Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Pēc smagas slimības sestdien mūžībā devies Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs Boriss Teterevs, lasāms fonda mājaslapā.

Boriss Teterevs dzimis Rīgā, mācījies Rīgas 10.vidusskolā, studējis Rīgas Medicīnas institūtā (tagad - Rīgas Stradiņa universitāte). Pēc absolvēšanas deviņus gadus praktizējis Rīgas pilsētas 4.slimnīcā un Rīgas pilsētas 5.slimnīcā. Līdz 2008.gadam nodarbojās ar uzņēmējdarbību Latvijā un ārvalstīs.

2010.gadā kopā ar dzīvesbiedri Ināru Teterevu nodibināja ģimenes labdarības fondu.

Teterevam pasniegts Ministru kabineta Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un Triju Zvaigžņu ordenis. Teterevs kļuvis par Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktoru, Latvijas Universitātes Goda biedru un Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda locekli.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) nolēmis atkāpties no amata.

Par šādu lēmumu Ameriks šorīt paziņoja žurnālistiem.

Atkāpjoties no vicemēra amata, Ameriks saglabās Rīgas domes deputāta mandātu.

Ameriks skaidroja, ka domē strādā 18 gadus. «Esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas, kam, manuprāt, pierādījums ir vēlētāju uzticība visu šo gadu laikā,» sacīja Ameriks.

Politiķis akcentēja, ka katra politiķa dzīvē varot pienākt brīdis, kad reputācijas jautājums kļūst par pašu galveno. «Es negribu taisnoties par to, ko neesmu darījis,» sacīja amatpersona, piebilstot, ka viņš vēlas izklāstīt savus faktus situācijā, kad «versijas un pieņēmumi ir kļuvuši par it kā neapstrīdamiem pierādījumiem».

Ameriks apliecināja, ka apcietināto uzņēmēju Māri Martinsonu viņš pazīst vairākus gadus - «līdzīgi kā daudzi citi Rīgā un Latvijā». Ameriks uzskata, ka pazīšanās ar Martinsonu ir cēlonis visām aizdomām. «Nekad, kopš viņu pazīstu, neesmu iesaistījies nekādos nelikumīgos darījumos vai arī tos veicinājis,» uzsvēra politiķis. Viņš pārliecināts, ka izmeklēšana to arī pierādīs.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Vairs negribu nodarboties ar aktīvu biznesu, jo ir citas daudz interesantākas lietas, ar ko patlaban aizraujos. Ja jautāsiet, ko tagad daru, - dzīvoju labsajūtā. Un to dodu ne vien sev, bet arī vēl vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku, tā intervijā DB saka filantrops Boriss Teterevs.

Fragments no intervijas

Ar kādu biznesu Jūs tagad nodarbojaties, lai tā visiem palīdzētu?

Konkrēta aktīva biznesa man tagad nav. Strādā vecie sakari. Tas, ko esmu nopelnījis iepriekš, tagad tiek likts lietā.

Ar ko esat nodarbojies? Zināms, ka esat bijis saistīts ar autotirgu, pat producējis kino…

Oi, kino - tā ir izmesta nauda. Esmu darbojies auto jomā, arī nekustamā īpašuma sfērā. Daudz kas ir bijis.

Bet no šodienas skatu punkta, izvērstu biznesu Krievijā?

Nē, nekādā gadījumā. Pirmkārt, es vairs negribu nodarboties ar aktīvu biznesu, jo ir citas daudz interesantākas lietas, ar ko patlaban aizraujos. Ja jautāsiet, ko tagad daru, tad dzīvoju labsajūtā. Un to dodu ne vien sev, bet arī vismaz vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā un ārvalstīs. Otrkārt, tagad tajā zemē ir tādi tiesiskie apstākļi un vispārējais klimats, ka noteikti tur neko neuzsāktu.

