To laikam spēj tikai Latvijā. Tā vietā, lai izmantotu piešķirto ES finansējumu Rīgas kā kultūras galvaspilsētas reklamēšanai, atbildīgās institūcijas tik ilgi ņemas viena ar otru, kamēr nākas secināt – «ai, nesanāca».

Saucot lietas īstajos vārdos, jāsaka, ka situācija ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 reklamēšanu izvērtusies pavisam stulba. Kultūras galvaspilsētas tituls ir jebkuras Eiropas pilsētas lielā iespēja pulcēt būtiski vairāk tūristu nekā citus gadus un līdz ar to vairot arī ieņēmumus. Jebkurš zinātājs pateiks, ka Rīgai kultūras ziņā nav iemesla kaunēties. Tikai to zinātāju nav īpaši daudz, līdz ar to kultūras galvaspilsētas statusa izmantošana būtu vairāk nekā svarīga. Taču Latvijā viss atkal notiek savādāk.

Kultūras galvaspilsēta mēs skaitāmies jau četrus mēnešus, bet reklāmas vai kaut cik pārskatāmas informācijas par to, ko pilsētas viesi reāli šogad var šeit izbaudīt, praktiski nav. Piemēram, nesen Berlīnē bija viena no lielākajām tūrismam veltītajām izstādēm ITB. Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nepaslinkoja informēt medijus, ka Latvijas stends bijis plaši apmeklēts. Tikai daži stenda apmeklētāji gan DB vīlušies sacīja, ka neesot bijis praktiski nekādas informācijas par Rīgu kā kultūras galvaspilsētu un lozungs «Izbaudi Latviju nesteidzoties!» piedodiet, bet neizraisa vēlmi braukt uz Latviju. Parastais latviešu attaisnojums «nav naudiņas, lai reklamētos» arī šoreiz cauri neiet, jo ārējo tirgu apgūšanai Eiropas kultūras galvaspilsētas laikā piešķirti pat ES fondu līdzekļi, kurus tagad pastāv risks zaudēt, jo bez reklamēšanās naudu tomēr neviens nedos. Iespējams, tieši tāpēc TAVA tomēr tuvākajā laikā sola rīkot uzlabotu iepirkumu konkursu par reklāmas aktivitāšu veikšanu 1,5 miljonu eiro apmērā. Ja viss ies pēc plāna, reklāmas kampaņa sāksies vēl šoruden, mierina TAVA. Protams, mēs jau vienmēr esam zinājuši, ka drēgnajos novembra vakaros Rīga ir viens no tūristiem pievilcīgākajiem gala mērķiem.

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Remonts vajadzīgs «kā ēst», bet mūsu kolektīvi ēkas atdzimšanu gaida ar bažām - tā pretrunīgo situāciju VEF Kultūras pilī raksturo iestādes vadītāja Ženija Katkovska. Šī Rīgas domes (RD) kultūras iestāde ir mājvieta aptuveni pussimtam radošo kolektīvu, kuriem remonta laikā būtu nepieciešamas citas mēģinājumu telpas, taču alternatīvas Rīgā neesot, vēsta laikraksts Diena.

«Gan pirms aizvadītajiem Dziesmu un deju svētkiem, gan tagad - gatavojoties skolēnu dziesmu un deju svētkiem - kolektīvi nāk un lūdz, lai tikai nesāk remontēt, lai ļauj sagatavoties lielajiem notikumiem un tikai pēc tam slēdz ciet,» atklājusi Ž. Katkovska, piebilstot, ka VEF Kultūras pils esot noslogotākā radošo kolektīvu mājvieta Latvijā - trīs pasākumi dienā esot ierasta lieta, bet mēģinājumiem tiekot izmantots pat lielās zāles balkons un vestibili. Iespējamā apmešanās nesen renovētajā kultūras pilī Ziemeļblāzma esot izslēgta, jo tur nav brīvu vietu.

To Dienaiapstiprinājusi arī Ziemeļblāzmas attīstības direktore Liene Kubiļus, sakot, ka viņu paspārnē darbojas 14 amatierkolektīvi, savukārt pasākumu zāles esot tik noslogotas, ka rezervācijas jāveic gadu uz priekšu. Abu kultūras piļu vadītājas sacījušas, ka citu - ietilpības ziņā līdzvērtīgu ēku - galvaspilsētā neesot. To, kur dziedātāji, dejotāji, amatierteātru aktieri un citi mākslinieki varēs darboties ēkas renovācijas laikā, Ž. Katkovska bildusi caur smagu nopūtu: «Būs jāorganizējas pa Rīgas skolām, bet, kur pārvest simtiem rekvizītu, tērpu, instrumentu un kur rīkot pasākumus, vēl nav zināms.»

