Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Biķernieku ovāla trasē startēja Baltijas autošosejas čempionāta ceturtais posms «Motul Grand Prix». «Latvijas Nascar» sacensības Rīgā norisinājās jau otro gadu.

«Latvijas Nascar» sacīkstēs 1740 metrus garajā Biķernieku ovāla trasē devās aptuveni 40 sportisti. Šī Biķernieku trases konfigurācija ir vairāk nekā divas reizes īsāka par Biķernieku tradicionālo auto apli.Kā pirmie sacīkstes atklāja «Hankook Trophy» klašu sportisti. Pirmais sacensību brauciens izvērtās notikumiem bagāts – riteni nolauzt izdevās kādreizējam S1600 klases čempionam Nikolajam Žurovļevam, tikmēr Jānis Blušs braucienu noslēdza trases malā ar pārsistu riepu, bet lietuviešu sportistu, Lada Open klases līderi Arūnu Kudarausku pievīla motors. Braucienā uzvarēja Dmitrijs Savatējevs (S1600 klase), Nacionālajā klasē uzvara Jānim Vankam.

Otrais «Hankook Trophy» brauciens sākās ar atceltu startu, jo līdera Savatējeva spēkratam radās eļļas noplūde. Brauciens sākās bez Krievijas sportista, lai gan vēlāk viņam tomēr izdevās doties trasē. Savu pirmo uzvaru S1600 ieskaitē posma kopvērtējumā izcīnīja Reinis Trūps, otrā vieta šoreiz Savatējevam, bet trešais bija igauņu sportists Stīvens Pūsts. Lada Open klasē šajā posmā uzvara jaunpienācējam Alvim Staškēvicam.

Jāšanas sports prasa nozīmīgus ieguldījumus, ir saistīts ar lielu darbu ne tikai zirga mugurā, bet arī kopjot dzīvniekus un tīrot stalli, taču jauno jātnieku skaits palielinās.

Valsts atbalsts jāšanas sportam ir salīdzinoši niecīgs, tā attīstība ir atkarīga no privātām investīcijām, īpaši – infrastruktūrā, no naudas piesaistes no sponsoriem. Arī valsts nodokļu politikas rezultātā atbalstītāju skaits pēdējā laikā ir būtiski sarucis. Latvijā ir vairāk nekā 70 jāšanas sporta klubu un 10 slēgtā tipa manēžu, kurās var trenēties visu gadu. Pēdējā laikā nozīmīgus ieguldījumus attīstībā veikusi Jauno jātnieku skola (JJS), kura 2018. gadā uzbūvējusi jaunu manēžu 180 m2 platībā, stalli, kurā var izmitināt vēl 38 zirgus, un trīs noliktavas, kurās glabāt tehniku, inventāru, sienu un skaidas. Iespējams, drīzumā JJS kļūs par otro nacionālo sporta bāzi Latvijā.

Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.

Aģentūrai LETA zināms, ka atbildīgās iestādes patlaban aktīvi gatavo priekšlikumus piektdienas valdības sēdei, kurā paredzēts lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Starp piedāvājumiem ir vairāki būtiski sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tāpēc sagaidāms, ka par tiem vēl būs asas diskusijas un gala regulējumā būs izmaiņas. Līdz valdības sēdei turklāt vēl gaidāmas diskusijas par priekšlikumiem Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā.

Aģentūras LETA rīcībā esošie priekšlikumi liecina, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Noslēdzies vairāk nekā gadu ilgušais apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) un FIA pasaules rallija čempionāta posma Tet Rally Latvia rīkotāja RA EVENTS kopdarbs, kā rezultātā BTA nodrošinās Latvijas sporta pasaulē līdz šim vēl nepieredzēta veida un satura apdrošināšanas polisi, ar kopējo segumu 25 miljonu eiro apmērā un neierobežotu apdrošināšanas gadījumu skaitu.

Latvijas Republikas normatīvie akti paredz, ka jebkuram publiskam pasākumam ir jābūt spēkā esošai apdrošināšanas polisei. Un, lai gan šāda kārtība ir ierasta prakse, būtiski pieminēt, ka apdrošināšanas polises unikalitāte slēpjas tieši FIA pasaules rallija čempionāta posma starptautiskajā tvērumā un čempionāta norisi pārraugošās Starptautiskās automobiļu federācijas (FIA) izvirzātajās specifiskajās apdrošināšanas polises prasībās un tās segtajiem riskiem.

