Ūdenslīdēji no ezera pie Čeļabinskas pilsētas Krievijā izcēluši vairāk nekā pustonnu smagas atliekas no meteorīta, kas gada sākumā eksplodēja šajā reģionā. Zinātnieki pavēstījuši, ka šis ir līdz šim lielākais atrastais meteorīta gabals.

Februārī virs Urālu reģiona, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošus kilometrus uz austrumiem no Maskavas, eksplodēja meteorīts. Sprādziena triecienvilnis un meteorīta atlūzas izraisīja postījumus un ievainoja vairākus simtus cilvēku.

Meteorīta atliekas no Čebarkulas ezera izvilktas, ietinot speciālā pārklājumā. Pēc nogādāšanas uz sauszemi, fragments salūzis trijās daļās. Tās sverot savukārt nav izturējuši svari, kad bija sasnieguši 570 kilogramu atzīmi, vēsta BBC.

Čeļabinskas Valsts universitātes asociētais profesors Sergejs Zamozdra atklājis, ka no ezera izceltās atliekas, saskaņā ar sākotnējiem pētījumu datiem, apliecina, ka tās ir daļa no februārī eksplodējušā debesu ķermeņa. Zinātnieks arī pieļāvis, ka atrastās atliekas varētu būt vienas no desmit lielākajiem meteorīta fragmentiem pasaulē.

Kopš šā gada 15. februāra, kad Krievijas Urālu reģionā, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošus kilometru uz austrumiem no Maskavas, nogāzās meteorīts, tiešsaistes tirdzniecības vietnē TaoBao, kas ir Ķīnas atbilde Amazon, parādījušies vismaz četri meteorīta fragmentu tirgotāji.

Viens no tirgotājiem, atbildot uz britu laikraksta Telegraph jautājumiem skaidro, ka meteorīta daļiņas, kas sver aptuveni 10 gramus, ir īstas. Tās esot savācis kāds viņa paziņa Krievijā.

Kāds cits TaoBao lietotājs, kurš tirgo meteorīta it kā unikālos fragmentus, norāda, ka vienas daļiņas cena ir 100 tūkstoši juaņu (8 530 Ls), taču pēc tam uz vairākiem Telegraph uzdotiem jautājumiem TaoBao lietotājs vairs nav atbildējis.

Tikmēr Ķīnas vietējie eksperti norāda, ka TaoBao tirgotās Krievijas meteorīta daļiņas, visticamāk, nav īstas. Viens no viņiem vietējam laikrakstam Shanghai Daily norādījis, ka īstiem meteorīta fragmentiem būtu jābūt starptautiski atzītiem sērijas numuriem.

Gandrīz gadu pēc tam, kad medijus pāršalca vēsts par meteorīta nokrišanu Latvijas ziemeļos, eksperti vērtē vai mobilo sakaru operatora Tele2 reklāmas kampaņa sasniegusi mērķi. 7.guru.lv apkopotie secinājumi ir pretrunīgi.

Viens no kampaņas veiksmīguma rādītājiem pavisam noteikti ir klientu skaita pieaugums īsi pēc «meteora» nokrišanas. Mēneša laikā tika iegūti 55 tūkstoši jaunu klientu. Tomēr bez ievērības nedrīkst atstāt arī faktu, ka gada laikā operators zaudējis 25 tūkstošus klientu. Turklāt uzņēmumu Reputācijas topā Tele2 kritis par 18 pozīcijām.

Kā informējis Jānis Spoģis, Tele2 mārketinga un tirdzniecības direktors, jau pirmajā nedēļā, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša attiecīgo periodu, citu operatoru klientu interese par Tele2 tarifu plāniem bija pieaugusi par 175%. Direktors arī atzīst, ka jaunā tarifu plāna pārdošanas rezultāti bija ievērojami lielāki nekā cerēts un mēneša prognozes tika pārsniegtas dažu dienu laikā.

Krievijā virs Urālu reģiona, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošu kilometrus uz austrumiem no Maskavas, piektdienas rītā eksplodējis meteorīts. Sprādziena triecienvilnis un meteorīta atlūzas izraisījušas postījumus un ievainojušas vairākus simtus cilvēku. To apliecinājušas arī Krievijas amatpersonas.

[Papildināts viss teksts]

Krievijas iekšlietu ministrija aplēsusi, ka medicīnisko palīdzību meklējuši vairāk nekā 500 cilvēku Čeļabinskas apgabalā. Ievainojumus guvuši Čeļabinskas, Jemanželinskas, Jetkulas, Kopeiskas, Korkinas un Južnouraļskas iedzīvotāji.

