Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Pēdējo piecu gadu laikā Swedbank klientu skaits, kuriem ir kāds no vērtspapīriem ieguldījumu vai vērtspapīru kontā, ir pieaudzis par 205%, arī visā sabiedrībā interese par ieguldījumiem ir kļuvusi būtiski lielāka. Viens no jautājumiem, uzsākot ceļu investīciju jomā, bieži vien ir – kādu stratēģiju izvēlēties?

Katram šī stratēģija var būt sava, tāpat arī priekšstati, kas ir pareizi un kas ne tik ļoti. Balstoties uz savu ilggadējo, arī privāto investora pieredzi, varu piedāvāt redzējumu par finanšu līdzekļu izvietošanu, ko var saukt par stratēģiju “no visa pa mazumiņam”.

Sakārto savas finanses

Lai gan var skanēt garlaicīgi, taču pats pirmais solis, pirms ķerties pie ieguldīšanas finanšu tirgos, ir sakārtot savas finanses. Tas ir būtiski, lai lietainākos dzīves brīžos nebūtu jāņem nauda laukā no saviem ieguldījumiem, lai segtu ikdienas tēriņus vai tēriņus neparedzētiem izdevumiem (zobārstam, auto labošanai utt.) Viena no lielākajām kļūdām, ko esmu redzējis starp dažādiem cilvēkiem, kas tikko sāk ieguldīt, - darīt to ar saviem vienīgajiem brīvajiem līdzekļiem.

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Šīs otrdienas kāpums finanšu tirgus stāvajā slīdkalniņā patiešām izrādījās vien pauze. Akciju cena nedēļas vidū atsāka savu planēšanu uz krietni zemākiem atmosfēras slāņiem.

Eiropā vadošo akciju vērtība saruka vēl aptuveni par 5%. Tāpat akciju cenu gāšanas, sākoties tirdzniecības sesijai, turpinājās ASV. Šobrīd finanšu tirgū valda neziņa par to, kāda kuriem aktīviem varētu būt "godīgā" cena. Pārmaiņas ir asas un haotiskas. Turklāt parādās bažas par likviditāti.

Jāteic, ka viens ir tas, kas notiek akciju tirgū (akcijas pēc savas būtības ir riska aktīvi), lai gan faktiski tikpat nozīmīgas cenu pārbīdes notiek vēl parādu tirgū. Un situācija arī tur diemžēl liecina par paaugstinātu stresu. Būtībā jau nākamā pakāpe ir, ka investori ar visu reizē sāk izpārdot arī obligācijas, kurām ieguldījumu portfeļos teorētiski un praktiski būtu jānodrošina stabilitāte. Nav gan tā, ka DB par to nebūtu brīdinājis.

Pasaules lielākajos parādu tirgos pēdējo nedēļu laikā vērojama visai nozīmīga apstākļu maiņa. Jau gadiem ierasts, ka šajos tirgos likmes spiežas arvien tuvāk zemei, un daudzos gadījumos tās nonākušās pat dziļi negatīvā teritorijā. Tiesa gan, procentu likmes nupat atsākušas kāpt – turklāt tās to dara visai strauji.

Piemēram, pasaules etalons - ASV 10 gadu parādu likme – nupat sasniegusi 1,5%. Vēsturiskā kontekstā šī likme ir ļoti zema, lai gan kopš pagājušās vasaras zemākajiem punktiem tā ir palēkusies gandrīz trīs reizes.

Valdību parāda ienesīgums salīdzinoši spēji aug arī Eiropā. Te Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieaudzis līdz -0,25% atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra sākumā tas bija krietni dziļāk zem ūdens virsmas un atradās pie -0,64%. Savukārt, piemēram, Itālijas garāka termiņa parāda ienesīgums no 0,46% palēcies līdz 0,78%. Valdību parādu likmes tiek izmantotas kā pamats, lai iecenotu aizdevumus biznesiem un patērētājiem. Līdz ar var prognozēt, ka, aktuālajām tendencēm nostiprinoties (ja tas tā būs), pieaugs arī šīs likmes.

