Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.
Latviju par savu mājas vietu ir noskatījuši vairāki starptautiski uzņēmumi, tāpat nozarē savu vietu ir pieteikuši IT servisa centri un startup, ir spēcīgi vietējie IT uzņēmumi, kas strādā ne tikai Latvijā, bet iekaro eksporta tirgus. «Arī starp uzņēmumiem e-komercija un IKT risinājumu izmantošana biznesā ir attīstījusies. Šobrīd teju 2/3 uzņēmumu ir mājaslapas un gandrīz visas kompānijas ikdienas darbā izmanto datoru un internetu. Tāpat piecu gadu laikā gandrīz divkāršojies uzņēmumu īpatsvars, kas veikuši pirkumus internetā vai citos datortīklos – 2015. gadā to skaits sasniedza 41%,» norādīja S. Bāliņa.
Saplūst un paplašinās
Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare aizvien vairāk saplūst ar citām jomām. Piemēram, finanšu pakalpojumu sfērā bankas lielāku vērību velta digitalizācijai, kā arī ir parādījušies fintech spēlētāji. Latvijā mājvietu ir noskatījuši virtuālo spēļu pakalpojumu nodrošinātāji, piemēram, Evolution Latvia, Euro Live Technologies, kas, atbilstoši DB TOP 500 datiem, ir vieni no lielākajiem jomas uzņēmumiem, ņemot vērā finanšu datus. Lielākais nodokļu maksātājs IT nozarē, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, pērn Latvijā bija Mikrotīkls, vēstīja Leta. Mikrotīkls ziedojis miljonu eiro Bērnu slimnīcas fondam, kā arī miljonu eiro – Latvijas Universitātei. Jāatzīmē, ka IT vairumtirgotājs Elko grupa ir viens no top 10 lielākajiem uzņēmumiem Latvijā pēc apgrozījuma datiem (DB TOP 500).
Pēdējā laikā uzņēmumi vairāk pievēršas satura veidošanai, kas spilgti izpaužas telekomunikāciju jomā. Uzņēmumi paplašina apvāršņus, piedāvājot jaunus, iepriekš nozares kompānijām nebijušus pakalpojumus, piemēram, šāds gadījums ir Lattelecom ienākšana elektroenerģijas tirgū.
«Latvijas uzņēmumi jau sen nekonkurē tikai ar Latvijas vai pat Baltijas spēlētājiem. Digitālo tehnoloģiju attīstība ir palielinājusi konkurenci ar globāla līmeņa spēlētājiem, turklāt paredzams, ka tā arvien pieaugs,» ar DB novērojumos dalās Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš uzskata, ka uzņēmumiem ir jāmeklē arvien jaunas izaugsmes iespējas, kas nozīmē arī nebijušas darbības jomas un nozares, sekojot vispārējai pasaules līmeņa uzņēmumu attīstībai. «Tāpat pēdējos gados visā pasaulē, tostarp Eiropā, Baltijā un arī Latvijā, ļoti aktuāla ir telekomunikācijas kompāniju apvienošana jeb tirgus konverģence, saplūstot ne tikai mobilo un fiksēto pakalpojumu sniedzējiem, bet arī satura veidotājiem ar pakalpojumu sniedzējiem,» papildina J. Gulbis.
Ceturtā industriālā revolūcija
Patlaban pasaulē ir tehnoloģiju transformācijas laikmets, ko raksturo vēl nebijis attīstības temps un mobilo tehnoloģiju dominante, DB skaidro Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. «Attīstība ir visaptveroša, tā ietekmē visdažādākās mūsu dzīves jomas un ne velti tiek dēvēta par Ceturto industriālo revolūciju, jo izmaiņas ir fundamentālas,» uzsvēra J. Binde. Tā ir Latvijas izrāviena iespēja, jo pasaulē galvenie resursi vairs nav tikai nafta vai zelts, bet gan tehnoloģijas un gudri cilvēki, kas pieejami arī Latvijā. Infrastruktūra te ir pasaules līmenī, atliek tikai to gudri izmantot. Latvijai ir jākļūst par viedvalsti, lai uzlabotu konkurētspēju globālajā tirgū un nodrošinātu iedzīvotājiem augstāku dzīves līmeni.
