Indijas varasiestādes pirmdien paziņojušas, ka krītošs meteorīts Tamilnādas štatā sestdien nogalinājis autobusa šoferi un ievainojis vēl trīs cilvēkus.

Ja tiks apstiprināts, ka viņa nāvē tiešām vainojams meteorīts, tas būs pirmais zināmais šāds nāves gadījums cilvēces vēsturē.

Incidents noticis sestdienas pēcpusdienā privātas mācību iestādes teritorijā.

Krītošā objekta ietekmes rezultātā zemē izveidojies liels krāteris, tuvējām ēkām logiem izbiruši stikli un gājis bojā autobusa šoferis, kurš tobrīd gājis garām.

Vietējos medijos publiskotajos attēlos redzams zilgans akmens, ko Tamilnādas galvenais ministrs raksturojis kā meteorītu, lai gan zinātnieki to vēl nav apstiprinājuši.

Indijas Astrofizikas institūta profesora asistents S.P.Radžaguru aģentūrai AFP sacīja, ka tas varētu būt meteorīts, bet, lai to apstiprinātu, nepieciešama rūpīgāka izpēte.

Ekspedīcijas Rīga-Vladivostoka mērķis ir atkārtot 1977.gada ekspedīciju No okeāna līdz okeānam, kad ar Latvijā ražotajiem mikroautobusiem RAF 2203 notika auto izmēģinājuma brauciens no Liepājas līdz Vladivostokai.

Toreiz, 1977.gada maija beigās, no Liepājas uz Vladivostoku devās trīs mikroautobusi RAF 2203 autovadītāja izmēģinātāja Valda Branta vadībā. Braucienā piedalījās arī Rīgas kinostudijas dokumentālo filmu radošā komanda, divi žurnālisti un ārsts.

Par godu šīs ekspedīcijas 40 gadu jubilejai un Latvijas Antīko automobiļu kluba 45 gadu jubilejai, šogad leģendārā ekspedīcija līdz Vladivostokai tiks atkārtota, ar trim restaurētiem RAF 2203 mikroautobusiem veicot šo pašu maršrutu.

Ceļš līdz Vladivostokai ir aptuveni 11 000 kilometru pa maršrutu: Sanktpēterburga – Maskava – Ņižņijnovgoroda – Kazaņa – Naberežnije Čelni – Ufa – Čeļabinska – Petropavlovska – Omska – Novosibirska – Irkutska – Baikaļska – Ulan Ude – Čita, Habarovska – Vladivostoka.

Bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts «Vedomosti».

Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs «pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos». Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.

Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.

Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.

Krievijas alus ražotājs Baltika slēdz rūpnīcas Čeļabinskā un Krasnojarskā, šādu lēmumu skaidrojot ar situācijas pasliktināšanos Krievijas alus tirgū, teikts uzņēmuma paziņojumā.

Divu rūpnīcu slēgšana Baltika ražošanas apjomu samazinās par 15%.

Baltika informē, ka abas rūpnīcas darbu pārtrauks šā gada 30.aprīlī.

Krievijas statistikas biroja Rosstat apkopotie dati liecina, ka Krievijas alus tirgus laika periodā no 2008. līdz 2014.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 30%.

Baltika Čeļabinskas un Krasnojarskas rūpnīcās kopumā nodarbina 766 cilvēkus.

Rūpnīcu slēgšanas rezultātā uzņēmumam nāksies atlaist aptuveni 560 darbiniekus.

Ražošana abās rūpnīcās tika apturēta jau pagājušā gada septembrī.

Kopumā Baltika Krievijā pārvalda desmit rūpnīcas.

Krievijas Sakaru ministrija un federālais mediju uzraudzības dienests (Roskomnadzor) pavasarī veikuši eksperimentu ar mērķi atslēgt valsti no globālā tīmekļa, tomēr šīs «mācības» beigušās ar neveiksmi, tīmekļa vietnei Cnews pastāstīja interneta pakalpojumu uzņēmumu Er-Telekom vadītājs Andrejs Semerikovs.

Pavasara eksperimenta būtība bijusi modelēt situāciju, kurā Krievija būtu atslēgta no pasaules tīmekļa. Tomēr, neraugoties uz maģistrālo kanālu virtuālu atslēgšanu, datplūsma uz ārzemēm turpinājusies, sacīja Semerikovs.

Eksperimenta gaitā Roskomnadzor nosūtījis lielo operatoru dispečeru punktiem rīkojumus bloķēt datplūsmu no vieniem vai citiem ārzemju maģistrālajiem kanāliem.

