Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

AS "Rīgas siltums" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.oktobra līdz šā gada 30.septembrim, pēc provizoriskiem datiem bija 248,628 miljoni eiro, kas ir par 43,7% mazāk iepriekšējā finanšu gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 2,1 reizi - līdz 3,948 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Apgrozījuma samazinājums uzņēmuma vadības ziņojumā skaidrots ar energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā tika samazināts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs.

Uzņēmuma vadība norāda, ka "Rīgas siltums" ir sasniedzis šim gadam atbilstošos galvenos izpildes rādītājus.

Siltumenerģijas tirgus attīstība ir notikusi atbilstoši sākotnēji plānotajam tirgus pieprasījumam, un "Rīgas siltums" pagājušajā finanšu gadā tīklā nodeva 3,3 miljonus MWh siltumenerģijas, kas ir par 0,2 miljoniem MWh jeb 7% vairāk nekā 2022./2023. pārskata gadā.

Tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma palielinājumu galvenokārt ietekmēja zemākas āra gaisa temperatūras pārskata gada apkures sezonā. Patērētājiem tika piegādāti 2,9 miljoni MWh siltumenerģijas, kas ir par 0,2 miljoniem MWh jeb 7% vairāk nekā 2022./2023. pārskata gadā.

Ja savu tarifu nemainīs "Latvenergo", tad Rīgas centralizētās siltumapgādes uzņēmuma AS "Rīgas siltums" (RS) mērķis ir noturēt savu tarifu esošajā līmenī vismaz līdz gada beigām, intervijā sacīja RS valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Viņš atzina, ka pagājušajā apkures sezonā RS pirmo reizi nācās iepirkt gāzi par teju 100 miljoniem eiro, to uzreiz apmaksājot.

"Lai nekad šādā situācijā vairs neatgrieztos, mēs jau pašlaik nākamajai apkures sezonai esam iegādājušies dabasgāzi, kas ir trīs reizes lētāka nekā iepriekšējās sezonas laikā. Turklāt ar pēcapmaksu, kas nozīmē, ka maksājam tikai tad, kad tā ir patērēta," stāstīja Pētersons.

Tāpat uzņēmums izlēmis atteikties no fiksētiem līgumiem par šķeldas iegādi savām katlumājām un pašlaik to iegādājas Lietuvā "BaltPool" un Latvijā "BioEx" biržā. Tas ir ļāvis diversificēt šķeldas piegādes, un, pat ja ar kādu piegādātāju kaut kas notiek, ir viegli izvēlēties citus.

Rīgas rajona tiesa šodien kādreizējo Babītes novada pašvaldības uzņēmuma "Babītes siltums" kapitāla daļu turētāja pārstāvi, tagadēji Mārupes novada domes priekšsēdētāju Andreju Enci (LRA) atzina par vainīgu par 37 561 eiro nelikumīgu izmaksāšanu atvaļinājuma kompensācijā un piemēroja viņam 18 900 eiro naudas sodu, noskaidroja tiesā.

Tāpat ar tiesas spriedumu viņam atņemtas tiesības divus gadus ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Tiesa pilnībā arī apmierināja cietušās SIA "Babītes siltums" materiālā kaitējuma kompensācijas pieprasījumu 37 561 eiro apmērā.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt otrās instances tiesā.

Patlaban Ence ir Mārupes novada domes priekšsēdētājs.

KNAB rosināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Enci par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

KNAB toreiz informēja, ka saskaņā ar savāktajiem pierādījumiem amatpersona, atsaucot no amata pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekli, bez tiesiska pamata nolēma izmaksāt neizmantoto atvaļinājumu kompensāciju, proti, ignorēja kapitālsabiedrību valdes locekļu darbību reglamentējošo normatīvo regulējumu, kas neparedz valdes locekļu tiesības uz atvaļinājumu un neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu.