Augusts finanšu tirgos pavēris durvis lielākai nervozitātei.

Šomēnes pasaules lielākie akciju tirgi piedzīvojuši jau divas visai sāpīgas tirdzniecības sesijas, kad cenu raksturojošo indikatoru vērtība noplanē zemāk uzreiz aptuveni par 3%.

Šobrīd viens no populārākajiem vārdiem finanšu pasaulē ir – recesija. Pašlaik, šķiet, tiek zīlēts, nevis - vai, bet kad tieši tā sevi pieteiks un cik dziļa tā būs. Bažas rada vairāku nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību ekonomikas dati – Vācijas IKP ceturksnī līdz jūlijam, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, izrādījās nedaudz sarucis. Par savu peļņu brīdinājuši tādi šīs valsts smagsvari kā Daimler, BASF, Continental, Henkel, Deutsche Lufthansa, Metro, Siemens utt. Savukārt Ķīnas rūpniecības apmēri jūlijā auguši par 4,8%. Virspusēji tas varētu šķist daudz, lai gan Ķīnas gadījumā šāds pieaugums ir zemākais 17 gadu laikā. Tas arī jūtami atpalika no analītiķu pirms tam prognozētajiem 6%. Uz sarežģījumu radara atrodas arī tirdzniecības kari un potenciāli smaga Brexit piezemēšanās. Valdot šādam fonam, arvien lielāka daļa, šķiet, padomā vairākas reizes pirms lielāku risku uzņemšanās.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Iesākoties jaunajam mācību gadam, arī finanšu tirgu uzmanība atgriežas pie globālās ekonomikas izaugsmes galvenajiem uzdevumiem. Attīstīto valstu situācija salīdzinājumā ar gadu iepriekš nav mainījusies – vāja ekonomikas izaugsme, inflācija tuvu nulles līmenim, jaunākajā DNB bankas apskatā norāda eksperti.

Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī šī gada septembrī uzmanības centrā turpina dominēt centrālās bankas un ar tām saistītie lēmumi. Turpretim jaunattīstības valstis nākotnē var raudzīties ar zināmu optimismu - izejvielu cenu stabilizācija un Ķīnas ekonomikas joprojām solīdā izaugsme ir bijusi par pamatu akciju tirgus kāpumam.

Tirgus dalībnieki jau atkal nomoka sevi ar domām par to, vai ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ sēdē cels procentu likmes vai varbūt tomēr ne. Divgadīgo parādzīmju likme, kas ir viens no precīzākajiem indikatoriem tirgus gaidām par FRS politiku, turpinājusi krasi svārstīties. Iepriekšējās nedēļas laikā procentu likmes paaugstināja un akciju cenas samazināja divu FRS pārstāvju paustās bažas par ASV ekonomikas pārkaršanas riskiem. Globālā mērogā šo efektu pastiprināja ECB prezidenta Mario Dragi skepticisms par iespējām īstenot papildu izaugsmi veicinošus pasākumus. Tomēr FRS komitejas dalībniece Laela Brenāra runā 12.septembrī uzsvēra nesenā pagātnē bieži lietotos stimulējošās politikas aizstāvju argumentus, pirmkārt, ka vēl nav izsmelts cilvēku loks, kuri atgriežas darba tirgū, pieaugot darba atrašanas iespējām, tādējādi līdz šim novēršot inflācijas kāpumu. Gaidas par monetāro politiku tuvākajā nākotnē ir ilgstoši svārstījušās bez noteikta vispārējā virziena, taču cita tendence bijusi noturīga – FRS sagaida arvien zemākas bāzes likmes nākotnē. To prognoze kopš 2012.gada ir samazinājusies no 4.25% līdz 3.00%, un trešdaļa šī krituma notikusi pēdējā pusgada laikā.

Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari - tā kā šī gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, energoresursu cenas šobrīd kritušās līdz rekordzemām atzīmēm.

