Abas Latvijas cukurfabrikas, neplānojot pārstrukturizēt ražošanu, gatavo likvidācijas plānus un lēš, ka ar solīto ES atbalstu visiem pasākumiem nepietiks. Restrukturizācija nozīmē abu rūpnīcu likvidāciju. No idejas par ražošanas pārstrukturizēšanu, piemēram, uz bioetanola ražošanu, rūpnīcas ir atteikušās.
Lai arī pirms gada a/s Liepājas cukurfabrika izskatīja iespēju cukura vietā ražot bioetanolu, decembra beigās tā publiski paziņojusi par uzņēmuma likvidāciju. Savukārt Jelgavas cukurfabrikas vadība gatavojas demontēt iekārtas un nojaukt ēkas, bet turpmākos plānus neatklāj. Noprotams, ka ar bioetanolu tie nav saistīti. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Db atzina, ka ražot bioetanolu no cukurbietēm būtu pārāk dārgi. Tiesa, iespējams ir variants ražot gan cukuru, gan bioetanolu, kas ir ekonomiski izdevīgāk, ministrs piebilda. Viņš arī ieteica zemniekiem cukurbiešu vietā audzēt linus un rapšus, kam gan lauksaimnieki nepiekrīt.
Tomēr jau provizoriskas aplēses liecina, ka ar ES kompensācijām varētu nepietikt, lai veiktu visus restrukturizācijas pasākumus, tostarp ēku demontāžu, sociālos un vides pasākumus. Kā jau tas daudzkārt ziņots, ja abas cukurfabrikas veiks pilnīgu iekārtu demontāžu, ES maksās 48,5 milj. eiro kompensāciju, no kuras 80 % tiks cukurfabrikām, bet atlikušie 20 % - cukurbiešu audzētājiem. Db jau vairākkrt ziņoja par Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veikto zinātnisko pētījumu par cukurbiešu nozares nākotni, kas parāda, ka ilgtermiņā no ekonomiskā viedokļa tā nespēs darboties ienesīgi. Līdz 31. janvārim Latvijai jāsagatavo restrukturizācijas plāns. Kā iepriekš Db sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (29.12.2006.), pagaidām nav zināms laiks, kad zemnieki varētu tikt pie kompensācijām, savukārt ja cukurfabrikas restrukturizācijas pasākumus veiks gana efektīvi, tas, kas ir pa virsu, paliks rūpnīcas rīcībā.
Liepājas cukurfabrikas vadība pirms atbildīga lēmuma par likvidāciju pieņemšanas jau paziņojusi, ka uz uzņēmumu izdarīts spiediens un ka LVAEI pētījums balstīts uz pieņēmumiem. Iepriekš zemkopības ministrs uzsvēra, ka lēmums par cukura nozares reformu ir lielo pasaules cukura ražotāju lobijs.Nespēs kompensēt
"Šobrīd mēs strādājam pie restrukturizācijas plāna," atzīst Māris Freifalts, a/s Jelgavas cukurfabrika finanšu direktors. Pēc pagaidām paveiktā var secināt, ka restrukturizācijas atbalsts nespēs pat kompensēt pamatlīdzekļus. "Izmaksas nebūs mazās - Latvijas pasta ēkas, kuras platība ir 1 ha, nojaukšanas izmaksas tika lēstas ap 400 tūkst. Ls, bet mūsu kopējā teritorija ir 30 ha un ēku ir daudz vairāk," stāsta M. Freifalts. "Lai gan mēs ejam uz pilnu restrukturizāciju, tas nenozīmē, ka a/s tiks likvidēta, vienkārši pārtrauksim ražot cukuru un demontēsim ēkas un iekārtas, kas taps vietā, nevar pateikt. Lai gan plāni ir," klāsta M. Freifalts.
Arī Liepājas cukurfabrikas ģenerāldirektore Valija Zabe apliecināja Db, ka pašlaik tiek izstrādāts pilnīgas Liepājas cukurfabrikas restrukturizācijas (likvidācijas) plāns un veikti paredzamo izmaksu aprēķini. Taču jau šobrīd esot skaidrs, ka kompensācijas pietiks, labākajā gadījumā, lai fabrikas vietā atstātu "sakārtotu, tukšu industriālu teritoriju". Komentējot cukurfabriku teikto, ka, iespējams, solīto ES līdzekļu nepietiks visu restrukturizācijas pasākumu veikšanai, zemkopības ministrs gan norādīja, ka ar to vajadzētu pietikt un tad kaut kas nav kārtībā.
