Lai nopelnītu mobilo aplikāciju biznesā, ir jāfokusējas uz globālo tirgu; vietējā tirgū aplikāciju izstrāde pasūtītājiem peļņu pagaidām nedod, bet palīdz tēla veidošanā, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Daudzi uzņēmumi domā par savu mobilo aplikāciju izveidi, tomēr pagaidām tā ir modes lieta. «Cilvēki zina, ka «tur kaut kas ir», tomēr vēl ir eksperimentēšanas un pareizo lietojumu meklēšanas laiks,» DB norāda FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs, uzskatot, ka mobilo aplikāciju izstrāde Latvijā vēl atrodas bērnu autiņos. Arī salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvija mobilo aplikāciju izstrādē atpaliek. Lietuvā radusies viena no pasaulē lielākajām mobilo aplikāciju tirdzniecības un lejupielādes vietnēm GetJar, savukārt Igaunijā atrodas Skype izstrādes centrs.

«Tomēr arī Latvijā vērojami veiksmīgi mobilo aplikāciju izveides piemēri, piemēram, Mobilly aplikācija automašīnu stāvvietu apmaksai,» atzīmēja J. Bergs. Mobilly ir izstrādājis aplikācijas autostāvvietu apmaksai iOS un Android sistēmā, DB pastāstīja Mobilly valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons. Mobilly aplikācija ļauj apmaksāt auto stāvvietu no telefona.

Funkcionalitāte, ātrdarbība, stabilitāte - ar šīm lietām mēdz lepoties teju ikviens viedtālruņu ražotājs, tomēr tikai daži no zīmoliem iekļūst kulta preču statusā. Kā tehnoloģiju gigantam «Apple» nemainīgi izdodas saglabāt līderpozīcijas?

«iPhone» lietotāji visā pasaulē ar entuziasmu gaida ziņas par jauniem modeļiem, atjauninājumiem vai programmatūras versijām. Arī Latvijā šīm viedierīcēm ir prāvs cienītāju pulks.

Drosme un paļaušanās

Stīvs Džobs iedibināja tradīciju, ka «Apple» inženieri produktus rada, primāri domājot par sevi, tāpēc tiem jābūt īpaši inovatīviem, kvalitatīviem - tādiem, kurus viņi paši gribētu pirkt un lietot.

Interesanti, ka teju visus jaunos programmproduktus «Apple» drosmīgi nodod lietotājiem beta versijās, tā ļaujot viņiem iesaistīties to pilnveidošanā. Piemēram, operētājsistēmas «iOS12» beta versija lietotājiem pieejama jau kopš šā gada jūnija, lai gan oficiālā tās «pirmizrāde» plānota tikai rudenī.

Mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs Niks Haļavins izstrādājis jaunu mobilo lietotni "Coronavirus Tracker", kas apkopo uzticamu informāciju par koronvīrusu, bet "Apple" noraidījis tās ievietošanu "App Store".

"Es investēju 20 tūkstošus dolāru un izstrādāju mobilo aplikāciju, kas apkopo uzticamu informāciju par saslimšanas, nāves un izveseļošanās gadījumiem no koronvīrusa. Tā rāda arī interaktīvu karti, kur var pietuvināt jebkuru reģionu un redzēt vīrusa izplatību. Papildu tam aplikācija rāda visas jaunākās ziņas saistībā ar koronvīrusu un prevencijas pasākumus. Diemžēl es saņēmu ziņu no "Apple" ar noraidījumu publicēt šo aplikāciju, jo aplikācijas izstrādātājs "Nikita Halavins" nav atzīta institūcija. Principā "Apple" parāda, ka viņi var noraidīt jebkuru aplikāciju pasaulē pat tad, ja tā pilda sabiedrības vajadzības. Tas ierobežo pieeju informācijai un indivīdu iespējām izteikties," uzskata N. Haļavins.

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

ASV uzņēmējs Treviss Kaleniks, kuru žurnāls Time ierindojis starp 25 pasaulē ietekmīgākajiem informācijas tehnoloģiju nozares prātiem, Latvijā nodibinājis uzņēmumu SIA Uber Latvia, liecina firmas.lv informācija.

