Pēdējā laikā tiek plaši diskutēts jautājums par cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu Latvijā ar arvien jūtamāku ievirzi attaisnot tās izbeigšanu, atstājot šī jautājuma izlemšanu cukurfabriku īpašnieku ziņā.

Pirmkārt, ja paši cukuru neražosim, mums tas būs jāiepērk, vismaz par 25 – 30 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā nenormālo importa pārsvaru pār eksportu. Kāpēc būtu jāieved tas, ko mēs paši varam saražot? Kāpēc būtu vajadzīgs kārtējais malēniskais risinājums. Latvijā cukuru ražo par trešdaļu mazāk nekā ir tā patēriņš un tas nekādi nedeformē cukura tirgu. Lai cukura ražošanu samazina valstis, kurās tā ir krietni lielāka par pašu vajadzībām, piemēram, Vācija, kas ražoja par 40% vairāk cukura, nekā vajadzīgs pašapgādei un tāpēc liekais cukurs bija jāeksportē maksājot par to eksporta subsīdijas. Kāpēc Latvijai par to būtu jācieš? Kāpēc mums jābūt peramajam zēnam par citu pārkāpumiem? Nesaprotami, kāpēc mūsu valsts vadītāji un atbildīgie darbinieki to nav pratuši izskaidrot ES vadītājiem. Bet varbūt, atsevišķu personu savtīgo interešu dēļ, kā tas pavīd dažās ziņās, to nav gribējuši. Varbūt vēl tagad var protestēt pret šo Latvijai netaisnīgo lēmumu un panākt nosacījumu mīkstināšanu.

Īstenojot Eiropas cukura nozares pārstrukturēšanas plānu, tika atteiktas 5,8 milj. tonnu cukura kvotas, kas ļoti tuvu sākotnējam mērķim – 6 milj. tonnu.

Šā četru gadu laikposma noslēgumā ES cukura un izoglikozes kvota – 2006. gada cukura reformas pamatelements – samazinājusies līdz 14 miljoniem t (no kurām 13,3 miljoni t attiecas uz cukuru). Pašlaik ES cukura ražošana koncentrēta 18 dalībvalstīs (atšķirībā no 23 pirms reformas), kurās ir labvēlīgi agronomiskie apstākļi, un aptuveni 70 % no ražošanas notiek 7 dalībvalstīs, kurās ir visaugstākais cukura ieguvums. Cenas vietējā tirgū samazinās, tas arī bija reformas mērķis – panākt ES cukura nozares ilgtspējību un konkurētspēju.

Jau ziņots, ka 2006. gada februārī ES lauksaimniecības ministri oficiāli pieņēma radikālu ES cukura nozares reformu. Tās mērķis bija garantētās minimālās cukura cenas samazinājums par 36 % (no 631,9 eiro/t 2006./2007. gadā līdz 404,4 eiro/t no 2009./2010. gada), kompensācijas lauksaimniekiem un cukura ražotāju finansēts Pārstrukturēšanas fonds, kura mērķis bija mudināt konkurēt nespējīgos cukura ražotājus pārtraukt darbību šajā nozarē.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Ārkārtas apstākļu dēļ pasaules cukura tirgū ES līdz šā gada 31. jūlijam vēlas papildus eksportēt vēl 500 tūkstošus tonnu ārpuskvotas cukura.

Šis pasākums, kas pilnībā atbilst ES starptautiskajām saistībām, ir iespējams, pateicoties ārkārtējiem tirgus apstākļiem gan ES, gan visā pasaulē un esot maz ticams, ka šāda situācija cukura tirgū nākotnē atkārtosies. ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola norāda, ka pašreizējais stāvoklis pasaules tirgū ir ārkārtējs - ražošanas apjomi ir mazāki par patēriņu, cukura krājumi izsīkst, tāpēc cukura cenas ir cēlušās līdz agrāk nepieredzētam līmenim, kas kaitēj patērētājiem nabadzīgākās valstīs.