Lielākajai daļai cietušo reģistrētas grieztas brūces, sasitumi un citas nelielas traumas. Daļa tomēr ieguvusi galvaskausa traumas. Ārstēšanos slimnīcā turpinājuši ap simts cilvēku. Pēc meteorīta sprādziena Čeļabinskas apgabalā slēgtas skolas.

Krievijas mediji ziņo, ka Čeļabinskas pilsētā novēroti mobilo sakaru traucējumi un veikta daļēja evakuācija. Vietējās varasiestādes ieviesušas pastiprinātu svarīgāko pilsētas iestāžu apsardzi un aktivizētas Krievijas Ārkārtas ministrijas vienības.

Ažiotāžu izraisījušā Tele2 Meteorīta akcija vēl nav palīdzējusi atgūt visus pērn zaudētos klientus, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness.

Starptautiskā Tele2 informācija liecina, ka tās Latvijas meitasuzņēmumam 2009.gada 30.septembrī bija 1.077 miljoni klientu, no kuriem aptuveni 700 tūkstoši — priekšapmaksas karšu lietotāji. Pret 2008.gada 30.septembri klientu skaits samazinājies par 54 tūkstošiem. 27.oktobrī Tele2 ar viltus meteorītu Mazsalacā sacēla ažiotāžu visā Latvijā. Tele2 sabiedrisko attiecību pārstāve Vita Sirica vēl nevarēja atklāt datus par klientu skaitu 2009.gada beigās, jo starptautiskais Tele2 tiek kotēts biržā.

Jāatgādina, ka Meteorīta akcijā, pēc ekspertu aplēsēm, ieguldīti 3.7 miljoni latu.

Vērienīgo startautisko kultūras tūrisma reklāmas kampaņu, kas izgāzās vēl nesākusies, plānots sākt rudenī, kad Rīgas kā kultūras galvaspilsētas gads tuvosies jau noslēgumam.

«Ja viss notiks pēc plāna, kultūras tūrisma kampaņa sāksies no septembra. Kampaņa tiek plānota divās daļās – pirmā daļa aicinās rudenī apmeklēt kultūras galvaspilsētu. Šo statusu neviens neatņem, līdz ar to Tallina mārketinga izpratnē joprojām ir 2011. gada kultūras galvaspilsēta. Otrs kampaņas vilnis plānots 2015. gada sākumā, kas sakristu ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē,» stāsta Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. Rīga 2014 ir labs iemesls, kāpēc apmeklēt mūsu galvaspilsētu un Latviju, jo tiek piedāvāta interesanta programma, notiek pasākumi, tomēr «ar to jau kultūras dzīve nebeidzas».

Neraugoties uz plašām reklāmas akcijām, Tele2 klientu skaits Latvijā pagājušā gada 4. ceturksnī samazinājies par teju 20 tūkstošiem, līdz 1,058 miljoniem gada beigās.

Par to liecina starptautiskās Tele2 publicētais finanšu pārskats par 2009. gadu. Tādējādi, salīdzinot ar 2008. gadu, Tele2 klientu skaits pagājušā gada laikā samazinājies par 48 tūkstošiem. 2008. gada beigās klientu skaits bija 1,106 miljoni.

Žurnāla rīcībā esošie datorikas institūta (DIVI) rādītāji par laika periodu pirms Meteorīta, tā laikā un pēc akcijas liecina, ka Meteorīta nokrišana oktobra beigās vēl neapstādināja negatīvu Tele2 klientu plūsmu, bet pēc pozitīvas (+850) klientu plūsmas decembrī šogad janvārī atkal tā iegājusi «sarkanajā zonā».

Krievija atslepenojusi informāciju par milzīgām rūpniecisko dimantu atradnēm Sibīrijā, kas, kā apgalvo kaimiņvalsts, varētu radīt revolūciju rūpniecībā.

Krievijas Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļa norāda, ka Popigajas meteorīta krāterī atrasti dauzi triljoni karātu ārkārtīgi cietu dimantu, kurus iespējams izmantot rūpniecībā. Atrastie dimanti ir vismaz divas reizes cietāki nekā parastie, tādējādi to izmantošanā paveras ārkārtīgi plašas iespējas, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Dimantu atrašana var izraisīt apvērsumu dažādu instrumentu, ierīču un mehānismu izgatavošanas nozarēs, tomēr, visticamāk, neietekmēs pašu dimantu tirgu, jo tos neizmantos juvelierizstrādājumos.

