Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja par infrastruktūras attīstības plānu 2,3 triljonu ASV dolāru apmērā, un tehnoloģiju uzņēmumu akcijas pēc šī paziņojuma pieauga.

Baidens savā runā Pitsburgas pilsētā solīja, ka šī infrastruktūras attīstības programma radīs miljoniem darbavietu, atdzīvinās ekonomiku un palīdzēs ASV konkurēt ar Ķīnu.

"Tā ir lielākā investīcija amerikāņu darbavietās kopš Otrā pasaules kara. Tā radīs miljoniem darbavietu, labi apmaksātu darbavietu. Tā audzēs ekonomiku, padarīs mūs konkurētspējīgākus pasaulē, veicinās mūsu nacionālās drošības intereses un noliks mūs tādā pozīcijā, lai mēs nākamajos gados uzvarētu globālā konkurencē ar Ķīnu," sacīja Baidens.

Viņš sacīja, ka ASV "nevar kavēties ne minūti", lai atjaunotu savu infrastruktūru.

Baidens savā runā uzstāja, ka viņam nav "nekā pret miljonāriem un miljardieriem", pēc ziņām, ka viņš iecerējis finansēt šo plānu, paceļot uzņēmumu ienākuma nodokli no 21% līdz 28% un paaugstinot nodokļus turīgajiem amerikāņiem.

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās izšķirsies vai Baltā nama saimnieka godu saglabās republikāņu pārstāvis Donalds Tramps, vai arī viņu nomainīs demokrātu izvirzītais bijušais viceprezidents Džo Baidens.

Tomēr, kampaņai beidzoties, tā arī nav skaidrs, kad kļūs zināmi galīgie vēlēšanu rezultāti, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ krasi pieaugušo balsošanu pa pastu, kā arī iespējamo rezultātu apstrīdēšanu tiesā.

Gan šie faktori, gan nepieredzētā ASV sabiedrības polarizācija radījusi bažas arī par iespējamajiem nemieriem.

Kamēr neparasti asās debates novedušas pie šķelšanās pat atsevišķu ģimenes locekļu starpā, dažviet veikalnieki jau steidz aizklāt skatlogus ar dēļu vairogiem.

Apliecinājums tam, cik lielas emocijas šoreiz raisījušas vēlēšanas, kā arī, iespējams, tam, cik lielā mērā amerikāņus ir iebiedējusi pandēmija, iepriekšējā balsošanā šogad gan pa pastu, gan iecirkņos nobalsojuši vairāk nekā 93 miljoni vēlētāju.

Džo Baidens trešdien devis amata zvērestu, kļūstot par 46.Savienoto valstu prezidentu.

Ceremoniju vadīja Augstākās tiesas tiesnesis Džons Robertss.

Savā pirmajā runā prezidenta statusā Baidens uzsvēra, ka "demokrātija ir uzvarējusi" un ka, neskatoties uz uzbrukumu Kapitolijam, kuru pirms divām nedēļām sarīkoja līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, varas nodošana notikusi mierīgi.

"Šī ir Amerikas diena. Šī ir demokrātijas diena. Vēstures un cerību, atjaunotnes un apņēmības diena," norādīja jaunais Baltā nama saimnieks.

Lai gan esam "tik tālu nonākuši, mums vēl tālu ejams," piebilda Baidens.

Viņš atgādināja, ka valsts piedzīvo "sarežģītus" laikus un ka tai jāpārvar gan Covid-19 pandēmija, gan ekonomikas lejupslīde.

Problēmu pārvarēšanai būs nepieciešams "daudz vairāk par vārdiem, tas prasīs vinetveramāko no visām lietām demokrātijā - vienotību", norādīja ASV jaunais prezidents.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien savā runā par valsts stāvokli nosauca Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par diktatoru un brīdināja Krievijas oligarhus, ka viņš vērsīsies pret viņu jahtām un privātajām lidmašīnām.

Baidens teica runu laikā, kad Krievija bombardē Ukrainu, mēģinot apspiest tās pretošanos.

"Krievijas diktatoram, kurš iebrūk ārvalstīs, ir izmaksas visā pasaulē," Baidens sacīja ASV likumdevējiem, solot "robustu rīcību, lai nodrošinātu, ka mūsu sankciju sāpes ir vērstas pret Krievijas ekonomiku".