Situācija ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo sniedz iespēju fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus, ļaujot ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī tālākos gados, norāda uzņēmumu grupas "AJ Power" pārstāve Gita Deniškāne .

Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz uzsāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas, savukārt, nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai, Latvijas gadījumā, nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.

Latvijas iedzīvotāji savām privātajām pensijām līdz septembra beigām kopumā bija uzkrājuši 354 miljonus eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem nodrošināja 4,41% viena gada ienesīgumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati.

Iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada pirmajos deviņos mēnešos pieauguši par 23,7 miljoniem eiro jeb 7,%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 354 miljonus eiro.

Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 2,52% ienesīgumu. Nedaudz labāk veicies sabalansētajiem pensiju plāniem, kas piedāvā konservatīvāku ieguldījumu politiku - ienesīgums kopš gada sākuma 2,75%, savukārt aktīvo plānu vidējais ienesīgums bijis 2,26%. Ilgākā termiņā visiem pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts vēl augstāks ienesīgums – vidējais visu privāto pensiju fondu trīs gadu ienesīgums septembra beigās bija 4%, vidējais piecu gadu ienesīgums 4,99%, vidējais desmit gadu ienesīgums 3,44%.

Nav noslēpums, ka investoriem patīk uzņēmumi, kuri maksā dividendes.

Kā liecina statistika, gandrīz puse no kopējās atdeves akciju tirgū veido tieši dividendes, raksta portāls 24/7 Wall St. Daudzi ieguldītāji paļaujas uz dividendēm, lai papildinātu savus ienākumus, aizejot pensijā vai virzoties uz pensijas gadiem. Tāpat dividendes ir lielisks kapitāla avots, ko var ieguldīt tālāk.

Ja investoriem ļoti patīk dividendes, vai tas nozīmē, ka augstāks dividendes ienesīgums ir labāks? Šis jautājums ir sarežģīts, īpaši, ja dividendes ienesīgums ir pārāk augsts, jo dividendes, kuru ienesīgums ir virs 10% var kļūt pārāk riskantas, un šo risku investori ne vienmēr var uzņemties. Jāatgādina, ka 10 gadu ASV valsts obligāciju ienesīgums ir tikai 2,25%, bet vidējais Dow Jones Industrial Average akciju dividenžu ienesīgums bija aptuveni 2,5%.

Latvijas iedzīvotāji savām privātajām pensijām līdz novembra beigām kopumā bija uzkrājuši 362 miljonus eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem kopš gada sākuma nodrošināja 2,21% ienesīgumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati.

Iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada vienpadsmit mēnešos pieauguši par 31,7 miljoniem eiro jeb 9,6%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 362 miljonus eiro.

Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 2,21% ienesīgumu. Nedaudz labāk veicies aktīvajiem pensiju plāniem – ienesīgums kopš gada sākuma 2,7%, savukārt sabalansēto plānu vidējais ienesīgums bijis 1,92%. Ilgākā termiņā visiem pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts vēl augstāks ienesīgums – visu privāto pensiju fondu vidējais trīs gadu ienesīgums novembra beigās bija 3,36%, vidējais piecu gadu ienesīgums 4,81%, vidējais desmit gadu ienesīgums 3,14%.

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada pirmajos septiņos mēnešos pieauguši par 16,6 miljoniem eiro jeb 5%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 347 miljonus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati.

Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 1,97% ienesīgumu. Labāk veicies sabalansētajiem pensiju plāniem, kas piedāvā konservatīvāku ieguldījumu politiku - ienesīgums kopš gada sākuma 2,26%, savukārt aktīvo plānu vidējais ienesīgums bijis 1,7%.

Taču ilgākā termiņā visiem pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts samērīgs ienesīgums – vidējais visu privāto pensiju fondu trīs gadu ienesīgums jūlija beigās bija 3,95%, vidējais piecu gadu ienesīgums 3,85%, vidējais desmit gadu ienesīgums 3,55%.

Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 263 tūkstoši cilvēku. Pirmajos septiņos šā gada mēnešos pensiju fondu dalībnieku skaits ir palielinājies par 7793, kas ir 3% pieaugums pret pērnā gada beigām.

Šā brīža situācija parādu tirgū liecina par pesimismu. Turklāt drīzāk – ekstremālu pesimismu. Investori uz ļoti gariem termiņiem valdībām ir gatavi aizdot naudu par rekordzemām likmēm. Ne tikai tā – parādu jūra ar negatīvu ienesīgumu plešas plašumā, un pasaulē kopumā šādu saistību apmērs jau pārsniedzis 13 triljonus ASV dolāru.

Ja jau krājēji gatavi drošajiem aizņēmējiem piemaksāt, tad tas nozīmē milzīgu pieprasījumu pēc drošības. Tāpat loģika it kā saka - tam vajadzētu nozīmēt to, ka recesija ir kaut kur tepat aiz stūra un inflācijas pieaugums pārskatāmā periodā vispār nav kaut kāda daudzmaz vienādojumā rēķināma varbūtība. Galu galā ne jau velti pasaules varenākās centrālās bankas devušas mājienus par jaunu ekonomikas sildīšanas vilni. Pēdējā laikā tiek izcelti arī demogrāfiskie izaicinājumi. Rietumu pasaulei novecojot, var sanākt, ka iemeslu, lai gaidītu straujāku ekonomikas pieaugumu un inflāciju, ir mazāk. Nozīmīgi faktori ir arī ģeopolitiskie asumi un neskaidrība par tirdzniecību.

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Ja vien pašreizējais obligāciju negatīvais ienesīgums Eiropā neizvērtīsies jaunā finanšu krīzē, tas var būt labs palīgs uzņēmumiem naudas piesaistē

Lai gan šomēnes pretēji daudzu investoru un finanšu ekspertu cerībām Eiropas Centrālā banka (ECB) ir devusi norādes, ka pašreizējā ekonomikas finanšu stimulēšanas programma nekļūs apjomīgāka un ilgāka, investoru noskaņojums biržās ir uzlabojies. Līdz šim ECB ekonomiku stimulēja ar zemām procentu likmēm, nosakot aizvien negatīvāku depozīta likmi banku neizvietotajiem finanšu līdzekļiem, kā arī uzpērkot parāda vērtspapīrus. Runājot par pēdējo, obligāciju tirgus nemitīgi izjūt pircēju spiedienu, rezultātā mazinās ienesīgums. ECB nevēlēšanās veikt lielākus pirkumus par jau noteiktajiem var nozīmēt, ka līdzšinējā peļņa uz ECB finanšu injekciju rēķina ir galā, kas sākotnēji veicināja strauju pārdevēju aktivitātes palielināšanos biržas. Tādējādi, piemēram, Vācijā valsts desmit gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieauga no apmēram mīnus 0,11% līdz 0,07%. Taču investoru noskaņojums diezgan ātri mainījās, un minēto Vācijas vērtspapīru ienesīgums ir nokrities turpat, kur bija, traucoties pretī jauniem antirekordiem.

Rekordzemas parāda vērtspapīru likmes šobrīd vērojamas ne tikai valdībām, bet arī uzņēmumiem.

Rezultātā tie finanšu tirgū nekautrējas šo naudu arī piesaistīt. Palielinoties bažām par lielāko pasaules tautsaimniecību veikumu un centrālajām bankām solot ekonomikas stimulēšanu, investoru pieprasījums pēc drošā valdību parāda ir bijis ļoti liels. Tas daudzviet pat ļoti gara termiņa obligāciju likmes iedzinis negatīvā teritorijā. Valdot šādam fonam, sarūk arī korporatīvā parāda ienesīgums. Tiesa gan, tas salīdzinoši vēl ir augstāks. Tādējādi kompāniju obligācijas var būt zināma alternatīva, kur vēl var mēģināt sameklēt mazāk zemu ienesīgumu.

