To laikam spēj tikai Latvijā. Tā vietā, lai izmantotu piešķirto ES finansējumu Rīgas kā kultūras galvaspilsētas reklamēšanai, atbildīgās institūcijas tik ilgi ņemas viena ar otru, kamēr nākas secināt – «ai, nesanāca».
Saucot lietas īstajos vārdos, jāsaka, ka situācija ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 reklamēšanu izvērtusies pavisam stulba. Kultūras galvaspilsētas tituls ir jebkuras Eiropas pilsētas lielā iespēja pulcēt būtiski vairāk tūristu nekā citus gadus un līdz ar to vairot arī ieņēmumus. Jebkurš zinātājs pateiks, ka Rīgai kultūras ziņā nav iemesla kaunēties. Tikai to zinātāju nav īpaši daudz, līdz ar to kultūras galvaspilsētas statusa izmantošana būtu vairāk nekā svarīga. Taču Latvijā viss atkal notiek savādāk.
Kultūras galvaspilsēta mēs skaitāmies jau četrus mēnešus, bet reklāmas vai kaut cik pārskatāmas informācijas par to, ko pilsētas viesi reāli šogad var šeit izbaudīt, praktiski nav. Piemēram, nesen Berlīnē bija viena no lielākajām tūrismam veltītajām izstādēm ITB. Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nepaslinkoja informēt medijus, ka Latvijas stends bijis plaši apmeklēts. Tikai daži stenda apmeklētāji gan DB vīlušies sacīja, ka neesot bijis praktiski nekādas informācijas par Rīgu kā kultūras galvaspilsētu un lozungs «Izbaudi Latviju nesteidzoties!» piedodiet, bet neizraisa vēlmi braukt uz Latviju. Parastais latviešu attaisnojums «nav naudiņas, lai reklamētos» arī šoreiz cauri neiet, jo ārējo tirgu apgūšanai Eiropas kultūras galvaspilsētas laikā piešķirti pat ES fondu līdzekļi, kurus tagad pastāv risks zaudēt, jo bez reklamēšanās naudu tomēr neviens nedos. Iespējams, tieši tāpēc TAVA tomēr tuvākajā laikā sola rīkot uzlabotu iepirkumu konkursu par reklāmas aktivitāšu veikšanu 1,5 miljonu eiro apmērā. Ja viss ies pēc plāna, reklāmas kampaņa sāksies vēl šoruden, mierina TAVA. Protams, mēs jau vienmēr esam zinājuši, ka drēgnajos novembra vakaros Rīga ir viens no tūristiem pievilcīgākajiem gala mērķiem.
Daži tūrisma nozarē strādājošie mierina sevi ar domu, ka arī nākamgad, kad Latvija būs ES prezidējošā valsts, reklāmas kampaņas nestie augļi varētu lieti noderēt. Taču par to, kāpēc tūrisma galvaspilsētas gadā viss sanācis tā, kā sanācis, tūrisma un reklāmas industrijas pārstāvji gan izsakās nelabprāt – pārāk daudz kas atkarīgs no naudu dalošajām aģentūrām un citām atbildīgām institūcijām. Tomēr ļaunas mēles melš, ka problēmas sakne varētu būt meklējama Ekonomikas ministrijas un TAVA savstarpējās attiecībās.
Proti, tas, ka Rīga 2014. gadā būs kultūras galvaspilsēta, bija zināms jau vairākus gadus. Šī megaprojekta kopējais budžets lēšams ap kādiem 25 miljoniem eiro. Skaidrs kā diena, ka ne jau tādēļ 25 miljoni tērējami, lai reklamētu kultūras pasākumus 2 miljoniem Latvijas iedzīvotāju – jādodas aiz valsts robežām. Šī mērķa vārdā TAVA pērnvasar jau vienu konkursu par starptautisku kultūras tūrisma reklāmas kampaņu izsludināja. Rezultāts šim iepirkumam gan bija tīri latvisks – tas pārsūdzību dēļ beidzās ar čiku. Iejaucās arī Ekonomikas ministrija, tika skaldīti mati un rezultātā tapa skaidrs, ka līdz kultūras galvaspilsētas sākumam neko vairs nevar paspēt. Mērķa tirgi esot skaidri – Krievija, Vācija, Skandināvija, piesaistīsim arī aviosabiedrības, skaidro TAVA.
Jāsaka, ka vismaz Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic šīs vasaras jaunie galamērķi par šādu sadarbību neliecina un airBaltic svarīgāk liekas lidot, piemēram, uz Slovākiju, nevis uz turīgu Vācijas reģionu Štutgarti, no kurienes Rīgai tiešām varētu rasties ne viens vien ieinteresēts kultūras pasākumu apmeklētājs. Laikam jau, lai attaisnotos, TAVA tagad spriedelē, ka, «ņemot vērā politisko saspringumu, nevar zināt, vai kampaņa maz būtu īpaši produktīva». Protams, neko nedarot, visvienkāršāk, taču arī visnožēlojamāk ir pateikt: kazi, labi vien ir, jo varbūt tāpat nebūtu sanācis. Tomēr Rīga Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu pārskatāmā nākotnē otrreiz vairs neiegūs. Kurš atbildēs par izniekoto iespēju pastāstīt pasaulei par mūsu vērtīgākajām un labākajām lietām – kultūru?