Bites īpašnieku maiņa
Pirms desmit gadiem jeb 2007.gadā izmaiņas skāra mobilo sakaru operatoru Bite, kad par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuva Mid Europa Partners – privāta kapitāla investīciju kompānija Centrālajā un Austrumeiropā. Darījuma summa bija 450 milj. eiro. Iegādes brīdī jaunie īpašnieki izteicās, ka uzņēmumu varētu pārdot pēc aptuveni pieciem gadiem, tomēr par darījumu operators paziņoja vēlāk – 2015. gada nogalē, kad Mid Europa Partners sāka vienošanās procesu, saskaņā ar kuru ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners (Providence) pārņēma Bite Latvija mātesuzņēmumu Bite Finance International BV jeb Bites grupu savā īpašumā. 2017. gadā Bites īpašniekam Providence savu biznesu Baltijā par 115 milj. eiro pārdeva arī zviedru mediju koncerns Modern Times Group. Bites ienākšana Latvijā piešāva pipariņu konkurencei, kas pozitīvi ietekmēja telekomunikāciju tarifus.
Šo gadu laikā netrūka spilgtu un pretrunīgi vērtētu mobilo sakaru operatoru reklāmu, kā visspilgtākā ir jāatzīmē Tele2 akcija Meteorīts 2009.gadā, kad plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Mazsalacas novada Sēļu pagastā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni desmit metru dziļu un divdesmit metru platu krāteri.
Šobrīd mobilo sakaru operatoru reklāmās vairāk redzams, ka operatori izceļ sevi, tādējādi spodrinot spalvas. Telekomunikāciju nozare ir aizraujoša un mainīga, jo tehnoloģijas attīstās ļoti strauji.
«Ap 2007. gadu dominēja 2G tehnoloģijas un lietotāju rokās viedtālruņu bija aptuveni 1% (salīdzinājumam 2016. gadā viedtelefonus, atbilstoši TNS datiem, izmantoja 61% iedzīvotāju – DB). Savukārt optiskie pieslēgumi bija izbūvēti tikai biznesa klientiem, līdz ar to mājsaimniecībās par ātru internetu un viedtelefonu sniegtajām iespējām varējām vien sapņot. Arī viena mobilo sarunu minūte vietējos tīklos 2007. gadā maksāja ievērojami dārgāk nekā šobrīd – vidēji virs 7 eiro centiem, līdz ar to sarunu apjoms mobilajos tīklos bija būtiski mazāks. Valstī darbojās analogā televīzija, un tādas vietnes kā YouTube tik tikko sāka gūt popularitāti,» ar DB atmiņās dalās Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.
Lattelecom un LMT
2007. gadā noslēdzas arī IT uzņēmumu Exigen Services Dati un Exigen Latvia konsolidācijas process. Savukārt no IT uzņēmuma FMS (šā brīža nosaukums – Visma) tika atdalīts FMS Software, kas paredzēts produktu izstrādei. Abiem uzņēmumiem kā mātes uzņēmums tika nodibināts FMS Group. Valstī 2007. gads bija salīdzinoši spraigs ar diskusijām par valstij piederošo telekomunikāciju uzņēmumu LMT un Lattelecom daļu nākotni. Viens no privatizācijas variantiem, kas sākotnēji guva valdības atbalstu, bija toreizējā Lattelecom valdes priekšsēdētāja Nila Melngaiļa piedāvājums, ka Lattelecom varētu privatizēt uzņēmuma vadība un darbinieki, piesaistot ASV investīciju kompāniju Blackstone Group, tomēr līdz darījumam toreiz tā arī netika. Ik pa laikam valstī uzvirmo diskusijas par abu telekomunikāciju uzņēmumu daļu nākotni. 2015. gada nogalē valdība saņēma abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājumu no Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma TeliaSonera. Gadu vēlāk – 2016.gada aprīlī – ministru prezidents Māris Kučinskis norādīja, ka uzņēmumi netiks apvienoti, bet tiks piesaistīts neatkarīgs starptautisks konsultants. Sagaidāms, ka diskusijas un pārrunas par šo jautājumu turpināsies.