Cilvēki patlaban Latvijas Bankas kasēs Rīgā turpina iemainīt divu eiro īpašā dizaina monētas, tādēļ rindas saglabājas, taču rit raitāk, kopš vairs nav pieejamas monētas suvenīriesaiņojumā, stāsta centrālās bankas pārstāvis Kristaps Otersons.

Viņš minēja, ka rīt Latvijas Bankas kasēs Rīgā monētas joprojām varēs iegādāties.

Db.lv jau rakstīja, ka otrdien pircēju interese par pirmo Latvijas eiro īpašā dizaina apgrozības monētu ir liela. Popularitātes ziņā īpašo apgrozības monētu tradīcija turpinās. Cilvēki pulcējās pie Latvijas Bankas kasēm gan Rīgā, gan Daugavpilī, gan Liepājā jau no paša rīta. Dažādās kasēs ir dažādi, bet visās, arī reģionos, vairāki desmiti cilvēku stāvēja rindā.

Latvijas Banka otrdien laiž apgrozībā pirmo īpašā dizaina 2 eiro apgrozības monētu Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas dalībvalstīs.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Latvijas Banka laiž apgrozībā pirmo īpašā dizaina 2 eiro apgrozības monētu Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas dalībvalstīs.

Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus. Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Daugavpilī un Liepājā tā būs pieejama no otrdienas, 12. augusta.

Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Henrihs Vorkals, ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Vācijas kaltuvē Staatliche Münzen Baden-Württemberg. Šī kaltuve izgatavoja arī Latvijas eiro apgrozības monētas.

Īpašā dizaina apgrozības monētu Eiropas puse (ar nominālvērtības norādi), materiāls, izmērs un apmales rievojums neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām, atšķirīga ir nacionālā puse.

Otrdien pircēju interese par pirmo Latvijas eiro īpašā dizaina apgrozības monētu ir liela, stāsta Latvijas Bankas pārstāvis Kristaps Otersons.

Popularitātes ziņā īpašo apgrozības monētu tradīcija turpinās. Cilvēki pulcējās pie Latvijas Bankas kasēm gan Rīgā, gan Daugavpilī, gan Liepājā jau no paša rīta, un arī pašlaik visās filiālēs ir jāizstāv visai gara rinda. Dažādās kasēs ir dažādi, bet visās, arī reģionos, ir runa par vairākiem desmitiem cilvēku, kas rindā stāv nepārtraukti.

Paredzams, ka īpašā kaluma monētas suvenīriesaiņojumos šodien Latvijas Bankas kasēs būs izpirktas, savukārt apgrozības kvalitātes monētas nonāk apgrozībā ne tikai Latvijas Bankai piedāvājot maiņu savās kasēs, bet kā cita apgrozības nauda - caur komercbankām.

Ja cilvēks vēlēsies nākamajās dienās apmainīt šo monētu (monētas), tad ir vērts noskaidrot to pieejamību, sazinoties ar savu vai tuvāko banku vai ar Latvijas Bankas kasēm.

Balkānu reģiona valsts Melnkalne ne velti ir viena no vasaras ceļojumu top galamērķiem – kalnu ieskauta un apvīta, tirkīzzilās Adrijas jūras apskalota tā pārsteidz ar iespaidīgiem dabas skatiem, lieliskām pludmalēm, bagātīgu vēstures mantojumu, vietām gluži itālisku auru, austeru fermām, īsāk sakot – dabas varenību un daudzveidību.

Tūrisma sezona Melnkalnē ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, taču labākais laiks šīs zemes apciemošanai ir vasaras sākums, kad tur viesojos arī es, vai arī septembris – tad gaisa temperatūra ir zem 30 grādiem un var diezgan komfortabli baudīt gan ekskursijas, gan laisku atpūtu pludmalē. Vasaras pilnbriedā gaisa temperatūra sniedzas krietni pāri 32-35 grādiem un atpūta jau var kļūt diezgan izaicinoša.

