsies pret iepriekšējo gadu attiecīgo periodu.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Nesakārtotās zinātnes vadības sistēma ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā zinātniekiem ir ļoti maz pasūtījumu no uzņēmumiem

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Krūmiņa uzskata: esam iekrituši lamatās, gudrojot divriteni no jauna, lai gan pasaulē sekmīgi tiek izmantotas ļoti efektīvas, daudzpusīgas zinātnes menedžmenta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas.

Kāda šobrīd ir zinātnes menedžmenta sistēma?

Ar skumjām jāatzīst, ka faktiski tā ir nekāda, nemaz nesapņojot par rezultātos bāzētu, uz stratēģisku mērķu un rezultātu sasniegšanu balstītu menedžmentu. Sanāk, ka valstij tik svarīga joma netiek ne pienācīgi uzraudzīta, ne vadīta, ne attīstīta. Ir izstrādāta Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma (sciencelatvia.lv), kurā varam atvērt lapu ar zinātnisko institūciju sarakstu un direktoru vārdiem! Institūti manuāli sagatavo atskaišu dokumentus, kurus reizi gadā piegādā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kura par lielu naudu ir izstrādājusi šo sistēmu, kurai no ārpuses var piekļūt tikai Latvijā strādājoša persona ar doktora grādu. Par īpašu ērtību un darba automatizāciju ir grūti nosaukt arī procesu, kad tiek lejupielādēta ekseļa tabula, manuāli tiek rediģēta un atkal augšuplādēta. Nu, tāda, kopumā ņemot, ir mūsu zinātnes menedžmenta sistēma. Mūsdienās kvalitatīvam menedžmentam ir absolūti nepieciešama adekvāta atbalsta informācijas sistēma. Esam atkal iekrituši lamatās, gudrojot divriteni no jauna, lai gan pasaulē sekmīgi jau tiek izmantotas ļoti efektīvas, daudzpusīgas zinātnes menedžmenta IT sistēmas.

Mazinoties bažām par pasaules ekonomikas nākotni, uz arvien jauniem rekordiem turpina tiekties akciju cena. ASV šī tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš gada sākuma palielinājusies jau vairāk nekā par 23%.

Lai gan tirgus dalībnieku noskaņojums ir uzlabojies, ne viss pārliecina par akcijām spožu tuvāko nākotni. Piemēram, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, ka globālās ekonomikas recesijas iestāšanās risks joprojām ir paaugstināts. Līdz ar to - šā brīža cenu pieaugums, neskatoties uz investoru optimismu, var nebūt noturīgs.

Bažas nepiepildījās

Pēdējās nedēļās akciju mijēji priecājušies par pagaidām mutisku progresu ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās. Pieejamā informācija liecina, ka šī konflikta «deeskalācija» varētu notikt vairākās fāzēs, kur sākumā gaidāma pakāpeniska iepriekšējo abu valstu noteikto tarifu atcelšana.