Valsts izšķīrās par nē
"Tā bija valsts izšķiršanās, ne fabriku. Ja, iestājoties Eiropas Savienībā, valdība zināja, ka būs jāzaudē cukura nozare, tad vajadzēja pateikt - neinvestējiet naudu fabriku modernizācijā, tik un tā neizdzīvosiet. Taču, ja to atklāti nepateica, tad vajadzēja pildīt priekšvēlēšanu solījumus un aizsargāt cukura nozari. Tagad esmu nostādīta situācijā, kad jāizvēlas - aiziet ar godu, atstājot sakārtotu teritoriju, vai pavilkt tik ilgi, līdz paliks bankrotējusi rūpnīca, izdemolēti korpusi ar izsistiem stikliem. Protams, man ir neizsakāmi žēl, īpaši cukurbiešu audzētājus, jo diez vai ierēdņi zina, ko nozīmē lauksaimniekam no augu sekas izraut cukurbieti. Es uzskatu, ka cukura nozare bija vissakārtotākā lauksaimniecības nozare valstī - gan organizatoriski, gan tehniski, gan finansiāli," pauda Valija Zabe. Viņasprāt, visa atbildība par sekām jāuzņemas valdībai, lai gan šobrīd premjers distancējas no notiekošā.
Iepriekš valdības vadītājs Aigars Kalvītis vēl 2006. gada martā sacīja, ka vismaz vienai fabrikai šajā sezonā jāturpina ražošana. Arī pēc sezonas sākšanas valdības vadītājs atzina, ka viņš savu viedokli nav mainījis un cukura ražošana Latvijā ir saglabājama nozare, taču uzņēmumiem pašiem ir jāpieņem pareizi lēmumi šajā jautājumā.
Valstī lielākā cukurbiešu audzētāja SIA Uzvara-Lauks valdes priekšsēdētājs un a/s Liepājas cukurfabrika padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Vējš norādīja, ka nozare būtu jāsaglabā un tas būtu iespējams, ja vien būtu lielāka valsts interese. Tomēr uzņēmējs norādīja, ka jau ES izveidotajā politikā iestrādāti mehānismi, "lai valstij nebūtu vēlēšanās saglabāt cukura nozari". Viņš gan piebilda, ka patlaban esot maza cerība, ka cukura ražošana valstī tomēr neapstāsies. Pēc A. Vēja teiktā var noprast, ja darbu turpināt nolems viena no cukurfabrikām, to pašu darīs arī otra.
Zemnieki - ķīlnieki
Iekams cukurfabrikas vēl kalkulē, par ķīlniekiem kļuvuši zemnieki, kuriem nav nekādas skaidrības par nozares nākotni. Modris Villa, z/s Zemgaļi īpašnieks gatavojas atsākt sarunas par iespēju realizēt Baltkrievijā iegādāto specializēto cukurbiešu tehniku, par kuru vēl joprojām tiek maksāti kredīti. Tas būs nedaudz izdevīgāk nekā to nodot metāllūžņos, viņš noteica. ·ādas sarunas jau bija sāktas pērnā gada pavasarī, kad abas cukurfabrikas nolēma darbu pārtraukt, bet tad tomēr pārdomāja. Arī Uzvara-lauks valdes priekšsēdētājs A. Vējš stāstīja, ka Latvijas saimniecību iegādāto cukurbiešu tehniku, kas ir modernākā Eiropā, gatavi pirkt gan Ukrainas un Baltkrievijas, gan Dānijas pārstāvji un saimniecība patlaban izvērtē šīs iespējas.
Varētu saglābt, ja...
Pēc uzņēmēju domām nozari varētu saglābt, ja vien to vēlētos valdība un Latvijā lielākās cukurfabrikas patiesie īpašnieki. "Visi grib ātro naudu, un uz Latvijas tautas nacionālajām interesēm viņiem nospļauties. Valsts bez ražošanas nav nekas, tas ir ceļš uz elli," skarbi nosaka kāds anonīms lauksaimnieks. Viņa teiktais ļauj noprast, ka noteikumus Jelgavas cukurfabrikai diktē Tautas partija un tās dibinātājs, ekspremjers Andris ķēle, un to apstiprināja citi Db aptaujātie. Kā jau vairākkārt ziņots, Jelgavas cukurfabrikas kontrolpaketes īpašnieks ilgu laiku bija nu jau maksātnespējīgā Lex-U īpašnieks, miljonārs Uldis Aukšmuksts, kurš saistīts ar Tautas partiju un kura sievai Jolantai Aukšmukstei piederošajai LS Invest šobrīd pieder Jelgavas cukurfabrikas kontrolpakete.
Joprojām arī nav lielas skaidrības par sociālo programmu. Liepājas cukurfabrikas izejvielu daļas vadītāja vietniece, agronome Anita Žodziņa atzīst, ka sociālā programma vēl tikai top. Pagaidām tās izstrādātāji gatavojas balstīties tikai uz Latvijas likumdošanu, kas paredz atlaišanas kompensācijas ne vairāk kā četru mēnešalgu apjomā, un arī šī kompensācija attiecas tikai uz darbiniekiem, kas nostrādājuši vairāk nekā 20 gadus.
