Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Pie plusiem var pieskaitīt arī izdevīgumu darījumiem ar Baltijas vērtspapīriem, piemēram, Swedbank cenrādī tirdzniecība un turēšana ir bez maksas.

Mēdz piemirsties, bet liela daļa no šiem uzņēmumiem maksā pieklājīgas dividendes, un investoram šo ir svarīgi ņemt vērā, rēķinot atdevi. Ja salīdzinām OMX Baltic Benchmark Price jeb akciju cenas pieauguma un OMX Baltic Benchmark Growth (akciju cenas pieaugums kopā ar dividenžu izmaksām) indeksus kopš gada sākuma, tad ar dividenžu efektu rezultāts gandrīz divkāršojas.

Akciju emitēšana palīdz iekustināt finanšu tirgus

Divu aktīvāko Nasdaq Baltic sarakstu (Baltijas oficiālais saraksts un First North saraksts) izpēte rāda, ka starp populārākajām akcijām ir tieši pēdējo gadu IPO emitenti. Starp tirgotākajām akcijām abos sarakstos ir tās, kuru emitenti veikuši IPO pēdējo 6 gadu laikā. First North sarakstā tās ir visu TOP 10 uzņēmumu akcijas jeb 90% no apgrozījuma. Oficiālajā sarakstā 4 no TOP 10 uzņēmumiem, un apgrozījuma ziņā šie 4 jaunpienācēji veido 38% no visa saraksta apgrozījuma. Secinājums ir ļoti skaidrs – jaunu uzņēmumu ienākšana ir ļoti svarīga kapitāla tirgus aktivitātes veicināšanā.

Vai investori nopelnījuši uz pēdējo gadu Baltijas IPO?

Aina ir dažāda atkarībā no konkrētiem uzņēmumiem. Kopumā lielāko zaudējumu galā ir Igaunijas First North agrīnākas stadijas uzņēmumi, kas nav pārsteigums - jo agrīnākas stadijas uzņēmums, jo augstāks risks. Ir emitenti, kuri uzrāda tiešām lielisku sniegumu – piemēram, Madara Cosmetics +162% kopš IPO 2017. gadā. Taču tieši salīdzināt ar nesenāku emitentu sniegumu nebūtu līdz galam taisnīgi – ieguldīšana ir ilgtermiņa lieta un, lai gan ne vienmēr, bet laiks palīdz. Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā – akciju vērtības svārstīgums. Piemēram, 2021. gada augustā jau minētie Madara Cosmetics bija sasnieguši vēl ievērojami lielāku pieaugumu: attiecīgi +360%. Kas būtiski, kā jau minēts iepriekš, dividendes maksājoši uzņēmumi nodrošinājuši investoriem papildu ienesīgumu, piemēram, Madara Cosmetics, Delfingroup, Enefit Green, Virši-A, Ignitis Group u.c.

Paanalizējot dziļāk divus no pēdējo gadu lielākajiem un veiksmīgākajiem IPO, redzams, ka tās abas bijušas valsts kapitālsabiedrību pirmreizējās emisijas biržā. Viena ir Lietuvas valstij piederoša enerģētikas uzņēmuma Ignitis Group IPO 2020. gadā, piesaistot 450 miljonus eiro – patlaban uzņēmums ir 1. vietā Baltijā tirgus kapitalizācijas ziņā.

Otra ir Enefit Green - viena no vadošajām atjaunojamās enerģijas ražošanas kompānijām Baltijas jūras reģionā. IPO 2021. gadā piesaistīja 175 miljonus eiro, piesakoties rekordlielam skaitam investoru – 60 tūkstoši un pieprasījums 4 reizes pārsniedza piedāvājumu.

Vai tuvākajā nākotnē biržā tiks kotētas arī Latvijas kapitālsabiedrības?

