Domāju, ka lielākā daļa lasītāju atceras un ir redzējuši aizgājušā gadsimta par teju vai klasiku kļuvušās asa sižeta filmas Plēsoņa un Terminators. Fantastika? Nereāli? Pasaka pieaugušajiem? Iespējams. Bet dažas lietas šajās grāvējfilmās ir bijušas patiesas. Piemēram, iespēja saredzēt cilvēka acīm nesaredzamo siltuma jeb infrasarkano starojumu.
Pavisam nesen tepat pie mums – Latvijā, Rēzeknē – norisinājās gana spraigi notikumi. Policijai izdevās aizturēt bēguļojošo laupītāju Ralfu Tokaho, izmantojot uz robežsardzes helikoptera uzstādīto termālo kameru – iekārtu, kas uztver objektu izstaroto siltumu. Tika konstatēts siltuma izdales avots kādā Rēzeknes pilsētas nomales dārza mājiņā. Un voila – noziedznieks atrasts, kaut gulēja, domādams, ka ir labi noslēpies.
Tas, ka cilvēks kaut ko neredz, nenozīmē, ka nav iespējams redzēt neredzamo. Ir iespējams! Kā? Izmantojot tehniskus līdzekļus, kas cilvēka acij neredzamo pārvērš saprotamā attēlā. Izklausās gana mistiski. Taču pat dzīvnieku pasaulē ir būtnes, kuras redz ķermeņu siltuma starojumu. Piemēram, čūskas, kurām ir divi acu pāri. Parastās acis (šoreiz ne par tām) un acis (tās pat nav acis, bet bedrītes), ko var salīdzināt ar infrasarkano staru detektoru. Šāda brīnumaina spēja redzēt šķietami nesaredzamo piemīt arī vampīrsikspārņiem, kā arī dažiem kukaiņiem.
Daba ir perfekta. Tajā atrodamas ģeniālas lietas. Tehnoloģiskie brīnumi ir tikai mūsu sekošana dabas piemēram. Gudri prāti infrasarkano starojuma redzi piešķīruši arī kamerām. Tās ir termālās kameras, kas tiek sauktas arī par termokamerām, infrasarkanajām kamerām, termogrāfiskajām kamerām. Ja dzīvniekiem daba piešķīruši šo redzi, lai tie izdzīvotu, tad cilvēki tās radījuši… arī, lai izdzīvotu. Un ne tikai.
Pirmās idejas par šāda tipa kamerām radās jau 19. gadsimta pašā sākumā. Tika veikti pirmie pētījumi par infrasarkano starojumu. Taču reāli pirmā termālā kamera tika radīta ap 1930. gadu. Kā jau minēju, radītas tās tika, lai izdzīvotu. Protams, tas ir tēlains salīdzinājums, bet tā var teikt, runājot par militāro jomu, kas ir termālo kameru pirmavots un aizsākums. Tolaik termālās kameras tika izmantotas militārām vajadzībām, lai nosargātu savu dzimteni no ienaidnieka, uzbrucēja. Lai pārspētu ienaidniekus gudrībā un tādējādi izdzīvotu agresīvās situācijās.
Taču pagājušā gadsimta 90. gados termālās kameras kļuva ļoti populāras arī civilajā dzīvē, un grūti nosaukt jomu, kurā tās netika un netiek izmantotas. Sākot no ēku kontroles, lai noskaidrotu, vai no ēkas neizdalās siltums, līdz pat sekošanai, vai nepārkarst elektrības vadi. Termālās kameras tiek izmantotas gan astronomijā, gan medicīnā, gan, protams, primāri jau drošības jomā, par kuru tad sīkāk šajā rakstā.
Termālās kameras plaši izmanto valsts robežu aizsardzībai un stratēģisko objektu, piemēram, HES, elektrostacijas, militārās daļas utt., aizsardzībai. Iegādājoties augstākās klases termālās kameras, bieži vien ir jādod apliecinājums, ka tās netiks pārdotas noteiktām valstīm, kurās pastāvošais režīms tiek uzskatīts par naidīgu. Ir vairāki likumi, kas regulē termālo kameru pārdošanu un izmantošanu. Ne jau velti šie produkti ir ar stratēģisko nozīmi. Ar vienu termālo kameru iespējams nosegt ļoti lielus attālumus. No dažiem simtiem metru līdz vairākiem desmitiem kilometru. Šādā gadījumā tās ir ideāli piemērotas valsts zaļās un jūras robežas apsekošanai, kur ir jānovēro lieli attālumi 24/7 režīmā.
Vēl pirms dažiem gadiem nopietnas termālās kameras bija astronomiski dārgas. Tās cena bija no 30 000 EUR. Normālu auto varētu nopirkt. Taču laiks ir gājis, situācija mainījusies, un tagad labas termālās kameras cena var būt no 5000 EUR. Visai dramatisks cenas kritums, vai ne? Tas skaidrojams ar tehnoloģiskās attīstības straujo lēcienu visās jomās. Šobrīd tehnoloģija un cena kļuvušas tik ļoti samērojamas, lai būtu lietojamas plašam patērētāju lokam.
