Daži pasaules lielākie investori ir tik ļoti satraukti par pasaules ekonomikas nākotni, ka ir nolēmuši pat piemaksāt valdībām par to, lai tās uzglabā viņu naudu, raksta BBC News.

Investori satraucas par bezvienošanās Brexit un tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu, tāpat arī par pieprasījuma kritumu Vācijā, kas ir Eiropas ekonomikas dzinējs.

Krīzes laikā investori parasti savu naudu iegulda tā saucamajos drošajos patvērumos, piemēram, zeltā, valdību parādzīmēs vai vecajā labajā skaidrajā naudā.

Taču lielie investori, piemēram, pensiju fondi, neuzskata, ka zelts ir pietiekami drošs, savukārt skaidru naudu tie neglabā. Tas licis viņiem ieguldīt valdību parādzīmēs, turklāt investori, pretēji ierastajai praksei, ir gatavi piemaksāt, lai tās turētu.

Valdības parādzīmes tiek emitētas, lai piesaistītu naudu dažādām vajadzībām, piemēram, lieliem infrastruktūras projektiem vai segtu valdības aizņēmumu. Viens no veidiem ir fiksēta termiņa parādzīmes, ar kuru palīdzību kompānijas un privātpersonas aizdod valdībām, kas par to ik gadu maksā konkrētu ienesīgumu.

Valdību parādzīmju ienesīgumi eiro valūtā ir tuvu saviem vēsturiski zemākajiem līmeņiem, arī Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiro valūtā Latvijas valdības parādzīmju likmes patlaban svārstās no mīnus 0,3% līdz aptuveni 0,9% gadā atkarībā no parādzīmes termiņa, stāsta Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Salīdzinājumam: Vācijas 5 gadu parādzīmes ienesīgums ir mīnus 0,5%, bet 10 gadu – ap 0% gadā. ASV dolāros šobrīd likmes visos termiņos ir augstākas par eiro. Latvijas valdības parādzīmēm tās svārstās no ap 1% gadā par 2017. gada februāra parādzīmi līdz 1,7% gadā par 2021. gada jūnija obligāciju, šis ir arī garākais termiņš Latvijas parādzīmēm ASV dolāros. Dolāros likmes būtu jāsalīdzina ar ASV valdības parādzīmēm, starp kurām 5 gadu parādzīmes (ap 2021. gadu) šobrīd ienes 1,2% gadā.

Līdz 2021.gadam ieskaitot, Latvijai būs jāpārfinansē 4,7 miljardi eiro no valsts parāda, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Gandrīz viens miljards eiro gadā. Summas ir pietiekami lielas un veido gandrīz pusi no kopējā parāda, norādīja Āboliņš.Viņš stāstīja, ka resursi valsts parāda pārfinansēšanai noteikti būs jāpiesaista starptautiskajos kapitāla tirgos.

Iekšējā tirgū mēs tik lielus apjomus emitēt nevaram. Te gan ir jāņem vērā arī tas, ka tie investori, kuri jau ir iegādājušies Latvijas parādzīmes, pēc to dzēšanas noteikti izvērtēs iespējas savas investīcijas turpināt. Visticamāk, ka daļa no investoriem, kuriem pašlaik pieder Latvijas obligācijas, iegādāsies arī jaunās, prognozēja Āboliņš.

Investori vienmēr skatās uz to, lai viņu ieguldījumi būtu diversificēti. Turklāt tie investori, kuri ir pirkuši Latvijas valsts parādzīmes, ir bijuši ieguvēji, jo Latvijas kredītreitings pēdējos gados ir būtiski audzis. Līdz ar to ir augusi arī mūsu vērtspapīru cena. Šo investoru interese saglabājas, interesi par Latvijas emitētajiem vērtspapīriem skaidroja Valsts kases pārvaldnieks.

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

Valsts akciju sabiedrībām (VAS) vairāku iemeslu dēļ ir ļoti veselīgi vai nu emitēt parādzīmes, vai tirgot daļu no savām akcijām biržā. Šis ir gadiem ilgi pausts DB viedoklis, tāpēc ir gandarījums, ka nu arī valdības līmenī šī loģika ir ne vien saprasta un konceptualizēta, bet arī tiek iedzīvināta.

