Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.
Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.
Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.
"Ja jūs esat investors, tad cenu svārstībām vajadzētu būt tikai vienai patiešām svarīgai nozīmei. Tās sniedz iespēju gudri iepirkties tad, kad cena strauji sarūk, un gudri pārdot tad, kad cena ir pamatīgi pieaugusi. Spekulācijas savukārt ir atkarīgas no mītiska, kaprīza tēla, kas ir "Misters Tirgus". "Misters Tirgus" vienmēr gribēs tirgoties. Lielu daļu no laika, kurā viņš nosaka cenu, tā ir saprātīga. Tomēr bieži tā ir arī smieklīgi augsta vai zema," klāstījis slavenais investors.
Viņš piebilst, ka gluži vai paradoksāli - cilvēki arvien dedzīgāk izvēlas tirgoties tieši ar "Misteru Tirgu" tad, kad viņa piedāvātās cenas kļūst haotiskas. Šādā brīdī spekulanti ir priecīgi pirkt vēl vairāk akciju, jo liek likmi uz to, ka "Misters Tirgus" no viņiem tās vēlāk atpirks par vēl augstāku cenu. Savukārt, kādā brīdī "Mistera Tirgus" entuziasms pārvēršas par paniku, kas spekulantiem liek uzsākt pārdošanu. Viņš piebildis, ka "Mistera Tirgus" garastāvokļa izmaiņas – no eiforijas līdz nožēlojamības sajūtai – nosaka cenas. Tiesa gan, tas nenozīmē, ka ar "Misteru Tirgu" ir jātirgojas tad, kad to vēlas viņš. Tas esot jādara tad, kad investors to vēlas pats.
Samierināties ar kraha varbūtību
"Investors, kurš sev atļauj pakļauties šai panikai un pārmērīgi raizējas par nepamatotiem savu turēto akciju cenu kritumiem, perversā veidā savu pamata priekšrocību pārvērš par trūkumu. Šādā gadījumā viņam būtu labāk, ja viņa akcijas vispār netiktu kotētas, jo tad viņš iztiktu bez garīgajām ciešanām, ko viņam izraisījušas citu cilvēku kļūdas vērtējumā," teic B. Greiems.
Galu galā viņš tādējādi secina, ka investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats. Viņš uzskata, ka galvenais iemels, kādēļ individuāliem investoriem liktenis kā ilgtermiņa investoriem bieži nav tas pats labvēlīgākais, ir tas, ka tie pārlieku lielu uzmanību pievērš tam, kā akciju tirgum klājas tieši konkrētajā aktuālajā brīdī.
B. Greiems klāstījis, ka veiksmīgiem investoriem nebūt nav nepieciešams pats augstākais intelekts, labākā apmācība un kompetence. Tā vietā pat svarīgāka esot pacietība, neatkarība un paškontrole, kas nozīmē, ka "Misters Tirgus" nedomā investora vietā. "Īsts investors gandrīz nekad nav spiests pārdot savas akcijas. Visā citā laikā viņš var atļauties brīvi ignorēt aktuālās cenu izmaiņas," rakstījis B. Greiems un norādījis, ka investoram vajadzētu samierināties ar "varbūtību, nevis ar vienkāršu iespēju", ka akciju cena vismaz reizi katros piecos gados saruks par 33%.
Viņš vēl klāsta – jo akcijas kļūst lētākas, jo lielāka portfeļa daļa tām jāatvēl. Savukārt, tām kļūstot dārgākām, to īpatsvars portfelī jāsamazina. "Ja esat pareizais ieguldītāju tips, tad jums vajadzētu būt papildu gandarījumam par to, ka jūsu rīcība ir tieši pretēja pūļa rīcībai. Tev nav taisnība, ja tev piekrīt vai nepiekrīt pūlis. Tev ir taisnība tad, kad tavi dati un spriedumi ir pareizi," skaidro minētais investīciju guru.
Īstermiņā - balsošanas mašīna
Vēl viena ļoti svarīga īpašība ir spēt uz īstermiņa informācijas gūzmas saskatīt lielo bildi. Bieži vien īstermiņa vērtspapīru cenas balstītas vien uz tirgus dalībnieku viedokļiem, un tās var būt visai patālu no kādas daudzmaz "godīgas" vērtības. Savukārt ilgākā termiņā kompānijas aktīviem, peļņai un naudas plūsmām vajadzētu noteikt uzņēmuma vērtību jeb tam akciju virziena noteikšanā vajadzētu kalpot kā liela objekta gravitācijas spēkam. B. Greiems teicis, ka īstermiņā finanšu tirgi esot balsošanas mašīna, bet ilgākā termiņā – tie esot vairāk līdzīgi svaru kausiem.
Investīciju taktika, kuras būtība ir spēlēt pretēji tam, kas notiek tirgū, tiek saukta par Contrarian Investing. Pats vienkāršākais skaidrojums šādai taktikai ir – pirkt finanšu aktīvus tad, kad vairākums tos pārdod un cenas strauji samazinās, bet pārdot tad, kad to cenas relatīvi uzvedas ļoti labi (pieaug). "WSJ" komentētājs Džeisons Zveigs agrāk piebildis, ka, lai daudzmaz veiksmīgi liktu likmes, pretēji valdošajam uzskatam jāsaprot, ka ej gan pret tirgu, gan pret to, ko pats īstenībā gribi darīt.
DB jau agrāk ziņojis, ka vairāk ne vienmēr nozīmē arī labāk. Šobrīd, ņemot vērā viedtālruņu izplatību, sekot līdzi dažādiem jaunumiem un saviem ieguldījumiem var faktiski visu laiku. "WSJ" piebilst – ja cilvēkiem pārāk bieži saka, kā veicas ieguldījumu portfelim, pastāvot daudz lielāka iespējamība, ka viņi galu galā pieņems nepareizu finansiālu lēmumu, piemēram, kādi finanšu aktīvi tiks tirgoti nepareizajā laikā. Tāpat pētījumi liecina – ja vidējam cilvēkam biežāk atgādina par to, kā klājas viņu ieguldījumam, pastāv būtiski lielāka iespējamība, ka viņš izvēlēsies krietni drošākus ieguldījumus. Diemžēl "drošāk" investīciju pasaulē ilgākā termiņā nozīmē arī mazāku ienesīgumu.