Aprīļa sākumā ar attaisnojošu spriedumu noslēdzās krimināllieta pret Jūrmalas uzņēmējiem, kuri tika apsūdzēti mecenātu Borisa un Ināras Teterevu krāpšanas mēģinājumā. Lieta izcēlās ar to, ka tajā faktiski nebija cietušo, bet apsūdzība saturēja pieņēmumus, kurus var raksturot kā melus, un vienīgais labuma guvējs no tiesvedības iznāk advokāts

Rīgas Centra rajona tiesā izskatītā lieta tika uzsākta pirms četriem gadiem un bija savdabīgs civilstrīda turpinājums starp Jūrmalas uzņēmējiem un Tetereviem. Dienas Bizness desmit gadu garumā rakstījis par plašu rezonansi guvušo Jūrmalas iekštelpu slēpošanas projektu Kāpa un tā izjukušās pārdošanas sekām. Šobrīd var ar pārliecību teikt, ka viens no lielākajiem Jūrmalas investīciju projektiem ir izplēnējis tiesvedībās. Civillietā Jūrmalas uzņēmējs, bijušais deputāts un vicemērs Māris Dzenītis un partneri panāca mierizlīgumu un, iespējams, būtu atsākuši darbu pie Jūrmalas projekta Kāpa, tomēr sekoja dīvaina krimināllieta, kuru iesākumā pat izbeidza, bet vēlāk nesaprotamu iemeslu dēļ atjaunoja. Skaidrot desmit gados notikušo aicinājām projekta Kāpa idejas autoru - uzņēmēju Māri Dzenīti.

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Ir jābūt trakam, lai mēģinātu iegūt prettiesisku labumu no Salu tilta rekonstrukcijas iepirkuma, jo procedūra tiek ļoti rūpīgi uzraudzīta, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Jautāts, vai pieļauj, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām ir doti kukuļi, lai uzvarētu konkursā par darbiem uz Salu tilta, Ameriks atbildēja, ka šāda iespēja ir ļoti maz ticama.

Viņš uzsvēra, ka jau daudzus gadus Rīgas domes veiktie iepirkumi tiek ļoti rūpīgi uzraudzīti, lai maksimāli izslēgtu negodprātīgas rīcības riskus. «Tiek sludināts konkurss, tālāk tas tiek skaņots ar Iepirkumu [uzraudzības] biroju (IUB), tālāk tiek parakstīti attiecīgi visi dokumenti. Nu tad, manuprāt, ir jābūt trakam, lai vēl pa vidu iejauktos un mēģinātu kaut kādu labumu sev dabūt,» sacīja Ameriks.

Savu viedokli Ameriks argumentēja arī ar to, ka Rīgas domes Satiksmes departamentā strādājošie pārsvarā esot gados jauni cilvēki, un «liktos absolūti stulbi, ka šādi cilvēki mēģinātu savas karjeras sākumā kaut kādā veidā iegūt sev labumus no tā».

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Ja prokuratūra lems sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieka Aigaru Pečaku, tad ostas valde lems par viņu abu atrašanos amatā, šorīt Latvija Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Ameriks neizslēdza, ka varētu būt runa arī par amatu zaudēšanu. «Varētu būt, ka Loginovs tiek atstādināts, varētu būt, ka vispār atstāj darbu ostā,» norādīja Ameriks, vienlaikus gan aicinot sagaidīt prokuratūras lēmumu.

Viņš sacīja, ka arī šodien oficiālu informāciju no izmeklēšanas iestādēm nav saņēmis, līdz ar to nevar apstiprināt, vai personas pret kurām lūgts sākt kriminālvajāšanu ir Loginovs un Pečaks.

«Es domāju, ka šī ir ļoti nepatīkama situācija un ostas valde lems par to. Ja prokuratūra uzskatīs, ka pārmetumi ir pamatoti, tad šis jautājums tiks skatīts ostas valdē. Tas būtībā šobrīd skar visu brīvostas administratīvo vadību,» teica Ameriks.