Taksometru kompānija Uber, kas piedāvā inovatīvu mobilo aplikāciju ekskluzīvu taksometru izsaukšanai, savu darbību uzsāka 2009.gadā kā Silīcija ielejas jaunuzņēmums un kopš tā laika ir izpletusies gan ASV, gan citviet pasaulē.

Taksometru izsaukšanas aplikāciju Uber 2010.gadā pirmoreiz iedarbināja Sanfrancisko, bet kompānijas ienākšana jaunos tirgos bieži ir izsaukusi asu reakciju no vietējiem taksometru pārvadātājiem. Patlaban Uber ir iesaistīts arī tā sauktajos Ņujorkas takšu karos.

Latvijā 10.oktobrī dibinātās kompānijas valdes priekšsēdētājs ir pats Kaleniks, bet valdes loceklis - Raiens Alans Greivs. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 2846 eiro, un tas pilnībā pieder Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā reģistrētajai kompānijai Uber International Hoding B.V..

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Viedtālruņu lietotājiem veikalos, restorānos un citās karšu pieņemšanas vietās būs iespēja maksāt ar mobilo telefonu, pieliekot to pie karšu nolasīšanas termināļa. Šādu pakalpojumu sadarbībā ar Mastercard ir izstrādājusi banka Citadele. Plašākai sabiedrībai tas būs pieejams šovasar visām Mastercard kartēm.

Maksāt ar telefonu varēs Citadeles klienti.

Maksājumiem ar mobilo telefonu tiks nodrošināta augsta drošība, tāpēc ar tiem varēs veikt arī maksājumus par summām virs 10 eiro, kas šobrīd ir limits, norēķinoties ar bezkontakta kartēm.

Citadeles mobilo maksājumu pakalpojums šobrīd darbojas t.s. beta testa programmas ietvaros, kur to izmēģina Citadeles darbinieki un atsevišķas klientu grupas, lai dažādās ikdienas maksājumu situācijās pārliecinātos, ka izstrādātais mobilo norēķinu risinājums ir ērti lietojams, drošs un pieejams pie dažādu modeļu maksājumu termināļiem Latvijā un ārzemēs. Beta testa programma ir pēdējais solis, pirms mobilo norēķinu risinājums tiek padarīts pieejams plašākai sabiedrībai, kas iecerēts šā gada vasarā. Lietuvā un Igaunijā Citadele mobilos norēķinus plāno ieviest vēlāk - gada otrajā pusē.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Summa, kuru viens mobilo sakaru lietotājs pārmaksā gada laikā, pieaugusi līdz 25,4 latiem. Aizvadītā gada decembrī šī summa bijusi 22,65 lati un salīdzinājumā ar 2010. gada pārmaksas apjomu – 13,14 lati gadā - tā palielinājusies gandrīz divas reizes, liecina portāla Gudriem.lv veikts pētījums.

Tāpat pētījuma dati norāda - 47,2% respondentu uzskata, ka viņi varētu maksāt mazāk par mobilajiem sakariem, bet no operatoru maiņas respondentus pārsvarā attur pieradums, slinkums un fakts, ka visi ģimenes locekļi lieto vienu mobilo sakaru operatoru.

Portāls norāda, ka veicis pētījumu par mobilo sakaru pārmaksas apjomu, balstoties uz 28 796 lietotāju pieprasījumiem mobilo sakaru salīdzināšanas sadaļā. «Mobilo sakaru salīdzināšanas sistēma palīdz katram tās lietotājam aprēķināt optimālāko tarifu plānu pēc norādītajiem parametriem. 2010. gada rudenī summa, ko vidēji ieekonomētu viens mobilo sakaru lietotājs gada laikā bija 13,14 lati, 12 mēnešu laikā, summa ievērojami pieauga un 2011. gada decembrī sastādīja 22,65 latus un šobrīd, 2012.gada jūlijā, - 25,40 latus gadā,» skaidro Gudriem.lv pārstāvji.