Tā liek domāt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena nu jau konsekventi paustais ieskats, ka tas ir tikai laika jautājums, kad VAS pēc naudas ies turp, kur kārotajai naudai ir tās reālā vērtība – uz finanšu un kapitāla tirgu. Ja reiz dzīvojam tirgus un nevis politizētā ekonomikā, tad vajag arī ļaut tirgum maksimāli veikt tā funkcijas, no kurām tirgus galvenais uzdevums ir noteikt, kāda kam ir vērtība. VAS obligāciju emisijas gadījumā tas nozīmē vērtējumu, cik labs ir plāns, kura īstenošanai ir vajadzīga nauda. Kā esam jau pieredzējuši Latvenergo zaļo obligāciju laidienos, tirgus vērtējums par uzņēmuma investīciju plāniem ir ļoti augsts – pieprasījums pēc vērtspapīriem ir daudzkārt pārsniedzis piedāvājumu, panākot Latvijas enerģētikas modernizācijas investīciju kapitālam ļoti izdevīgu procentu likmi, bet pašai kompānijai – vadošas kredītreitingu aģentūras augstu vērtējumu. Cita starpā tas ir pozitīvs signāls investoriem par lietu stāvokli Latvijas ekonomikā vispār, un jo vairāk šādu signālu būs, jo labāk. Enerģētikas likuma nosacījumu dēļ, kas paredz Latvenergo pilnībā paturēt valsts īpašumā, uzņēmums drīkst emitēt tikai parādzīmes, bet citām VAS šāda ierobežojuma nav, tāpēc blakus parādzīmēm tām ir arī iespēja biržā tirgot daļu no savām akcijām. Šī ir lieliska iespēja ne vien piesaistīt naudu investīcijām, bet arī uzzināt, cik tad reāli ir vērtīga tā mūsu kopējā manta, jo VAS galējās konsekvencēs pieder Latvijas pilsoņiem.

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

ASV izsludinātie metālu ievedmuitas tarifi, pat ja Eiropas Savienība šobrīd vēl bauda izņēmuma stāvokli, ir uzbrukums brīvajai tirdzniecībai un pēc būtības tirdzniecības kara priekšvēstnesis, par ko vismaz Eiropā neviens bez drebuļiem negrib domāt.

ASV ievedmuitas tarifus izsuldināja it kā nacionālās drošības vārdā, taču faktiskā situācija ir tāda, ka pasaulē jau labu laiku ir tērauda pārprodukcija. Pirms diviem gadiem G20 samitā pasaules varenie plānoja attiecīgas darba grupas izveidi, lai tērauda pārprodukcijas problēmu risinātu, bet iznākums tai bijis, acīmredzot, līdzīgs kā ar daudzām darba grupām Latvijā, proti, bez taustāma rezultāta.

ASV noteiktie ievedmuitas tarifi pirmām kārtām bijuši mērķēti pret Ķīnu, kuras dempinga cenas un pārprodukcija īpaši negatīvi ietekmējušas kopējo tirgu. Tiesa, pavēršoties tagad šīm tērauda plūsmām pret Eiropu, šejienes metālu ražotājiem arī situācija neuzlabojas. Nevar arī aizmirst, ka ķīnieši savulaik masīvi finansējuši ASV deficītu, uzpērkot ASV valsts parādzīmes. Ja nu ķīnieši sadusmotos un nolemtu atbildēt ar pretreakciju, šīs parādzīmes iemetot tirgū, pasaules ekonomika nonāktu vēl nebijušās turbulencēs un visai nopietnās problēmās.

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja īstermiņa procentu likmes eiro valūtā (ko dēvē par Euribor) pārliecinošā pietuvošanās četriem procentiem, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4.5% un vairāk.

Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no šo obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodoties 2% – 4% robežās.