Rīgas domnieks Andris Ameriks (GKR) savulaik pamanījies iegādāties ātrās kreditēšanas uzņēmuma «Mogo» obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saistībā ar iespējamiem koruptīviem «Rīgas satiksmes» iepirkumiem veica 30 kratīšanas un aizturēja septiņus cilvēkus. Starp viņiem bija arī partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedrs Aleksandrs Krjačeks, bet kratīšana notika arī toreizējā vicemēra Amerika dzīvesvietā, atgādina raidījums. Ameriks noliedza darījumu vai kādas citas saites ar kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, savukārt raidījums vēsta, ka Martinsonam piederējuši divi ātro kredītu uzņēmumi, kuru obligācijas Ameriks iegādājies un no kuriem procentu maksājumos saņēmis vairākus simtus tūkstošu eiro.

2014.gadā ātro kredītu firma «Mogo» emitēja obligācijas. Vēl pirms tās nonāca biržā, obligācijas iegādājās savulaik «Rīgas satiksmes» valdē strādājošais, GKR «māsas partijas» politiķis Andrejs Požarnovs, Amerika dēls un vēlāk arī pats Ameriks. «Mogo» obligācijas ir vienas no ienesīgākajām Baltijas biržu vērtspapīru sarakstā, un to īpašnieki katru gadu procentos saņem ap desmito daļu no visas obligāciju vērtības.

«Mūsu mērķis ir uz ilgu laiku ielas neaiztikt, līdz ar to maina visu, kas ir apakšā. Mums teorētiski visi tie plāni rādīja, ka siltumtīklam ir jābūt kārtībā, jo viņš ir ielikts kaut kad 70ajos gados, Padomju laikā. Tajā brīdī, kad viņu atraka vaļā, ieraudzīja to, ko neviens nebija gaidījis,» Rīgas vicemērs Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs, atbildot uz jautājumu, kāpēc Rīgas ielu remonts ir ieildzis.

Ameriks raidījumā atzina, ka tik plašiem remontdarbiem neviens nebija gatavs. «Būtu ļoti viegli pasūkstīties un teikt: «Mēs te trīs ielas izremontējām, pārējās, kad dos Dievs, tad izremontēsim». Jā, mēs ļoti daudz darām, un mēs apzināti gājām uz to, uz ko nebijām gatavi. Es to atklāti saku,» raidījumā sacīja Rīgas vicemērs.

Ameriks norādīja, ka remontdarbu mērķis bija ne tikai pārfrēzēt asfaltu, bet arī nomainīt visu, kas ir zem ielām – siltumtīklu, kanalizāciju, ūdensvadu, Latvenergo kabeļus. Viņš atklāja, ka problēmas radās tāpēc, ka esošo siltumvadu stāvoklis pārsteidza būvniekus nesagatavotus: «Mums teorētiski visi tie plāni rādīja, ka siltumtīklam ir jābūt kārtībā, jo viņš ir ielikts kaut kad 70ajos gados, Padomju laikā. Tajā brīdī, kad viņu atraka vaļā, ieraudzīja to, ko neviens nebija gaidījis.»

Rīgas ceļu uzturētāji ir gatavi strādāt, lai sakārtotu ielas un izvestu sniegu, un turpmāko divu līdz trīs dienu laikā pilsēta tiks sakārtota, šodien žurnālistiem sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Ameriks teica, ka pašreiz Rīgā neesot nevienas ielas, kas nebūtu caurbraucama.

Gaidāmajā naktī plānota sniega izvešana, tādēļ iedzīvotājiem būs jārēķinās ar ierobežojumiem auto novietošanā. Par ierobežojumiem pašvaldība iedzīvotājus laicīgi informēs gan ar sociālo tīklu, gan pasta starpniecību, sacīja Ameriks. Sniega izvešanu plānots sākt no Vecrīgas.

Šodien sanāksmē ar atbildīgajām amatpersonām un ceļu uzturētājiem tika pārrunāts turpmākais ielu sakārtošanas darbības plāns. Ameriks sacīja, ka pašreiz pašvaldībai papildu palīdzība pilsētas sakārtošanā nav nepieciešama - uzturētāji tiekot galā. Pašreiz jau esot nodrošināta piebraukšana pie maģistrālēm un visām pilsētas skolām.

