Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Vērienīgo startautisko kultūras tūrisma reklāmas kampaņu, kas izgāzās vēl nesākusies, plānots sākt rudenī, kad Rīgas kā kultūras galvaspilsētas gads tuvosies jau noslēgumam.

«Ja viss notiks pēc plāna, kultūras tūrisma kampaņa sāksies no septembra. Kampaņa tiek plānota divās daļās – pirmā daļa aicinās rudenī apmeklēt kultūras galvaspilsētu. Šo statusu neviens neatņem, līdz ar to Tallina mārketinga izpratnē joprojām ir 2011. gada kultūras galvaspilsēta. Otrs kampaņas vilnis plānots 2015. gada sākumā, kas sakristu ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē,» stāsta Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. Rīga 2014 ir labs iemesls, kāpēc apmeklēt mūsu galvaspilsētu un Latviju, jo tiek piedāvāta interesanta programma, notiek pasākumi, tomēr «ar to jau kultūras dzīve nebeidzas».

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā.

Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Vairāki desmiti cilvēku pie Saeimas pulcējušies, lai protestētu pret plānoto 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem.

Pasākumā piedalās vairāki Latvijas mūziķi un ar kultūras nozari saistīti cilvēki, piemēram, Intars Busulis, Guntars Račs, Elita Mīlgrāve, Liene Šomase, Ralfs Eilands, Kapars Bindemanis, Lauris Reiniks, Rūta Dūduma, Kārlis Kazāks un citi.

Cilvēkiem, kuri pulcējušies uz protesta akciju, pie apģērba ir uzlīme ar norādi - 21%. Vairākiem akcijas dalībniekiem līdzi ir arī mūzikas instrumenti.

Pie protestētājiem iznāca arī vairāki deputāti, galvenokārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvji. Sagaidot parlamentāriešus, Mīlgrāve viņus uzrunāja, norādot, ka lēmums par 21% PVN kultūrai ir sasteigts, nav atbalstāms un «apturēs mūsu dziesmas». Viņa aicināja deputātus pārdomāt šo situāciju pirms lēmuma pieņemšanas.

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Situācija ar bedrēm Rīgas ielās patlaban ir «štruntīga, pat ļoti štruntīga,» taču tas lielā mērā izskaidrojams ar ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un to, ka galvaspilsētas dome vairākus gadus apzināti izvēlējās prioritāri tērēt naudu skolu, bērnudārzu un atpūtas objektu savešanai kārtībā, sociālajā tīklā «Facebook» paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Galvaspilsētas domes priekšsēdētājs vairākkārt uzsver, ka viņam nav tiesību taisnoties par bedrainajām ielām, tomēr viņš norāda, ka pašreizējā situācija ir izskaidrojama ar kopējo pašvaldībai pieejamo līdzekļu apjomu un ar to, ka pa Rīgas ielām pārvietojas mašīnas no visas valsts, ne tikai no galvaspilsētas. «Līdz pat 40% [automašīnu galvaspilsētas ielās] nav no Rīgas. Un te ir būtisks moments autovadītājiem, kas maksā «ceļa nodokli». No 36 miljoniem [eiro], ko samaksā rīdzinieki, Rīgas budžets saņem aptuveni 10 miljonus. No «ceļa nodokļa», ko maksā visas pārējās valsts iedzīvotāji, Rīgas budžets nesaņem neko. Šo pieminu, ja mēs runājam par finanšu taisnīgumu,» norāda Ušakovs.

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Šodien, 22. oktobrī, Rīgas dome (RD) informēja par jauno pašvaldības piedāvāto iespēju nekustamā īpašuma īpašniekiem, sākot ar 2016.gada 1. janvāri pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai.

«Latvijas pašvaldību līdzšinējā pieredze un aktīvā savstarpējā sadarbība ir sekmējusies ar jaunu iespēju arī Rīgas namīpašniekiem, kuri no nākamā gada var pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai. Ar pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai pašvaldībā varēs vērsties tie īpašnieki, kuriem pieder valsts un vietējās nozīmes kultūras piemineklis, tostarp kāds objekts Rīgas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Ķīpsalas vēsturiskās apbūves teritorijā, Kalnciema ielas vēsturiskās apbūves teritorijā vai Pārdaugavā. Šobrīd pašvaldības nākamā gada budžeta projektā šim mērķim ir paredzēts 300 000 eiro liels finansējums, » informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Svinīgā ceremonijā iemūrējot kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, uzsākta Stopiņu novada Kultūras centra būvniecība, informē būvfirmas SIA Arčers Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Sokolova.

Jaunais Kultūras centrs iezīmēs Stopiņu novada centru. Iecere būvēt jaunu kultūras centru radās jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad tika rezervēta zeme Ulbrokas centrā un izveidota centra attīstības vīzija.

Atzīmēts, ka pēdējos desmit gados Stopiņu novadā ir būtiski pieaudzis iedzīvotāju skaits, un šobrīd Stopiņu novadā savu dzīvesvietu ir deklarējuši 10 968 iedzīvotāji. Līdz ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un plašo kultūras pasākumu klāstu, krietni par mazu kļuvis esošais Ulbrokas kultūras nams ar 200 skatītāju vietām.

Īstenojot ieceri par kultūras centra celtniecību, tika izsludināts metu konkurss, arhitekti iesniedza vairākus metus un notika novada iedzīvotāju balsojums, lai izvēlētos piemērotāko ēku. 2013. gada oktobrī iedzīvotājiem tika prezentēts SIA AB Krasts izstrādātais jaunā kultūras centra projekts, kurā atradīsies divas pasākumu zāles – viena ar gandrīz 400 skatītāju vietām zālē un 100 skatītāju vietām balkonā, otra ar 200 skatītāju vietām.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Lai gan Tallinai neizdevās izcīnīt 2018.gada Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu, tā gatavojas sacensties par šo godu vēlreiz gadu vēlāk, vēsta Igaunijas galvaspilsētas preses dienests Raepress.