Uz Melnkalni devos, izmantojot Ukrainas tūrisma operatora Join Up piedāvājumu. Lidojums ar kompāniju airMontenegro no Rīgas līdz Melnkalnei ilgst aptuveni divas stundas un 15 minūtes un, lidmašīnai vēl tikai gatavojoties nosēsties, jau kļūst skaidrs – te būs ko redzēt un baudīt! Valstī ir divas lidostas – Tivatā, kur piezemējos, un Podgoricā. Un šis ceļojuma galamērķis ir piemērots kā laiskas, tā aktīvas atpūtas cienītājiem, jo plašā izvēlē ir gan “viss iekļauts” piedāvājumi saules un jūras baudīšanai pludmalē, gan aktīvu pastaigu maršruti kalnos, vēsturisko objektu ekskursijas, jahtu braucieni u.c.

Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi trešdien, 22.jūlijā tikās ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku, lai pārrunātu Rīgas atpazīstamības veicināšanu un mākslas un kultūras lomu galvaspilsētas starptautiskā tēla veidošanā, informē Rīgas dome.

Tikšanās laikā Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātāji un pārstāvji iepazīstināja A.Ameriku ar šogad fonda plānotajām norisēm Rīgā, kā arī pārrunāja līdz šim paveikto, īpaši jomās, kas sekmējušas kultūras dzīvi pilsētā un tūristu piesaisti Rīgai.

«Pirms trīs gadiem saņemtais Gada rīdzinieka tituls mūsu ģimenei ir gods un vienlaikus arī pienākums turpināt veicināt Rīgas atpazīstamību, pievērst vietējās un starptautiskās sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai. Esmu gandarīts, ka mūsu fonda darbība mākslas un kultūras jomā, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldību un citiem nozīmīgiem partneriem, veicinājusi kultūras dzīves attīstību galvaspilsētā un tūristu pieplūdumu tajā,» stāsta Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs un mecenāts Boriss Teterevs. «Fonda piektā darbības gada jubilejā sabiedrībai piedāvājam daudzveidīgu Eiropas mēroga laikmetīgās kultūras un mākslas notikumu sēriju - sākot ar nupat noslēgušos izstādi Provansas valdzinājums un rudenī, svinības turpinot, ar ikgadējo mākslas programmu TETE-A-TETE,» darbības plānus ieskicē B.Teterevs.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ ) paziņo par izsoli nekustamajam īpašumam Marijas ielā 7 - Maskavas kultūras un biznesa centram, kas pazīstams arī kā Maskavas nams. Izsoles sākuma cena 3,57 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Raugoties no potenciālo investoru skatu punkta, šis īpašums piedāvā plašas attīstības iespējas, jo atrodas vienā no Rīgas centrālajām un prestižākajām vietām, kur ir labi attīstīta sociālā un transporta infrastruktūra. Īpašums ir ar lielu potenciālu gan uzņēmējdarbībai, gan kultūras pasākumiem, un tā nākamajam īpašniekam būs iespēja radīt jaunu pievienoto vērtību šai vēsturiskajai vietai, vienlaikus ieguldot Rīgas attīstībā,” norāda A. Vārna. “Tomēr jāatzīst, ka šī izsole nav viegls uzdevums, ņemot vērā ēkas vēsturisko fonu un specifisko plānojumu, kas var prasīt papildu ieguldījumus un laiku, līdz tiks atrasts piemērots pircējs. Iegūtie līdzekļi no pārdošanas tiks novirzīti Ukrainas sabiedrības atbalstam, kas piešķir šim procesam īpašu nozīmi un morālu vērtību.”

Ne mans, ne valdības viedoklis par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav mainījies, intervijā Latvijas Radio paziņoja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš norādīja, ka nevēlas sniegt savus komentārus par citām iespējamajām koncertzāles novietnēm, kamēr Latvijas Arhitektu savienība (LAS) nav piedāvājusi vienu, divas vai maksimums trīs iespējamās Nacionālās koncertzāles novietnes.

"Tad, kad šis uzdevums būs veikts, es būtu gatavs apspriest un salīdzināt vienu vai divas novietnes salīdzinājumā ar Elizabetes ielu 2. Es joprojām uzskatu, ka tā ir ļoti laba iespēja un kompromiss starp daudzām citām iespējām, ko piedāvā citas institūcijas un personas," teica Puntulis.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Kultūras ministrs akcentēja, ka citu novietņu izvēlei ir jābūt loģiskai, ekonomiski argumentētai un pamatotai. Puntulis apgalvoja, ka viņš ir atvērts diskusijai, jo "nav tā, ka šajā dzīvē kaut kas būtu nemaināms". Runājot par laika rāmi, kad LAS varētu nākt klajā ar saviem piedāvājumiem, Puntulis norādīja, ka šajā aspektā viņš nav bijis pietiekami stingrs un sākotnējais laika rāmis bija ieplānots martā, bet patlaban šķiet, ka tas varētu būt aprīlis.