«Situācija radusies vienlaikus ar ES cukura nozares pārstrukturizācijas noslēguma posmu. ES tirgus cena ir samazinājusies, un ne tik konkurētspējīgie ražotāji ir pārtraukuši cukura ražošanu. Tādējādi uzlabojusies ES cukura nozares konkurētspēja gan cukurbiešu audzētāju, gan cukura ražotņu līmenī. Cenas ES un pasaules tirgū, kā arī biešu audzēšanas un cukura ražošanas izmaksas ES ir tādas, ka ES saražoto ārpuskvotas cukuru var eksportēt, nepārkāpjot saistības par subsīdijām, ko ES uzņēmusies PTO,» skaidro komisāre.

Abas Latvijas cukurfabrikas, neplānojot pārstrukturizēt ražošanu, gatavo likvidācijas plānus un lēš, ka ar solīto ES atbalstu visiem pasākumiem nepietiks. Restrukturizācija nozīmē abu rūpnīcu likvidāciju. No idejas par ražošanas pārstrukturizēšanu, piemēram, uz bioetanola ražošanu, rūpnīcas ir atteikušās.

Lai arī pirms gada a/s Liepājas cukurfabrika izskatīja iespēju cukura vietā ražot bioetanolu, decembra beigās tā publiski paziņojusi par uzņēmuma likvidāciju. Savukārt Jelgavas cukurfabrikas vadība gatavojas demontēt iekārtas un nojaukt ēkas, bet turpmākos plānus neatklāj. Noprotams, ka ar bioetanolu tie nav saistīti. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Db atzina, ka ražot bioetanolu no cukurbietēm būtu pārāk dārgi. Tiesa, iespējams ir variants ražot gan cukuru, gan bioetanolu, kas ir ekonomiski izdevīgāk, ministrs piebilda. Viņš arī ieteica zemniekiem cukurbiešu vietā audzēt linus un rapšus, kam gan lauksaimnieki nepiekrīt.

Tomēr jau provizoriskas aplēses liecina, ka ar ES kompensācijām varētu nepietikt, lai veiktu visus restrukturizācijas pasākumus, tostarp ēku demontāžu, sociālos un vides pasākumus. Kā jau tas daudzkārt ziņots, ja abas cukurfabrikas veiks pilnīgu iekārtu demontāžu, ES maksās 48,5 milj. eiro kompensāciju, no kuras 80 % tiks cukurfabrikām, bet atlikušie 20 % - cukurbiešu audzētājiem. Db jau vairākkrt ziņoja par Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veikto zinātnisko pētījumu par cukurbiešu nozares nākotni, kas parāda, ka ilgtermiņā no ekonomiskā viedokļa tā nespēs darboties ienesīgi. Līdz 31. janvārim Latvijai jāsagatavo restrukturizācijas plāns. Kā iepriekš Db sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (29.12.2006.), pagaidām nav zināms laiks, kad zemnieki varētu tikt pie kompensācijām, savukārt ja cukurfabrikas restrukturizācijas pasākumus veiks gana efektīvi, tas, kas ir pa virsu, paliks rūpnīcas rīcībā.

Apkopotā statistika liecina, ka Latvija 2023. gadā ieņēmusi 3.vietu pasaulē pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija… trešajā vietā pasaulē!2023. gadā cukurbiešu sējumu platības Latvijā sasniedza 20% no tā līmeņa, kāds Latvijā bija 2006. gadā – pēdējā gadā, kad Latvijā vēl darbojās cukura ražošanas nozare.

Cukurbietes un cukurniedres ir divi augi, kas ir nozīmīgi saharozes (parastā cukura) rūpnieciskai ražošanai. Ja cukurniedres ir augs, kas var augt tikai karstā klimatā, tad cukurbietes ir piemērotas mērenajam klimatam.

Eiropas Savienība (ES), reformējot cukura tirgu, ir samazinājusi savā teritorijā ražoto cukura daudzumu un lielāku vietu atvēlējusi importa cukuram. Taču neviens nerēķinājās, ka trešo valstu cukurs, kas ierasti maksājis daudz lētāk par ES saražoto, tirgū maksās dārgāk

Šī netipiskā situācija patlaban izveidojusies saistībā ar bažām par cukura trūkumu pasaulē, kas lielā mērā saistīts ar lielākajās eksportētājvalstīs Brazīlijā un Indijā gaidāmo slikto cukurniedru ražu, raksta laikraksts Diena.