Saskaņā ar Krievijas zinātnieku aplēsēm, Popigaijas meteorīta krāterī dimantu ir desmit reizes vairāk nekā visā pasaulē kopumā.

«Kampaņas Live Riga organizētāji amatieriski nosaukuši Rīgu par pilsētu, kurā pirmo reizi izgaismota Ziemassvētku egle . Esmu pārliecināts, ka šī kļūme nav bijusi Rīgas pilsētas vadītāju vēlme, bet gan traģiska kļūda, ko izraisījuši entuziasti ar savām nepārdomātajām aktivitātēm un bez nopietnas pieredzes tūrisma galamērķu, pilsētu vai valstu tēla veidošanā,» tā laikrakstā Diena savu viedokli pauž Pāvo Plivs Igaunijas reklāmas aģentūru savienības valdes loceklis.

«Es priecājos, ka Rīga ir nolēmusi veidot pilsētas zīmolu un, izmantojot reklāmas kampaņas, demonstrēt pilsētas spēku un pievilcību. Tas ir nepieciešams arī Rīgas iedzīvotājiem. Taču kampaņas Live Riga veidotāji nopietni riskē ar pilsētas reputāciju un zīmolu. Rīga ir izvēlējusies sevi pozicionēt kā pirmās Ziemassvētku eglītes dzimšanas vietu - tas labākajā gadījumā samulsina kaimiņvalstis (piemēram, igauņu un vācu vēsturnieki uzskata, ka pirmoreiz eglīte tika rotāta Tallinas pilsētas laukumā 1441.g.), bet sliktākajā gadījumā liek domāt, ka Rīga un Latvija vēlas kļūt pazīstama kā vieta, kas uzmanību piesaista nevis ar saturu, bet ar apšaubāmām mārketinga metodēm (Live Riga kampaņa seko tūlīt pēc «meteorīta» reklāmtrika). Teiciens «labāk sliktas ziņas nekā vispār nekādu ziņu» neattiecas uz zīmola veidošanu. Tām unikālajām priekšrocībām, kuras vēlaties ņemt zīmola izveides pamatā, jābūt reālām un neapšaubāmām. Ar aptraipītu zīmolu produktam ir grūti izveidot labu reputāciju.»

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB Latvia un vairāku nozaru asociācijām šodien sākusi ilgtermiņa kampaņu Latvijas labums, aicinot iedzīvotājus veicināt valsts ekonomiku, iegādājoties Latvijā ražotus produktus un preces.

Šodien preses konferencē kampaņas idejas autori norādīja, ka šī nebūs īstermiņa kampaņa un tās mērķis ir stāstīt par to, kā ar mazām ikdienas izvēlēm šodien iespējams uzlabot savu un Latvijas ikdienu rīt. Kampaņas laikā Latvijā ražotas preces un produkti tiks atzīmēti ar uzlīmi, etiķeti vai plakātu Latvijas labums.

«Katrreiz, izvēloties produktu no ārzemēm, mēs aizsūtām cilvēku prom no Latvijas. Tāpēc atstāj svešos produktus plauktā un savējos cilvēkus mājās. Ja katrs no mums pirks vietējās preces tikai par 10% vairāk, kopā izglābsim 20 000 darba vietu,» uzsver kampaņas autori.

Kampaņas mērķis ir mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Ar pārliecinošu Latvijas komunikācijas speciālistu sniegumu noslēdzies Ziemeļeiropas vadošais ikgadējais komunikācijas vadības forums Baltic PR Awards, kura ietvaros apbalvoti labākie pērnā gada sabiedrisko attiecību projekti. Šogad galvenās balvas ieguvuši 8 darbi no Latvijas, viens no Lietuvas un viens no Igaunijas.

Konkursā darbi iesniegti desmit kategorijās, no tām starptautiska žūrija finālam izvirzīja kopumā 30 darbus. Vissīvākā konkurence finālistu atlasē bijusi patērētāju attiecību, digitālās komunikācijas un korporatīvās sociālās atbildības kategorijās, kā arī krīžu un problēmjautājumu vadības kategorijā.

Kategorijā Patērētāju attiecības sabiedrisko attiecību gada balvu ieguva Igaunijas aģentūras Corpore Public Relations kampaņa sadzīves tehnikas ražotājam Electrolux.