"Es saprotu šī uzdevuma nopietnību un esmu pateicīgs LAS, ka tā šo uzdevumu ir uzņēmusies, tādēļ esmu bijis pielaidīgs un atļāvis, lai šis laika rāmis būtu aprīlis," skaidroja ministrs.

Bīstamas fasādes dēļ ēka Elizabetes ielā 2 iežogota  

Ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā...

Runājot par Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītājas Solvitas Kreses pausto, ka nav saprotama Nacionālās koncertzāles prioritizēšana, jo Laikmetīgās mākslas muzejam (LMM) ir izstrādāts projekts, atrasta vieta un būtu nepieciešamas piesaistīt finansējumu, Puntulis uzsvēra, ka būtu sarežģīti prioritizēt, kas nepieciešams vairāk - Nacionālā koncertzāle vai LMM.

"Es pilnīgi droši varu apgalvot, ka abas šīs būves mums ir vitāla nepieciešamība. Es pat teiktu skarbāk. Ja mēs pretendējam uz Latviju kā kultūras lielvalsti, tad kultūras lielvalsts bez akustiskās koncertzāles un LMM galvaspilsētā ir apkaunojoši. Šīs divas lietas nerīmējas kopā, tādēļ, manuprāt, abas būves ir vienlīdz prioritāras un to būvniecība - vienlīdz sarežģīta," pauda kultūras ministrs.

Topošie arhitekti: koncertzāles novietne Elizabetes ielā nav optimāla 

Teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei...

Tāpat viņš atzīmēja, ka būtu gandarīts, ja varētu pēc iespējas ātrāk īstenot LMM projektu, ko veidojis arhitekts Deivids Andžejs. Puntulis uzsvēra, ka par šo jautājumu notiek sarunas ar Rīgas domi un tiks meklēti risinājumi, kā šo problēmu atrisināt.

"Vienlaikus es nekādā veidā nevaru nolikt malā jautājumu par akustisko koncertzāli Rīgā pats būdams mūziķis. Tas tiek risināts kopš 1987.gada. Piedodiet, es to nekad nenolikšu malā," akcentēja kultūras ministrs.

Elizabetes 2 ēkas pārbūve izmaksātu 32 miljonus eiro 

Pēc ekspertu aprēķiniem Elizabetes ielas 2 ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu...

Jautāts, vai "velkot garumā" LMM projekta īstenošanu, nenotiks kaut kādas izmaiņas, kas turpmāk varētu aizkavēt tā būvniecību, Puntulis norādīja, ka viņš attiecībā uz būvniecību "neko nevelk garumā". Ministrs atzina, ka drīzāk viņš saņem pārmetumus par pārāk lielu steidzināšanu.

"Es patiešām vēlos attīstīt ne tikai LLM projektu, bet arī koncertzāles projektu. Ar vislielāko prieku es attīstītu arī Latvijas Nacionālā teātra piebūves projektu, kas maksā aptuveni 40 līdz 50 000 eiro. Pieskaitām tam klāt LLM, kas aptuveni ir tikpat liela summa un koncertzāles izmaksas, kuras ir lielākas. Mēs nevaram uz to vienkārši skatīties kā uz "vilkšanu garumā"," pauda Puntulis, piebilstot, ka daudzkārt šis jautājums ir pārrunāts ar Rīgas domi un tikai sadarbībā ar to varēs atrisināt visus šos jautājumus, kas prasa "milzīgus ieguldījumus".

Dizainera Valda Celma veidotās Rīgas pilsētas robežzīmes RĪGA tiks iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, informē kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde.

Šādu rīkojumu ceturtdien parakstījusi kultūras ministre Dace Melbārde. «Lielie, baltie robežzīmju burti ar latviešu valodai tik raksturīgo garumzīmi uz «Ī» ikvienam, kurš iebrauc Rīgā, un jo sevišķi Latvijas viesiem, apliecina, ka viņi ieradušies tieši Latvijas galvaspilsētā. Turklāt šis arī mūsdienās aktuālais dizaina autordarbs ir spilgts atgādinājums, ka mums vienmēr bijuši mākslinieki, kam svarīgi, lai Rīga varētu lepoties ar interesantu un pārdomātu vizuālo tēlu, » norāda D. Melbārde.