Baidens bija plānojis savā runā palielīties ar savas politikas panākumiem, apspriest to, kā ASV ir panākušas lūzumu Covid-19 pandēmijā, un ieskicēt, ko viņš grib panākt tuvākajos mēnešos.

Šīs viņa ieceres tomēr aizēnoja Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ir viena no nozīmīgākajām ģeopolitiskajām krīzēm kopš Aukstā kara beigām.

Baidena runas sākumā ASV Kongresa locekļi ar stāvovācijām sveica ukraiņu tautu, kad ASV prezidents pauda solidaritāti ar Ukrainu.

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien lūdza Kongresu apstiprināt vēl 33 miljardus dolāru militārai, ekonomiskai un humānai palīdzībai Ukrainai nākamajiem pieciem mēnešiem.

Pakete ietver vairāk nekā 20 miljardus dolāru militārajai palīdzībai, 8,5 miljardus dolāru ekonomiskajai palīdzībai un trīs miljardus dolāru humānajai palīdzībai.

Baidens sacīja, ka ir ļoti svarīgi, lai Kongress pēc iespējas ātrāk apstiprinātu viņa ierosināto papildu finansējumu.

Baidens norādīja, ka Ukrainas atbalstīšana "nav lēta", bet ASV nevar "stāvēt malā".

Viņš arī paziņoja, ka ASV neuzbrūk Krievijai, bet gan palīdz Ukrainai aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Pēc Baidena teiktā, ASV ir jau piegādājušas desmit ieroču sistēmas bruņutehnikas iznīcināšanai uz katru Krievijas iesūtīto tanku.

"Putins tieši tāpat kā izdarīja izvēli sākt šo brutālo iebrukumu, viņš var izdarīt izvēli to izbeigt," sacīja Baidens. "Krievija ir agresors, un pasaulei ir jāsauc Krievija pie atbildības."

ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, trešdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

NATO tiks "stiprināta visos virzienos visās jomās - uz zemes, gaisā un jūrā", alianses samitā Madridē paziņoja ASV prezidents, piebilstot, ka NATO pašlaik ir nepieciešamāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Baidens, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka tiks palielināts Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietoto amerikāņu karavīru skaits, Polijā tiks izveidots piektā armijas korpusa pastāvīgais štābs un Rumānijā rotācijas kārtībā tiks izvietota papildu brigāde, kuras sastāvā būs 3000 karavīru, kā ar vēl 2000 karavīru liela kaujas vienība.

Savukārt uz Lielbritāniju tiks nosūtītas iznīcinātāju "F-35" divas papildu eskadriļas, bet Vācijā un Itālijā tiks izvietoti papildu pretgaisa aizsardzības un citi spēki, paziņoja Baidens.

Turpinot piemērot Maskavai sankcijas par iebrukumu Ukrainā, ASV un sabiedrotie tirdzniecībā ar Krieviju atteiksies no vislielākās labvēlības režīma, piektdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

"ASV un mūsu sabiedrotie un partneri turpina sadarboties, lai palielinātu ekonomisko spiedienu uz [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un vēl vairāk izolētu Krieviju globālajā arēnā," paziņoja Baidens. ASV šo soli spērusi kopā ar NATO sabiedrotajiem, G7 valstīm un Eiropas Savienību (ES).

Baidens arī paziņoja par aizliegumu piegādāt Krievijai ASV dolāra banknotes.

Baltā namā publiskotā informācija liecina, ka aizliegts ASV dolāru banknošu eksports, reeksports, pārdošana vai piegāde tieši vai netieši no ASV vai ASV personām, neatkarīgi no to atrašanās vietas, Krievijas Federācijas valdībai vai jebkurai personai, kas atrodas Krievijas Federācijā.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā.

Vienlaikus Baidens norādīja, ka SVB glābšanas gadījumā nodokļu maksātāju nauda netiks izmantota.

Lai arī valdība nodrošina, ka SVB noguldītāji spēs atgūt savus līdzekļus, "nodokļu maksātājiem nebūs jāuzņemas nekādi zaudējumi. Nepieciešamā nauda tiks iegūta no nodevām, ko bankas iemaksā noguldījumu apdrošināšanas sistēmā," skaidroja Baidens.

Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

Ķīna savu augošo ekonomikas problēmu dēļ ir bumba ar laika degli, ceturtdien sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

"Ķīna daudzējādā ziņā ir bumba ar laika degli," līdzekļu vākšanas pasākumā Jūtas štatā sacīja prezidents.

Baidens norādīja uz valsts augsto bezdarba līmeni un darbaspēka novecošanos.

"Ķīnai ir nepatikšanas," sacīja Baidens.

"Kad sliktiem cilvēkiem ir problēmas, viņi dara sliktas lietas," norādīja prezidents.

Baidens jūnijā aizvainoja Pekinu, Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu dēvējot par diktatoru. Ķīnas Ārlietu ministrija to raksturoja kā provokāciju.

Ceturtdien Baidens uzstāja, ka viņš tiecas pēc "racionālām attiecībām ar Ķīnu".

"Es negribu Ķīnu sāpināt, bet es vēroju," sacīja prezidents.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien pirmoreiz uzlika veto Kongresa pieņemtam likumprojektam, kas paredzēja aizliegt pensiju fondiem ņemt vērā progresīvus principus savos lēmumos par investīcijām.

Republikāņu ierosinātais likumprojekts būtu atcēlis Nodarbinātības ministrijas noteikumu, kas ļauj pensiju fondu pārvaldniekiem ņemt vērā vides, sociālos un pārvaldības (ESG) faktorus savu lēmumu pieņemšanā.

80 gadus vecais Baidens atteicās parakstīt šo likumprojektu, apgalvojot, ka tas apdraud senioru ietaupījumus, "padarot riska faktoru ņemšanu vērā par nelikumīgu".

"Jūsu plānu pārvaldniekam jābūt spējīgam aizsargāt jūsu sūri grūti nopelnītos ietaupījumus - neatkarīgi no tā, vai kongresmenei Mārdžorijai Teilorei Grīnai tas patīk vai ne," sacīja Baidens, pieminot republikāņu galēji labējā spārna pārstāvi.

Republikāņi, kas uzskata tā sauktos ESG faktorus par politisku iejaukšanos, izmantoja savu nelielo vairākumu Pārstāvju palātā, lai panāktu šī likumprojekta pieņemšanu.

ASV prezidents Džo Baidens svētdien paziņoja, ka izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā.

Paziņojumu Baidens publicējis sociālajā platformā "X".

"Man ir bijis vislielākais gods manā dzīvē kalpot jums prezidenta amatā," vēstulē atzina 81 gadu vecais demokrāts.

"Kaut arī tas bija mans nodoms cīnīties par pārvēlēšanu, es uzskatu, ka tas ir manas partijas un valsts labākajās interesēs - izstāties [no vēlēšanu cīņas] un koncentrēties tikai un vienīgi uz manu prezidenta pienākumu pildīšanu termiņa atlikušajā daļā," paziņoja Baidens.

Prezidents norādīja, ka "plašāk par savu lēmumu runās ar tautu vēlāk šajā nedēļā".

Demokrātu partija tagad nonākusi jaunā un visai sarežģītā situācijā, un tai ir jāizraugās jauns kandidāts novembrī gaidāmajām vēlēšanām.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņojis, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi.

Baidens arī pavēstīja par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm.

Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".

"Mēs ieviešam sankcijas pret Krievijas valsts parādu. tas nozīmē, ka mēs atgriežam Krievijas valdību no Rietumu finansējuma," uzsvēra Baidens. "Tā vairs nevarēs saņemt naudu no Rietumiem un nevarēs tirgot savas jaunās obligācijas mūsu tirgū, nedz arī Eiropas tirgū."

ASV prezidents piebilda, ka gadījumā, ja Krievija turpinās eskalēt situāciju, sankcijas tiks pastiprinātas.

Tomēr Vašingtonas reakcija uz Krievijas darbībām, šķiet, nav tik tālejoša, kā tika sagaidīts.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien vizītē Kijivā paziņoja par jaunu Savienoto Valstu militārās palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu dolāru vērtībā.