Vai tiešām pie vainas ir tikai bieži pieminētā nepietiekamā konkurence starp bankām? Nebūt nē - ikviena iedzīvotāja rokās ir iespēja izvēlēties sev atbilstošāko ilgtermiņa noguldījumu veidu, lai tas būtu ienesīgs un atbilstu individuālajai vajadzībai. Taču, lai izdarītu pareizās izvēles, vispirms būtiski ir saprast savas vajadzības un atrast tām atbilstošākos risinājumus.

Uzkrājumu veidošanas ceļojums

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

ASV akciju cena kopš šā gada sākuma palielināsies par 4,2%. Pašas janvāra beigas finanšu tirgos izvērtās trauksmainas, lai gan kopš tā laika fondu tirgi atkal atgriezušies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

Šajā pašā laikā finanšu tirgus eksperti brīdina, ka akcijas nebūt vairs nav lētas un īsti nav palikusi "telpa" arī kādiem sarūgtinājumiem, ja optimistiskās gaidas gluži nepiepildās.

"Runājot par notikumiem, kam bijusi pozitīva ietekme uz akciju tirgiem, īpaši jāizceļ pašreizējā politiskā situācija ASV un plānotie jaunie fiskālie stimuli. Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad ASV Kongresā tika apstiprināta iepriekšējā fiskālo stimulu paka 900 miljardu ASV dolāru apmērā, Džo Baidens 14. janvārī paziņoja, ka ierosinās likumprojektu par vēl apjomīgākiem stimuliem 1,9 triljonu dolāru apmērā, ieskaitot krietni lielāku atbalstu iedzīvotājiem (čeks par 1400 ASV dolāriem pretstatā 600 ASV dolāriem, ko amerikāņi saņēma gada sākumā). Vērotājam no malas šāda šķiešanās ar valsts budžeta naudu varētu šķist visnotaļ bezatbildīga rīcība, jo tādējādi jau tāpat rekordaugstais ASV budžeta deficīts kļūs vēl lielāks. Iedziļinoties situācijā, tomēr kļūst skaidrs, ka pašreizējos apstākļos valsts izdevumu palielināšana diemžēl ir vienīgais variants, kā paglābt ASV un līdz ar to arī lielā mērā visas pasaules ekonomiku no ieslīgšanas atkārtotā recesijā. Bez valdības atbalsta daudzi uzņēmumi jau būtu bankrotējuši vai pārtraukuši darbību ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ, un patēriņš arī būtu dramatiski sarucis, jo bezdarbniekiem un uzņēmumu īpašniekiem būtiski samazinātos pieejamie līdzekļi," vienu no galvenajiem kāpuma iemesliem finanšu tirgos izskaidro "Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Koronavīrusa izplatība no Ķīnas uz citām valstīm rada ievērojamus riskus pasaules ekonomikas atlabšanai, norāda "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Šobrīd rodoties arī jautājums, vai ar monetāriem un fiskāliem stimuliem pietiks, lai novērstu koronavīrusa radīto kaitējumu?

Pēdējie gadi gan pierādījuši, ka jebkādi straujāki akciju izpārdošanas brīži investoriem devuši iespēju tās atkal uzpirkt lētāk. Vai tas tā būs bijis arī šoreiz? Vismaz pagājušās nedēļas vidū uz brīdī izskatījās, ka drīzāk jā. Savukārt nedēļas beigās jau šķita, ka tuneļa galā esošā gaisma drīzāk ir pretī braucošs vilciens (tuvojošās recesija).

Var tikt paralizēta ekonomika

"Iepriekš uzdevām jautājumu, vai koronavīrusu Ķīnā var uzskatīt par pasaules ekonomikas un finanšu tirgu "melno gulbi". Pamata vēstījums bija tāds, ka, ja vien vīruss neizplatās uz citām valstīm un neizraisa globālu pandēmiju, situācija, visticamāk, neradīs lielu paniku tirgos. Līdz februāra pēdējai dekādei tā tas tiešām arī bija un globālo akciju cenas turpināja celties un sasniedza nepieredzēti augstu līmeni. Arī situācija Ķīnā sāka stabilizēties, jo samazinājās jaunu saslimšanas gadījumu un vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits, un valsts lēnām atgriezās normālā dzīves ritmā.