Apzinoties FIA pasaules rallija čempionāta posma norises nozīmi un tā lomu Latvijas atpazīstamības veicināšanā, jau priekšlaicīgi tika sākts darbs pie šādas apdrošināšanas polises sarūpēšanas. BTA speciālistiem rūpīgi iepazīstoties ar niansēto prasību sarakstu, vienlaicīgi tika uzsāktas arī sarunas ar FIA un pasaules čempionāta rīkotāju WRC Promoter, lai precīzāk izprastu to būtību. Apdrošināšanas polises sagatavošanas laikā tika pieņemts lēmums arī piesaistīt ārvalstu partnerus, kas tieši specializējas augstākā līmeņa autosporta sacensību apdrošināšanā, tai skaitā arī Formula 1. Tādējādi, šīs polises saskaņošanas procesā piedalījās BTA darbības laikā vēl nepieredzēti plašs iesaistīto speciālistu loks, kuriem kopā strādājot izdevās rast risinājumu un nodrošināt visnotaļ unikālu apdrošināšanas polisi – ar noteiktu segumu 25 miljonu apmērā, bet bez ierobežota apdrošināšanas gadījumu skaita.

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Latvijas ekonomiskā izaugsme ir bijusi viena no visstraujākajām Austrumeiropā līdz 2008. gada recesijai, bet pēc tam ekonomikas motoram kaut kā uzrāvienam ir pietrūcis.

Tā dēļ kaimiņvalstis Igaunija un īpaši Lietuva aizsteigušās priekšā. Tam cēloņus vieglāk izteikt, citējot Raini: «Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams.» Tāds ir rezultāts, ja politika ir vien ņemt virs mēra, – beigās nekam vairs nepietiek. Šādu atpalicības ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja LDDK. Šokējoši vai varbūt likumsakarīgi – Latvijā ir otra vājākā izaugsme jauno ES dalībvalstu vidū, kamēr šī čempionāta uzvarētāja ir Malta ar 219,4% lielu pieaugumu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu. Rumānija, Bulgārija, Slovākija, Slovēnija, Kipra, Čehija, Ungārija uzrāda augstāku rezultātu nekā Latvija. Te nepalīdz atziņa, ka Latvijas sniegums 136,7% ir nedaudz augstāks nekā vidēji ES – 124,8%, jo Latvijai kā vienai no «jaunajām» ES dalībvalstīm zemās starta pozīcijas dēļ izaugsmes līmenim jābūt daudz augstākam. Tomēr tas ir teju visvājākais.

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Tā kā tradicionālā formātā svētki šobrīd nav iespējami, "Tet" grupas uzņēmumu darbinieki aizvadījuši jau otro virtuālo korporatīvo ballīti.

"Tā kā tradicionālā formā atzīmēt svētkus šobrīd nav iespējams, bija nepieciešams meklēt alternatīvas. Pieredze organizēt attālinātus darbinieku pasākumus, piemēram, darbinieku forumu, kur darbinieki visā Latvijā var pieslēgties Rīgā notiekošajam, jau bija, tādēļ tehniskajam risinājumam atlika radīt radošo ideju," biznesa portālam db.lv saka Ingrīda Rone, tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" Cilvēku un vides dienesta direktore.

Katru no pasākumiem apmeklēja gandrīz puse "Tet" grupas uzņēmumu darbinieku, kas ir augsts iesaistes rādītājs. Viņa uzsver, ka tos nevar salīdzināt ar citiem darbinieku neformālajiem pasākumiem, kas līdz šim ierasti ir norisinājušies klātienē un nereti kopā ar otrajām pusēm vai, piemēram, sporta spēlēs kopā ar ģimenēm.

Francijas pašreizējais prezidents Emanuels Makrons svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārvēlēts amatā uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu, pārliecinoši apsteidzot savu sāncensi, galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.

Provizoriskie rezultāti pēc visu biļetenu saskaitīšanas liecina, ka Makrons ieguvis 58,5% balsu, bet Lepēna - 41,45% balsu.

Līdz ar to Makrona pārsvars ir būtiski mazāks nekā pirms pieciem gadiem, kad prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viņš ieguva 66,1% balsu, bet Lepēna - 33,9% balsu.

Savukārt vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām, kurā bija pavisam 12 kandidātu, Makrons saņēma 27,85% balsu, bet Lepēna - 23,15% balsu.

Svētdienas vakarā savā uzvaras runā Makrons atzina, ka daudzi vēlētāji par viņu balsojuši tāpēc, ka nav gribējuši, lai valsts galvas amatā nonāktu Lepēna.

Uzrunājot atbalstītājus pie Eifeļa torņa Parīzē, Makrons solīja apvienot sabiedrību, kurā ir "tik daudz šaubu, tik daudz šķelšanās".

Akciju tirgos arī šo ceturtdien turpināja dominēt sarkanā krāsa. Tādējādi liels brīnums nebūtu tas, ka Eiropas (un ne tikai) akciju tirgiem šī nedēļa galu galā izrādīsies sliktākā vismaz kopš 2011. gada.

Vadošais stāsts ir tas pats vecais, kuru gan nepārtraukti papildina jaunas ziņas un nu arī – bailes. Katrā ziņā šobrīd ir faktiski neiespējami paredzēt to, cik ilgi un kādus apmērus pasaulē uzņems koronavīrusa izplatīšanās. Ja vēl nesen pārsvarā tika spriests par Ķīnas ekonomikas pievēršanos, tad tagad nav izslēgts, ka šāds scenārijs varētu gaidīt arī citus nozīmīgus tirgus.

Vēl - ja sākotnēji tika lēsts, ka notiekošajam būs negatīva (bet ierobežota!) ietekme uz piegāžu ķēdēm, tad tagad tas draud jau izvērsties plašākā šokā, kura apmēru un ietekmi uz jau tā nepārliecinošo pasaules tautsaimniecību aplēst ir grūti. Attiecīgi to pie pamatīgas devas ar emocijām arī mēģina "iecenot" finanšu tirgus dalībnieki.

Jaunākās tehnoloģijas sniedz iespēju gan pabūt kāzās kaut no aizokeāna, gan pēc daudziem gadiem atkal izdzīvot saviļņojošos notikumus.

Pārsteigt jauno pāri un kāzu viesus kļūst aizvien grūtāk – pateicoties socializācijas portāliem neskaitāmās variācijās redzēta gan pirmā valša pārtapšana akrobātiskā dejā, gan 3D printera izdrukātas tortes ar līgavas un līgavaiņa atveidojumu, gan visvisādas viesu izdarības.

Tomēr tehnoloģijas turpina sagādāt jaunas iespējas, un šogad par kāzu «karstāko inovāciju» solās kļūt virtuālā un papildinātā realitāte. Tehnoloģiju avangardisti jau paspējuši izmēģināt virtuālo realitāti (VR) visai ekstremālās formās. Portāls Wired apraksta Priscilas un Marka gadījumu, kuri iepazinās VR čata telpā Rec Room. Vairākus mēnešus pļāpājuši tiešsaistē ar VR brillēm uz acīm un dzīvē satikušies tikai dažas reizes, abi amerikāņi pēc pāris gadiem apprecējās ceremonijā turpat Rec Room. Pie altāra gan nedevās viņi paši, bet tikai sapucējušies virtuālās pasaules avatāri, kamēr jaunais pāris sēdēja katrs savā mājoklī pie datora četru tūkstošu kilometru attālumā. Priscila un Marks tiek uzskatīti par pirmo pāri, kas iepazinies un apprecējies virtuālajā realitātē.

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Ar savām jaunākajām prognozēm par pasaules ekonomikas sniegumu šonedēļ klajā nāca Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes aplēse, salīdzinājumā ar iepriekšējo, bija optimistiskāka, lai gan uzmanība tika vērsta uz visai neviendabīgo ekonomiku atkopšanos.

SVF nu paredz, ka globālā tautsaimniecība šogad saruks par 4,4%, kas ir mazāk nekā iepriekš paredzētie 5,2%. Nākamajam gadam SVF pasaulei paredz pieaugumu par 5,2%, kur iepriekšējā prognozē bija 5,4% apmērā.

Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs 

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad...

Jāsecina, ka vismaz pagaidām vel nav mainījies pamata pieņēmums, ka šā gada ekonomikas planēšanu zemāk nomainīs visai strauja atgūšanās. Pamatā prognoze uz augšu koriģēta, jo straujāk uz izaugsmes ceļa atgriezusies Ķīna, liecina pieejamā informācija. Tāpat labāk vismaz līdz šim klājies ASV un Eiropai.

Šogad tiek gaidīta ASV ekonomikas samazināšanās par 4,3%. Iepriekš SVF lēsa, ka tie būs veseli 8%. Savukārt nākamgad šī izaugsme varot būt 3,1% apmērā. No eirozonas IKP šogad tiek gaidīts kritums par 8,3%, kur iepriekš tika prognozēts “gāziens” par 10,2%.