"Paketē paredzēta munīcija HIMARS un haubicēm, vairāk prettanku sistēmu "Javelin", gaisa telpas novērošanas sistēmas, lai aizsargātu ukraiņu tautu pret bombardēšanu," žurnālistiem sacīja ASV prezidents, kurš Marijas pilī tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Baidens teica, ka kopā ar sabiedrotajiem "mēs esam apņēmušies piegādāt gandrīz 700 tanku, tūkstošiem bruņutransportieru, 1000 artilērijas sistēmu, vairāk nekā divus miljonus kārtu artilērijas munīcijas, vairāk nekā 50 modernu raķešu palaišanas iekārtu, pretkuģu un pretgaisa aizsardzības sistēmas, tas viss, lai aizstāvētu Ukrainu. Un tas neskaitot vēl pusmiljardu dolāru [ASV militārās palīdzības], par ko paziņots šodien".

Lielākā daļa līdzekļu pārvaldīšanas industrijas nu sliecas domāt, ka novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens.

Proti, aptaujas veicēja "Survation" apkopotie rezultāti liecina, ka 60% no investīciju profesionāļiem septembrī pauduši uzskatu, ka minētajā balsojumā laurus plūks tieši Dž. Baidens, ziņo "Financial Times". Pieejamā informācija liecina, ka šajā gadījumā aptaujā piedalījies 91 investors, kas kopumā pārvalda līdzekļus aptuveni trīs triljonu ASV dolāru apmērā.

Pamata pieņēmums ir, ka Dž. Baidena uzvara akciju tirgiem būs ne pārāk laba. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem. Tāpat "Baidena laiki" varētu nozīmēt arī vājāku dolāru, lai gan šajā ziņā paredzējumi ir pietiekami dažādi. Savukārt, Donalda Trampa uzvara biežāk tiek sasaistīta ar dolāra cenas pieaugumu - spekulācijas ir, ka viņš, savukārt, savā otrajā termiņā var īstenot biznesa videi draudzīgāku politiku un turpināt deregulāciju.

ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja par militāro palīdzību Ukrainai vēl teju trīs miljardu dolāru vērtībā.

Par šo palīdzību pavēstīts Ukrainas Neatkarības dienā, kad arī aprit pusgads kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma sākuma.

"Esmu lepns paziņot par mūsu līdz šim lielāko drošības palīdzību: aptuveni 2,98 miljardi dolāru ieroču un aprīkojuma, kas tiks sniegts ar Ukrainas drošības palīdzības iniciatīvu," teikts Baidena paziņojumā. "Tas ļaus Ukrainai iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilērijas sistēmas un munīciju, pretdronu sistēmas un radarus, lai nodrošinātu, ka tā var turpināt sevi aizsargāt ilgtermiņā."

Līdzekļus var izmantot tūlītējām kara izmaksām, tostarp piegāžu un ieroču iegādei, un tie ir atsevišķi no Prezidenta izņemšanas pilnvarām (PDA), saskaņā ar kurām Baidens var dot rīkojumu par ieroču un munīcijas nodošanu Ukrainas spēkiem no esošajiem ASV militārajiem krājumiem.

Ja ASV saglabātu atturīgu nostāju Krievijas un Ukrainas karā un nesniegtu palīdzību Kijivai, Eiropā būtu haoss, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebruktu arī citās valstīs, intervijā ziņu aģentūrai "Associated Press" (AP) sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

"Es esmu ASV prezidents. Runa nav par manu politisko izdzīvošanu. Runa ir par to, kas ir vislabākais šai valstij. Bez jokiem. Kas notiks, ja lielākais spēks, NATO, pievērs acis uz Krievijas agresiju un to, ka vairāk nekā 100 000 karavīru pāriet pāri robežai, (..) lai okupētu un iznīcinātu veselas tautas kultūru. Kas notiktu tad? Ko mēs darītu tad?" vaicāja prezidents.

"Baildos, ka pēc tam mēs Eiropā redzētu haosu. Mēs redzētu iespēju, ka viņi (Krievijas karaspēks) turpina virzīties tālāk. Mēs jau redzējām, ko viņi dara Baltkrievijā. Kas notiktu apkārtējās valstīs? Skatītos, kas notiktu Polijā un Čehijā, un visās NATO dalībvalstīs? (..) Ko padomātu Ķīna par Taivānu, ko Ziemeļkoreja padomātu par kodolieročiem," skaidroja prezidents.

Ziņas, ka ASV prezidents Donalds Tramps saķēris Covid-19 vīrusu, pasaulē izplatījušas ar kūlas ugunsgrēka cienīgu ātrumu. Attiecīgi šādu realitāti mēģina “iecenot” arī finanšu tirgus dalībnieki.