Uzņēmuma vērtības noteikšana nav vienkāršs process jebkuros laikos, taču šobrīd ekonomikas nenoteiktības apstākļos, kas aizsākās jau kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, uzņēmuma vērtēšana ir kļuvusi par izaicinošu uzdevumu.

Šobrīd globālā ekonomika saskaras ar rekordaugstu inflāciju, pieaugošām procentu likmēm un dzīves dārdzības krīzi. Stimulējošās valsts politikas Covid 19 krīzes laikā un vienlaicīgi ierobežotā pārvietošanās politika, radīja situācijas, ka pieprasījums pēc produkcijas bija augsts, bet tai pat laikā bija iztrūkums produkciju piegādēs. Tajā brīdī visi gaidīja, ka cenu pieaugums, ko izraisīja piegāžu ķēžu problēmas, būs pārejošs, taču pēc 2022. gada februāra, t.i., kad karadarbība Ukrainā un vispasaules enerģijas krīze izraisīja ļoti strauju cenu pieaugumu, varētu teikt, pilnīgi visam – degvielai, elektrībai, pārtikai, apģērbiem, izklaidei, Centrālajām bankām, lai ierobežotu šo inflāciju, nācās sākt celt arī procentu likmes.

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam kādā brīdī būs jūtama negatīva ietekme.

Piemēram, Pasaules Banka nupat ziņojusi, ka iepriekšējo 50 gadu laikā bijuši četri lieli parādu akumulācijas viļņi. Jaunākais no tiem sācies 2010. gadā, un turklāt esot pats "lielākais, ātrākais un visplašākais". Vēsture liecina, ka šādu parādu audzēšanas ar neko labu nebeidzas. "Visi trīs iepriekšēji parādu pieguma viņi gan daudzās attīstītajās, gan attīstības valstīs beidzās ar finanšu krīzi," piebilst iestādes speciālisti.

Pirmais saistību palielināšanās vilnis bijis no 1970. gada līdz 1989. gadam, otrais - no 1990. gada līdz 1989. gadam, trešais - no 2002. gada līdz 2009. gadam. Būtība Pasaules Banka brīdinājusi, ka nākotnē varētu būt gaidāma kāda parādu krīze. Tāpat tā norādījusi, ka vēsturiski zemās procentu likmes var nebūt pietiekami, lai aizturētu vēl vienu ekonomikas un finanšu tirgu sabrukumu.Pasaules banka rēķina, ka 2018. gadā pasaules kopējās saistības palielinājušās līdz 230% no globālā IKP. Sevišķi strauji parādi auguši attīstības valstīs - līdz 170% no to IKP. Tas kopš 2010. gada ir pieaugums par 54 procentpunktiem.

Sākot ar 2024. gada 1. jūliju, pensiju 2. līmeņa plāna sistēmā ir notikušas izmaiņas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensiju pārvaldnieku rīcībā nodeva datus par to pensiju plānos esošajiem dalībniekiem.

Pensiju pārvaldniekiem ir būtiska loma izglītošanā par pensiju sistēmas darbību un dažādu plānu atšķirībām un specifiku. Līdz ar 1. jūlija izmaiņām, ir iespēja savus klientus uzrunāt un konsultēt personīgi, iesakot viņu vecumam atbilstošāko pensiju plānu. Izmantojot pieejamos resursus un tiešo komunikāciju ar klientiem, pārvaldnieki varēs palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt apzinātākus lēmumus par savu nākotnes finansiālo drošību.

Vidējā statistika Latvijā rāda, ka diemžēl līdz šim vairāk nekā puse iedzīvotāju savu pensiju uzkrājumu veido neatbilstošā plānā. Tas rada divas būtiskas problēmas. Pirmkārt, cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par pašiem pamatiem – kā veidojas pensijas uzkrājums, kā nomainīt pensiju plānu un, vēl svarīgāk, kā veicināt pensijas kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Otrkārt, statistika rada bažas par Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālo drošību. Jaunās izmaiņas sniedz iespēju gan pensiju pārvaldniekiem, gan iedzīvotājiem kopīgi risināt šīs problēmas un veicināt informētāku un atbildīgāku pieeju pensiju uzkrājumu veidošanai.