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs iespēju sabiedrisko transportu vai autostāvvietu izmantot bez maksas.

Kas ir sliktāk: maksāt par sabiedriskā transporta biļeti vai autostāvvietu, vai noskatīties reklāmas rullīti apmaiņā pret bezmaksas braucienu vai auto novietošanu pilsētas centrā? Aplikācijas Flipix izveidotājs Jānis Saušs ar komandu ir pārliecināts, ka daudzi izvēlētos otro opciju, un šā gada otrajā pusē tas būs iespējams arī Latvijā. Ideja aizgūta no Vācijas, kur līdzīga aplikācija guvusi tik lielu popularitāti, ka serveri knapi spējuši nodrošināt lielo pieprasījumu. Lai iegūtu bezmaksas biļeti, aplikācijas lietotājam būs jānoskatās piecas paša izvēlētas 20 sekunžu reklāmas, kas tiks atlasītas pēc lietotāja interesēm, piemēram, hobiji, sports, skaistumkopšana u.c. Lietotāji pēc reklāmas noskatīšanās varēs saņemt e-pastā konkrēto uzņēmumu atlaides, kuponus vai citas priekšrocības.

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Lai veicinātu darbinieku lojalitāti un darbaspēka izdevumu samazinājumu uzņēmumiem, uzņēmums MobillyTX radījis aplikāciju, kas pārvalda dažādu labumu piešķiršanas sistēmu darbiniekiem, ļaujot uzņēmumiem gada laikā ietaupīt pat vairāk nekā 36 000 eiro uz 100 darbiniekiem.

Aplikācija paredz, piemēram, pusdienu, transporta, medicīnas un sporta pakalpojumu, kā arī dažādu pasākumu un citu ikdienas pakalpojumu apmaksu, izmantojot Mobilly mobilo maksājumu aplikāciju.

Jaunais mobilā pakalpojuma risinājums tapis pēc tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" iniciatīvas un nepieciešamības saviem darbiniekiem nodrošināt inovatīvus un ērtus norēķinus par darbinieku labumiem.

Kā liecina uzņēmuma "Fontes" aptauja 2019. gadā, kurā piedalījās vairāk nekā 9000 IT nozares darbinieku, lielākie izaicinājumi darba tirgū šobrīd ir labāko darbinieku piesaiste un noturēšana.

Darba alga ir tikai viens no galvenajiem faktoriem, kas motivē cilvēkus pievienoties un būt lojāliem kādam no uzņēmumiem. Arvien biežāk darba devēji piedāvā darbiniekiem dažādus papildu labumus un motivācijas programmas, radot elastīgu un individuāli pielāgotu darba vidi.

Alternatīvo investīciju platforma "Mintos" izstrādā jaunu mobilo aplikāciju savstarpējo aizdevumu investīciju pakalpojumiem, kā arī datu drošības uzlabošanai.

Ņemot vērā klientu pieprasījumu un straujo nozares attīstību, "Mintos" izstrādāja jaunu mobilo aplikāciju, ikvienam investoram "Mintos" platformā piedāvājot vienkāršotu pieeju savām investīcijām aizdevumos. Aplikācija veidota vairākās kārtās, sākumā tika izstrādāta tās beta versija, ko notestēja vairāk nekā 3500 investoru un sniedza savu vērtējumu un priekšlikumus.

Beta versijas testēšanas secinājumi ļāva noteikt mobilās aplikācijas izstrādes prioritātes. Tika pieņemts lēmums pakāpeniski pilnveidot aplikāciju, atjauninot tās versijas un ikreiz piedāvājot jaunas tehniskās iespējas. Aplikācijas pirmajā versijā pieejamas pamatfunkcijas - vienkārša, ātra un droša piekļuve investoru kontiem, kā arī ērts investīciju monitorings.

Līdz 2018. gadam mobilo ierīču lietotāju skaists pasaulē sasniegs piecus miljardus, savukārt mobilo ierīču un to savienojumu skaits būs lielāks nekā desmit miljardi, paredz Cisco.

