Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari - tā kā šī gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, energoresursu cenas šobrīd kritušās līdz rekordzemām atzīmēm.
Situācija ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo sniedz iespēju fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus, ļaujot ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī tālākos gados, norāda uzņēmumu grupas "AJ Power" pārstāve Gita Deniškāne .
Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz uzsāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas, savukārt, nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai, Latvijas gadījumā, nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.
Baltijas elektroenerģijas cenu līmeņa noteikšanā lomu spēlē arī augoši elektroenerģijas importa apjomi no trešajām valstīm (Baltkrievija un Krievija), kas, atsaucoties uz AS "Augstsprieguma tīkls" datiem par 2019. gada novembri , gada griezumā auguši par teju 100%. Tieši šo iemeslu dēļ jau par pierastām kļuvušas dienas, kad vidējā elektroenerģijas tirdzniecības cena nākamās dienas tirgū "Nord Pool Spot" biržas Latvijas zonā noslīd zem 30 eiro par megavatstundu. Salīdzinot šībrīža elektroenerģijas cenu Latvijā ar pagājušā janvāra cenām, kritums ir novērojams 48% apjomā.
"Cenas ir izdevīgi fiksēt, noslēdzot elektroenerģijas pirkšanas līgumu tieši tajā brīdī, kad cenas ir zemas, nevis uzņemties risku un gaidīt turpmāku cenu kritumu," skaidro uzņēmumu grupas "AJ Power" izpilddirektors Krišjānis Baidekalns.
Viņš uzsver, ka "tas ir īpaši būtiski situācijā, kad ir skaidrs, ka sniega segas trūkuma dēļ nepienāks tradicionāli zemais cenu periods - pavasari pali, taču nākamā vasara var pārsteigt ar arvien jauniem karstuma un sausuma rekordiem, kas stimulēs patēriņu un ierobežos lētas enerģijas ražošanu no hidroresursiem."
Kaut arī mazākā mērogā nekā elektrības cenu gadījumā, esošie laikapstākļi patērētājiem labvēlīgi ietekmējuši arī dabasgāzes cenu attīstību Eiropā un Latvijā. Augstākas ārgaisa temperatūras samazina pieprasījumu pēc dabasgāzes apkures vajadzībām. Tāpat mazāk dabasgāzes izmanto elektroenerģijas ražošanai, ko ietekmē lielā vēja un hidroģenerācijas izstrāde. Samazinātais patēriņš gan tikai daļēji nosaka dabasgāzes cenas, tāpēc, ka toni dabasgāzes vairumtirgos nosaka t.s. sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) pārpilnība (LNG supply glut). Pēdējo gadu apjomīgās investīcijas dabasgāzes ieguvju vietās arī ietekmējušas situāciju, ka tirgū pārdodamās dabasgāzes ir daudz, taču gaidīto pircēju izrādījies visai maz.
K.Baidekalns vērš uzmanību tam, ka 2019. gada vasaras labvēlīgās gāzes cenas steidza izmantot dabasgāzes krātuves visā Eiropā, kuru piepildījums, sākoties 2019./2020. gada apkures sezonai bija tuvu maksimumam . Joprojām augstais dabasgāzes piedāvājums pasaules tirgos un lokāli zemais dabasgāzes patēriņš nosaka to, ka Eiropas dabasgāzes krātuves joprojām ir relatīvi pilnas.
"Šobrīd dabasgāzes nākamā mēneša nākotnes līguma cenas jau nokritušas līdz iepriekšējās vasaras zemajiem līmeņiem, sagādājot galvassāpes ražotājiem un tirgotājiem, bet dabasgāzes patērētājiem radot iespēju jau tagad fiksēt cenu pēdējās desmitgades zemākajos līmeņos," skaidro K.Baidekalns.
Energoresursu cenas gan savstarpēji saistītu, gan neatkarīgu iemeslu dēļ šobrīd kritušās līdz rekordzemām atzīmēm. Šādas iespējas enerģijas tirgos negadās bieži, taču, aktīvi rīkojoties, patērētājam iespējams fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus, kas ļaus ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī turpmākajos gados.
#1/2