Latvijā patlaban nav biržā listētu uzņēmumu, kas būtu valsts un pašvaldību kontrolē, savukārt Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 38% un 36% valsts un pašvaldību uzņēmumu ir piesaistījuši akciju tirgus kapitālu. Latvija arī ievērojami atpaliek no Lietuvas, Igaunijas un citu Eiropas Savienības biržu kapitalizācijas un apgrozījuma ziņā, Latvijas uzņēmumi nav iekļauti galvenajos indeksos. Tādēļ investori pozitīvi uztver ziņas, ka šogad Latvijas valdība īpaši aktīvi diskutē par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību potenciālajām daļējām emisijām Baltijas biržās. Publiski kā potenciāli kandidāti virzīšanai uz kotācijai biržā no valdības pārstāvju puses ir izskanējuši airBaltic, Sadales Tīklu, Augstspriegumu tīkls, Rīgas Siltums, Rīgas ūdens, Connexus Baltic Grid, Tet un LMT.

Rīgas namu pārvaldnieks ir iznācis ar ziņu, ka varētu apsvērt kotēšanos biržā 2025/2026. gadā. Redzēsim, kurš no šiem izskanējušiem piemēriem tiks realizēts, bet skaidrs, ka šis viennozīmīgi būtu ļoti labs atspēriena punkts Latvijas un, protams, arī visam Baltijas kapitāla tirgum.

Kurš būs nākamais Baltijas uzņēmumu IPO?

Par gatavošanos startēt biržā jau tuvākajā laikā ir paziņojuši virkne Baltijas uzņēmumu: tostarp arī Latvijā pārstāvētā Citadele 2023. augustā vēlreiz iznāca ar paziņojumu par stratēģisku iespēju izvērtēšanu. Savukārt Latvijā bāzēts starptautisks auto nomas uzņēmumu piedāvājumu agregators Booking Group Corporation, kas 2022. gadā sasniedza 117m EUR apgrozījumu, ir ziņojis, ka šī gada beigās varētu meklēt pieredzējušu investoru pirms IPO 2025. gadā.

Odziņai par dzirdētajām ziņām Baltijā: arī Igaunijā dibinātais auto koplietošanas un ēdienu piegādes uzņēmums Bolt Technology maijā paziņoja, ka 2025.gadā varētu plānot IPO. Ticams, ka pieminētie emitenti kotāciju varētu izvēlēties veikt kādā no lielāku tirgu biržām nevis Baltijā. Pagaidām no iepriekš minētajiem tikai Booking Group Corporation minējis Nasdaq Baltic kā vienu no iespējamām biržām, papildus Varšavas un Frankfurtes biržām. Par nākotnes iespējamām emisijām kapitāla tirgū ir komunicējuši arī vairāki mazāka izmēra Latvijas uzņēmumi, piemēram, Rīgas krēslu fabrika, automazgātavu tīkls Puto, kafijas grauzdētava Kalve, būvmateriālu un dzīvesstila preču tirgotājs Prof.lv, vieglmetāla disku ražotājs SMW Group.

Daļa no viņiem ir saņēmuši Eiropas līdzekļu grantus, lai sagatavotos emisijai Baltijas biržā. Pagaidām publiski aktīvākā ir bijusi Alūksnes putnu ferma - viens no lielākajiem olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā, kurš plāno IPO vēl šoruden piesaistīt 7 miljonus eiro.

Būtiska ziņa IPO tirgum: nākamā gada otrajā pusē varētu uzsākt darbību Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu IPO fonds 50 miljonu apmērā, kurš, cerams, varētu iedot papildus grūdienu emitentu aktivitātei. Fonds paredzēts gan ieguldījumiem IPO brīdī, gan 12-18 mēnešu periodam pirms IPO, lai sagatavotos emisijai.

Cerams, ka vismaz daļa no iecerēm realizēsies un tuvākajā laikā redzēsim aktīvāku Baltijas kapitāla tirgus sakustēšanos un IPO aktivitātes atgūšanos, kas sniegs iespējas gan uzņēmumiem, gan arī investoriem.