Pašvaldības AS "Rīgas siltums" varētu sadalīt divos atsevišķos uzņēmumos un vienu no tiem kotēt biržā, pirmdien "Rīgas namu pārvaldnieka" rīkotājā diskusijā par nepieciešamajām investīcijām dzīvojamā fonda atjaunošanā un kapitāla piesaisti šo projektu realizēšanai sacīja "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Uzņēmuma vadītājs pauda viedokli, ka nav nepieciešams apvienot "Rīgas siltumu" un "Rīgas ūdeni", veidojot vienu lielu uzņēmumu, bet gan drīzāk būtu apsverama "Rīgas siltuma" sadalīšana divos uzņēmumos - siltumtīklu uzņēmumā un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumā.

Pētersona ieskatā siltumenerģijas ražošanas uzņēmumu varētu virzīt uz biržu.

Viņš norādīja, ka siltumenerģiju varētu piedāvāt brīvajā tirgū, un klients varētu izvēlēties, no kura uzņēmuma iegādāties siltumu. Savukārt siltumtīklu pārvaldes uzņēmums nodrošinātu siltuma piegādi klientiem.

Jau ziņots, ka februāra sākumā Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) rosināja diskutēt par "Rīgas ūdens" un "Rīgas siltuma" apvienošanu, pievienot vēl kādu Pierīgas ūdensapgādes vai siltumapgādes uzņēmumu, un veidot vienu lielu biržā kotējamu uzņēmumu.

Biokurināmā katlumājas būvniecība Rīgā, Rencēnu ielā, izmaksās nepilnus 29,5 miljonus eiro, informē uzņēmumā "Rīgas siltums".

Uzņēmuma paša finansējums būs 7,5 miljoni eiro, bet aizņēmums bankā - 22 miljoni eiro.

Savukārt četrus miljonus eiro plānots apgūt, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.

Kā ziņots, vakar biokurināmā katlumājas pamatos Rencēnu ielā tika iemūrēta laika kapsula.

Ar šo katlumāju tiks būtiski palielināts atjaunojamo energoresursu īpatsvars siltumenerģijas ražošanā Rīgas pilsētā, līdz ar to samazināsies ražošana no fosilajiem energoresursiem, norāda AS "Rīgas siltums" valdes loceklis Raivis Elliņš.

"Rīgas siltums" ir 100% katlumājas projekta īstenotājas "Rīgas BioEnerģijas" īpašnieks.

Elliņš skaidroja, ka atjaunojamos resursus iegūst Latvijā, tādēļ siltumavotu attīstībai ir pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomiku.

Šodien Rīgā atklāta jauna "Rīgas BioEnerģija" šķeldas katlumāja, informē projekta kreditētāju - "SEB bankas" - uzņēmumu komunikācijas vadītāja Anete Igaune.

Katlumāja uzbūvēta ar "SEB bankas" aizdevumu 22 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmums "Rīgas BioEnerģija" izveidojis biokurināmā katlumāju ar siltuma ražošanas jaudu līdz 48 megavatiem. Bankas skatījumā, tā ļaušot būtiski palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā Rīgā.

SIA "Rīgas BioEnerģija" biokurināmā katlumāja atrodas Rīgā, Rencēnu ielā 30. Iecerēts, ka projekta rezultātā atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars pieaugs par 7%, sasniedzot 30% siltumenerģijas ražošanu no biokurināmā Rīgas Daugavas labajā krastā.

Biokurināmā katlumāja gadā saražos aptuveni 253 000 megavatstundu siltumenerģijas, kas ir līdzvērtīgs siltumenerģijas patēriņam 600 daudzdzīvokļu māju apkurei gada laikā.

No šodienas siltumapgādes uzņēmums AS "Rīgas siltums" nolēmis atjaunot pandēmijas laikā atcelto līgumsodu piemērošanu, tomēr soda procenti būs mazāki un iedzīvotāji rēķinus varēs maksāt ilgāk, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence.

No šodienas klientiem tikšot nodrošināti labvēlīgāki līguma nosacījumi, nodrošinot rēķinu samaksu līdz mēneša pēdējam datumam. Līdz šim norēķini bija jāveic līdz mēneša 20.datumam.

Vienlaikus "Rīgas siltums" nolēmis atjaunot līgumsoda piemērošanu, ņemot vērā situācijas stabilizāciju enerģētikā. Tomēr piemērojamā līgumsoda apmērs ir samazināts līdz 0,1% līdzšinējo 0,2% vietā, ierobežojot kopējo līgumsoda summu ne vairāk kā 10% no neapmaksātās rēķina summas.