Daudz labāk varētu klāties Ķīnai, kuras tautsaimniecība šogad varētu pat pieaugt - gandrīz par 2% un nākamgad – par 8,2%. Visai strauji izaugsmes prognozes cirptas Indijai – tās ekonomika šogad varētu saplakt vairāk nekā par 10%, paredz SVF (iepriekšējā prognoze tai bija -4,5% apmērā).

Kopumā gan jāteic, ka kāda veida prognozēšana jau nosacīti “normālos” laikos dažkārt spēj izpelnīties visai lielu (un pamatotu) skepsi. Šobrīd to daļēji, iespējams, varētu salīdzināt ar šaušanu tumsā.

Visai šai sāgai sekošot ievērojams parāda pieaugums. Attīstītajām ekonomikām tas augšot par 20 procentpunktiem un jau nākamgad sasniegšot 125% no to IKP.SVF arī lika noprast, ka, neskatoties uz šādiem pozitīva virzienā koriģētiem IKP skaitļiem, pandēmijai realitātē būs paliekoša un visai plaša negatīva ietekme.

Dzīves līmenim liela daļā pasaules saņemot pamatīgu triecienu, pirmo reizi divu desmitu gadu laikā palielināšoties, piemēram, ekstremālas nabadzības gadījumu skaits. Lielākā daļa pasaules ekonomiku arī saskaršoties ar paliekošu kaitējumu to piedāvājuma potenciālam un rētām no šīs dziļās recesijas, teic SVF pārstāvji un brīdina, ka dzīvotspējīgas vidējā termiņā var nebūt veselas nozares.

Ceļošanas kritums un bankroti turklāt izraisīšot “ievērojamus izlaides zaudējumus” arī pēc pandēmijas mazināšanās. “Īpaši sarežģītā vietā” būšot valstis, kas atkarīgas no tūrisma un izejvielu pārdošanas ieņēmumiem.“ Tas būs lēni. Tāpēc mēs to raksturojam kā ilgu, nevienmērīgu un neskaidru kāpumu. Var novērot, ka zemas kvalifikācijas darbiniekiem, jauniešiem un sievietēm darba tirgū klājas sliktāk. Tāpēc mēs redzam pieaugošu nevienlīdzību, kad nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki,” Bloomberg norādījusi SVF galvenā ekonomiste.

Viņa arī piebilda, ka valstīm nevajadzētu pārtraukt stimulēšanu. Tieši valdību un centrālo banku rīcība pagaidām esot bijusi atbildīga par mīkstāku ekonomiku piezemēšanos. Proti, īstermiņā valstīm, kas var piekļūt finansējumam, vajadzētu aizņemties tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu savus iedzīvotājus no veselības krīzes un ierobežotu ekonomisko izaicinājumu apmēru, uzvēra SVF.

Saskaņā ar SVF datiem, valdības visā pasaulē ir īstenojušas ekonomikas palīdzības pasākumus (nodokļu izmaiņu un papildu savu tēriņu ziņā) sešu triljonu ASV dolāru vērtībā. Iestāde arī ieskicēja, ka ļoti ticams ir tas, ka, lai pakarotu ekonomisko kaitējumu, nāksies paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uzņēmumiem kā tādiem. Proti, kaut arī jaunu valdības ieņēmumu pasākumu pieņemšana krīzes laikā būšot sarežģīta, tām tāpat var nākties apsvērt progresīvo nodokļu paaugstināšanu turīgajiem un tām personām, kuras krīze skārusi salīdzinoši mazāk. Ar papildu nodokļiem varot tikt aplikti arī īpašumi, kapitāla pieaugums un cita veida bagātība.

SVF arī izceļ, ka Covid-19 pandēmija var būt nozīmīgs tests pasaules finanšu sistēmai. Kādi jauni vīrusa uzplūdi, politikas kļūdas un citi šoki varot mijiedarboties ar iepriekšējām “vājībām”, kas savukārt var nozīmēt papildu riskus visai ekonomikai. Piemēram, eksistenciālas problēmas varot skart kompānijām, kurām ir lielas parādsaistības un kuras atkarīgas no zemām procentu likmēm. Sevišķi bīstami laiki var būt arī mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt daudz maz lētam kapitālam vai kapitāla tirgum kā tādam. SVF neizslēdz, ka ievērojams bankrotu skaita pieaugums var novest pat pie stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas būs pretvējš ekonomikas atveseļošanās burās. Turklāt šāda situācija sevišķi aktuāla varot būt Eiropā, kur ir liels mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars un kur tie atbildīgi par divās trešdaļām no darbvietām.