Kā zināms, 2014. gada vasarā robežzīmes RĪGA bez saskaņošanas ar autoru tika pārveidotas, garumzīmi burtā «Ī» aizstājot ar stilizētu sirsniņas formu. Turpmāk ar robežzīmju RĪGA pārvietošanu un pārveidošanu saistītās ieceres būs pieļaujamas tikai ar VKPAI atļauju.

Pagājušajā gadā AS Latvenergo EBITDA sasniegusi 240,3 miljonus eiro, bet ieņēmumi pārsniedz vienu miljardu eiro, informē uzņēmums.

EBITDA un ieņēmumi ir samazinājušies par attiecīgi 3% un 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 29,7 miljonus eiro (2013. gadā - 46,1 miljons eiro). Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014.gada 1. aprīļa, un tādēļ koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas HES izstrāde, turklāt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Spēcīgs impulss reģionu attīstībai un «miglas pūšana acīs» - tik dažādi ir viedokļi par Cēsu mēra Jāņa Rozenberga (Vienotība) ierosinājumu Kultūras ministriju (KM) pārcelt uz Cēsīm, vēsta laikraksts Diena.

Ideju pilnībā atbalstot Vides un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš (NA), taču skeptiski vērtējot aptaujātie valsts pārvaldes eksperti, saucot to par simbolisku žestu bez ekonomiska pamatojuma.

Gan Rozenbergs, gan Naudiņš atsaucas uz Igaunijas pieredzi, kur Izglītības un zinātnes ministrija atrodas nevis Tallinā, bet gan Tartu.

KM pārstāve Dagnija Grīnfelde Dienai uzsvērusi, ka pagaidām ar ministriju par to neviens nav runājis: «Mums par šīs ieceres praktisko izpildījumu nav nekādas informācijas. Vienīgais, ko es varu teikt - ministres darba kalendārā katru dienu ir vairākas tikšanās un sanāksmes, kas notiek tieši Rīgā. Jāņem arī vērā, ka visi nacionālas nozīmes kultūras objekti atrodas galvaspilsētā.»

Ar pozitīvu lēmumu Latvijai noslēgusies lieta, kurā kāds mazpazīstams somu uzņēmums vērsās pret iespēju Krišjāņa Barona ielas iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmantot Barona ielas nosaukumu. Šī prasība atzīta par nepamatotu un Barona vārds esot nosargāts. Diemžēl jau ir par vēlu īstenot visas tās ieceres, kas saistījās ar Krišjāņa Barona ielu, iekļaujoties šāgada pasākumos Rīgā kā Eiropas kultūras galvaspilsētā, informēja Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Lai veicinātu atpazīstamību, popularizētu tūristu un iedzīvotāju vidū Barona ielu, vēl 2011.gadā LTA nāca klajā ar jaunu projektu - izveidot Krišjāņa Barona ielu Rīgā par tirdzniecības un izklaides ielu gan tūristiem, gan arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tā būtu garākā iepirkšanās iela Baltijā. Projekta izpildīšanai tika nodibināta Barona biedrība. Tika izdota Rīgas karte, kurā atsevišķi tika izcelta Krišjāņa Barona iela, un izveidota preču zīme BARONA STREET RIGA. Projektu bija paredzēts attīstīt līdz 2014.gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Pavisam negaidīt pret Barona ielas nosaukuma izmantošanu sāka protestēt mazpazīstams Somijas uzņēmums - darbā iekārtošanas birojs. Barona Group Oy apstrīdēja Krišjāņa Barona uzvārda izmantošanu, pamatojot nosaukuma līdzību ar savu preču zīmi. Barona Group Oy 2012.gada decembrī iesniedza Latvijas Republikas Patentu valdē savus iebildumus, mēģinot aizliegt latviešiem izmantot Krišjāņa Barona uzvārdu. Pēc gandrīz divu gadu tiesāšanās, prasību atzina par nepamatotu, bet ieceres īstenošana pagaidām atlikta.