Kāpēc, domājot par drošību, ir jāapdomā termālo kameru priekšrocība pret citām kamerām? Ar ko tā ir labāka par parastu kameru? Vai vispār tā ir labāka? Salīdzināt parasto novērošanas kameru ar termālo kameru būtu tas pats, kas salīdzināt stacionāro telefonu ar mobilo telefonu. To funkcijas ir visai atšķirīgas, kaut uzdevums viens. Skatot to atšķirības no drošības viedokļa, termālās kameras priekšrocība vispirms jau ir tā, ka, novērojot kādu noteiktu zonu, nav jānodrošina īpaša teritorijas uzturēšana, piemēram, jāpļauj zāliens, jākopj krūmi, jātīra sniegs, jo termālajai kamerai netraucē ne zāle, ne krūmi, ne sniegs. Izmantojot staru detektorus vai citus detektorus, ir nepieciešama nepārtraukta apkārtējās novērojamās vides uzturēšana.
Termālo kameru instalācija apmācītiem speciālistiem ir salīdzinoši vienkārša, tomēr, lai tiktu sasniegts maksimālais rezultāts, ir svarīga pareiza kameras regulēšana un konfigurēšana. Patīkami, ka nav jātērē nauda teritorijas apgaismojumam, kas savukārt rada lielas elektrības izmaksas. Termālajai kamerai nav svarīgi – tā ir diena vai nakts, kad tā strādā.
Šobrīd ļoti attīstījusies ir arī inteliģentā videoanalītika. Ļoti labi iespējams analizēt informāciju, ko sniedz termālā kamera. Piemēram, silto ķermeņu kustību trajektorijas, var iezīmēt robežas, kuras nedrīkst pārkāpt utt. Būtiskākā atšķirība starp termālo un parasto kameru ir tāda, ka termālā kamera neredz atstaroto gaismu, kā tas ir ar parastajām kamerām, bet tā redz izstaroto siltuma enerģiju infrasarkano staru veidā. Līdz ar to, analizējot ar termālo kameru iegūtu informāciju, nebūs iespēja saredzēt sejas vaibstus, bet gan redzēt kontūras, kurās tiek izstarota siltuma enerģija.
Viens ir labi, bet divi – vienmēr labāk. Ideāli, ja termālās kameras integrē kopā ar parastajām grozāmajām kamerām un labiem gaismas prožektoriem. Šāds darbības modelis ļaus, kādā punktā ar termālās kameras palīdzību konstatējot pārkāpumu, pagriezt uz to grozāmo kameru. Redzamā aina būs pilnīgāka, protams, ja vien to atļaus meteoroloģiskie apstākļi. Biezas miglas, sniega, lietus un citos sarežģītos apstākļos būs jāuzticas tikai termālajai kamerai.
Pastāv uzskats, ka termālo kameru ir viegli apmānīt, cilvēkam, kurš nevēlas tikt pamanīts, apklājoties ar infrasarkano starojumu aizturošu segu. Taču nāksies kādu apbēdināt. Tā ir īslaicīga metode. Ja mēs apklājamies ar šādu segu, tad vienā brīdī sega tomēr sāks izdalīt siltumu, jo mēs ar savu ķermeņa siltumu to uzsildīsim. Tāpat mums nav garantijas, ka mēs nosegsim sevi pilnībā, nav garantijas, ka kāds ķermeņa laukumiņš nodevīgi nekļūst redzams. Un vēl – ja sega būs vēsāka par apkārtējo vidi, ekrānā mēs redzēsim tumšu plankumu, jo tiks aizsegts vides dabīgais izstarojumu fons. Un atkal būs iespējams detektēt objektu!
Kādi ir termālo kameru galvenie raksturlielumi? Parametru ir daudz un dažādi. Sākot no tā, vai tajās tiek izmantots dzesējams vai nedzesējams sensors, izšķirtspēja, novērošanas attālums utt. Tuvākajos gados noteikti tiks uzlaboti termālo kameru tehniskie parametri. Cenu līmenis tiks samazināts. Kameru izmēri kļūs mazāki, kompaktāki un vieglāk lietojami. Klāsts ir ļoti plašs, pielietojumi ir šauri specializēti. Galvenais ir saprast, kas jānosargā, un tālākais jāatstāj profesionāļu ziņā, lai piemeklētu pareizo kameru.
Ja mēs, cilvēki, ar savu redzi esam ļoti ierobežoti un redzam tik maz, tik šauri, tad mēs varam paplašināt savu redzesloku ar tehnoloģijas brīnumu un atklājumu palīdzību. Un saredzēt šķietami nesaredzamo.
Avoti
http://webecoist.momtastic.com/2009/01/14/animal-vision-color-detection-and-color-blindness/
http://www.mapoflife.org/topics/topic_311_Infrared-detection-in-animals/