Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sentor farm aptiekas un AS Recipe plus valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.
- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem?
Pirmkārt, abi uzņēmumi, kurus pārstāvu, kā Latvijas kapitāla uzņēmumi ir vieni no lielākajiem katrs savā jomā. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijā varam vērot, ka līderpozīcijas daudzās mūsu tautsaimniecībai svarīgās jomās ir ieguvuši ārzemju uzņēmumi.
Otrkārt, abi uzņēmumi strādā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. AS Sentor farm aptiekas īpašumā esošais zīmols Mēness aptieka ir viens no pirmajiem aptieku zīmoliem Latvijā, tātad tam jau ir gandrīz 20 gadi. Tā ir gara veiksmīgas taktikas un stratēģijas vēsture, kuru veido un ar savu darbu, idejām attīsta pašmāju komanda. Tas apliecina, ka ne tikai no citām zemēm aizgūtas idejas var izpelnīties Latvijas patērētāju uzticību.
Treškārt, gan AS Sentor farm aptiekas, gan AS Recipe plus nav tapuši kāda vienreizēja liela pirkuma vai privatizācijas procesa rezultātā, bet savu veiksmes stāstu balsta simtos un tūkstošos sīku, mērķtiecīgu darbību garā laika periodā. Kāda daļa no tām bijusi arī kļūdaina, taču absolūtais vairākums bijušas pareizas, lai jau vairāku gadu desmitu laikā varētu vērot abu vietējo uzņēmumu izaugsmi, pateicoties sīkstam un neatlaidīgam, sarežģītam un pragmatiskam ikdienas darbam.
- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Šajā nozarē dažādu veiksmīgu sakritību rezultātā esmu jau sen. Pēc izglītības esmu ekonomists. 1997. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs absolvēju biznesa maģistratūru. Pēc augstskolas strādāju pie farmācijas milža Johnson&Johnson, kas toreiz lūkoja pēc nākamā farmācijas finanšu direktora Baltijā ar darba vietu Šveicē. Pēc šajā uzņēmumā Šveicē un vēlāk Latvijā nostrādātā laika mani uzrunāja pārstāvji no Igaunijas zāļu vairumtirdzniecības uzņēmuma Magnum Medical. Vēl īsti neapzinoties, ko tas nozīmē, es 25 gadu vecumā nonācu Magnum Medical Latvijas meitas uzņēmuma valdes priekšsēdētāja krēslā. Pēc pieciem tā nostrādātiem gadiem mani uzrunāja pārstāvji no uzņēmuma Recipe Plus, kur (ar dažu gadu pārtraukumu) strādāju joprojām, bet kopš 2015. gada vadu arī Mēness aptieku. Rezultātā tieši šajā nozarē jau ilgus gadus esmu ieguvis labu pieredzi un saskatu, kā to lietderīgi izmantot.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Mani iepriecina tas, ka ir viegli ieraudzīt, kā mūsu darbs palīdz konkrētiem cilvēkiem, ģimenēm Latvijā. Zinu, ka mūsu izdarība vai neizdarība palīdz, piemēram, manai mammai, kaimiņiem, draugiem, līdz ar to nav ilgi jāgaida, lai redzētu taustāmus rezultātus tam, ko darām. Apbēdina tas, ka farmācijas nozare Latvijā ir ļoti konservatīva, arī attiecībā uz likumdošanas iniciatīvām un to, cik droši mēs visi kopā virzām šo nozari uz priekšu.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?
Savos pārstāvētajos uzņēmumos vienīgais, ar ko es varu būt neapmierināts – esmu es pats, jo viss labais, ko izdodas paveikt, ir manas komandas nopelns un neatlaidīga darba rezultāts, bet viss, kas joprojām nav padarīts – ir mana kā vadītāja vaina. Līdz ar to man īsti nav, uz ko skaisties, izņemot pašam uz sevi.
- Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?
Viena aktualitāte ir nozares mērogā – kopā ar kolēģiem atrisināt farmaceitu un farmaceitu palīgu deficītu. Otra aktualitāte ir panākt, lai sabiedrība – iedzīvotāji, politiķi, masu mediju pārstāvji – neuzlūkotu aptieku, kā bodi, kur var saņemt atlaides par trim dažādiem nopirktiem tablešu iepakojumiem, bet gan par svarīgu un neaizstājamu veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļu.
- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?