Parex elpa
Latvijā 2008. gads iesākās ar Parex kraha un ekonomikas krīzes elpu, kas ietekmēja visu Latvijas tautsaimniecību, lai gan programmizstrādātājiem bija samērā pozitīvs gads, tomēr IT vairumtirgotājiem gada otrajā pusē bija kritums, dažos segmentos pat 30–50% apmērā. Valstī tika pabeigts platjoslas interneta ieviešanas projekts, kurā sadarbībā ar Telekom Baltija ieguldīts 21 milj. eiro . Nepelnīti, bet bieži vien Latvijā uzskata, ka valstī ir trīs mobilo sakaru operatori, bet tas tā nav, jo valstī savs tīkls, izmantojot CDMA tehnoloģiju (kas sākotnēji radīta un izmantota ASV militārās nozares vajadzībām), ir arī Telekom Baltija, kas plašāk zināms ar Triatel zīmolu. Programmizstrādāji apgrozījuma samazinājumu uzrādīja 2009. gadā. Eiropas līmenī nozares uzņēmumi un sabiedrība tika iepazīstināta ar vērienīgu iniciatīvu Digitālā programma Eiropai 11 miljardu eiro apmērā. 2009.gadā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pārņēma e-parakstu no Latvijas Pasta. Gadu vēlāk LVRTC sāka piedāvāt elektronisko e-parakstu. IT nozare nepalika bez baumām, tirgū izskanēja informācija, ka IT uzņēmumam Tieto bija interese iegādāties Exigen Services, tas bija neilgi pēc datu noplūdes no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, kas notika 2009. gada nogalē vai 2010. gada sākumā. Exigen neapstiprināja, bet arī nenoliedza, ka norit pārrunas ar Tieto. Intervijā DB Tieto Latvia vadītājs Elmārs Gengers neizslēdza citu uzņēmumu iegādes iespējas, jo kompānijai ir visi vajadzīgie priekšnoteikumi. Viņš minēja, ka uzņēmuma redzeslokā nav tikai viens uzņēmums, bet nozīmīgi nozares spēlētāji. «Exigen Services ir cienījams uzņēmums ar savu potenciālu un profesionāliem speciālistiem, kuru pēdējā laikā skāruši pārmaiņu vēji,» 2010. gadā intervijā DB skaidroja E. Gengers. Šajā gadā Tieto arī pabeidza integrāciju vienā uzņēmumā, procesa laikā TietoEnator Alise mainīja nosaukumu uz Tieto Latvia, bet no 2010. gada sākuma uzņēmumam tika pievienots arī TietoEnator. Telekomunikāciju nozarē galvenās prioritātes attīstībā tika pievērstas datu pārraidei. Spilgti iezīmējās viedtālruņu un mobilo ierīču, piemēram, planšetdatoru, uzvaras gājiens. Latvijā tika pilnībā pārtraukta analogā TV apraide.
Startup ēra
Lai gan šobrīd esam pieraduši pie startup uzņēmumiem, viens no zīmīgākajiem atskaites punktiem šīs jomas attīstībai ir 2011. gads, kad britu jaundibinātais informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu inkubators TechHub atvēra filiāli Rīgā, lai turpinātu Londonas inkubatora tradīcijas, piedāvājot jauniem startup uzņēmumiem īpaši pielāgotas darba un pasākumu telpas. Latvijā aizvien vairāk tika rīkoti dažādi šai jomai veltīti pasākumi, piemēram, OpenCoffeeClub, Garage48 u.c. «Īsumā nozares attīstību šo gadu laikā vērtēju neiedomājami pozitīvi,» DB atzīmē viens no TechHub Riga dibinātājiem Andris Bērziņš, atceroties, ka pirms sešiem gadiem Latvijā IKT nozarē bija salīdzinoši maz aktivitāšu startup virzienā. «Galvenais - ir mainījusies sabiedrības un valsts attieksme. Pirms tam startup uzņēmumus uztvēra nenopietni, ka tā ir tikai spēlēšanās, bet šobrīd ir sapratne, ka tie ātri var izaugt par lieliem veiksmes stāstiem, ienesot lielas summas nomaksātos nodokļos un veidojot darba vietas,» akcentē A. Bērziņš.