Korporatīvās komunikācijas kategorijā par veiksmīgāko atzīts Lietuvas aģentūras Pro Group darbs stiprā alkoholiskā dzēriena Žalgiriui 600 popularizēšanai.

Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) nolēmusi, ka Tele2 viltus meteorīta akcija bija pārāk izaicinoša, taču nav atzinusi to par neētisku. «Tele2 ir pārvērtējusi sabiedrības izpratni,» lēmumu skaidro LRA valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce.

Sankcijas pret Tele2 nav iespējams piemērot, jo «tā nav asociācijas biedrs, bet mediju aģentūra Inspired, kura bijusi iesaistīta akcijā, nebija tās organizatore.»

LRA vērtēja akciju pēc sava ētikas kodeksa.

LRA aicinās reklāmdevējus nākotnē pirms šādu akciju veikšanas rūpīgi izvērtēt visus iespējamos riskus. «Mēs centīsimies veicināt to, lai pirms šādu radikālu akciju veikšanas reklāmdevēji nopietni izvērtē, kā uz to reaģēs attiecīgās institūcijas, lai sabiedrībai nerastos aizvainojums, nesapratne vai sajūta, ka tā novērtēta kā zemāk stāvoša,» skaidro I.Krīgere-Lāce.

Asociācijas ētikas kodekss par tā normu pārkāpšanu paredz izteikt brīdinājumu vai ieteikumu medijiem nepārraidīt attiecīgo reklāmu. Asociācija pavisam nesen pieņēmusi jaunu ētikas kodeksu, tomēr tā izstrādi Tele2 viltus meteorīta akcija nekādā veidā neesot ietekmējusi.

Cilvēki Krievijā, kuri domāja, ka redz meteorīta sprādzienu debesīs virs valsts, ir kļūdījušies. Tas, kam viņi patiesībā kļuva par lieciniekiem, bija amerikāņu ieroču pārbaude, tā paziņojis viens no valsts prominentākajiem politiķiem, raksta metro.co.uk.

Medijs atgādina, ka lielāko daļu lielo notikumu pasaulē pavada sazvērestības teorijas. Tā tas bija, piemēram, ASV prezidenta Džona F. Kenedija slepkavības gadījumā, kā arī pēc 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV.

Līdz ar to nesenā gadījuma Krievijā visai interesantais skaidrojums no Vladimira Žirinovska puses daudziem lielu pārsteigumu nerada. Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā virs Krievijas Urālu reģiona eksplodēja meteorīts, izraisot paniku vietējos iedzīvotājos, nodarot bojājumus ēkām un ievainojot lielu skaitu cilvēku.

Jau tiek sakārtots ceļš, lai atvieglotu piekļūšanu viltus meteorīta bedrei Mazsalacā, kas netiks aizbērta un pārvērsta par tūrisma objektu.

«Sākumā gribēju bedri aizbērt un lauku izlīdzināt. Bet tā kā saņemu daudz zvanu gan no draugiem visā Latvijā, gan citiem interesentiem, tad esmu nolēmis vismaz līdz nākamā gada Jāņiem meteorīta bedri neaizbērt un saglabāt. Ar Tele2 esam vienojušies, ka lauks tiks aparts pavasarī, kad tas būs daudz lietderīgāk,» atzīst zemes īpašnieks Harijs Krastiņš.

Db.lv jau ziņojis, ka nedēļas sākumā Mazsalacā it kā nokrita un uzliesmoja meteorīts, zemē izsitot pamatīgu bedri. Uz notikuma vietu bija sabraukuši speciālisti no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, armijas un zinātnieki, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, kā arī Latvijas Universitātes. Pēcāk izrādījās, ka tā ir tikai daļa no plānotās Tele2 reklāmas kampaņas, ar kuru uzņēmums gribēja parādīt, ka pat krīzes laikā Latvija var izdarīt ko interesantu.

Rīgā, Nīcgales ielā, 2.jūnijā Latvijā durvis vērs vēl nebijis zinātniski izglītojošs muzejs - Mazo meteorītu muzejs. Muzejs sākotnēji darbosies atkarībā no pieprasījuma tikai ar iepriekšēju rezervāciju, informē IT Observer valdes loceklis Kārlis Bērziņš.