Covid-19 pandēmijas laikā un šoziem, kad pieauga maksājumi par energoresursiem, siltumapgādes uzņēmums bija pilnībā atcēlis līgumsodus jeb maksu par norēķinu kavējumu.

Jau ziņots, ka "Rīgas siltums" apgrozījums šī finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 31.martam, bija 398,591 miljons eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā attiecīgā periodā pirms gada, savukārt uzņēmuma peļņa saglabājās teju nemainīga - 18,456 miljoni eiro.

Biokurināmā tūlītējo darījumu (SPOT-angļu val.) cena Latvijā šonedēļ samazinājās līdz 32 EUR/MWh un bija par 37,4% zemāka, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, kad bija vērojams cenu kāpums, liecina starptautiskās biokurināmā biržas “Baltpool” dati.

Toreiz cena bija pieaugusi līdz 51,08 EUR/MWh. Tikai pēdējo divu nedēļu laikā vien cena ir samazinājusies par 22,7% un teju izlīdzinājusies ar cenām Lietuvā un Igaunijā, kur tā bija attiecīgi 31,15 un 29,5 EUR/MWh.

“Latvija – tāpat kā Lietuva un Polija – ērtā ģeogrāfiskā stāvokļa un ekonomiski izdevīgās cenu starpības dēļ parasti daudz biokurināmā importēja no Baltkrievijas. Kad šis imports pēkšņi apstājās, cenas ievērojami pieauga, jo piepeši parādījās tukšums, kas tirgum bija jākompensē. Taču šis cenu lēciens mudināja tirgus dalībniekus ātri reaģēt, pielāgoties un sakustināt vietējo piedāvājumu – augstās biokurināmā cenas rezultātā Latvijas mežu īpašnieki, izejvielu pārstrādātāji tirgum piedāvāja ievērojami vairāk izejvielu nekā parasti. Šobrīd jau redzam tā rezultātu: piedāvājums ir pieaudzis, cenas samazinājušās par teju 40%, salīdzinot ar rudenī piedzīvoto kāpumu,” stāsta “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis).

Latvijā pirmā biomasas tirdzniecības platforma BioEx sekmīgi noslēgusi darbības pirmo gadu, 2023. gadā īstenojot 42 tiešsaistes izsoles, kurās noslēgti darījumi par 4 908 281 eiro un 182 980 MWh.

Kopumā platformā šobrīd ir 90 reģistrēti tirgus dalībnieki un platformā iesaistās arī virkne Latvijas enerģētikas tirgus lielāko dalībnieku, piemēram, AS Rīgas Siltums, SIA Liepājas Enerģija un SIA Jūrmalas Siltums.

“BioEx dibināšanas mērķis bija veicināt Latvijas enerģētikas tirgus efektivitāti, izveidojot vienotu tirdzniecības platformu biomasai, kurā gan pārdevēji, gan pircēji var atklāti noteikt tā brīža labāko tirgus cenu, paļauties uz piedāvāto izejvielu kvalitāti un piegāžu nosacījumiem. Domāju, ka tas mums ir izdevies, jo platformā esam spējuši pulcēt teju visus galvenos tirgus dalībniekus – no biomasas ražotājiem līdz kurināmā patērētājiem. Piemēram, platformā tirdzniecību veic Latvijas lielo pilsētu siltumapgādes uzņēmumi, kas gūst būtisku labumu no tirgus caurskatāmības,” saka Gunārs Greiža, BioEx valdes loceklis.

Sagaidāms, ka par janvāri "Rīgas siltuma" klienti saņems krietni lielākus rēķinus nekā decembrī, brīdina AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums argumentē, ka Rīgā rēķinus par siltumu janvārī ietekmēja zemās āra gaisa temperatūras, kā rezultātā siltumenerģijas patēriņš pieauga par 22,4% salīdzinājumā ar 2023.gada decembri. Līdzīgs pieaugums esot arī apkures rēķiniem.

Vidējā āra gaisa temperatūra 2024.gada janvārī bijusi mīnus 4,5 grādi, kas ir par 4,2 grādiem zemāka nekā 2023.gada decembrī. Tad vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 0,3 grādi.