Nereformēt savu daudzus gadus aizsargāto cukura tirgu ES nevarēja augošā spiediena dēļ no trešo valstu cukura ražotājiem, arī Brazīlijas, Austrālijas, Taizemes. Šīs valstis bija nemierā ar ES praksi maksāt eksporta subsīdijas jeb piemaksāt saviem cukura ražotājiem par ārpus ES pārdoto cukuru. Tādējādi mākslīgi pazemināta cukura cena pasaulē, kropļots tirgus un radīti zaudējumi trešo valstu cukura ražotājiem. Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas panelis 2005. gadā lika ES samazināt subsidētā eksporta apjomu par sešiem miljoniem tonnu. Vienlaikus pēc Āfrikas, Klusā okeāna un Karību jūras reģionu sūdzības ES uzdots arī padarīt savu tirgu pieejamāku trešajās valstīs ražotajam cukuram. 2006. gadā pieņemts lēmums reformēt ES cukura nozari, vairāk to orientējot uz tirgu, tajā noturot konkurētspējīgākos. Tiem, kas vēlējās palikt tirgū, par tiesībām ražot tirgum (cukura kvotas tonnu) četrus gadus reformas laikā bija jāveic konkrētas iemaksas fondā. No tā maksāja kompensācijas tiem, kas no savas kvotas atteicās - izlēma pārtraukt ražošanu.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Ar grozījumiem Cukura nozares likumā Latvijā plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi.

Saeima likuma grozījumus atbalstījusi 2. lasījumā.

Likumprojekts paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets.

Pašlaik cukura ražošanas kvota Latvijai ir noteikta 0 tonnu apmērā. Jāatgādina, ka cukura reforma, lai samazinātu cukura cenu iekšējā tirgū un atvērtu to trešajām valstīm, Eiropas Savienībā tika sākta 2006. gadā.

Latvijas ražotāji un tirgus eksperti būtisku ietekmi no šonedēļ vērojamā cukura cenu kāpuma pasaulē neparedz.

Kā Db norādīja saldumu ražotāja a/s Laima mārketinga vadītāja Dace Kokina, ikdienas cukura cenu svārstības uzņēmumu neietekmē, jo a/s Laima ar cukura piegādātāju ir noslēgts ilgtermiņa līgums, kurā ir noteikta fiksēta cukura cena.

Arī Nordic Sugar mazumtirdzniecības daļas vadītājs Baltijā un Skandināvijā Henriks Bramsteds norāda, ka cukura cenas pasaules biržās ir cēlušās, «pateicoties» mazākai plānotajai cukura ražai Indijā, taču tās neietekmēs cenas Eiropas tirgos t.sk. Latvijā, jo šeit sistēma ir slēgta. Tiesa, ES cukura tirgus tiek reformēts, taču šī brīža pasaules cukura cenas to neietekmē, viņš piebilda. LTVC pārstāvis Juris Hāzners Db atzina, ka cenu kāpums Latviju nevar skart, jo ES cukura tirgus ir ierobežots cukura importam. Viņš arī piebilda, ka šobrīd Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām ES valstu vidū, kas būtu par 10 % zemāka, ja vien Latvijai būtu kāds alternatīvs cukura piegādātājs.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Līdz 2025. gadam Coca-Cola mērķis ir panākt, lai 50% Eiropā pārdoto dzērienu būtu ar zemu vai nulle kaloriju saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs turpinām prioritizēt cukura samazināšanu Coca-Cola produktos un ar mārketinga kampaņu palīdzību popularizējam dzērienus ar samazinātu cukura saturu vai bez tā.

Kad cilvēki man jautā, kur es strādāju, gandrīz neizbēgami seko jautājums par to, vai es dzeru Coca-Cola ar cukuru. Mana atbilde ir "Jā, bet ne tik bieži". Taču kādēļ tā?

