Viena no tendencēm jaunu daudzdzīvokļu ēku, kam ir centralizētā siltumapgāde, būvniecībā ir tehnoloģiski ierīkotā iespēja katram dzīvoklim autonomi gan pieslēgt, gan atslēgt siltumu, kā arī regulēt temperatūru katrā dzīvoklī un telpā, piketdien raksta laikraksts Diena.
To nodrošina divu cauruļvadu sistēmas ierīkošana, kas paredz atsevišķu siltuma ievadu katrā dzīvoklī, turklāt ar atsevišķu skaitītāju.
Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka šāda iespēja ir vērtējama pozitīvi, jo ļauj katram siltuma lietotājam individuāli izvēlēties savu komforta temperatūru, kā arī laiku, kad siltums tiek pieslēgts un atslēgts, un ļauj maksāt tikai par patērēto siltumu.
Siltumapgādes uzņēmuma Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis, ļoti pozitīvi vērtējot autonomas termoregulācijas iespēju, uzsver, ka to iespējams nodrošināt arī vecajās daudzdzīvokļu mājās, kurās nav atsevišķa siltuma ievada autonomi katrā dzīvoklī. «Ja daudzdzīvokļu mājas īpašnieki vēlas, mēs esam gatavi veikt siltumapgādes sistēmas renovāciju un ierīkot autonomas termoregulācijas iespējas. Te gan jāuzsver, ka individuālas siltuma regulēšanas ierīkošana vecajās ēkās nenozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja arī autonomi pieslēgt un atslēgt siltumu. Šāda iespēja ir tikai jaunceltās dzīvojamās ēkās, kurās ir divcauruļu sistēma ar atsevišķu siltuma ievadu autonomi katrā dzīvoklī.»
N. Talcis stāsta, ka līdz ar termoregulācijas sistēmas ierīkošanu dzīvokļos jāuzstāda arī alokators (siltuma maksas sadalītājs) – ierīce, kas reģistrē radiatoru proporcionālo siltuma atdevi dzīvokļos. Viena alokatora cena ir aptuveni no 25 līdz 30 eiro. Taujāts, vai jebkurā laikā celtai daudzdzīvokļu mājai iespējams renovēt siltumapgādes sistēmu tā, lai būtu autonomas termoregulācijas iespējas, N. Talcis atbild apstiprinoši.
«Turklāt teorētiski ir iespējams arī vecās mājās siltumapgādes sistēmu no vertikālas pārveidot uz horizontālu, lai dzīvoklī būtu ne tikai autonomas termoregulācijas iespējas, bet arī autonoma siltuma pieslēgšana un atslēgšana. Taču tas prasītu ievērojamas investīcijas no dzīvokļu īpašniekiem, tādēļ šādos gadījumos es tomēr ieteiktu aprobežoties ar termoregulācijas sistēmas ieviešanu, kas arī ļauj samazināt siltuma patēriņu, jo, pirmkārt, katrs dzīvokļa īpašnieks pats izvēlas, kādu siltuma intensitāti vēlas savā dzīvoklī, otrkārt, maksāts tiek tikai par individuālo siltuma patēriņu,» skaidro N. Talcis
Plašāk lasiet rakstā Siltumu var arī regulēt piektdienas, 13.novembra laikrakstā Diena (5.lpp)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu