Rīgas Motormuzeja krājumu papildinās vecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē - Latvijas PSR 1960. gadā ražotais RAF-977V “Latvija”.

Unikāls RAF-977V "Latvija" atrasts Čīlē, kas pēc Rīgas Motormuzeja rīcībā esošās informācijas, ir visvecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē un vienīgais pirmās RAF mikroautobusu paaudzes paraugs.

2020. gada pavasarī sākās cīņa par RAF-977V “Latvija” iegūšanu Rīgas Motormuzeja krājumā. Unikālo spēkratu bija noskatījuši arī kolekcionāri no Krievijas, taču emocionālais vēstures stāsts un pietāte pret seno spēkratu deva priekšroku motormuzeja speciālistiem mikroautobusa iegādē.

Pirmā RAF mikroautobusu paaudze (RAF-10 "Festivāls", RAF-977 un RAF-977V "Latvija" un daži eksperimentālie paraugi: RAF-08 un RAF-978 "Sprīdītis") tika izgatavota laika periodā no 1957. līdz 1962. gada maijam. Saražoti ap 1300 eksemplāriem, pārsvarā izmantojot roku darbu virsbūvju izgatavošanā. Ārēji tos var atpazīt pēc dalītā vējstikla un taisnstūra veida radiatora dekoratīvās restes.

CSDD Rīgas Motormuzejā 24. maijā tiek atklāta izstāde «Daudzveidīgais RAF», kurā apmeklētājiem ir iespēja iepazīt autobūves leģendas «RAF» spēkratu kolekciju. Izstāde veidota par godu Latvijas valsts simtgadei.

Izstādē «Daudzveidīgais RAF» aplūkojami seši mazpazīstami «RAF» spēkrati, no kuriem trīs šobrīd ir braucoši.

«RAF» spēkratu atjaunošanas darbu izmaksas mērāmas dažu simtu eiro apmērā, katram spēkratam tās atšķiras. Automobiļu tehniskie uzlabojumi un krāsošana notikusi CSDD Rīgas Motormuzeja restaurācijas darbnīcās. Trīs spēkrati bija tikai jānotīra - tie nav CSDD Rīgas Motormuzeja īpašums. Pārējie trīs spēkrati ir Rīgas Motormuzeja īpašumā un iegūti dažādos veidos. Piemēram, Rīgas Motormuzejs pirms kāda laika pārņēmis automobiļu kolekciju, kura ir piederējusi pazīstamajam auto inženierim un auto būves ekspertam Andrim Dambim.

Rīgas autobusu fabrika «RAF» Jelgavā ražoja mikroautobusus no 1954. līdz 1998. gadam. 1969. gada 25. jūlijā Jelgavā lika pamatakmeni «RAF» jaunajai mikroautobusu rūpnīcai. «RAF» ražotnes platība bija 25 400 kvadrātmetri, kur tika uzstādītas modernākās tā laika iekārtas: jaudīgas preses virsbūvju paneļu štancēšanai, automatizētas virsbūvju metināšanas līnijas, augstražīgas iekārtas automobiļu gruntēšanai un krāsošanai. Rūpnīca gadā saražoja ap 14 000 mikroautobusu, maksimumu sasniedzot 1988. gadā – 18 000. Jelgavā «RAF» strādāja vairāk nekā 3000 darbinieku.

Lai nodrošinātu VSIA "Autotransporta direkcija" 2019. gadā izsludinātā atklātā iepirkuma prasību, ka, sākot ar 2021. gada 1. augustu, 10% no maršrutu tīkla daļā iesaistītā autoparka jābūt bezizmešu, AS "Nordeka" ir papildinājusi savu autoparku ar pirmajiem septiņiem elektriskajiem pasažieru mikroautobusiem NOVUS ECOLINE.

Elektriskie mikroautobusi ir būvēti Lietuvā, Viļņā, pēc uzņēmuma SIA "E Buss" pasūtījuma, kas ir oficiālais šo autobusu izplatītājs Latvijā. Savukārt servisa pakalpojumus šiem mikroautobusiem nodrošinās SIA "Domenikss".

Pasažieru pārvadājumus šie mikroautobusi uzsāks 1. augustā Pierīgā un Bauskas rajonā. Izvērtējot visus apstākļus – mikroautobusu specifiku, ietilpību, maršrutu apstākļus u.c., pieņemts lēmums ar jaunajiem mikroautobusiesm apkalpot tādus maršrutus kā "Rīga–Saurieši–Salaspils", "Salaspils–Daugavas muzejs–TEC2–Saulkalne", Bauskas daļā -"Bauska–Janeikas", "Bauska–Viesturi", "Bauska–Ādžūni" u.c.

NOVUS ECOLINE elektrisko mikroautobusu būvniecība ir SIA "E Buss" un SIA "Domenikss" iniciēts projekts. Tā izstrādē iesaistījās Baltijas nozares uzņēmumi – SIA "Domenikss", "Mercedes-Benz AG" ģenerālpārstāvis Latvijā, automobiļu virsbūves aprīkotājs UAB "Altas Komercinis Transportas" un UAB "Elinta Motors".

AS PrivatBank piešķīrusi Latvijas kravas pārvadājumu lidsabiedrībai AS “RAF-AVIA” kredītu 3,56 miljonu eiro apmērā "ATR72-212A (500)" lidmašīnas iegādei.

Bankas finansētās lidmašīnas ražotājs ir aviorūpniecības uzņēmums “ATR”, kas tika dibināts 1981. gadā.

“RAF-AVIA” dibināta 1990. gadā. Aviācijas struktūrvienība tika pārveidota par neatkarīgu aviokompāniju AS “RAF-AVIA” 1994. gadā. Kompānijas galvenais birojs un bāze atrodas Rīgā, bet otrā bāze ar tehniskās apkalpošanas staciju atrodas Vācijas pilsētā Hānā. AS “RAF-AVIA” ir vienīga aviokompānija Eiropā, kas AN26 modeļa lidmašīnu ekspluatācijai ir saņēmusi atbilstošu sertifikātu.

Pateicoties bankas finansējumam, AS “RAF-AVIA” varēs būtiski palielināt savu konkurētspēju Eiropas tirgū. "ATR72-212A (500)" lidmašīna pārveidota par kravas lidmašīnu un tiks izmantota DHL pārvadājumiem Eiropas teritorijā.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Trīs motosporta entuziasti — Oskars Pīpiķis, Sandijs Hāns un Didzis Silenieks (Adventure Team Latvia) pirmdien, 26. jūnijā, uzsāk unikālu ekspedīciju pa Vidusāziju, lai 66 dienās sasniegtu tās galamērķi – Tālo Austrumu pilsētu Magadanu, informē ekspedīcijas atbalstītāja Neste Latvija pārstāvji.

Moto ekspedīcijas dalībnieki īstenos vienu no savas dzīves pārdrošākajiem sapņiem, mērojot ap 20 000 kilometru pa ceļiem un bezceļiem Vidusāzijā, šķērsojot četras valstis un deviņas laika joslas un pārvarot visizaicinošākos dabas apstākļus.

Unikālo ekspedīciju motosportisti uzsāka no Lucavsalas Rīgā dodoties uz pirmo pieturpunktu – Volgogradas pilsētu Krievijā. Tālāk viņu ceļš līdz Magadanai vedīs cauri Krievijai, Kazahstānai, Kirgizstānai un Mongolijai. Komanda ir gatava pārvarēt jebkurus šķēršļus, kas stāsies tās ceļā un braucienā dodas, bez atbalsta komandas, paļaujoties tikai paši uz sevi un visu nepieciešamo ņemot līdzi.

«Mums visiem šis ir liels pārbaudījums — vairāk nekā gadu esam tam gatavojušies praktiski, tiekoties katru nedēļu, lai saplānotu braucienu, emocionāli – vēl daudz ilgāk. Lai arī viss sākās ar galamērķa izvēli, jo sen gribējām redzēt Magadanu, nevienam no mums nav šaubu, ka par lielāko pārbaudījumu kļūs pats ceļš. Būtiska nozīme brauciena laikā būs komandas darbam un savstarpējam atbalstam,» stāsta Riga to Magadan 2017 ekspedīcijas dalībnieks Sandijs Hāns.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunais biznesa modelis paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras ekspedīcijas, autokravu ekspedīcijas, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus, trešdien žurnālistiem pastāstīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka jau pērnā gada beigās bija skaidrs, ka kravu apmēri, kas tiek pārvadāti pa dzelzceļu, turpmāk piedzīvos būtisku kritumu. "Jau pērnā gada rezultāti kravu ziņā bija zemākie pēdējo 18 gadu laikā. Šogad kritums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu ir par vēl 52%," teica Kleinbergs, piebilstot, ka jau pērn uzņēmums sāka vērtēt, kā šo situāciju mainīt un kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Viņš arī skaidroja, ka kravu apmēra kritumu šogad nosaka vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, nozīmīgi samazinājušās kravas no Krievijas - pamatā tās ir akmeņogles, un tas saistīts ar Eiropas Savienības politiku, pārejot no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem kurināmiem. Attiecīgi Krievijā parorientē akmeņogļu plūsmas uz Austrumu tirgiem. Turklāt šogad kravu apmēru ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Jelgavā bāzētais auto pārbūves uzņēmums Universāls LTD kaļ plānus par elektriskiem mikroautobusiem Latvijas un eksporta tirgiem.

Uzņēmuma šā gada mērķi ir gana ambiciozi. «Saistībā ar to, ka visā Eiropā pieaug pieprasījums pēc elektriskajiem autobusiem, īpaši Skandināvijas valstīs un Francijā, arī Latvijā radās nepieciešamība piedāvāt klientiem elektrificētus mikroautobusus. Izpētot tirgus situāciju Eiropā, sapratām, ka mūsu klientu prasībām neatbilst neviens no esošajiem piegādātāju produktiem. Praktiski neviens elekroautomobiļu ražotājs nepiedāvā autobusus ar 15 līdz 22 pasažieru vietām, nepārsniedzot pilno masu 5000 kg. Tāpēc tika pieņemts lēmums izstrādāt šādu projektu un sākt ražot mazas ietilpības elektriskās piedziņas autobusus Latvijā,» stāsta uzņēmuma tirdzniecības direktors Māris Žukovskis.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 128,436 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, taču koncerna zaudējumi pieauga sešas reizes un bija 2,656 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 80,296 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 76,824 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,472 miljoni eiro.

2023.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 7,746 miljonus tonnu kravu, kas ir par 36,7% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,221 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 19,5%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2022.gada pirmo pusgadu kopumā ir samazinājies par 16,9%, tostarp kravu pārvadājumos bija kritums par 37,9%, kamēr pasažieru pārvadājumos bija pieaugums par 0,9%.

No Plimutas ostas Lielbritānijā divu gadu pasaules okeāna apceļošanā dodas zinātnisko pētījumu ekspedīcija, kurā piedalās arī pārstāve no Latvijas. Ekspedīcijas mērķis ir pētīt okeāna plastmasas piesārņojumu, tā cēloņus un meklēt risinājumus.

Šajā ekspedīcijā iespēja piedalīties ir arī Latvijas pārstāvei – Nitai Jirgensonei, pievienojoties vienam no brauciena posmiem, un trīs nedēļu laikā šķērsojot Atlantijas okeāna ziemeļu daļu.

Kopumā ekspedīcijā no visas pasaules piedalīsies 300 sievietes, kuras divu gadu laikā 30 dažādos ceļojuma posmos ar jahtu nobrauks vairāk nekā 38 000 jūras jūdžu, pētot mikroplastmasu un toksīnus okeānā, jūrās, piekrastē. Papildus zinātniskajam izpētes darbam ekspedīcijas mērķis ir popularizēt sieviešu dalību STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas) jomas projektos, pētniecībā, burāšanā, iesaistīšanos risinājumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā.

Mobilo sakaru operators «Tele2» ir radījis unikālu lidaparātu – 4G dronu, kas spēj pārvietoties visur, kur ir pieejams 4G tīkla pārklājums. Lai pārbaudītu «Tele2» interneta tīkla iespējas, unikālais drons ar ekspedīcijas komandu šķērsojis visu valsti no dienvidiem uz ziemeļiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ekspedīciju «Tele2» komanda sāka Pilsrundālē un divu dienu laikā nokļuva līdz Ainažu molam, vadot lidaparātu ar 4G tīkla atbalstu. Visa maršruta garumā drons tika darbināts, pateicoties «Tele2» inženieru radītajam 4G vadības blokam, kas tika uzstādīts uz drona un pieslēgts tā vadības sistēmai. Izmantojot šādu vadības bloku, dronu var vadīt no jebkuras viedierīces, instalējot tajā speciālu lietotni.

«Sākotnējais 4G drona radīšanas mērķis bija efektīvi apsekot «Tele2» bāzes stacijas, kā arī veikt interneta kvalitātes mērījumus tur, kur cilvēkam ir fiziski grūti vai pat neiespējami nokļūt. Tagad ar drona palīdzību aptuveni 5 minūšu laikā varam veikt vizuālu bāzes stacijas apskati, lai novērtētu, vai speciālistam tiešām ir nepieciešams kāpt tornī. Tāpat ražošanas un testēšanas stadijā sapratām, ka, pateicoties iespējai vadīt dronu no jebkuras vietas un ātri apsekot lielas teritorijas, tas var tikt izmantots arī citiem mērķiem, piemēram, pazudušu cilvēku meklēšanai vai robežu apsekošanai. Savukārt ideja par ekspedīciju radās darba procesā, lai izaicinātu pašiem sevi un pārliecinātos par «Tele2» 4G tīkla pārklājuma kvalitāti,» stāsta Normunds Lazdāns, «Tele2» tehniskais speciālists un 4G drona izstrādātājs.

Prāmja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieki rīkos niršanas ekspedīciju uz prāmja vraku, lai mēģinātu noskaidrot katastrofas cēloni, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

Ekspedīcija tiks uzsākta tuvāko 10 dienu laikā un ilgs divas nedēļas. Privāti finansēto izpētes grupu vadīs bijušais katastrofas izmeklēšanas Igaunijas komisijas vadītājs Marguss Kurms.

"Tagad vai nekad," sacīja katastrofas upuru tuvinieku apvienības "MTU Memento Mare" priekšsēdētājs Raivo Hellerma.

Viņš piebilda, ka ekspedīcijai nav mērķis meklēt vainīgos vai mēģināt apstiprināt katastrofas versiju, bet tā ir unikāla iespēja rast atbildes uz vismaz dažiem jautājumiem par katastrofu.

Lennarts Berglunds, kura vadītā organizācija SEA pārstāv "Estonia" katastrofas upuru radiniekus no Zviedrijas, laikrakstam "Postimees" pauda uzskatu, ka visa iepriekšējā izpēte tikusi veikta, lai noslēptu katastrofas īsto cēloni. "Šī izmeklēšana mums ir ļoti svarīga, lai atrastu īsto cēloni, kāpēc "Estonia" gāja bojā," sacīja Berglunds.

Banka "BlueOrange" aizdevusi pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka" 7,2 miljonus eiro septiņu elektrisko mikroautobusu iegādei, informē "Nordeka" pārstāvji.

"Nordeka" augustā sāks reģionālos pasažieru pārvadājumus ar elektriskajiem mikroautobusiem "Altas Novus Ecoline".

Autobusi ir būvēti uz "Mercedes Sprinter" modeļa bāzes. Attālums, ko elektriskie mikroautobusi spēj veikt ar pilnu uzlādi, ir 200 kilometri, un tiem kopskaitā patlaban ir pieejamas sešas uzlādes vietas "Nordeka" autobusu parka teritorijā - Bauskā un Rīgā.

"Lēmums startēt reģionālajos pasažieru pārvadājumos ar elektriskajiem mikroautobusiem apliecina mūsu stratēģisko tālredzību uzņēmuma attīstības plānošanā un gatavību sekmēt bezizmešu transporta izmantojumu sabiedriskajā transportā," pamato "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Sergejs Konopijevs.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Tirdzniecības centrā «RAF centrs» atklāts desmitais «Lindex» veikals Latvijā. Veikala atvēršana norisinājās 25.novembrī, zviedru modes apģērbu tirgotājam «Lindex» paplašinot savu darbību Latvijā.

Aptuveni 537 kvadrātmetrus lielā veikala interjerā izcelts zīmola skandināviskais mantojums.

Lēmums par veikala atvēršanu Jelgavā pieņemts, jo konstatēts, ka pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotāji iegādājas «Lindex» apģērbu interneta veikalā lindex.com un dodas iepirkties uz Rīgu. «Vēlamies būt tuvāk mūsu klientiem un redzam perspektīvu šajā pilsētā,» saka «Lindex» Baltijas reģiona vadītāja Ieva Dude-Beinaroviča.

«Pēc tirdzniecības centra «RAF centrs» pārbūves ir papildināts nomnieku sastāvs,» norāda tirdzniecības centra vadītājs Vitolds Kaupass.

«Lindex» ir viens no vadošajiem modes preču tīkliem Eiropā ar aptuveni 480 veikaliem 17 valstīs. Lindex ir daļa no somu pārstāvētās Stockmann grupas.

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Starptautiskā Koučinga Federācija (ICF) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko Universitāti izstrādājusi pētījumu, kurā sadarbosies ar piecpadsmit uzņēmumiem, lai noskaidrotu, kāda ir koučinga investīciju atdeve Latvijā.

No uzņēmumiem tiks sagaidīts, ka to dalībnieki veiks sava uzņēmuma novērtējumu pirms koučinga uzsākšanas, atkārtos to arī uzreiz pēc koučinga un sešus mēnešus pēc tā. ICF Latvijas nodaļas prezidents Arturs Černikavs (Artur Chernikau) pauž, ka tā ir iespēja ne tikai ar izdevīgiem nosacījumiem apgūt šīs kompetences, bet gan kopumā investēt Latvijas ekonomikas ilgtermiņa izaugsmē, jo iegūto datu analīze varētu nākt talkā citiem uzņēmumiem un to produktivitātes veicināšanai.

Lai gan koučings Latvijā ienāca 2008.gadā, un par tā speciālistiem kļuvuši nu jau vairāk nekā tūkstotis interesantu, no kuriem šobrīd trīsdesmit pieci ir arī ICF sertificēti profesionāli kouči, vēl līdz šim nav veikti pētījumi vai analīze, kas liecinātu par tā rezultātiem vietējos uzņēmumos.

Pirmoreiz daudzu gadu laikā Latvijas hokeja valstsvienībai bija tik saliedēts kolektīvs, pēc turnīra pauda izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš.

Latvijas hokeja izlase turnīru iesāka ar trim uzvarām pēc kārtas, bet nākamajos četros mačos piedzīvoja neveiksmes. Izšķirošajā mačā par vietu ceturtdaļfinālā Latvija otrdien saspringtā trillerī ar 3:4 pēcspēles metienu sērijā piekāpās Vācijai, meistarsacīkstes noslēdzot desmitajā pozīcijā, kas ir labākais rādītājs kopš 2012.gada.

Savukārt pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvija nav spējusi iekļūt kopš 2009.gada.

«Manā karjerā bijuši līdzīgi mači. Ļoti vēlējāmies uzvarēt, tomēr nedaudz pietrūka,» portāls championat.com citē Daugaviņa izteikumus pēc dueļa. «Kad izpildīju «bullīti», parādīju metienu, vārtsargs nokrita uz ceļa, tomēr veica špagatu un man vairs nebija, kur likties. Gribētos, lai šādos mačos uzvarētāju noskaidro pagarinājumā, tomēr arī «bullīši» ir daļa no spēles.»

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien pārsvarā kritās dienu pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumiem monetārās politikas jomā un pirms tehnoloģiju milžu peļņas rādītāju publicēšanas.

Tirgus dalībnieki šonedēļ ir nogaidīšanas režīmā, lai gan ir paredzams ekonomiskās aktivitātes pieaugums otrajā pusgadā un nākamgad, pateicoties vakcinācijai pret Covid-19 un uzņēmējdarbības ierobežojumu mīkstināšanai.

Ir gaidāms, ka FRS atkārtos savu solījumu saglabāt ultrazemas procentlikmes līdz savu nodarbinātības un inflācijas mērķu sasniegšanai, kad otrdien noslēgsies tās divas dienas ilgā sanākme par monetārās politikas jautājumiem.

ASV centrālās bankas paziņojums tiks uzmanīgi izpētīts, meklējot pazīmes par ASV ekonomikas stāvokli un aizņemšanās izmaksu turpmāko kursu.

FRS sanāksmes ir svarīgas investoriem, kuri turpina bažīties, ka gaidāmā spēcīgā ekonomikas atkopšanās sekmēs cenu kāpumu un liks FRS politikas noteicējiem pacelt rekordzemās procentlikmes, ievadot to celšanu visā pasaulē.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti gatavojas šonedēļ pieņemt gala lēmumu par Eiropas Savienības (ES) digitālo Covid-19 sertifikātu, lai pēc iespējas drīz varētu atsākties ceļošana un ekonomikas atveseļošanās, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Sertifikāta pieņemšana EP notiek pēc paātrinātas likumdošanas procedūras, lai tas varētu būt spēkā, sākoties vasaras sezonai.

Vienošanās ar ES Padomi tika panākta divus mēnešus pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) bija iesniegusi priekšlikumu.

Sertifikāts būs bezmaksas un pastāvēs gan digitāli, gan papīra formātā. Tas apliecinās, ka īpašnieks ir vakcinēts, atveseļojies no Covid-19 vai nesen saņēmis negatīvu testa rezultātu. Vienota sistēma ļaus ES dalībvalstīm izsniegt sertifikātus, kas būs savstarpēji atzīti, savietojami, droši un verificējami visā ES.