Katrā ziņā šobrīd, lai atrastu vismaz kaut kādu ienesīgumu, vai nu jāpērk arvien riskantāks parāds (vai ienesīgums jāmeklē eksotiskākos finanšu instrumentos), vai parāds ar krietni garāku termiņu.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Lai arī pagājušais gads finanšu tirgos investoriem sagādāja nelielu vilšanos, sagaidāms, ka 2019. gadu raksturos pozitīvas izmaiņas un akciju un obligāciju vērtību kritums neturpināsies.

Turklāt sākot ar šo gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti, kas liks arvien efektīvāk darboties arī pensiju pārvaldītājiem. Tikmēr klientiem svarīgākā lieta arvien ir izvēlēties piemērotāko ieguldījumu stratēģiju, uzmanību pievēršot arī pensiju plāna ieguldījumu portfelim – kuros reģionos tiek veikti plāna ieguldījumi.

Lejupslīde 2018. gadā un ievērojami pozitīvākas prognozes šim gadam

Vērtību kritumu vienlaikus piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ir labi zināms, ka finanšu tirgi ir gan cikliski, gan svārstīgi un tas nebija pārsteigums, bet vilšanos investoriem sagādāja tieši svārstību cēloņi. Starp tiem tā saucamie tirdzniecības kari arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos (sākumā gan starp ASV un Eiropas Savienību, gan starp ASV un Ķīnu), nespēja rast risinājumus politiskām problēmām industriāli attīstītajā Eiropā – neveiksmes ar valdības izveidi Itālijā, vēl arvien nenotikusī vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās no ES u.c.

Finanšu tirgu varētu būt aizskāris lēnīgākas ekonomikas un pat recesijas baiļu vīruss.

Pasaules lielākajos akciju tirgos pēdējo dienu laikā sākusi grīļoties cena. Rezultātā uzreiz tiek spriests par to, vai tikai nav pienācis tas infekcijas punkts, kad būs vērojams kaut kas līdzīgs vērtības korekcijai pēc daudziem riska aktīviem cenu ziņā izcilā gada sākuma. Kritums bijis visaptverošs, kur akciju vērtības piektdien aptuveni par 2% saruka ASV (šīs valsts akcijām tā bija sliktākā diena 11 nedēļās). Tāpat vēl straujāks tas bijis Japānā un Eiropā.

Pašlaik liekas, ka tirgus dalībnieki visu varētu būt sākuši uztvert caur negatīvāku prizmu. Vēl nesen valdīja prieks par to, ka uz vājāku datu fona centrālās bankas atturēsies no plāniem īstenot stingrākas monetārās politikas mērus. Tomēr šobrīd varētu būt radusies kaut kāda veida sajūta, ka ne jau velti atkal varētu būt vajadzīgi kādi neatliekamās finanšu medicīniskās palīdzības pakalpojumi. Liela uzmanība tiek pievērsta drošo obligāciju likmēm, kas ceļo arvien zemāk. Tas liecina, ka aug pieprasījums pēc patvēruma, kas parasti vērojams tad, kad skaidrība par nākotni ir krietni mazāka.

Ieguldījumu fondiem 2016. gada deviņos mēnešos ļoti atšķirīgs ienesīgums dalījumā pēc ieguldījumu politikas un reģionālā fokusa, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

FKTK ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2016. gada deviņos mēnešos. Ieguldījumu fondu sniegums 2016. gada deviņos mēnešos bija izteikti atšķirīgs dalījumā pēc fondu ieguldījumu politikas kā arī pēc to reģionālā fokusa. Visi obligāciju fondi, izņemot vienu, 2016. gada deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, savukārt lielākā daļa akciju fondu ar negatīvu ienesīgumu. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī īpaši augsts ienesīgums bija tiem fondiem, kas 2014. gadā bija lielākie zaudētāji saistībā ar rubļa vērtības kritumu vai ieguldījumiem Krievijā.

Septembra beigās obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -2% līdz 24.3%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.2% un septembra beigās sasniedza 172 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?