Siltumenerģijas tarifs šī gada janvārī un pagājušā gada decembrī bijis vienāds - 87,57 eiro par megavatstundu, bet rēķinu pieaugums skaidrojums ar auksto laiku. Piemēram, ja nesiltinātā mājā divistabu 45 kvadrātmetru dzīvoklī par decembri rēķins bija ap 116 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, tad janvārī tas pieauga līdz aptuveni 142 eiro. Savukārt siltinātā mājā tādam pašam dzīvoklim decembra rēķins bijis ap 46 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, bet janvāri rēķins pieauga līdz 57 eiro. Uzņēmumā uzsver, ka rēķinu ietekmē dažādi faktori, tāpēc minētais piemērs esot vispārīgs.

AS "Rīgas siltums" nākamajai apkures sezonai atklāta konkursa rezultātā iegādāsies trīs reizes jeb par 67% lētāku dabasgāzi, informē uzņēmumā.

Piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti, un par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar viszemāko cenu tika atzīts AS "Latvenergo" piedāvājums.

Plānotais apjoms būs 460 000 megavatstundu (MWh) dabasgāzes 2023./2024.gada apkures sezonai.

Dabasgāzes iesūknēšana un noglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē paredzēta līdz 2023.gada 30.septembrim.

AS "AJ Power Gas" piedāvājums bija 62,80 eiro/MWh, "Latvenergo" - 55,67 eiro/MWh bet SIA "Elenger" - 57,75 eiro/MWh.

Uzņēmuma valdes loceklis Raivis Elliņš norāda, ka saņemtie piedāvājumi ir iepriecinoši, kas nozīmē arī iedrošinošas siltumenerģijas tarifa prognozes nākamajai apkures sezonai.

Būtiskākais nosacījums, ko strikti ievēro Rīgas siltumapgādes uzņēmums, - dabasgāzes izcelsmes valsts nedrīkst būt Krievija.

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Šā gada maijā reģistrēti 762 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam sasniedzot 3,19 milj. eiro, liecina Lursoft dati. Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4073 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3160.

No visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti š.g. maijā, teju 90% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 8,3% to vidū ir individuālie komersanti. Tāpat arī aizvadītajā mēnesī reģistrētas 10 zemnieku saimniecības, 2 pilnsabiedrības, 2 ārvalstu komersantu filiāles un viena akciju sabiedrība.

Vienīgā pagājušajā mēnesī reģistrētā akciju sabiedrība ir AS “Capitalia Investment Holding”.

Lursoft izpētījis, ka AS “Capitalia Investment Holding” vienīgais akcionārs ir 2016. gadā dibinātais igauņu Sparta Capital OU, kura pamatdarbība saistīta ar finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, savukārt kā patiesais labuma guvējs norādīts Juris Grišins, kurš arī iecelts par uzņēmuma valdes vienīgo amatpersonu. Lursoft dati rāda, ka patiesā labuma guvēja statuss Jurim Grišinam šobrīd reģistrēts septiņos uzņēmumos.

Rīgas pils senākās jeb kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti kādreizējās pils ēdamzāles - Remtera - vēsturiskā plašuma atjaunošanas darbi un starpstāvu pārseguma izņemšana, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Remteris ir pēdējā atjaunošanas stadijā esošā zāle. Tās atjaunošanas laikā demontētās pārseguma sijas ir saglabātas otrreizējai izmantošanai - muzeja vajadzībām paredzēto mēbeļu izgatavošanai. Savukārt velvju nestspējas veicināšanai ir veikti nepieciešamie darbi ceturtā stāva un bēniņu līmenī, lai mazinātu uz tām esošo slodzi, kā arī veikta kolonnu savilču gredzenu testēšana un montāža. Paredzēts, ka Remteris pilnībā būs pabeigts rudenī.

Pilnsabiedrības "Rīgas Pils Kastelas projekts" arhitekte un atbildīgais autoruzraugs Anastasija Pimenova norāda, ka Remtera zāles starpstāvu pārseguma demontāžas laikā saskārās ar dažādiem izaicinājumiem. Galvenokārt, tie bija saistīti ar zāles konstrukciju nestspēju un tehniskajiem parametriem, ko ietekmējusi telpas attīstība cauri gadsimtiem.