Tāpat kā daudzi citi, arī es cenšos kontrolēt ikdienā patērētā cukura daudzumu un bieži vien dodu priekšroku Coca-Cola dzērieniem bez pievienota cukura un kalorijām. Daudzi Coca-Cola patērētāji rīkojas tāpat. Šobrīd 42% no mūsu dzērienu apjoma Eiropā veido dzērieni ar zemu vai nulle kaloriju saturu, turklāt Coca-Cola mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam šo dzērienu īpatsvars sasniegtu 50% .

Coca-Cola ir 136 gadus ilga pieredze dzērienu ražošanas tirgū, un vienmēr esam sekojuši līdzi patērētāju vēlmēm, lai spētu piedāvāt to, kas pircējiem ir svarīgs. Šobrīd pircēji seko līdzi tam, lai viņu mīļākajos dzērienos būtu samazināts cukura daudzums un lielāka pievienotā vērtība, kā arī tas neietekmētu dzērienu ierasto garšu. Tādēļ aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem piedāvātu dzērienus, kas atbilst viņu gaidām.

Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Cukura nozares likumā, ar kuriem plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi Latvijā.

Likums paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets. Noteikumos arī plānots noteikt papildu nodevas (pārpalikuma maksājuma), kā arī sodu sankciju piemērošanas un administrēšanas kārtību.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 8. janvārī, no jauna tika izdoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par Eiropas Kopienas (EK) pašu resursu sistēmas funkcionēšanas kārtību. Izmaiņas noteikumos izstrādātas, lai precizētu tiesību normas saistībā ar cukura ražošanas slēgšanu Latvijā.

Tā kā ar 2007. gadu cukura ražošana Latvijā tika slēgta, likvidējot abas cukurfabrikas, cukura ražošanas nodeva Latvijai vairs nav jāmaksā. Līdz ar to turpmāk Zemkopības ministrijai (ZM) katru gadu līdz 1. martam nebūs jānodrošina, lai informācija par cukura ražošanas A un B kvotu sadalījumā pa cukura ražošanas uzņēmumiem nākamajam tirdzniecības gadam tiktu iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tāpat vairs nebūs jānodrošina katru gadu līdz 1. martam, lai informācija par provizoriskajiem cukura ražošanas rādītājiem kārtējam tirdzniecības gadam, bet līdz 15. septembrim – par galīgajiem cukura ražošanas rādītājiem par iepriekšējo tirdzniecības gadu, tiktu iesniegta VID un EK.

Pašvaldībām piešķirs papildus atbalstu 5.1 milj. Ls sakarā ar cukura rūpniecības restrukturizāciju.

Valdība šodien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijas skartajam reģionam, informē Zemkopības ministrija.

Kopējā summa, ko saņems pašvaldības sakarā ar cukura rūpniecības restrukturizāciju, būs 5.1 milj. Ls un tā jāizmaksā līdz 2011. gada 30. septembrim. Noteikumi izstrādāti lai, veicinātu atbalsta cukura rūpniecības restrukturizācijas skartajā reģionā to infrastruktūras objektu bojājumu un vides problēmu novēršanu, kuru rašanās saistīta ar cukura rūpniecības darbību vai darbības pārtraukšanu.

Pretēji ekonomistu solītajam pēc cukura nozares likvidēšanas cukura cena nav sarukusi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā cukurs mazumtirdzniecībā Latvijā lētāks nav kļuvis.

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg - tiesa, tā bija optimistiskā prognoze. Kā viens no cenas samazināšanās iemesliem 2010. – 2012. gados tika minēts pieaugošs cukurniedru cukura imports no nabadzīgākajām valstīm, taču tas nav piepildījies.

Cukura patērēšana kļuvusi nepopulārāka, kas «sit» pa šīs izejvielas cenu

Šogad vērojama vairāku izejvielu cenu samazināšanās, un vienu no straujākajiem kritumiem preču biržās piedzīvojusi cukura vērtība. Pasauli jau kādu laiku pāršalcis veselīgākas ēšanas bums, un gaismā tiek celtas raizes par dažādām veselības problēmām, pie kā dažkārt tiek vainots lielāks cukura patēriņš, piemēram, diabētu, aptaukošanos un sirds slimībām. Rezultātā arī dažādu pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas un mazināt tā izmantošanu.