Liepājas arodbiedrību centra vadītājs Jānis Neimanis vēl nebija iepazinies ar projektiem, tāpēc nevarēja komentēt. Taču viņš pieļāva iespēju, ka no sarunām izrietot, ka salīdzinājumā ar zvejnieku lietām cukurfabrikas darbinieku sociālā programma būs vājāka.
Arodbiedrību centrs pieprasījis informāciju no Īrijas par cukura reformas gaitu tur un darbinieku kompensācijām. Jānis Neimanis nepiekritīs mazākām kompensācijām kā Eiropā un norāda, ka valdībai tas būs jārisina.
Marijampoles cukurfabrika darbu turpinās
Atšķirībā no Latvijas cukurrūpniekiem Lietuvas kapitālam piederošā Marijampoles cukurfabrika Arvi cukrus nolēmusi darbu turpināt.
Intervijā Db Marijampoles cukurfabrikas Arvi cukrus komercdirektors Eimutis Bagdons uzsver, ka fabrika darbu turpinās, jo "redzam ekonomisko izdevīgumu". Tiesa gan, fabrika nolēmusi no cukurbietēm ražot ne tikai cukuru, bet arī bioetanolu, kas gan prasīs papildu investīcijas ražotnē.
Divi projekti
Marijampoles cukurfabrika salīdzinoši ir neliela rūpnīca - šosezon tā saražojusi 19 tūkstošus tonnu cukura, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc nolemts papildus ražot bioetanolu. Salīdzinājumā Liepājas cukurfabrikai šajā sezonā piešķirtā kvota bija 24.8 tūkstoši t, bet Jelgavas cukurfabrikai - 41,6 tūkstoši t. "Ja mums būtu jāpaliek tikai pie cukura, tad, protams, būtu šaubas, un, iespējams, nāktos slēgt rūpnīcu, bet, ja uzceltu vēl papildus bioetanola ražotni, tad varam normāli iziet no situācijas," stāsta cukurfabrikas direktors. Pie šāda lēmuma nonākts, veicot rūpīgus aprēķinus. Līdzīgi citām cukurrūpnīcām, saldo produkciju uzņēmums ražo tikai divus mēnešus gadā, savukārt pārējā laikā notiek dažādi remontdarbi, un bijis jādomā, kā efektīvāk strādāt, un viens no risinājumiem ir bioetanols, kas gūst arvien lielāku popularitāti. Pagaidām gan rūpnīcas vadība risina sarunas ar bankām par investīciju piesaisti, kuras apjomu E. Bagdons vēl neatklāja.
Viņš gan piebilda, ja uzņēmumam piešķirtā kopējā cukura ražošanas kvota būtu lielāka, piemēram, 40 vai 60 tūkstoši tonnu, tad vēl varētu kalkulēt un domāt tikai par cukura ražošanu, bet realitāte ir pavisam cita.
Var iepirkt Latvijā
Šobrīd Marijampoles cukurfabrikas vadība karsti diskutē ar vietējiem zemniekiem par cukurbiešu audzēšanas un piegādes nosacījumiem. Pats galvenais jautājums patlaban ir zemnieki, vai viņi var izaudzēt cukurbietes par tādu cenu, kādu nosaka reglaments, teica E. Bagdons. Gala lēmums vēl neesot pieņemts, un sarunas vēl turpināsies. Pēc E. Bagdona teiktā, daļa zemnieku piekrīt esošajiem nosacījumiem, taču otra daļa mēģinot piespiest cukurfabrikas vadību mainīt lēmumu.
Ja neizdosies vienoties ar cukurbiešu audzētājiem vai ja nepietiks izejvielas, Marijampoles cukurfabrika gatava iepirkt cukurbietes no Latvijas zemniekiem. Jāpiebilst, ka patlaban Lietuvā pavisam darbojas trīs cukurfabrikas, abas pārējās ir Danisco koncerna sastāvā, un tās vēl neesot izlēmušas par darba turpināšanu vai pārtraukšanu.
Marijampoles cukurfabrika ietilpst Arvi grupas sastāvā, kas ir viena no lielākajām lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotājām Lietuvā, grupas uzņēmumos kopā nodarbināti vairāk nekā 1000 strādājošie.
Vēl daudz neskaidrību
ES cukura reformu Marijampoles uzņēmuma komercdirektors vērtē ļoti negatīvi un atzīst, ka vēl ir ļoti daudz neskaidrību attiecībā uz cukura reformu un restrukturizācijas pasākumiem. Runājot par iespējamiem scenārijiem un prognozēm par nākotni, E. Bagdons uzsver, ka patlaban neviens nevar pateikt, kāda būs cukura cena, piemēram, 2015. gadā un attiecīgi, vai ražot cukuru būs izdevīgi vai neizdevīgi. Tāpēc arī jebkuriem pētījumiem par šīs nozares darbību ilgtermiņā faktiski pagaidām neesot jēgas.