Programmizstrādes uzņēmumi aizvien lielāku kārti liek uz eksportu, lielāka uzmanība nozarē tiek pievērsta mākoņskaitļošanas pakalpojumiem. 2012. gadā Latvijā sāk izsniegt pirmās elektroniskās personas apliecības jeb identifikācijas kartes (eID). Pēc ilgām cīņām un debatēm tika panāktas izmaiņas datu nesēju atlīdzības iekasēšanas jomā. Šobrīd datu nesēja atlīdzība 2,85 eiro apmērā ir jāmaksā arī par visu veidu datoriem, savukārt 4% no ieviešanas cenas Latvijā ir maksa par USB zibatmiņām, bet 6% – CD un DVD. Eiropas Savienība piešķīra 50 milj. eiro piektās paaudzes jeb 5G izstrādei, lai līdz 2020. gadam mobilajās tehnoloģijās tā ieņemtu līderpozīciju. 2013.gadā telekomunikāciju jomā operatoriem samazinās ieņēmumi no balss sakaru pakalpojumiem, bet pieaug no datu pārraides, tostarp tie sāk attīstīt videosaturu.
Latvijā apvienojās divi telekomunikāci- ju uzņēmumi Baltcom un IZZI. Tāpat ir jāatzīmē likuma grozījumi, kas ļāva TV3 un LNT sākt iekasēt maksu no TV pakalpojumu sniedzējiem par kanālu retranslāciju, kas radīja daudz strīdu, jo iepriekš abi kanāli par brīvu bija pieejami virszemes apraidē. Gada nogalē programmizstrādātāji sāka informācijas sistēmu pielāgošanu eiro vajadzībām, kas uzņēmumiem radīja papildu darba apjomu, lai 2014. gadā Latvija no latiem pārietu uz eiro valūtu. Tautsaimniecību ietekmēja arī Krievijas rubļa svārstības. Savukārt IT uzņēmumi FMS Software un FMS tika pārdoti Norvēģijas uzņēmumam Visma.
Servisa centri
Desmit gados ir mainījies arī pats bizness – iepriekš pamata temats IT vadītāju konferencēs bija IT ārpakalpojumu izmantošana, atceras Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs. Šobrīd liela uzmanība tiek veltīta digitalizācijai, mākoņu risinājumiem, kas veido līdz šim neredzētus industrializācijas līmeņus. Ja pirms desmit gadiem teju katrā organizācijā un uzņēmumā bija administratoru uzturētas nodaļas, tam klāt datori, serveru istabas, tad šobrīd mākoņu risinājumi situāciju ir mainījuši. Ekonomikā palielinās automatizācijas loma, parādoties datoru robotiem, kad programmas cilvēku vietā veic viņu darbu, tādējādi uzlabojot efektivitāti un samazinot izmaksas. Jau šobrīd 10–30% robežās ir iespējams automatizēt dažādas uzskaites, arī noliktavu, sagādes un grāmatvedības nodaļu darbu.
Latvijā bez programmizstrādes uzņēmumiem par sevi aizvien vairāk liek manīt jauna nozares niša – servisa centri, kas piešauj pipariņu cīņā par darbiniekiem. Lai gan publiskajā telpā aizvien ir salīdzinoši maz informācijas, tomēr šī joma Latvijā attīstās strauji, un, atverot darba sludinājumu portālus, ir daudz vakanču. Latviju par mājas vietu ir noskatījuši vairāki uzņēmumi, piemēram, Atea Global Services, Solvay Business Services Latvia (iepriekš Cytec Latvia), Circle K Business Centre (iepriekš Statoil Fuel & Retail business centre), Tele2 Shared Services Center u.c. Priekšrocības servisu centru izveidei ir vairākas, galvenokārt tiek minēts darbinieku strādīgums, profesionalitāte, infrastruktūras pieejamība, arī izmaksas salīdzinājumā ar Skandināviju ir zemākas, kā arī ir saprotama mentalitāte, kultūra un darba vide. 2015. gadā Latvijas IT uzņēmums Datakom nonāca IT uzņēmuma Datlex īpašumā. Diskusijas un kaislības nozarē turpinājās arī par Eiropas Savienības 2014.–2020. plānošanas perioda projektiem. Mikrotīkla īpašnieki sāka vēsturisko VEF ēku atjaunošanu Brīvības gatvē, un apkaimi sāka dēvēt par vietējo Silīcija ieleju, jo tur netālu viens no otra atrodas vairāki IKT uzņēmumi, piemēram, Tieto, LMT, Accenture.