Mobilo datu pārraides apjomi visā pasaulē nākamo četru gadu laikā pieaugs gandrīz vienpadsmit reizes, līdz 2018. gadam palielinot ikgadējo datu apmaiņas apjomu līdz 190 eksabaitiem, rāda Cisco vizuālo tīkla tehnoloģiju indeksa (VNI) prognozes par globālās mobilo datu plūsmas izmaiņām laika posmā no 2013. līdz 2018. gadam.

Salīdzinājumam - Cisco norāda, ka 190 eksabaitus veido, piemēram, 42 triljoni fotogrāfiju, kas būtu piecpadsmit fotogrāfijas uz katru pasaules iedzīvotāju katru dienu viena gada laikā. Tāpat šo skaitli var salīdzināt ar četriem triljoniem Youtube video klipu - vairāk par vienu video klipu uz katru pasaules iedzīvotāju katru dienu viena gada laikā.

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operatora «Tele2» pārstāvji.

Šobrīd lielākajā daļā mobilo sakaru iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs faktiski nepastāv konkurence un sistemātiski uzvar pretendents, kurš par līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu piedāvā augstāku pakalpojumu cenu, norāda uzņēmums.

Pēdējais šāds gadījums ir Nodrošinājuma Valsts aģentūras izsludinātais iepirkums «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām uz pieciem gadiem». Tajā «Tele2», iesniedzot finanšu piedāvājumu par kopsummu EUR 5,47 (par pasūtītāja definētajiem pakalpojumiem), zaudēja piedāvājumam par kopsummu EUR 10,82, piemēru min Tele2.

«Iekšlietu ministrijas gadījums raksturo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos. Proti, tajos tiek definētas tehniskās un pakalpojumu prasības, kas bija aktuālas pirms 10 un vairāk gadiem, kad mobilo sakaru tirgus situācija bija radikāli atšķirīga. Rezultātā iepirkumā uzvar pretendents, kura finanšu piedāvājumu kopsumma ir divreiz lielāka. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad nav iespējams uzvarēt, pat ja pakalpojumus piedāvājam par velti! Tā ir absurda situācija, ņemot vērā mobilo operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni Latvijā,» atzīst «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Pieaugot mobilo ierīču izmantošanai cilvēku ikdienā, kā arī modernizējot un digitalizējot klientu servisa pakalpojumus, mobilo sakaru operators Bite, investējot 100 000 eiro, ir izstrādājis mobilo aplikāciju «ManaBite», informē uzņēmumā.

Kā liecina klientu servisa pilnveides kompānijas «CTMA» aptaujas dati, tikai 5% respondentu, saskaroties ar problēmām, vēlas zvanīt uzņēmumu klientu servisam, lai lūgtu palīdzību. Tāpēc 95% mēģina risināt problēmu saviem spēkiem. Bet analītikas kompānijas «Statista» dati liecina, ka pērn visā pasaulē lejupielādēti aptuveni 205 miljardi mobilo aplikāciju, un visvairāk lejupielādēto aplikāciju grupa bijusi «mobilie rīki». Šajā grupā ietilpst dažādas mobilās aplikācijas, kas aizvieto tos pakalpojumus, kas klasiski pieejami telefoniski vai klātienē, piemēram, taksometra izsaukšana, ēdiena pasūtīšana, viesnīcas rezervācija u.tml.

«Digitālajā laikmetā tehnoloģijas ir klientu apkalpošanas attīstības virzītājspēks. Vienlaikus ikdienā rūpējoties par klientiem, tiecamies nodrošināt pēc iespējas ērtāku un vienkāršāku pakalpojumu pieejamību, tāpēc mobilā aplikācija bija likumsakarīgs solis Bites «gudro risinājumu» groza papildinājumam. Aplikācija sniegs iespēju ekonomēt laiku pakalpojuma saņemšanā, kā arī padarīs klientu apkalpošanas pieredzi vēl pieejamāku un vienkāršāku,» stāsta Bites mārketinga vadītāja Diāna Šmite.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Neskatoties uz to, ka skolēni un programmēšanas jauniesācēji, izmantojot dažādus programmēšanas instrumentus, ir izstrādājuši daudz un dažādas aplikācijas un spēles, tas nenozīmē, ka nopietnas aplikācijas izstrāde ir tik vienkārša, kā no malas varētu izskatīties.