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Ministrijā norāda, ka pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc valdības mērķis ir šīs Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9-10% apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

FM informatīvajam ziņojumam "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" noteikts ierobežotas pieejamības statuss un ziņojums nav publiski pieejams.

Iepriekš FM informēja, ka ministrija ievēros komercnoslēpumu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū.

FM skaidroja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežota pieejamība, jo tas satur komercnoslēpumu attiecībā uz kapitālsabiedrību gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam.

Tas, par kuru valsts kapitālsabiedrību virzīšanu akciju daļējai kotācijai biržā turpmāk būs runa, kļūs skaidrāks pēc 15.augusta, kad kapitāldaļu turētājiem ir jāiesniedz atbildes, kā viņi redz nākamo četru gadu perspektīvu un kas uzņēmumiem būs nepieciešams attīstības mērķu finansēšanai, intervijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.

Valdības šomēnes skatītajā informatīvajā ziņojumā par kapitāla tirgus aktivizēšanas iespējām bija pieminētas trīs kapitālsabiedrības - nesen dibinātais vēja parku uzņēmums "Latvijas vēja parki", Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un gāzes pārvades sistēmu operators "Conexus Baltic Grid".

Savukārt FM prezentācijā valdībai tika pieminēti arī elektrības pārvades un sadales operatori "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls", sakaru operatori "Latvijas mobilais telefons" un "Tet", kā arī Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas siltums" un "Rīgas ūdens".

Kļaviņa tomēr uzsver, ka uzņēmumi, kuri ir minēti ziņojumā, vairāk kalpo kā piemēri.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkos izsoli nekustamajam īpašumam ar komerciālas darbības potenciālu Skārņu ielā, Rīgas vēsturiskajā centrā pie Svētā Pētera baznīcas, informēja VNĪ pārstāvji.

Izsolē nekustamā īpašuma sākumcena ir noteikta 519 000 eiro apmērā. Izsoles solis ir 5000 eiro.

Izsolē pieejamā ēka atrodas uz vienas no Vecrīgas senākajām ielām – Skārņu ielas – kura izveidota 13.gs. sākumā kā vācu apmetnes centrālā iela. Nams Skārņu ielā 4 celts 15.gs. un tā pārbūve pēc Bīriņu muižas pils arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa projekta sākta 1875. gadā. Ēka ekspluatācijā nodota 1886. gadā. Fasādes atjaunošanas darbi veikti 2018. gadā. Nams ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Dzīvojamo ēku komplekss" (valsts aizsardzības Nr. 6564) sastāvdaļa.

“Nekustamā īpašuma tirgus dinamiku pēdējos gados ietekmējušas gan pandēmijas radītās ekonomiskās svārstības, gan kara situācija Ukrainā. Globālās tendences, piemēram McKinsey Global Institute veiktais pētījums rāda, ka pieprasījums pēc biroju telpām mūsdienās sarūk. Tomēr vēl aizvien pašmāju tirgū novērojam pieprasījumu nekustamajam īpašumam Rīgā, sevišķi Rīgas vēsturiskajā centrā gan komerciāla potenciāla, gan dzīvojamo platību potenciāla attīstīšanai. Īpašums Skārņu ielā investoriem sniedz ne tikai ekskluzīvu atrašanās vietu, bet arī iespēju attīstīt biznesu lielas tūristu plūsmas zonā. Saskaņā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas datiem, Vecrīga kļuvusi par vienu no iecienītākajiem tūrisma galamērķiem, līdz ar to novērojama tūrisma, nekustamā īpašuma un viesmīlības industriju attīstība,” informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Latvijā biokurināmā vidējā cena pagājušajā apkures sezonā bija 38,07 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 52% augstāka nekā gadu iepriekš, liecina starptautiskās biokurināmā biržas "Baltpool" dati.

Vienlaikus Lietuvā biokurināmā cena pagājušajā apkures sezonā bija 38,04 eiro par MWh, kas ir par 66% vairāk nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā - 26,04 eiro par MWh, kas ir pieaugums par 25%.