Latvija skopi izturas pret tām nozarēm, kas Covid-19 pandēmijas dēļ cietušas visvairāk, Latvijas tūrisma un transporta nozaru pārstāvju tiešsaistes diskusijā pauda Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejas deputāts Andris Ameriks (GKR).

Diskusijas ievadā politiķis atzina, ka Eiropas Savienībā (ES ) tūrisma, transporta un kultūras nozares Covid-19 pandēmijas dēļ ir skartas vissmagāk un kā vienīgā izeja no krīzes tiek uzskatīta vakcinācija. Ameriks atgādināja par izvirzīto mērķi līdz vasaras beigām vakcinēt 70% ES iedzīvotāju. Politiķis atzīmēja - vai tas izdosies, būs atkarīgs no katras valsts iespējām un no tā, kā šis process tiks organizēts.

EP deputāts uzsvēra, ka gan Eiropas Komisija, gan EP deputāti patlaban izturas ļoti lojāli pret to programmu kopumu, kas nepieciešams atbalstam, jo katrā bloka dalībvalstī ierobežojumi ir dažādi, tomēr transporta un tūrisma jomā tie ir kritiski. Viņš pavēstīja, ka Briselē netiek domāts par naudas līdzekļu ierobežošanu vai par iespēju samazināšanu valstīm izmantot programmu iespējas, ko piedāvā gan Atveseļošanās mehānisms, gan arī citi instrumenti, lai valstis pandēmijas laikā varētu atbalstīt uzņēmumus.

Rīgas domei tās darbībā nav nekā slēpjama, šādi Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) komentēja Drošības policijas (DP) lūgumu pašvaldībai apkopot informāciju par 2016.gadā plānotajiem komandējumiem uz Krieviju, Baltkrieviju, citām NVS dalībvalstīm un Ķīnu.

Ameriks izteicās, ka neko sliktu pieprasījumā neredzot, taču tas tikai radot lieku birokrātiju, jo nekā slēpjama pašvaldībai neesot. Pašvaldībai DP esot jāinformē, «kur braukts, ar ko ir ticies un par ko runāts». Pats Ameriks šādas atskaites vēl nekad rakstījis neesot.

Taujāts, vai šāda DP interese varētu būt saistīta ar to, ka Rīgas domē valdošo partiju Saskaņa saista sadarbības līgums ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija, un vai šo līgumu nevajadzētu lauzt, Ameriks teica, ka Saskaņa līgumu noslēdza pirms koalīcijas attiecībām ar Gods kalpot Rīgai, un tā esot pašas šīs partijas izšķiršanās, turpināt šīs attiecības vai nē. Ameriks gan esot novērojis, ka pēdējā laikā Saskaņa vairāk tiecoties sadarboties ar Eiropas sociāldemokrātiem.

Īstenojot 133,7 milj. eiro vērto Krievu salas infrastruktūras izveides projektu, Rīgas ostā perspektīvā varēs palielināt pārkrauto kravu apjomu pat līdz 50 milj. t gadā

Tā sarunā ar DB atzina Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Viņš uzsvēra, ka Krievu salas infrastruktūras projekts ir vērienīgākais ostu infrastruktūras projekts Latvijā pēdējo 25 gadu laikā. «Nezinu par investīciju projektu apmēriem Klaipēdas un Būtiņģes terminālos,» tā uz jautājumu, vai tas varētu būt pat Baltijas valstu vidū lielākais projekts, atbildēja A. Ameriks.