Katrā ziņā visā notiekošajā var izcelt vismaz vienu citu interesantu aspektu. To, ka tā pati Ķīna, kas bija pandēmijas perēklis un ir iesaistījusies visai asā pretstāvē ar Rietumiem, pēc šīs krīzes var būt daudz spēcīgākās pozīcijas. Ja vērtē SVF aplēses, tad nākamā gada beigās globālais IKP tiek paredzēts par 0,6% lielāks nekā tas bija 2019. gada beigās. Tomēr par lielu daļu no šā kāpuma būs atbildīga tieši Ķīna.

Arī, piemēram, Financial Times ziņo, ka pandēmija izceļ Rietumu un Āzijas valstu diverģenci – kamēr Eiropa neskaidrība ir milzīga, liela daļa Āzija atgriezusies daudz maz uz ierastās takas (iekšējam tirgum nav tādi apdraudējumi). Protams, arī Āzijas gadījumā nav skaidrs, no kurienes radīsies pieprasījums, lai uzturētu globālo atveseļošanos 2021. gadā un pēc tam. Āzija lielā mērā atkarīga no tā paša Rietumu pieprasījuma.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu 2020. gadā bija 1 143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 7,47 līdz 7,97 eiro)

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020. gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Ņemot vērā pēdējo gadu laikā neprognozējamos laika apstākļus, kad braukšanai bīstamais laiks var sākties agrāk un beigties vēlāk, ir jāmaina spēkā esošā likumdošana par ziemas riepu izmantošanu, nosakot, ka tās jālieto no 1. novembra līdz 1.aprīlim, rosina Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Nepietiekams riepu protektora dziļums, līdz pēdējam brīdim atlikta ziemas riepu nomaiņa rudenī un pārsteidzīga automašīnas aprīkošana ar vasaras riepām ir nopietns drauds satiksmes drošībai. Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka visas automašīnas ar ziemas apstākļiem paredzētām riepām jāaprīko no 1. decembra līdz 1. martam, bet dabai likumus neviens neraksta. Aizvadītajā rudenī, temperatūrai turoties ap nulli vai nokrītot nelielos mīnusos, braukšanai bīstami laika apstākļi pieturējās jau no oktobra vidus.

«Šobrīd jau 12 dienas drīkst likumīgi braukt ar vasaras riepām, taču aiz loga jau otro diennakti puteņo un ceļi šobrīd nav braucami ar vasaras riepām. Bail pat iedomāties, cik daudzi no šodienas autovadītājiem jau paspējuši izmantot šo likuma doto iespēju. Neskatoties uz to, ka ceļu satiksmes drošības speciālisti aicina autovadītājus būt saprātīgiem un sezonai atbilstošas riepas mainīt, vadoties pēc reālajiem laikapstākļiem, dzīvē situācija atšķiras, norāda E. Tavars.

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gadā pieaugusi par 11,5%, sasniedzot 1533 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,1%, sasniedzot 1553 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1502 eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Vidējā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu pagājušajā gadā pieauga par 11,5%, sasniedzot 10,14 eiro. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 13% un 1,5% gada laikā.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties kosmētikas uzņēmuma AS Dzintars ražotnē, redzot, kā top uzņēmuma jaunais produkts - zobu pasta.

Dzintars zobu pastas pirmsākumi meklējami pagājušajā gadsimtā, kad Stomatoloģijas institūts izveidoja receptūru zobu pastas pulverim. Tomēr, mainoties likumdošanai, kad samaltus dzīvnieku kaulus vairs nevarēja izmantot, zobu pastas ražošana beidzās. Uzņēmums zobu pastu neražoja jau vairāk nekā 50 gadus, taču tagad izlemts par šī produkta atjaunošanu uzņēmuma piedāvājumā. Zobu pasta ir viens no Dzintars jaunākajiem produktiem.

Tās sastāvā ir 35 sastāvdaļas. Zobu pasta satur metilsalicilātu, eikalipta eļļu, krustnagliņas ekstraktu, piparmētru eļļu, saldā apelsīna eļļu, alvejas ekstraktu, kalmes sakņu ekstraktu un kumelīšu ekstraktu. Ārstniecības augu - ozola mizas, pīlādžu un smiltsērkšķu ekstrakti stiprina smaganas un dezinficē mutes dobumu.

2023. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %.

2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3 %, bet stundas samaksa – par 14,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 114 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.