Latvijas Mazā meteorītu muzeja fondos glabājas mikro un makro paraugi no vairāk kā 5% no visu novēroto uz Zemes nokritušo meteorītu fragmentiem. Daudzveidības ziņā Meteoriti.LV kolekcija ir kļuvusi par plašāko meteorītu kolekciju Baltijā. Tajā pārstāvēti paraugi no lielākās daļas meteorītu klasēm, kas nokrituši visos Zemes kontinentos. Muzejā būs apskatāmi arī citi ar meteorītiku saistīti objekti - impaktīti, tektīti, medaļas, izglītojoši plakāti u.c.

Latvijas teritorijā pavisam zināmi nokrituši tikai 4 akmens meteorīti - Līksnā (1820), Biržos (1863), Neretā (1864) un Baldonē (1890). Diemžēl gandrīz visa šī bagātība no Latvijas tika izvesta, izņemot dažus desmitus gramus Baldones meteorīta fragmentus, kas tika saglabāti Latvijas Universitātē. 2014. gadā Meteoriti.LV darbības rezultātā tika atgūts neliels pirmā Latvijas Līksnas meteorīta fragments un mikroskopa plānslīpējums. Šobrīd tiek veikts aktīvs darbs citu Latvijas meteorītu paraugu atgūšanai.

Interneta vietnē time.com publicēti pagājušā gada Top 10 dažādās kategorijās. Vienā no šīm kategorijām -Top 10 Nepatiesības - iekļuvusi arī Latvija ar meteorīta skandālu.

Pirmajā vietā šajā topā iekļuvusi nepatiesība par ASV prezidenta Baraka Obama veselības aprūpes reformu, bet otrajā vietā ir skandāls saistībā ar gaisa balonu un sešus gadus veco puiku, kas tika plaši atspoguļots pasaules medijos.

10.vietā šajā topā ar nosaukumu Latvija ir garlaikota (Latvia Is Bored) atrodas stāsts par viltus meteorīta nokrišanu Mazsalacā.

Kā vēstīts, Mazsalacā nokritušais «meteorīts» izrādījās daļa no Tele2 reklāmas kampaņas. Telekomunikāciju operators norādīja, ka ar šo akciju gribēja parādīt, ka pat krīzes laikā Latvija var izdarīt ko interesantu. Arī šis gadījums tika atspoguļots daudzos ārvalstu medijos, gan pirms patiesības nākšanas gaismā, gan pēc tam.

Igaunijas lielākās salas Sāremā galvenie apskates objekti - Kāli meteorīta krāteris apriņķa vidienē, Pangas klintis salas ziemeļu krastā un Anglas vējdzirnavu pakalns ar četrām 19.gs koka dzirnavām ir viena apsaimniekotāja rokās.

Uzņēmēja Alvera Sagura dzimtā vieta ir Sāremā, un vairākus gadus viņš darbojies mežu apsaimniekošanas nozarē ģimenes uzņēmumā. Tūrismam A. Sagurs pievērsies pirms 30 gadiem, kad salā sāka attīstīties viesu uzņemšana.

Nesen A. Sagurs iegādājās Anglas vējdzirnavām blakus esošo kokapstrādes kompleksu, kur plāno izveidot jaunu apmeklētāju centru un nodrošināt aktivitātes, kas ļautu ielūkoties tajā, kā darbi veikti senatnē.

Anglas apmeklētāju centrā viņš jau izveidojis vērienīgu kolekciju ar seniem instrumentiem, kas ir viena no lielākajām antīko instrumentu kolekcijām Igaunijā, ja ne visā Ziemeļeiropā.

Zemi, kas ietver šos ievērojamos Sāremā apskates objektus, A. Sagurs nomā. Sākotnēji viņš attīstīja viesiem ērtus stāvlaukumus un informācijas stendus, taču laika gaitā viņš katrā no apskates vietām izveidojis arī vasaras kafejnīcas un restorānus.

Lielākā daļa jeb 23% iedzīvotāju Latvijas ekonomikas augšupeju uzlūkotu kā Ziemassvētku brīnumu, tomēr ir arī tādi, kam brīnums būtu meteorīta iekrišana Saeimas plenārsēdē, liecina Lindorff veiktās iedzīvotāju aptauja.

Nedaudz mazāk jeb 17% respondentu kā brīnumu uzskatītu baltus Ziemassvētkus, bet 16% minējuši vinnestu loterijā. Katrs desmitais jeb 11% no aptaujātajiem kā Ziemassvētku brīnumu gribētu visu parādsaistību piedošanu.