230 milj. eiro

Krievu salas infrastruktūras projekta realizācijā ieguldīti 133,65 milj. eiro, no kuriem ES Kohēzijas fonda finansējums paredzēts līdz 77,19 milj. eiro apmērā, bet Rīgas brīvostas līdzekļi (aizņēmums no Nordea bankas un Pohjola) – 56,46 milj. eiro apmērā. Tomēr jārēķinās, ka kopējās projekta izmaksas sasniedz 162,8 milj. eiro. Bez tam A. Ameriks norādīja, ka pie minētajiem ieguldījumiem vēl būtu jāpieskaita privāto stividorkompāniju ieguldījumi aptuveni 70–80 milj. eiro vērtībā, tādējādi Krievu salā kopējie ieguldījumu apmēri varētu sasniegt 230–240 milj. eiro. «Cik zinu, nomnieki jau pērn ir pasūtījuši ostas tehnoloģijas daudzu miljonu eiro vērtībā un sākuši to uzstādīšanu,» skaidroja A. Ameriks. Viņš atgādināja, ka 24 mēnešu laikā pakāpeniski SIA Rīgas centrālais termināls un SIA Strek sāks strādāt Krievu salā. «Krievu sala nav paredzēta viena produkta pārkraušanai, jo tajā var īstenot visu veidu beramkravu – akmeņogļu, šķembu, metāllūžņu, granīta izstrādājumu utt. – pārkraušanu,» norādīja A. Ameriks. Viņš atzīst, ka, strādājot ar dažādām kravām, Rīgas osta varēs paaugstināt savu konkurētspēju salīdzinājumā ar Klaipēdas un Tallinas ostām. «Krievu salas infrastruktūra ļaus pārkraut gadā pat vairāk nekā 20 milj. t.

Rīgā ir ap 40 000 tukšu dzīvokļu, kuros neviens nav deklarējies un kuriem būs augstāka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, šorīt Latvijas Radio stāstīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

No tukšajiem dzīvokļiem ap 5000 piederot ārzemniekiem, vēl ap 5000 - juridiskām personām, bet par pārējiem precīzas informācijas neesot, piemēram, tie varētu būt izmantoti komercdarbībai. Ameriks domā, ka šādā gadījumā ir tikai normāli piemērot pilno NĪN likmi, jo «mēs gribam atbalstīt ģimenes ar bērniem».

Pēc Amerika vārdiem, «cepiens» par NĪN paaugstināšanu Rīgā neesot pamatots - nodokļa likme netiekot paaugstināta un joprojām ir likumā noteiktie 1,5%, tikai pamainoties atlaižu piemērošana.

Ameriks uzsvēra, ka lēmums par izmaiņām NĪN tika pieņemts pirms pusgada, par to plaši vēstījuši masu mediji, tāpēc šoreiz Rīgas dome nav rīkojuši izskaidrojušu kampaņu. Ameriks sūkstījās, ka tomēr daudzi cilvēki ilgstoši par izmaiņām nav likušies ne zinis un atlikuši visu uz pēdējo brīdi.

Ar Rīgas domes koalīcijas deputātu balsīm bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien saglabāja Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja amatu.

Jautājumu par Amerika atstādināšanu no Brīvostas valdes locekļa amata iekļaut domes sēdes darba kārtībā rosināja visu četru opozīcijas partiju frakciju priekšsēdētāji. Jau pašā sēdes sākumā pats Ameriks rosināja kolēģu iniciatīvu izvērtēt un jautājumu skatīt, ko ar balsojumu atbalstīja arī valdošo partiju pārstāvji.

Savā iesniegumā opozīcijas deputāti bija uzsvēruši, ka, atkāpjoties no vicemēra amata, Ameriks skaidroja, ka radusies situācija ar pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» korupcijas skandālu apdraud ne tikai viņa personīgo, bet arī Rīgas domes un viņa vadītās partijas «Gods kalpot Rīgai» reputāciju.

Opozicionāru ieskatā, palikšana Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā graujot arī šī uzņēmuma reputāciju un ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem, tādēļ Amerikam vajadzētu pamest arī šo posteni.

Rīgā vērojama piesardzība no privāto investoru puses, investējot jaunos nekustamo īpašumu projektos, tāpēc pašvaldība patlaban ir lielākais pasūtītājs būvniecības un nekustamo īpašumu jomā, šodien konferencē Starptautiskās investīcijas nekustamajos īpašumos Latvijā 2015 sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

«Mēs redzam, ka neviens investors nevēlas ieguldīt līdzekļus attīstībai paredzētos lielos zemesgabalos. Dome investoriem ir piedāvājusi attīstībai teritorijas Lucavsalā, 40 hektārus pie lidostas, bet investoriem par tiem nav intereses,» sacīja Ameriks.