Par trešo daļu

Tādējādi tiek spekulēts, ka cukura pieprasījums pasaulē varētu būt uz ilgtermiņa norieta taciņas laikā, kad šī resursa piedāvājums joprojām ir ļoti liels. Starptautiskā Cukura organizācija (International Sugar Organization jeb ISO) paredz, ka globālais cukura piedāvājums gan šajā, gan nākamajā sezonā ievērojami pārsniegs tā pieprasījumu. Turklāt pārpalikuma prognozes tiek koriģētas arvien augstāk. ISO arī piebilst, ka lielais cukura ieguves pārpalikums nozīmēs, ka aug šī resursa uzkrājumi, kur to noplicināšanai, pat ja iestāsies deficīts, būs vajadzīgs ilgāks laiks. Green Pool Commodity Specialists eksperti paredz, ka šogad pasaulē cukura pārpalikums varētu būt gandrīz 20 miljonu tonnu apmērā, kas šajā ziņā būtu jauns rekords.

Būtiski lielākas akcīzes nodokļa likmes noteikšana saldinātajiem dzērieniem, balstoties uz tajos esošo cukura daudzumu, sastopas ar pretsparu no uzņēmējiem un rada daudz jautājumu, lēmuma pieņemšana tiek atlikta

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā.

Priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika. Priekšlikums paredz, ka bez- alkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 l, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no pieciem līdz astoņiem gramiem, – 10 eiro par 100 l, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu astoņus gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 l. Turklāt akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir ieviests no 2000. gada. Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad skan idejas par akcīzes nodokļa ieviešanu cukuram un sālim. Savulaik – 2009. gadā – šādu ideju izteica tā brīža Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, norādot, ka pārmērīga sāls lietošana samazina dzīves ilgumu, bet cukura lietošana – cukura diabēta slimnieku skaita pieaugumu, turklāt abas šīs vielas iedzīvotāji uzņem, lietojot rūpnieciski ražotus pārtikas produktus. Savukārt Veselības ministrija budžeta papildināšanai un veselīgāka dzīvesveida popularizēšanai piedāvāja noteikt akcīzes nodokli ne tikai sālim un cukuram, bet arī konfektēm, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem un citiem produktiem. Tolaik bija piedāvājums bezalkoholiskajiem dzērieniem to palielināt līdz 22,2 eiro par 100 l dzēriena. To, ka par akcīzes nodokli cukuram jau ir bijušas diskusijas, atgādināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidente Ināra Šure.

Valdība šodien akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai. Grozījumi normatīvajā aktā paredz ieviest noteikumos jaunu sadaļu - Pagaidu restrukturizācijas maksājums, Db.lv informēja ZM.

Dokumentā noteikts, ka cukura ražotājiem, kuriem ir piešķirta cukura ražošanas kvota, ir jāmaksā pagaidu restrukturizācijas maksājumu katrā tirdzniecības gadā par katru attiecīgajā gadā piešķirto cukura ražošanas kvotas tonnu. Maksājums jāveic līdz 28.februārim. Par kvotām, no kurām cukura ražotājs ir atteicies, piesakoties cukura nozares restrukturizācijai attiecīgajā tirdzniecības gadā un turpmāk, pagaidu restrukturizācijas maksājums nav jāmaksā.

Ja pagaidu maksājums netiek iemaksāts noteiktajā termiņā, tad Lauku atbalsta dienestam no cukura ražotāja jāpiedzen nokavējuma naudu - 0,1 procenta apmērā no laikā nenomaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

Valdība šodien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai, kas paredz papildus atbalstu cukurbiešu audzētājiem.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka papildus jau paredzētajam cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalstam cukurbiešu audzētājiem, kas sastāda 20 % no cukura ražotājam pieejamā atbalsta, cukurbiešu audzētāji saņems arī papildus restrukturizācijas maksājumu, kā arī atbalstu dažādošanai , kura mērķis ir veicināt ražošanas pārstrukturizēšanu saimniecībās un nodrošināt ienākumu gūšanas iespēju saglabāšanos.

Cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalsta cukurbiešu audzētājiem kopējo apjomu iegūst restrukturizācijas atbalsta likmi saskaitot ar dažādošanas atbalsta likmi cukurbiešu audzētājiem.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka papildus restrukturizācijas atbalstam cukurbiešu audzētājs saņems arī dažādošanas atbalstu, ja viņam ir noslēgts cukurbiešu piegādes līgums ar cukura ražotāju par cukurbiešu piegādi cukura ražošanai 2006.gadā un, ja ir piegādājis cukurbietes ražotājam. Ja cukurbietes nav piegādātas, tad saskaņā ar Cukura nozares līgumu ir sastādīts akts par cukurbiešu sējumiem nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat cukurbiešu audzētājs var saņemt dažādošanas atbalstu, ja ar 2008.gadu ir pilnībā izbeidzis cukurbiešu audzēšanu, kā arī, ja līdz 2008.gada 15.maijam ir iesniedzis dienestā iesniegumu dažādošanas atbalsta saņemšanai cukurbiešu audzētājiem.

Jelgavas Cukura izplatītājs A/S Nordic Sugar saņēmis oficiālu audita slēdzienu no Latvijas Pārtikas un Veterinārā Dienesta, kas liecina, ka Jelgavas Cukurs ir Latvijā ražots produkts.

Auditori secinājuši, ka Latvijas cukura iepakošana Kedaiņu rūpnīcā 1 kg iepakojumos ir pilnībā caurskatāma un izsekojama, un cukura izcelsme ir pierādīta. «Informācija uz iepakojuma par Latviju kā produkta izcelsmes valsti ir likumīga un patiesa,» teikts PVD atzinumā, secinot, ka Jelgavas Cukurs patiešām ir Latvijā ražots produkts.

Kā informē pats cukura izplatītājs, a/s Nordic Sugar, kas pārņēma atlikušos Jelgavas Cukura krājumus no Jelgavas Cukurfabrikas, pērnā gada augustā pieņēma lēmumu atbilstoši patērētāju pieprasījumam pārfasēt Jelgavas Cukura 50 kg maisus mazumtirdzniecībai piemērotos iepakojumos. Tā tā Latvijā uz to laiku vairs nebija piemērotu fasēšanas iekārtu, šis darbs tika veikts Kedaiņu rūpnīcā Lietuvā, kas atrodas Latvijai vistuvāk. «Š.g. 5. februārī PVD veica neplānotu pārbaudi Jelgavas cukura noliktavā, kuru izplatītāja uzdevumā pārvalda SIA DHL Latvia,» teikts PVD atzinumā. 13. martā līdzīga pārbaude tika veikta AB Danisco Kedaiņu rūpnīcā Lietuvā, kur notiek Jelgavas Cukura pārfasēšana no 50 kilogramu maisiem uz 1 kg iepakojumiem. 13. maijā Jelgavā notika atkārtota pārbaude. Audita rezultāti apliecināja, ka oriģinālā Latvijas cukura pārpakošanas process ir pilnībā nodrošināts, izsekojams un pierādīts. Tādējādi Pārtikas un Veterinārais Dienests apliecina, ka Jelgavas Cukura izcelsme, kas norādīta uz iepakojuma, ir korekta un patiesa.

Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv izredzes izcīnīt kvotu sev.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete informē, ka saistībā ar cukura ražošanu Eiropā pēc 2014. gada viss vēl nav izlemts. «Pirms nedēļas Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija no 2015. gada varēs atsākt cukura ražošanu. Taisnība, ka Parlaments aicina kvotu sistēmu arī pagarināt līdz 2020. gada oktobrim, bet ir speciāli atrunāts, ka Latvija un Īrija šīs kvotas iegūtu. Pašlaik vēl līdz galam nav skaidrs mehānisms, jo ar to klajā būtu jānāk Eiropas Komisija,» skaidro Kalniete. Tas nav galīgais lēmums, bet gan Eiropas Parlamenta pozīcija sarunām ar ES Padomi un Eiropas Komisiju. Galīgais lēmums esot gaidāms vasarā.

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka augstās cukura cenas veikalu plauktos ļāvusi uzturēt iedzīvotāju vēlme iegādāties Latvijā ražotu cukuru neatkarīgi no tā cenas.