ASV centrālā banka šonedēļ finanšu sistēmā iepludinājusi vairāk nekā 200 miljardus dolāru, kas ir lielākā intervence tirgū kopš 2008.gada, raksta BBC.

FRS mērķis bija stabilizēt tradicionāli mierīgo tirgus segmentu, jo procentu likmes tā saucamajā repo tirgū ir pieaugušas līdz 10%, kaut arī parasti likme tajā svārstās tuvu 2%.

Repo darījuma būtība ir vērtspapīru pārdošana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās.Bankas, hedžfondi un citi tirgus spēlētāji parasti aizņemas naudu uz īsiem termiņiem. Kā ķīla parasti tiek piedāvātas valstu parādzīmes vai augstas kvalitātes aktīvi, ko aizņēmēji atpērk, kā arī atmaksas brīdī tiek maksāts noteikts maksājums, turklāt bieži vien tas tas notiek nākamajā dienā.

Kā liecina ASV dati, ik dienas šajā tirgū apgrozījums sasniedz trīs triljonus dolāru. Ierasti šajā tirgū procentu likmes ir zemas, jo šie aizdevumi tiek uzskatīti par drošiem. Taču šonedēļ aizņemšanās izmaksas tirgū dažos gadījumos palēcās līdz 10%, un likme, par kādu bankas aizdod viena otrai, pārsniedza 2,25%.

Šis gads turpina būt briesmīgs pensijām, ja vērtē Latvijā populārāko šādu uzkrājumu plānu atdeves rādītājus.

No tirgus jau prom ļoti tālu kaut kur neaizbēgsi. Pensiju naudas pārvaldnieki parasti savus savāktos līdzekļus virza akciju un obligāciju iegādei. Šogad akciju cena gāzusies, to noteikusi lielā neskaidrība par vispasaules ekonomikas izredzēm. Liels brīnums nebūs tas, ka pasaulē vadošās tautsaimniecības šajā ziemā būs ieslīdējušas iekšā recesijā turklāt pie milzīga cenu pieauguma. Sanāk tā, ka tiek zaudēta kaudze ar naudu vēl pie tā, ka tās vērtību faktiski aprij inflācija.

Mūsu valsts un Baltijas kopumā gadījums šajā ziņā izskatās sevišķi bēdīgi. Te inflācija pārraususies pāri 20% atzīmei. Tas nozīmē, ka, nedarot neko, sakrātais gada laikā kļuvis vairāk nekā par piekto daļu nevērtīgāks. To šoreiz papildina jau minētais faktors, ka nauda ievērojamos apmēros sadegusi vērtspapīru tirgū.

AS New Hanza Capital darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktie ierobežojumi AS ABLV Bank nav ietekmējuši un tas nerada šķēršļus pildīt New Hanza Capital emitēto un biržas Parāda vērtspapīru sarakstā iekļauto obligāciju nostiprinātās saistības, liecina kompānijas paziņojums Nasda Riga.

AS New Hanza Capital un tās meitas uzņēmumiem kopumā ir septiņi norēķinu konti ABLV Bank. Kopējā summa, kas uz ierobežojumu brīdi atradās šajos kontos, ir nedaudz virs 400 tūkstošiem eiro. Atsevišķiem New Hanza Capital grupas uzņēmumiem ir atvērti norēķinu konti arī citās Latvijas komercbankās, līdz ar to ir nodrošināti nepieciešamie uzņēmumu ikdienas norēķini līdz situācijas stabilizācijai ABLV Bank.

Praktiski visi New Hanza Capital grupas uzņēmumiem piederošo īpašumu nomnieki ir ar ABLV grupu nesaistītas sabiedrības. Septiņu lielāko nomnieku maksas veido 74% no kopējiem nomas ieņēmumiem un visi nomnieki veic regulārus maksājumus bez būtiskiem termiņu kavējumiem.