Protams – jā. Mēs, Mēness aptieka, esam atrodami Facebook. Esam arī Draugiem.lv un Twitter. Pavisam nesen atjaunojām mājaslapu, kurā līdzās citām ziņām tagad var atrast informāciju par ikvienu medikamentu, kur tas iegādājams.
- Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?
Es labi māku skaitīt, un tas vienlaicīgi atvieglo un sarežģī man dzīvi. Prasme analītiski uzlūkot jautājumus mani pasargā no rupjām matemātiskām vai loģiskām kļūdām, gan plānojot biznesu, gan ieskicējot jaunus projektus, taču – no otras puses – dažkārt redzu, ka tādēļ konservatīvi un piesardzīgi uzlūkoju riskantus, bet stratēģiski pievilcīgus nākotnes projektus. Cenšos tos izvērtēt un, tiklīdz man pietrūkst pietiekami pārliecinošas varbūtības, ka pozitīvie scenāriji materializēsies, sāku šaubīties par projekta mērķtiecību. Gribētu mācēt izslēgt smadzenēs rēķinošo daļu un uzdrošināties noticēt drosmīgākām ilgtermiņa idejām un sapņiem.
- Ko Jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?
Būtu ārkārtīgi priecīgs, ja lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri vairāk vai mazāk regulāri iegriežas aptiekās, varētu saviem vārdiem pateikt, kāpēc viņi starp vairākām aptiekām un vairākiem aptieku zīmoliem izvēlas tieši Mēness aptieku, un lai viņiem tā atšķirība būtu pietiekami būtiska, mērojot liekus 200 metrus vai 2 kilometrus tieši līdz Mēness aptiekai. Vēlētos, lai cilvēki sajūt, ka šajā aptiekā var iegūt kvalitatīvu, iejūtīgu, dziļu konsultāciju un, neraugoties uz to, ka šodien nav atlaides vai netiek piedāvātas trīs tabletes par vienas cenu, viņi brauktu vai ietu tieši uz Mēness aptieku.
- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?
Mūsu darbības veiksmes vai neveiksmes mēraukla ir rezultāts. Mēs skatāmies uz visu, ko mēs darām ārkārtīgi pragmatiski. Sasniedzot rezultātu, mēs ticam, ka varam sasniegt vairāk ar mazāk resursiem. Pragmatiskums un efektivitāte. Paņemt mazāko resursu un ar savu darbu panākt maksimālo iespējamo rezultātu.
- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?
Kā daudziem cilvēkiem, mans ceļš uz pašreizējo amatu ir bijis vairāku veiksmīgu nejaušību sakritība. Pēc augstskolas beigšanas man palaimējās saņemt ASV Kongresa stipendiju, lai mācītos vienā no pazīstamākajām ekonomikas universitātēm Amerikā un vēl mācību laikā saņemt darba piedāvājumu no Johnson&Johnson darbam Šveicē. Pēc tam zināma jaunības neprāta ietekmē piekritu riskēt, un mainīju drošu un paredzamu darbu globālā kompānijā uz Magnum Medical vadītāja amatu ar visu atbildību, stresu un negulētām naktīm, jo uzņēmums, tāpat kā es pats tolaik izdzīvoja zināmu identitātes noteikšanas krīzi. Kad stress un negulētās naktis lēni sāka pārvērsties no malas pamanāmos rezultātos, man atkal palaimējas saņemt darba piedāvājumus vienlaikus no abiem nozares līderiem Latvijā – vācu zāļu milža meitas uzņēmuma Tamro un vietējā Recipe Plus, no kuriem izvelējos pēdējo, jo tas solīja vairāk atbildības, riska un līdz ar to vairāk gandarījuma, sasniedzot pozitīvu rezultātu. Kad šajā uzņēmumā jau biju nostrādājis vairākus gadus, nolēmu piepildīt savu bērnības sapni un nenoteiktu laiku ceļot pa pasauli. 2008. gadā paņēmu mugursomu un uz nepilniem trim gadiem aizbraucu. Apceļoju pasauli divas reizes, vienu reizi no austrumiem un rietumiem un otru – no rietumiem uz austrumiem. Kad atgriezos, mani vēlreiz uzrunāja iepriekšējais darba devējs, šoreiz aicinot sēsties nu jau divos krēslos – vadīt gan Recipe plus, gan Sentor farm aptiekas.
- Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?