Sākotnējā reakcija uz šādiem jaunumiem finanšu tirgū bijusi pesimistiska – vadošo Eiropas akciju cenu raksturojošo indeksu vērtība mēreni planē zemāk. Iespējams, negatīvā teritorijā varētu atvērties arī ASV šis tirgus.Līdz ar šādu Trampa jauno kondīciju var spekulēt, ka viņam atliks mazāk laika tam, lai viņš varētu pārliecināt tieši par sevi novembra sākumā nobalsot tos vēlētājus, kas īsti vēl nav izšķīrušies, kam atdot savu vērtējumu.

Rezultātā straujāk zemāk planē kalnrūpniecības, enerģijas nozares un banku akciju vērtības.

Kopumā jau kādu laiku pieņēmums ir, ka ASV Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās nebūs diez ko pateicīga Volstrītai. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem, piemēram, tām pašām finanšu iestādēm. Kopumā gan tas, ka šī Trampa saslimšana novedīs pie mazākām viņa pārvēlēšanas izredzēm var arī nebūt tik viennozīmīgi. Daļa ASV sabiedrības var izjust līdzjūtību. Piemēram, britu premjera Borisa Džonsona popularitāte pēc viņa “Covidgadījuma” palielinājās.

ASV kopā ar sabiedrotajiem Eiropā veicina labības izvešanu no Ukrainas pa dzelzceļu un plāno šim nolūkam būvēt graudu glabātavas Polijā pie Ukrainas robežas, otrdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.

"Mēs cieši strādājam ar mūsu Eiropas partneriem, lai izvestu 20 miljonus tonnu Ukrainā iestrēgušās labības uz tirgu ar mērķi pazemināt globālās pārtikas cenas," uzsvēra Baidens.

Viņš piebilda, ka, viņaprāt, labību nevar eksportēt pa Melno jūru, jo tā "tiktu uzspridzināta ūdenī".

"Tāpēc mēs strādājam pie plāna, lai to izvestu caur citām valstīm pa dzelzceļu. Tomēr Ukrainai ir tāda pati dzelzceļu sistēma kā Krievijai, kur sliežu platums atšķiras no sliežu platuma Eiropā, tāpēc mēs būvēsim pagaidu elevatorus uz Ukrainas robežas Polijā, lai pārsūtītu labību no Ukrainas vagoniem uz graudu glabātavām, [pēc tam] uz [Eiropas vagoniem] un tālāk [uz kuģiem] okeānā," piebilda Baidens.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien parakstīja Kongresa pieņemto likumprojektu paketi, kas paredz atvēlēt investīcijām infrastruktūrā 1,2 triljonus dolāru.

Pakete paredz investīcijas tiltu un ceļu labošanai, svina ūdensvadu nomaiņai, elektromobiļu uzlādes tīkla izveidošanai, platjoslas interneta pieejamības paplašināšanai un citām infrastruktūras vajadzībām.

Tās būs svarīgākās valdības investīcijas šajā jomā kopš nacionālā automaģistrāļu tīkla izveidošanas 20.gadsimta piecdesmitajos gados.

ASV Senāts šo paketi pieņēma jau augustā, bet tikai šomēnes to apstiprināja Pārstāvju palāta, kur apstiprināšanu bremzēja domstarpības pašu demokrātu vidū.

Paketes apstiprināšanu Pārstāvju palātā var uzskatīt par būtisku Baidena panākumu laikā, kad viņa reitingi kritušies un demokrāti piedzīvojuši nepatīkamu sakāvi Virdžīnijas štata gubernatora vēlēšanās.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien videokonferencē ar Indijas premjeministru Narendru Modi aicināja Indiju nepalielināt Krievijas naftas iepirkšanas apjomus, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība".

Baidens, kurš mēģina izveidot plašāku valstu koalīciju, kas ir pret neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, videokonferences laikā pateica Modi, ka Indijas pozīcija pasaulē nekļūs stiprāka, paļaujoties uz Krievijas energoresursiem.

"Prezidents skaidri lika saprast, ka viņš neuzskata, ka Indijas interesēs būtu paātrināt vai palielināt Krievijas energoresursu vai citu preču importu," sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Baidens arī pateica Modi, ka ASV var palīdzēt Indijai diversificēt enerģijas avotus.