Šādu viedokli pauda elektroniskās adrešu grāmatiņas Cobook aplikācijas izstrādātājs Kaspars Dancis.

Dancis atzina, ka mazu programmiņu, tā saukto «app», radīšana telefoniem un citā ierīcēm ir kļuvusi par plašu nodarbi. Galvenais dzinējspēks ir interneta aplikāciju veikalu parādīšanās, sākot ar Apple App Store.

«Tas, ka aplikāciju radīšana kļūst arvien populārāka, nav saistīts ar tehnoloģijām, drīzāk ar biznesa pusi. Ir parādījušies aplikāciju veikali, kur Apple ar savu App Store bija pionieris. Šobrīd tas ir visiem - gan Android, gan Microsoft. Tas ir radījis bumu,» skaidroja uzņēmējs.

Krievijas taksometru tiešsaistes pakalpojumu operators YandexTaxi uzsācis savu darbību Helsinkos ar citu nosaukumu Yango.

Mobilā aplikācija Yango ir pieejama Somijas iedzīvotājiem Google Play vai App Store aplikāciju vietnēs, šī aplikācija ir somu, latviešu, krievu, angļu un citās valodās. Tūristiem no Latvijas, kuriem jau ir Yandex.Taxi aplikācija, braucienu rezervācijas Helsinkos var veikt caur jau esošo aplikāciju – nav nepieciešams ielādēt jaunu aplikāciju.

Brauciena izmaksas ar Yango aplikāciju Helsinkos sākas no 3 eiro, tas ietver vienu kilometru un trīs minūtes ceļā. Pēc tam – pilsētā ne vairāk kā 1,20 eiro par kilometru un 0,15 eiro par minūti ceļā (sastrēgumu stundās – 0,45 eiro). Pasūtot braucienu, aplikācija aprēķina precīzu cenu, ņemot vērā tā brīža satiksmes situāciju, un cena nemainīsies, pat ja vadītājs iekļūs sastrēgumā vai nolems to apbraukt. Norēķināties par braucienu ar Yango starpniecību var ar aplikācijā pievienotu bankas karti vai arī skaidrā naudā.

Pieaugot bezvadu datu pārraide, hakeru redzeslokā viedtālruņi un planšetdatori.

«Visbiežāk, tā saucamās kaitnieciskās programmas, ir klienta pašrocīgi uzliktas, proti, lietotājs nav pievērsis uzmanību, kad akceptējis kādas programmas instalāciju savā tālrunī,» norāda Latvijas Mobilā telefona (LMT) Klientu atbalsta daļas vadītājs Ilmārs Hāzenfūss. Septembrī, atbilstoši Kaspersky Lab datiem, dažādām mobilajām platformām fiksētas 680 dažādas kaitīgas programmatūras versijas, tostarp 559 bija paredzētas Android ierīcēm.

Kaitnieciskās programmas vai vīrusi biežāk tiek izplatītas izmantojot Bluetooth saiti, tāpēc lietotājam ieteicams vieglprātīgi neapstiprināt jebkuru piedāvājumu, kas parādās telefonā, aicina I. Hāzenfūss. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, viedtelefonu lietotājiem ieteicams savos tālruņos instalēt programmas, kas pieejamas attiecīgās operātājsistēmas aplikāciju veikalos. Ja lietotājam ir aizdomas, ka «kāds» ir ieperinājies lietotāja tālrunī, tad viņš var pilnīgi atjaunot telefona sākotnējo programmnodrošinājumu un visas uzinstalētās programmas izdzēst, norāda Tele2 tehniskais direktors Ervīns Kampāns. Taču tas ir atkarīgs no tā, cik lietotājs orientējas sava tālruņa funkcijās. Tāpat lietotājiem ir iespējas aplikāciju veikalos ieinstalēt programmu, kas veic kopējo telefona analīzi.