Tā ir tikai viena lieta – uzticības graušana. Gan darbā, gan privātajā dzīvē viens no galvenajiem aspektiem ir spēja savstarpēji uzticēties. Man šķiet neiespējami sadarboties ar cilvēku, kurš ir pievīlis manu uzticību.
- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.
Lasītāji, iespējams, nezina, ka Mēness aptiekā katru dienu iepērkas aptuveni 27 000 cilvēku.
- Vai Jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?
Manu tādu nav, jo pēc būtības nav arī tādu īpaši sarežģītu situāciju, ir vienkārši veids, kā mūsu prāts šķiro lietas. Apzīmējot kādu situāciju par sarežģītu, tā arī tāda kļūst. Situācijas var būt izaicinošas, pamācošas... Jebkurš darbs ir paveicams, ja ir vēlme, laiks un spējas. Tas mūsu uzņēmumiem ir, līdz ar to sarežģītu situāciju nav. Taču, kad darba slogs ir īpaši liels, mana recepte ir uz nepatīkamām situācijām nereaģēt zibenīgi uzreiz. Nepatīkamos e-pastus vai zvanus lieku sarakstā un cenšos ar tiem tikt galā nākamās dienas rītā. Esmu pamanījis, ka 99 gadījumos no 100, nākamajā rītā izdodas līdzsvarotāka reakcija.
- Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?
Mani pārsteidz Latvijas iedzīvotāju gatavība pārcelties dzīvot uz kādu citu valsti. Ceļojot apkārt pasaulei, es sev devu divus personīgus solījumus. Viens – ceļošu, kamēr man apniks. Otrs, ko sev solīju, ka izpakošu mugursomu un palikšu uz dzīvi tur, kur man patiks labāk nekā Latvijā. Abus šos solījumus arī esmu izpildījis. Ceļoju, līdz vienā dienā skaidri zināju, ka ir gana. Esmu apceļojis gandrīz visu pasauli un uzskatu, ka Latvija ir visskaistākā, tīrākā, zaļākā, mīļākā vieta, kur vien pasaulē ir iespējams dzīvot. Tāpēc mani nebeidz pārsteigt, ka man līdzās esošie cilvēki, kuriem ir palaimējies piedzimt vai dzīvot tik skaistā zemē, izvēlas mainīt savi dzīvi un doties uz ilgāku palikšanu prom no Latvijas.
- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?
Savas ideālās pusdienas pārsvarā gatavoju pats. Man ļoti patīk gatavot – tas ir viens no maniem hobijiem rudens un ziemas vakariem, kad nevar lidot ar paraplānu vai kāpt kalnos, kaitot, peldēt vai skriet. Tad var doties uz veikalu, nopirkt kvalitatīvus, garšīgus pašmāju produktus, pudeli laba vīna, atbraukt mājās, atkorķēt vīnu un pavadīt, piemēram, sestdienas pēcpusdienu, gatavojot sev un mīļajiem cilvēkiem. Tādas manā uztverē arī ir ideālās pusdienas.
- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Viena no manām mīļākajām filmām ir Pursuit of happiness jeb Meklējot laimi ar Vilu Smitu. Tā labi iederas pārdomām par profesionāliem un personīgiem izaicinājumiem, un tā ir par vienu pavisam vienkāršu dzīves aspektu – neatlaidību. Jebkuri rezultāti ir sasniedzami no ikviena starta punkta, ja tev ir vēlme, laiks un neatlaidība. Lai gan veiksmīgs rezultāts ne ikreiz saskatāms no tā punkta, kur tu pašlaik esi, ar pienācīgu uzcītīgumu, esot neatlaidīgs un ar vēlmi kaut ko sasniegt, viss vienmēr izdodas.
- Kas Jūs iedvesmo un motivē?
Mani motivē izaicinājums, fakts, ka sasniegt vēlamo ir grūti, bīstami, riskanti. Tad, ejot ārkārtīgi interesantu ceļu uz mērķi, lai kāds tas arī būtu, gūstu daudz vairāk gandarījuma, nekā mērķi sasniedzot. Tā tas ir arī ar maniem hobijiem, kā, piemēram, alpīnismu, kur uzkāpšana mazajā virsotnītē, kas dažreiz ir tikai pāris kvadrātmetru, pati par sevi nenozīmē pilnīgi neko bez kāpšanas ceļa, grūtībām un riskiem, ar kuriem sastopies un kurus pārvari, ejot uz mērķi. Protams, galvenais, kas ir jāpārvar deviņos no desmit gadījumiem, esmu es pats. Tas mani arī motivē un liek augt.
- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?
Ja cilvēkam tajā brīdī nav risināms kāds dzīvības un nāves jautājums, vislabāk vinnestu ir atdot dzīvei, kura to ir piespēlējusi. Ja es rīt vinnētu 10 tūkstošus eiro, es pavisam konkrēti zinātu, ko darīt. Atskatoties uz savu dzīvi, labo, progresīvo notikumu secība sākās, kad es 17 gados startēju un uzvarēju konkursā stipendijai apmaiņas programmā vidusskolā ASV. Piedalīšanās šādā programmā izmaksātu aptuveni 10 tūkstošus eiro, kas tolaik manai ģimenei bija prātam neaptverama naudas summa. Ja man šodien gadītos vinnēt 10 tūkstošus, es bez mazākajām šaubām finansētu tādu stipendiju kādam Latvijas skolēnam, kurš citādi šādas mācības nevar atļauties.
- Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?
Man ir viens paradums, kas ir pretrunā ar laika plānošanas filozofijām, proti, visas mazās lietas, kas rodas darba dienas laikā, cenšos zibenīgi atrisināt, deleģēt vai arī aizmirst par tām un nekad neatgriezties, jo savas darba dienas laikā nevaru atļauties uzkrāt neatrisinātus mazus jautājumus. No tiem sāk veidoties ārkārtīgi gari saraksti, pie kuriem atgriezties un kvalitatīvi visu atrisināt nav un nekad nebūs iespējams. Es dodu priekšroku tam, ka visi sīkumi, ja tie vispār ir uzmanības cienīgi, tiek atbildēti vai deleģēti, tiklīdz par tiem uzzinu.
- Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Vēlos dalīties dzīves gudrībā, kas iemantota no kāda vadītāja, kurš bijis nozīmīgs manā iepriekšējā darba posmā: cilvēks principā ir visuvarens, līdz brīdim, kad viņš sāk kaut ko darīt...
- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
Nebaidīties darīt, ķerties pie savu mērķu izpildes un neatlaidīgi aiziet savu ceļu līdz mērķiem. Viss ir sasniedzams, ieguldot mērķa sasniegšanai atbilstošu darbu. Vislabākā garantija nesasniegt iecerēto ir to neizsapņot vai arī neuzdrošināties spert pirmo soli.
- Lūdzu, iesakiet kādu kultūras pasākumu, kuru būtu vērts apmeklēt.
Pagājušā gada nogalē apmeklēju vienu ārkārtīgi interesantu kultūras pasākumu – režisores Kristas Burānes dokumentālo izrādi ar nosaukumu Robežas. Purvciemā ir viena gara deviņstāvu ēka, kuru tautā dēvē par Ķīnas mūri. Šīs izrādes ietvaros bija iespēja aizsietām acīm kopā ar pavadoni izstaigāt astoņus Ķīnas mūra dzīvokļus un 20-30 minūtes klausīties kāda dzīvokļa iemītnieka dzīves stāstu. Tas bija tik aizraujoši un interesanti, ka nopirku biļetes uz divām šādām ekspedīcijām pa Ķīnas mūri, kuru laikā paviesojos pie 16 dažādiem stāstniekiem. Tie ir cilvēki, kuri dzīvo mums blakus un kuri uz anonimitātes nosacījumiem ir gatavi ielaist tevi savā dzīvē un padalīties ar būtiskiem, intīmiem savas dzīves stāstiem. Pašlaik šai dokumentālajai izrādei nav turpinājuma, taču, ja kādreiz būs, silti to iesaku.
Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.
#1/10
Darbā Bolīvijas sudraba raktuvēs
#2/10
Kāpiens Omānas augstākajā virsotnē – Saules Kalnā (Jebel Shams)
#3/10
Strādājot par ganu Argentīnas Andu kalnos
#4/10
Vasarīgs hobijs: pūķošana
#5/10
Ar Mēness aptieku karogu Matterhorna virsotnē
#6/10
Paraplāns: viens no labākajiem smadzeņu restartēšanas veidiem
#7/10
Kuģojot pa Indonēzijas arhipelāgu
#8/10
Kopā ar Mēness aptieku komandu 27. Rīgas maratonā
#9/10
Pasniedzot angļu valodu mūkiem Kambodžā
#10/10
...un pārrunu prasmes Rīgas Ekonomikas augstskolā