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Lai gan iedzīvotāju skaits samazinās, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis un šāda tendence saglabājusies arī 2014.gadā, liecina biedrības Culturelab veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs laikā no 2007.līdz 2014.gadam.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kopējā muzeju apmeklētība ir pieaugusi par gandrīz 268 tūkstošiem apmeklējumu, 2014.gadā sasniedzot 2 921 616, liecina Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas apkopotie dati.

Valsts muzeju grupā, kurā apmeklētājiem tiek piedāvāta 41 ekspozīciju vieta, ir reģistrēti 1 578 518 apmeklējumi, par 93 895 apmeklējumiem pārsniedzot 2013.gada rezultātu. Populārākie valsts muzeji 2014.gadā ir bijuši Rundāles pils muzejs ar 258 301 apmeklējumu, Turaidas muzejrezervāts ar 250 492 apmeklējumiem un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ar 182 882 apmeklējumiem.

Interesi par muzeju piedāvājumu 2014.gadā sekmēja vērienīgie izstāžu projekti, kas 2014.gadā tika organizēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros. Tomēr visjūtamākais apmeklētības pieaugums bijis Rundāles pilī un Turaidas muzejrezervātā, kuri pārliecinoši darbojas kā starptautiskā tūrisma galamērķis. Ārvalstu tūristi, kas organizētās grupās apmeklē Rundāles pils muzeju, 2014.gadā bija 30%, savukārt Turaidas muzejrezervātā 27% no kopējā apmeklējuma.

Vācijas pilsēta Dortmunde ir atzīta par 2021.gada Eiropas inovācijas galvaspilsētu, savukārt Somijas pilsēta Vantā ir Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne, lēmusi Eiropas Komisija (EK).

Šodien un rīt Briselē notiekošajā Eiropas Inovācijas padomes samitā EK paziņo septītā konkursa "Eiropas inovācijas galvaspilsēta" uzvarētājus. Pēc spraigas izvērtēšanas divas neatkarīgu ekspertu augsta līmeņa žūrijas izraudzījās uzvarētājus un finālistus divās balvu kategorijās.

Otrā vieta Eiropas Inovācijas galvaspilsētas kategorijā ir piešķirta Dublinai Īrijā un Malagai Spānijā. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa ieguvusi trešo vietu.

Balvu kategorijā "Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne" otrā un trešā vieta tika piešķirta Kaškaišai Portugālē un Tronheimai Norvēģijā.

Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela pauda, ka konkursa finālistu veikums ir patiešām ievērojams. "Man ir gods izcelt šīs pilsētas, kas ir īstas inovācijas izmēģinājumu laboratorijas. Tās kopīgi veido augšupējas iniciatīvas, kas ļauj sasniegt pilsētu attīstības ilgtspēju," norādīja Gabriela.

Iesaka Laila Vārtukapteine, Elvi Latvija komercdirektore: Gruzijā dzīvoju no 2006. līdz 2008. gadam, kad tur bijām iecerējuši attīstīt mazumtirdzniecības tīklu. Politiskās situācijas dēļ šajā valstī darbība tika pārtraukta. Kopš tā laika Gruzijā jau kā tūriste esmu atgriezusies divas reizes.

Pēdējos gados šī valsts attīstības ziņā ir spērusi milzīgus soļus uz priekšu; tūristiem tā ir kļuvusi saistošāka – pilsētās restaurētas ēkas un tilti, labiekārtoti parki, ir izbūvēti un atjaunoti ceļi, tostarp tie, kas ved kalnos. Tiesa, līdz ar šīm pārmaiņām Gruzija sākusi zaudēt autentiskumu, savu senatnes elpu, nedaudz sāk līdzināties rietumiem.

Kad turp braukt?

Vasarā Gruzijā ir liela svelme, tomēr augusts ir pateicīgs mēnesis, kad apmeklēt šo valsti, jo tad nobaudāms plašs augļu un dārzeņu klāsts, garšas ziņā tie krietni pārspēj mūsējos. Augustā ir arī vīnogu ražas laiks, tādēļ ir vērts doties uz Kahetiju, kur ir milzīgas vīnogulāju plantācijas. Vīnogu vākšana nav romantiska pastaiga pa lauku, tas ir fiziski smags darbs, turklāt plantācijā, kur vīnogulāji ir augstāki par cilvēka augumu, ir ļoti karsti – tur nevar sajust vēja pūsmu. Protams, to atsver gardo ogu nobaudīšana. Vīna darīšanai tiek audzētas speciālas vīnogu šķirnes, ogas ir ļoti saldas, šķiet pat pārcukurotas.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Baltijas jūras reģionā, kas turpina sarukt un zaudē iedzīvotājus, secināts pētījumā.