Lielie pakalpojumu sniedzēji varējuši īstenot bloķēšanu, izdarot atbilstošus iestatījumus viņu rīcībā esošajās datplūsmas pārvaldes sistēmās (DPI).

Tomēr datplūsma vienalga turpinājusies uz ārzemēm. Tiesa gan, konkrētus maršrutus noskaidrot nav izdevies.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

Krievu zemūdene #L1F3, veicot manevrus, apmaldījusies un rezultātā «uzpeldējusi» virszemē Milānas centrā vien dažu soļu attālumā no katedrāles. Notikuma vietā ieradušies ugunsdzēsēji un policisti, zemūdenes kapteinis un komanda ir apjukuši, bet garāmgājēji noskaņoti skeptiski.

Tiesa gan, par «zemūdenes» uzpeldēšanu atbildīga aģentūras M&C Saatchi Milānas nodaļa, kas veidojusi reklāmas kampaņu apdrošināšanas kompānijai Genertel e Europ Assistance, lai palīdzētu tai popularizēt nesen atvērto apdrošināšanas veikalu Life Park Protection Store.

2009. gadā Latvijā aģentūras Papa, Inspired, Sponsorking, Digibrand, Bad Dog un Deep White izveidoja reklāmas kampaņu par Tele2 tarifu plāna Meteorīts ieviešanu Latvijā. Kampaņas ietvaros tika imitēta meteorīta nokrišana Mazsalacā.

Partizānu mārketings šobrīd attīstās digitālajā vidē, taču, tā kā tur šādas aktivitātes notiek teju vai katru dienu, tās vairs nav tik skandalozas

T.s. partizānu mārketings pasaulē tiek plaši izmantots, arī Latvijā ir bijušas vērā ņemamas aktivitātes, piemēram, Mazsalacā it kā nokritušais meteorīts, kam uzmanību pievērsa arī daudzi ārvalstu mediji, arī puskailās meitenes Zemenes skrējiens futbola laukumā Pasaules čempionāta kvalifikācijas spēles laikā starp Latvijas un Portugāles izlasēm. Tā kā cilvēki vairāk laika pavada sociālajos tīklos, tas šobrīd attīstās tieši digitālajā vidē un ir būtiska tīklu mārketinga sastāvdaļa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Princips «mazāk ir vairāk» darbojas arī reklāmas industrijā, īstenojot zīmola aktivizēšanas pasākumus

«Veiksmes formula, lai noturētos spēcīgāko zīmolu aktivizācijas aģentūru trijniekā, ir spēja piedāvāt tādus risinājumus, kas cenas un izpildījuma ziņā klientam šķiet adekvāti. Tas ir laikmetīgs, radošs, «garšīgs» reklāmas pasākums, kas pasūtītājam patīk. Turklāt ir svarīgi ievērot principu – jo mazāk, jo labāk, reklāmas aktivitātei ir jābūt tik vienkāršai un skaidri saprotamai, lai tā spēj aizraut un ieinteresēt cilvēku piecās sekundēs,» skaidro SIA Abnormal līdzīpašnieks un radošais direktors Raimonds Platacis.

Zīmola aktivizēšanas jeb BTL (Below-the-Line Marketing) reklāmas aģentūra SIA Abnormal kāpinājusi apgrozījumu no 202 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 577 tūkst. eiro 2016. gadā. Šajā gadā uzņēmums prognozē sasniegt 600 tūkst. eiro slieksni. Šāds uzņēmuma izaugsmes temps tam ir ļāvis iekļūt laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

ASV loterijas Powerball vinnests otrdien sasniedza rekordaugstu summu - 1,5 miljardus dolāru (1,38 miljardus eiro).

Laimesta summa ievērojami pieauga pēc sestdienas izlozes, kurā nevienam dalībniekam nesakrita visi skaitļi.

Pirms tam lielākais vinnests ASV bija 656 miljoni dolāru (605 miljoni eiro), ko 2012.gadā savā starpā sadalīja trīs loterijas MegaMillions spēlētāji.

Trešdienas izlozes dalībnieku izredzes laimēt rekordlielo summu ir viens pret 292 miljoniem. Lielāka ir iespēja, ka cilvēkam uztrieksies meteorīts, nevis tas iegūs lielāko laimestu ASV vēsturē. Tomēr cilvēki no 44 štatiem, kuros notiek loterija, stāv rindās pēc loterijas biļetēm, kuras maksā divus dolārus (1,85 eiro).

Ja uzvarētājs vēlēsies visu summu saņemt uzreiz, tam izmaksās 930 miljonus dolāru (858 miljonus eiro), no kuriem vēl tiks ieturēti nodokļi.