Kamēr ASV un citas valstis mēģina ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu pārdošanas, Indija nesen aktivizēja Krievijas naftas iepirkšanu, bet Modi nav publiski apņēmies atturēties no Krievijas naftas pirkšanas.

Detroitas lielāko autobūves uzņēmumu vadītājiem klātesot, ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paziņoja par mērķi līdz 2030.gadam panākt, ka puse no visiem valstī pārdotajiem jaunajiem automobiļiem ir transportlīdzekļi, kas nerada videi kaitīgos izmešus.

Baidens šo mērķi uzskata par veidu, kā konkurēt ar Ķīnu un citām valstīm, kas veikušas investīcijas elektrisko automobiļu izstrādē, kā arī lai pārveidotu ASV transporta nozari, kas ir lielākais valsts oglekļa izmešu avots.

"Nākotne ir elektriska un atpakaļceļa nav. Jautājums ir, vai mēs tajā būsim līderi vai zaudētāji," sacīja Baidens.

ASV lielākie autoražotāji "General Motors", "Ford" un "Stellantis" pauda apņemšanos sasniegt videi draudzīgu transportlīdzekļu īpatsvaru no pārdoto automobiļa kopskaita 40%-50% apmērā, taču norādīja, ka šo mērķi iespējams vien sasniegt ar papildu pasākumiem, tostarp patērētāju stimulēšanu iegādāties elektriskās automašīnas un jaunu infrastruktūru, kas ietvertu uzlādes stacijas.

Laužot tradīciju un izvairoties no sava pēcteča Džo Baidena inaugurācijas, Līdzšinējais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien beidzamo reizi atstājis Balto namu, ar helikopteru dodoties uz tuvējo militāro bāzi, no kurienes viņš paredzējis lidot uz Floridu.

74 gadus vecais Tramps un pirmā lēdija Melānija Trampa iekāpa prezidenta helikopterā "Marine One", lai dotos uz netālu esošo Endrū aviobāzi, kur viņus gaida prezidenta lidmašīna "Air Force One".

Īsā uzrunā žurnālistiem Tramps atzina, ka Baltajā namā aizvadītais laiks bijuši "četri aizraujoši gadi" un "pagodinājums visam mūžam".

"Vēlos tikai pateikt uzredzēšanos," piebilda prezidents.

Ar garāku atvadu runu viņš uzstājās pēc ierašanās Endrū bāzē.

"Būt par jūsu prezidentu man bija lielākais gods un privilēģija," paziņoja Tramps. "Vēlu jaunajai administrācijai lielu veiksmi un lielus panākumus. Manuprāt, viņiem būs lieli panākumi. Viņiem ir pamats, lai paveiktu kaut ko patiesi iespaidīgu."

Gandrīz visa pasaule, vērojot ASV prezidenta vēlēšanu balsu skaitīšanas procesu, nu ieturējusi elpu. Līdzīgi procesi notiek arī finanšu tirgū, kuriem nu jāapdomā, kas notiks līdz ar visai ticamo šo vēlēšanu rezultātu apšaubīšanu.

Katrā ziņā finanšu tirgiem neskaidrība netīk, un tā tuvākajā laikā var būt visai liela.

Jau pirms šīm vēlēšanām kā nozīmīgs risks tika izcelts tas, ka ASV nenotiek skaidrs un, iespējams, mierīgs varas maiņas process. ASV prezidents Donalds Tramps jau pirms šīm vēlēšanām vairākkārt apšaubīja to gaidāmo godīgumu, kas radījis augsni spekulācijām, ka viņš var nepieņemt to iznākumu.

DB jau ziņojis - ASV sabiedrībai šobrīd izskatoties visai sašķeltai, ir bažas, ka ne tikai D. Tramps, bet nozīmīga cilvēku daļa šajā valstī (abās “frontes” pusēs) drīzāk pat var “rakt ierakumus”. Parasti ierasts, ka vēlēšanu rezultātu zaudējošā puse atzīst. Jāņem gan vērā, ka faktiski visus iepriekšējos četrus gadus ASV Demokrātu partijas pretstāve Trampam faktiski jebkurā jautājumā ir bijusi ļoti, ļoti asa, un arī pats Tramps var nebūt tas, kas seko kādām šādām normām.

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.