Sadarbojoties ekonomistiem, sociālajiem zinātniekiem, antropologiem, pilsētplānotājiem un arhitektiem, tapis pētījums “Riga X”. Tā mērķis ir palielināt Rīgas ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, izstrādājot optimistisku un uz nākotni vērstu, tomēr reālu redzējumu par pilsētas attīstību turpmākajā desmitgadē.

Pētījumā secināts, ka pēdējo 20 gadu laikā Rīgas centru pametusi vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju. "Līdz ar mērenu, tomēr pakāpenisku labklājības pieaugumu mainījušās iedzīvotāju prasības pret mājokļa platību un apkārtējās dzīves vides kvalitāti. Pie esošā scenārija tuvāko 10 gadu periodā Rīga zaudēs vēl 25 tūkstošus iedzīvotāju," liecina pētījums.

Janvāra vidū Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēs nacionālo stendu divās valstīs, tostarp - Nīderlandes pilsētā Utrehtā.

Izstāde Utrehtā, Nīderlandes vidienē, notiks no 14.janvāra līdz 19.janvārim. Latvijas stendā ar nacionālo tūrisma saukli «Latvia. Best Enjoyed Slowly» būs pārstāvēti šādi reģioni un pašvaldības, kā arī tūrisma uzņēmēji: Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, biedrība Kurzemes tūrisma asociācija, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Jelgavas reģionālais tūrisma centrs, Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūra, biedrība Vidzemes tūrisma asociācija, Siguldas novada dome, Līvānu novada dome, Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, biedrība Latvijas kempingu asociācija; SIA HWS Management, SIA Semarah Hotel Management, SIA Latvijas-Vācijas kopuzņēmums REHO, SIA Smile Line un SIA Balticum Reizen.

2015. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 986 100 iedzīvotāju – par 15,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Iedzīvotāju skaits 2014. gadā saruka lēnāk (kritums par 0,77%) nekā 2013. gadā (1,10%). Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,6 tūkst.). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 4,7 tūkst.

Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,3 tūkst., Vidzemē – par 2,9 tūkst. un Zemgalē – par 2,7 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2361 cilvēku), Daugavpilī (968), Liepājā (801), bet vismazāk – Jūrmalā (104).

Pērn tikai 12 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 793 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (295), Siguldas (205), Salaspils (120), Ikšķiles (140), Babītes (170) un Ādažu (176) novadā. Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums (līdz 50 cilvēkiem) bija arī Garkalnes, Baldones, Stopiņu, Carnikavas un Sējas novadā. No minētajiem novadiem pozitīvs migrācijas saldo bija 11 novados, bet pozitīvs dabiskais pieaugums deviņos novados.

Šodien, 25. novembrī, Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti iepazinušies ar pašvaldības 2014. gada plānoto budžetu investīciju jomā. Investīciju apjoms izglītības iestādēm nākamajā gadā tiks palielināts par 10 miljoniem eiro līdz 22 miljoniem eiro.

Tā ir puse no visa nākamajā gadā plānotā investīciju apjoma. Tiks pabeigta O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas ēkas rekonstrukcija, plānots veikt Rīgas krievu vidusskolas ēkas Lauku ielā 9 renovāciju, kā arī izstrādāt Rīgas Angļu ģimnāzijas ēkas Zvārdes ielā 1 rekonstrukcijas būvprojektu.

Nākamajā gadā turpināsies izglītības iestāžu teritoriju labiekārtošana –piecām skolām tiks uzsākta un turpināta sporta laukumu izbūve, 22 skolām un bērnudārziem tiks nomainīti celiņi un žogi, tāpat pie skolām tiks izbūvēti rotaļu laukumi un sporta aktīvās teritorijas.

Četrās skolās tiks veikta ūdensvada un kanalizācijas sistēmu nomaiņa, virtuves tiks renovētas četrās skolās un četros bērnudārzos. Rīgas 6. vidusskolā, Rīgas 25. vidusskolā un Puškina licejā renovēs sporta zāles, bet Rīgas 1. vidusskolā, Rīgas 41., 25. un 22. vidusskolās – aktu zāles. Trijās skolās ēkas cokola stāvi tiks pielāgoti sporta zāles un ģērbtuvju izveidei.