Jautājumu par Igaunijas galvaspilsētas pieteikšanu šim konkursam trešdien apspriedīs Tallinas pilsētas valde.

Tallinas ekoloģiskajā stratēģijā, kas izstrādāta līdz 2030.gadam, bija izvirzīts mērķis iegūt šo titulu 2018.gadā, taču igauņiem nācās piekāpties Neimegenas pilsētai Nīderlandē. Visas trīs konkursa finālistes bija salīdzinoši nelielas un klusas pilsētiņas, kurās pozitīvas pārmaiņas vides jomā var panākt vieglāk. Turklāt tās visas līdz finālam bija nonākušas ne pirmo reizi.

Tallinas stiprās puses ir saudzīga attieksme pret zemes izmantošanu, dabas daudzveidība, lielas zaļās zonas, kas tiek koptas un paplašinātas pat pašā centrā, kā arī laba pilsētas teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku datubāze.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace”, A. Briāna ielā 13, turpina strauji attīstīties. Šobrīd būvdarbu progress atbilstoši ikmēneša izpildes plānam ir sasniedzis 71%.

Savukārt Miera ielā 58a, topošajā kultūras un radošo industriju atbalsta centrā “TabFab”, visās ēkās tiek pabeigti iekšējās apdares darbi un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī plānots uzsākt teritorijas labiekārtošanas darbus, informē VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Miera ielā 58 un A. Briāna ielā 13, Rīgā šogad plānots atklāt divus ievērojamus radošo industriju un kultūras izglītības veicināšanas attīstības projektus, kuri nodrošinās atbalstu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem

“Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace” un kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” ir būtiski projekti, kas ne tikai paver jaunas iespējas izglītībai kultūras nozarē, bet arī veicina pilsētas vēsturiskās teritorijas atdzimšanu. Objektos uz šo brīdi pabeigtas teju divas trešdaļas veicamo darbu un šogad gatavojamies nodot šos objektus izglītības iestādēm,” norāda J. Gavrilova.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar Tabakas fabrikas radošā kvartāla metu konkursa uzvarētājiem - arhitektu biroju «NRJA» («No Rules Just Architecture») par būvprojekta izstrādi.

Projektu plānots īstenot pa posmiem, sākot ar centrālo ēku - Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mājvietu - un kvartāla ieejas mezglu – radošo industriju biznesa inkubatoru, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Lai sekmīgi virzītos uz priekšu radošā kvartāla attīstībā, kopīgi ar Kultūras ministriju un Latvijas Kultūras akadēmiju pieņemts lēmums arhitektu meta vīziju īstenot pakāpeniski - pa posmiem, sākot ar kvartāla centrālo daļu – tagadējo Jaunā Rīgas teātra pagaidu mītnes vietu, kur nākotnē atradīsies Latvijas Kultūras akadēmija un radošo industriju biznesa inkubatoru. Kvartāls nākotnē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un akadēmiskajam personālam nodrošinās modernu mācību vidi un sadarbību ar radošo industriju nozares uzņēmumiem, kā arī kļūs par magnētu ne tikai radošajiem prātiem, bet arī Brasas apkaimes iedzīvotājiem un tūristiem,» uzskata VNĪ valdes locekle.

Bagāta kultūras programma, dzīvības iepūšana Stūra mājā, tūristu pieplūdums un publicitāte ārvalstu medijos iepretim tā arī nesāktajai starptautiskajai reklāmas kampaņai un netapušām kultūras būvēm

Tā īsumā varētu rezumēt Rīgas kā kultūras galvaspilsētas gadu, kura aktivitātes organiski turpinās arī tikko sāktajā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pusgadā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par vienojošo elementu abiem starptautiski nozīmīgajiem pasākumiem kalpo augstvērtīgs kultūras piedāvājums un mūsu dārgakmens dzintars – no Rīga 2014 programmas Dzintara ekspedīcija videomateriāliem (TV raidījums Dzintara pusē) tapusi filma Planēta Dzintars. Savukārt pats raidījums tulkots vairākās Eiropas valodās un nodots Latvijas vēstniecībām izrādīšanai. Ārvalstīs tiks izrādītas arī vairākas izstādes par dzintaru, kas pērn bija skatāmas Rīgā, kā arī latviešu orģinālopera Valentīna.

Parakstīts līgums par starptautiska metu konkursa izsludināšanu Tabakas fabrikas radošā kvartāla arhitektoniskās vīzijas izstrādei Rīgā, Miera ielā 58a, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Līgums noslēgts starp VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un partneriem - Latvijas Kultūras akadēmiju, Kultūras ministriju un Dānijas Kultūras institūtu.

Projekta gaitā plānots pielāgot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas vajadzībām, kā arī izveidot telpas radošo industriju inkubatoram un darbnīcām. Apbūves iecerei ir jāietver priekšlikumi akadēmijas mācību procesa un radošo industriju inkubatora darbības nodrošināšanai, Rīgas Kino muzeja un Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām, kā arī teritorijas labiekārtošanai.

Patlaban kādreizējās Tabakas fabrikas teritorijā rekonstruētajā ražošanas ēkā pagaidu mājvietu radis Jaunais Rīgas teātris, kamēr tā vēsturiskajā mājvietā Rīgā, Lāčplēša ielā 25, noritēs pārbūves darbi.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.