Padome secinājusi, lai arī Latvijas veikalos ir nopērkams salīdzinoši lēts cukurs, tai skaitā tirgotāju pašzīmola un cukurs plastikāta iepakojumos, patērētāji ilgstoši bijuši gatavi maksāt vairāk par Latvijā ražoto cukuru. Tādējādi iepriekš plaši izskanējušais apgalvojums, ka Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām Eiropā, pamatā attiecoties uz to cukuru, kuru patērētāji apzināti izvēlējušies, lai arī veikalu plauktos ir bijis pieejams ievērojami lētāks citu izcelsmes valstu cukurs.

Izvērtējot tirgus dalībnieku cenu noteikšanas stratēģijas, redzams, ka cenas ir bijušas atšķirīgas un noteiktas patstāvīgi. Vairumtirgotāju piemērotā minimālā uzcenojuma cukuram amplitūda ir bijusi no 7% līdz 35%, savukārt lielveikali piemērojuši uzcenojumu robežās 4% līdz 56%, teikts paziņojumā.

Domājams, ka viens no skaļākajiem paziņojumiem ekonomikā pērn bija publisks atzinums, ka cukura ražošanai Latvijā nav ekonomiska izdevīguma, kam sekoja paziņojumi par lēmumu slēgt veselu tautsaimniecības nozari.

Pagrieziena punkts bija cukura reformas otrajā gadā tapis pētījums, kur secināts - cukura ražošana Latvijā nav izdevīga, un katru gadu šīs nozares turpmāka pastāvēšana valstij rada zaudējumus vairāku miljonu latu apmērā.

Atsevišķi uzņēmēji Lietuvā secinājuši, ka cukura ražošana nebūt nav nīkuļojoša nozare, šīs valsts speciālisti secinājuši, ka tā var pat dot peļņu, ja paralēli cukuram tiek ražots arī bioetanols. Vai tad tiešām abu valstu cukura nozares ir tik atšķirīgas, lai nonāktu pie radikāli pretējiem pieņēmumiem par attīstības perspektīvām?

Šķiet, ka viena no iespējām, kāpēc cukura ražošanai Latvijā ir pielikts punkts, ir fabriku turētāju vienkāršs biznesa aprēķins. Proti, saņemt kompensāciju no ES par fabriku slēgšanu varētu šķist daudz izdevīgāk un drošāk nekā nodarboties ar cukura ražošanu un konkurēt ar lētākiem produktiem. Daudzinātais "restrukturizācijas atbalsts" reāli ir bēru nauda, ar ko apmaksāt fabrikas ēku nojaukšanu līdz ar zemi. Nav arī skaidrs, kāpēc Jelgavas cukurfabrika piekrita slēgt ražošanu, ja tās pārstāvji skandē, ka pēc restrukturizācijas pasākumu veikšanas uzņēmumam no "bagātīgā" ES atbalsta nepaliks nekas, bet sociālās sekas gulsies uz valsts un pašvaldību pleciem.

Ņemot vērā situāciju cukura tirgū, nepieciešams būtiski samazināt līdz pat 0 EUR/t baltā cukura ievedmuitu Eiropas Savienībā (ES).

Tā uzskata Zemkopības ministrija (ZM) un joprojām šādu pozīciju aizstāv Eiropas Komisijā (EK). Ministrija jau kopš 2010. gada novembra EK Lauksaimniecības tirgu kopējās organizācijas vadības komitejā ir paudusi viedokli, ka nepieciešams būtiski samazināt līdz pat 0 EUR/t baltā cukura ievedmuitu ES un tādējādi atvieglot baltā cukura importu.

«Pašreizējā situācijā, kad pasaules cukura cenas ir augstākas nekā cukura cenas Eiropas Savienībā, vienotā tirgus aizsardzība ar augstām ievedmuitām ir nepamatota, un tās ir būtiski jāsamazina. Bez tam Latvija ir to dalībvalstu vidū, kuras prasa būtiski mainīt regulējumu, lai šajā tirdzniecības gadā virs kvotas saražoto cukuru varētu izmantot iekšējā tirgū pārtikas industrijas vajadzībām,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.