Paredzams, ka 8.jūnija debatēs EP deputāti aicinās pēc iespējas straujāk ieviest šo sistēmu un atkārtos nepieciešamību nodrošināt plaši pieejamu testēšanu par pieņemamu samaksu. Viņi arī uzsvērs, ka dalībvalstīm nevajadzētu sertifikātu īpašniekiem noteikt papildu ceļošanas ierobežojumus, piemēram, karantīnu, pašizolāciju vai testēšanu, ja vien tas nav pamatots sabiedrības veselības apsvērumos.

Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ plāno skatīt rezolūcijas projektu, kurā deputāti prasīs nodrošināt patērētāju tiesības uz remontēšanu.

Kā informēja EP birojs Latvijā, rezolūcijas projekts tapis, lai veicinātu ilgtspējīgu patēriņu, veicinot lietu atkārtotu izmantošanu un labošanu, kā arī novēršot praksi, kas saīsina produktu kalpošanas laiku.

Rezolūcijas projektā par ilgtspējīgāku vienoto tirgu deputāti aicinās Eiropas Komisiju noteikt patērētāju "tiesības uz remontēšanu", padarot remontēšanu pievilcīgāku, pieejamāku un izmaksu ziņā efektīvāku. Tas esot paveicams, piemēram, nosakot juridisku garantiju nomainītajām detaļām vai uzlabojot piekļuvi informācijai par remontu un apkopi, uzskata rezolūcijas projekta autori.

EP deputāti uzstāšot, ka jāpalielina atbalsts lietotu preču tirgiem. Tāpat plānots prasīt vērsties pret praksi, kad apzināti tiek saīsināts produkta kalpošanas laiks.

Vai ir par vēlu iegādāties Ethereum? Ethereum cena krīt, bet Wall Street Memes varētu sasniegt $1

Jau kādu laiku novērojama lejupslīde tradicionālo kriptovalūtu tirgū. Tas attiecas arī uz Ethereum (ETH) – otru lielāko kriptovalūtu pasaulē. Tas liek investoriem aizdomāties, vai nav par vēlu iegādāties ETH?

Aplūkosim ETH cenas rādītājus, to nākotnes prognozes, kā arī labāko alternatīvu jaunajiem kriptovalūtu investoriem.

Ethereum cena 2023. gadā un tās nākotnes prognozes

Šobrīd Ethereum cena par vienu žetonu ir ap 1814$. Saskaņā ar prognozēm, šogad ETH cena varētu palikt 1800 – 1900$ diapazonā. Paredzams, ka vidējā tirdzniecības cena būs aptuveni 1880,75$ ar potenciālo peļņu no ieguldījumiem (ROI) 5% apmērā.

Saskaņā ar Cryptonewz datiem, līdz 2025. gadam Ethereum varētu sasniegt maksimālo līmeni 6500$ un minimālo cenu 4500$ apmērā. Savukārt 2030. gadā paredzams, ka žetons varētu sasniegt maksimālo 20 500$ līmeni, bet minimālā cena būs 14 000$.

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

Trešo pušu loģistikas uzņēmumu grupa VIA 3L noslēgusi līgumu ar loģistikas nekustamā īpašuma attīstītāju Sirin Development par 24 000 m2 noliktavu un biroju telpu nomu Rumbulas loģistikas parkā Latvijā.

Šis uzskatāms par līdz šim lielāko nomas darījumu šogad Baltijas reģionā, norāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Colliers, kuras Industriālo un Loģistikas platību aģentūras komanda ir palīdzējusi noslēgt šo nomas darījumu.

"Stratēģiskie ieguldījumi tehnoloģijās, aprīkojumā un darbinieku attīstībā ir radījuši stabilu pamatu izaugsmei. Līdz ar to kopā ar saviem darbiniekiem un ilggadējiem klientiem esam ieņēmuši līderpozīcijas konkurentu vidū, nepārtraukti pilnveidojot procesus, lai apmierinātu uzņēmējdarbības vides vajadzības. VIA 3L Latvia turpinās sniegt moderno noliktavu pakalpojumus Latvijā, un līdz ar jauno noliktavu uzņēmums var kļūt par centrālo Baltijas noliktavu, kas sniedz pilnu loģistikas pakalpojumu klāstu, tostarp muitas statusa noliktavas procedūras un starptautisko kravu ekspedīciju. Mūsu mērķis ir kļūt par centrālo noliktavu Baltijā ar galveno biroju Rīgā, un tagad mums ir iespējas šo mērķi īstenot," saka Raimonds Krampāns, VIA 3L Latvia izpilddirektors.