Kad Kristeram Jurševskim bija vien 15 gadu, viņš, pateicoties savām teju unikālajām spējām, tika pieņemts darbā Draugiem Group kā programmētājs.

Kristers sāka nodarboties ar programmēšanu 12 gadu vecumā. Viņš ieraudzīja Stīvu Džobsu laižam klajā AppStore un atcerējās viņu sakām, ka ikviens var radīt savas aplikācijas. Kristeram tajā laikā tas šķita kaut kas fantastisks, jo viņam bija daudz ideju un vienlaikus ļoti daudz informācijas, kas jāapgūst, lai sāktu radīt aplikācijas platformai. Viņš sāka apgūt UI/UX dizainu, lai ar programmēšanas palīdzību spētu realizēt savas ieceres. Viņš veiksmīgi realizēja pats savu projektu, kas ļāva viņam iegūt lielisku darbu 15 gadu vecumā Draugiem Group. Kristers tur strādāja 2 gadus kā iOS programmētājs. Pēc tam viņš darbu atstāja, lai realizētu pats savas idejas. Papildus iOS viņš apguva arī citas programmēšanas valodas.

Latvijas pionieres sejas vingrošanas jomā ir spērušas soli tālāk, izveidojot mobilā telefona aplikāciju – «treneri».

Pirms trim gadiem atvērtais sejas vingrošanas klubs Face Beauty Fitness pagaidām šajā tirgus nišā ir vienīgais spēlētājs Latvijā. Pastāvīgais klientu loks esot nostiprināts, izveidota arī apmācību programma speciālistiem. Nesen uzņēmums sācis tirgū piedāvāt mobilā telefona aplikāciju iPhone lietotājiem, ar ko paredzēts startēt arī citviet pasaulē. Izstrādāta ir vīriešu un sieviešu versija.

Ideja izveidot sejas vingrošanas klubu radās nejauši. Ieva Paškeviča reiz sarunājusies ar savu pašreizējo kolēģi par gludas sejas ādas noslēpumu. «Viņa man jautāja, vai es esmu kaut ko dzirdējusi par sejas vingrošanu? Mana atbilde bija noliedzoša. Pēc rūpīgas informācijas ievākšanas atskārtām, ka Latvijā ar ko tādu neviens nenodarbojas. Mums izdevās atrast un uzaicināt uz Latviju speciālisti no Sanktpēterburgas. Pamēģinājām un sapratām, ka sejas vingrošana ir interesanta un noderīga – ar to var panākt rezultātu,» atceras Face Beauty Fitness direktore Ieva Paškevica. Kopā ar biznesa partneri Larisu Vitvinovu nolēmušas izveidot uzņēmumu – sejas vingrošanas klubu, kur sievietes vingrojot varētu tikt galā ar problēmām – sākot ar tūsku un beidzot ar grumbām.

Indijas valdība aizliegusi 59 Ķīnas mobilo aplikāciju darbību, tostarp, tādu populāru sociālo mediju platformu darbību kā "TikTok", "Helo" un "WeChat".

Kā pamatojums aplikāciju aizliegšanai valstī minēts apdraudējums valsts neatkarībai un drošībai. Indijas valdība sacījusi, ka aplikācijas iesaistītas darbībās, kas kaitē Indijas suverenitātei un integritātei, aizsardzībai, drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Tāpat Indijas valdība atsaukusies uz sūdzībām, ka Indijas lietotāju dati tiek nosūtīti uz ārzemēm bez to īpašnieka piekrišanas.

Kāda augsta valsts amatpersona skaidrojusi, ka valdība ir apsvērusi visus aspektus, pirms pieņēmusi lēmumu. "Šīs aplikācijas valstī izmantotas ilgu laiku, un ir liecības, ka tām ir problēmas ar privātumu un drošību, tostarp, pastāv riski, ka dati tiek sūtīti ārpus valsts," viņš sacījis.