"Baltpool" pārstāvji norāda, ka Baltkrievijas importa aizlieguma dēļ Latvijā un Lietuvā tika fiksēts straujāks biokurināmā cenu lēciens, kamēr Igaunijā, kur dominē vietējās izejvielas, cenas pieauga lēnāk.

"Baltpool" Tirdzniecības nodaļas vadītājs Vaidots Jonutis norāda, ka gada sākumā biokurināmā tirgus dalībniekus spēcīgi ietekmēja emocionālie faktori - kara Ukrainā dēļ būtiski sadārdzinājās izejvielas un energoresursi - dabasgāze un biokurināmais. Biokurināmā cenu lēcienu pirms sezonas noteica arī Baltkrievijas biokurināmā importa aizliegums - šajā laikā radās nopietnas bažas, vai vietējie ražotāji varēs apgādāt tirgu ar biokurināmo, stājoties spēkā pret importu noteiktajām sankcijām.

Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank – NIB) un Latvijas Republika parakstījusi “Uzņemošās valsts līgumu”.

Šis līgums oficiāli nostiprinās NIB reģionālās pārstāvniecības statusu Latvijā un nodrošinās iespēju bankai nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

Līdz ar “Uzņemošās valsts līguma” noslēgšanu banka varēs stratēģiski palielināt investīciju klātbūtni Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, veicinot finansējuma piesaisti tirgus segmentos ar ierobežotu finansējuma pieejamību. NIB galvenā mītne ir Helsinkos, un ar reģionālās pārstāvniecības izveidi Rīgā bankai būs iespēja nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

“Mēs esam pateicīgi Latvijas iestādēm par atvērtību un atbalstu,” parakstīšanas ceremonijā teica NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. “NIB jaunās reģionālās pārstāvniecības izveide un darbinieku piesaiste Rīgā ļaus bankai labāk sadarboties ar Baltijas valstu tirgiem un veicināt pārrobežu investīcijas visā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.”

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot 3 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati.

Tomēr, neskatoties uz apkures rēķinu pieaugumu, iedzīvotāji ar situāciju sadzīvo un pārcelties uz mazāku un ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās, secināts mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā*.

Saskaņā ar “Selectum Home” apkopoto informāciju visvairāk par sava mājokļa apsildīšanu šīs apkures sezonas aukstākajos mēnešos Rīgā maksājuši pirmskara, kā arī 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie.

Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez PVN, savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) – 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN. Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008. gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008. gada).

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

Iedzīvotāji mēdz jautāt – vai ir iespējama “Rīgas Siltuma” cenu krišanās un ja jā – kad tas notiks? Šim jautājumam ir vairāki slāņi. Pirmais no tiem – globālās energoresursu cenas un te jāņem vērā, ka šobrīd tās joprojām ir ar kārtu augstākas nekā tās bija 5-7 gadus pirms pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Gāzes cenas ietekmē arī citu energoresursu, piemēram, šķeldas cenas un arī tās šobrīd ir būtiski augstākas nekā pirms kara sākuma. Tātad pirmā atbilde uz šo jautājumu – tad, kad kritīsies energoresursu cenas, tad mēs varētu arī gaidīt siltuma cenu samazinājumu Rīgā. Diemžēl, šobrīd nav gana skaidru indikāciju, ka pārskatāmā nākotnē šīs cenas varētu kristies.

Otrs cenu ietekmējošais aspekts ir jautājums par to, vai “Rīgas Siltums”, kurš pats ražo tikai daļu no siltuma, bet pārējo iepērk no citiem ražotājiem - gan no “Latvenergo”, gan arī no mazākiem neatkarīgajiem ražotājiem - ir efektīvi izveidojis savu iepirkuma procedūru un vai tik tiešām Rīgā tiek iepirkta lētākā siltumenerģija. Patiesībā šis mans komentārs ir ar ironiju izteikts, jo reālā situācija diemžēl ir pretēja tam, kas šķistu pašsaprotams. Šogad spēkā ir stājusies jauna kārtība siltuma iepirkšanā ar izsoļu palīdzību, kā rezultātā šajā apkures sezonā tiek no mazajiem neatkarīgajiem ražotājiem netiek iepirkta daļa siltumenerģijas, pat ja tā ir lētāka par cita ražotāja cenu.