Neliela daļa jeb 6% iedzīvotāju norādījuši, ka viņu Ziemassvētku brīnums būtu kas cits, piemēram – bērniņa pieteikšanās ģimenē, meteorīta iekrišana Saeimas plenārsēdē, kopā būšana ar tuviniekiem, kā arī miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Tikai 1% iedzīvotāju atzīmējuši, ka viņu Ziemassvētku brīnums būtu jau sen gaidīta dāvana.

Savukārt, domājot par lietu, ko varētu uzdāvināt Ziemassvētku vecītis, teju trešdaļai respondentu jeb 27% tā būtu veselība. Otrā populārākā atbilde ir gan saticība ģimenē un ar apkārtējiem, gan arī brīvība no visām parādsaistībām. Pārējie Ziemassvētku vecītim gribētu lūgt vairāk naudas, darbu un optimismu.

Latvijas mobilo sakaru operatora Tele2 mātes uzņēmums Zviedrijā atvainojas par viltus meteorīta radīto apjukumu. Tikmēr Mazsalacā uzsākti terotrijas sakopšanas darbi.

Tā norādījusi kompānijas pārstāve Stokholmā Pernilla Oldmarka.

Zviedrijas laikrakstam Dagens Nyheter P. Oldmarka norāda, ka vairāk informācijas par kampaņu nevarot sniegt, jo tas draudētu ar kampaņas iznīcināšanu.

«Tā ir tikai bedre, ko mēs esam izrakuši, turklāt es pieņemu, ka mums bija šīs zemes īpašnieka atļauja,» norāda P. Oldmarka.

Jau vēstīts, ka Mazsalacā nokritušais «meteorīts» ir ķīmisku savienojumu izdedži, savukārt platā bedre izrakta cilvēku rokām, un mobilo sakaru kompānija Tele2 jau atzina, ka «meteorīts» ir daļa no plānotās Tele2 reklāmas kampaņas.

Dzeramnaudu aplikācija Tipit, kā arī digitālā aģentūra it's digital, Baby! nav pārvarējusi Virgin rīkotā konkursa Pitch to Rich pirmo kārtu, kas ļautu savas idejas prezentēt Ričardam Brensonam, pastāstīja viena no uzņēmuma dibinātājām, Anglijā dzīvojošā latviešu uzņēmēja Renāte Kalniņa.

Kā vēsta konkursa mājaslapa virginmediabusiness.co.uk/pitch-to-rich, nedz kategorijā Jaunuzņēmums izvirzītais Tipit, nedz kategorijā Jaunās lietas izvirzītais it's digital, Baby! publikas balsojumā nav iekļuvis labāko piecdesmitniekā, kas bija priekšnoteikums, lai nokļūtu konkursa otrajā kārtā.

Tikmēr neoficiālajā līderu tabulā vietnē voomleaders.co.uk redzams, ka aplikācija Tipit ar 374 balsīm finišēja 122.vietā, kamēr projektam, kas noslēdza labāko piecdesmitnieku, bija 870 balsis.

Savukārt it's digital, Baby! finišēja 116.vietā ar 221 balsi, kamēr 50.vietā esošajam projektam ir 529 balsis.

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Latvijas mārketinga pasākumā Password 2010 par labāko pērnā gada reklāmas kampaņu atzīta pretrunīgi vērtētā Tele2 kampaņa par tarifu plāna Meteorīts ieviešanu Latvijā.

Šo kampaņu veidoja aģentūras Papa, Inspired, Sponsorking, Digibrand, Bad Dog un Deep White.

Best Marketing pārstāve Unda Krieviņa paskaidroja, ka galvenās balvas ieguvēju žūrija izvēlējās tikai no pamatkategorijā iesniegtajiem darbiem. Finālā pamatkategorijā iekļuva arī SMS Credit kampaņa «Atdod tik, cik aizņēmies!», ko veidoja Airport, Inspired, Hauska & Partner, kā arī Aldara reklāmas kampaņa «Zelta draugu plosts», ko radīja DDB, Fuse un Cube.

Par efektīvāko kampaņu mazbudžeta kategorijā jeb līdz 10 tūkst. eiro, atzīta «pre-launch» kampaņa «Tele2 meteorīts – lai visi runā!», ko veidoja Inspired, Abnormal. Finālā iekļuva arī LMT kampaņa «O!Karte vīrusa video», kuru veidoja DDB, Tritone, Cube.

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.