Viņš norādīja, ka privātos investorus patlaban Rīgā interesē tikai objekti ar stabilu klientu loku, kas rada pastāvīgu naudas plūsmu un ģenerē peļņu.

«Līdz ar to izveidojusies situācija, ka Rīgā pašvaldība ir lielākais pasūtītājs būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū. Pēdējos piecos gados esam investējuši aptuveni 150 miljonus eiro dažādos objektos, pārsvarā infrastruktūrā - skolās, bērnudārzos un tamlīdzīgi,» sacīja Ameriks.

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Rīgā «Park&Ride» (P&R) autostāvvietu izveidē ir nepieciešama sadarbība ar lielveikaliem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atzina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR).

Viņš norādīja, ka iedzīvoti neizmanto šobrīd pieejamās autostāvvietas, priekšroku dodot lielveikalu autostāvvietām, jo šādā gadījumā pēc darba ir iespējams lielveikalā iegādāties nepieciešamo produktus. «Cilvēkiem nepatīk, ka ir jānovieto mašīnu vienā vietā (..), bet pēc tam vēl jābrauc uz veikalu iepirkties,» teica Ameriks.

Tostarp viņš minēja, ka pie Atgāzenes stacijas ir izveidota autostāvvieta, kurā tiek turētas vien dažas automašīnas.

«Nākotnē ir jāskata tās vietas, kur blakus ir arī citi pakalpojumi,» uzsvēra Ameriks.

Viņš arī norādīja, ka tostarp ir jāmeklē sadarbības iespējas ar lielveikaliem. «Noteikti arī ar lielveikaliem ir jāmeklē sadarbība, jo arī lielveikaliem tas ir izdevīgi,» teica Ameriks.

Rīt, 1.augustā, Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata pienākumus beigs pildīt pašreizējie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Andris Ameriks (GKR) un Nils Ušakovs (S), kā rezultātā valde darbu turpinās bez priekšsēdētāja, kā arī bez priekšsēdētāja vietnieka.

Pēc Brīvostas pārvaldes pārstāves Ingas Šabovicas teiktā, valdes darba reglaments paredz, ka valde sešu locekļu sastāvā ir lemtspējīga un jebkādus lēmumus tā var pieņemt tad, ja vismaz pieci pārstāvji ir vienisprātis. Tā kā līdz ar Amerika un Ušakova aiziešanu paliks tieši seši valdes locekļi, teorētiski darbu būs iespējams turpināt.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atzina, ka attiecīgā situācija ostas darbu neietekmē, jo valde ir lemtspējīga. «Situācija varbūt ir neikdienišķa, bet tā nekādā veidā veidā ostas ikdienas darbu neietekmē - ne traucē, ne paralizē, ne arī kaut kā maina,» viņš sacīja, piebilstot, ka perspektīvā ostas valdei gan ir jābūt pilnā sastāvā.

Kravu apjomu pieauguma sabremzēšanās rada satraukumu Rīgas brīvostā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas brīvostas kravu apgrozījums pirmajos četros mēnešos pieaudzis par 4,7%, sasniedzot 14,07 milj. tonnu, taču tas ir maldinošs rādītājs, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. Tā kā trīs mēnešu griezumā bija vērojams 6,7% kāpums, tagad vērojama pieaugumu tempu sabremzēšanās.

Iešauj sev kājā

Satraukumu rada apjomu samazināšanās ģenerālkravu segmentā – par 9,4%, – līdz 2,17 milj. t, uzsver A. Ameriks. Viens no šīs nepatīkamās tendences iemesliem nenoliedzami ir Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējo ekonomisko sankciju un embargo seku rezultāts, piedzīvojot konteinerizēto kravu kritumu austrumu virzienā. Šo kravu apjomi samazinājušies par 0,95 līdz 1,28 milj. t.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.