2015. gads ir būtisks ar to, ka no 1. septembra vairākas Latvijas skolas sāka īstenot pilotprojektu, lai skolēniem mācītu datoriku un programmēšanas pamatus. Lai popularizētu IT nozari skolēnu vidū kā perspektīvu nākotnes profesiju un palielinātu skolēnu skaitu, kuri padziļināti apgūst programmēšanu, nodibināts IT Izglītības fonds. 2015. gadā DPA iepazīstināja ar uzņēmuma jauno zīmolu Squalio. Ja iepriekšējos gadus esam veltījuši lielu uzmanību Baltijas un NVS tirgu apguvei, tad pēdējo divu gadu laikā esam vairāk fokusējušies Centrāleiropas un Rietumeiropas tirgu virzienā, maijā DB intervijā skaidroja Squalio Group valdes loceklis Sandis Kolomenskis. Nesen Squalio globālai ekspansijai piesaistīja bankas Citadele finansējumu 8 milj. eiro apmērā ar Altum garantiju 3 milj. eiro apmērā.
2015. gadā Exigen Services Latvia akcionāri pieņēma lēmumu par programmatūras ražošanas apdrošināšanas projektu daļas nodošanu jaunizveidotajam Latvijas uznēmumam EIS Group Latvia. Šogad izmaiņas veiktas Exigen Services Latvia vadībā, ilggadējais vadītājs Ivars Puksts kļuvis par padomes priekšsēdētāju, bet par valdes priekšsēdētāju iecelts Māris Dreimanis. Šogad arī datu centru operators DEAC paziņoja par 10 milj. eiro investīcijām jauna datu centra izveidē Rīgā, bet telekomunikāciju jomā tika atcelta viesabonēšanas maksa Eiropas Savienībā. IKT nozarē viss plūst un mainās, nākotnē vēl redzēsim labākus nozares rezultātus, kas kāpinās arī kopējos Latvijas tautsaimniecības rādītājus.
Viedoklis
Arī šogad gaidāms pieaugums
Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts:
Latvijā IT pakalpojumu eksports kopš 2000.gada ir pieaudzis aptuveni 20 reizes, pērn tas veidoja ap 350 milj. eiro. Protams, 30% pieaugums nevar turpināties katru gadu, bet vairāk nekā 10% pieaugums šogad noteikti ir sagaidāms. Mikrotīkls veido lielu pienesumu nozarē, lai gan vēsturiski uzņēmuma dati tiek atspoguļoti apstrādes rūpniecībā, bet Mikrotīklam liela sadaļa ir tieši programmatūras jomā. Ja tā finanšu rādītājus iekļautu IT pakalpojumu eksportā, kopējais rādītājs būtu ap 600 milj. eiro. Latvijā liela nepilnība, kas kavē IT pakalpojumu eksportu, ir atbilstošu biroju telpu trūkums. Tas ir bijis iemesls, kāpēc par savu mājasvietu vairākas kompānijas Baltijā ir izraudzījušās Lietuvu. Liela loma IT pakalpojumu eksportā ir finanšu pakalpojumu komponentam, šajā virzienā strādā vairāki uzņēmumi – Tieto, 4Finance, X Infotech, Accenture u.c. Pēdējā laikā Latviju par savu mājas vietu ir nostiprinājuši vairāki virtuālo spēļu pakalpojumu nodrošinātāji, kuri nodarbina ne tikai IT speciālistus, bet darbiniekus ar zemāku kvalifikāciju. Uzņēmumi nodokļos valstij samaksā ievērojamus līdzekļus, piemēram, 2016.gadā Evolution Latvia nodokļos nomaksāja 14,2 milj. eiro. No Latvijas IT veiksmes stāstiem ir jāmin valodniecības tehnoloģiju uzņēmums Tilde. Tāpat nozarē ir spēcīgi uzņēmumi, kuru pamata specializācija nav IT, piemēram, Tele2 Shared Service Center. IKT nozare tikai palielinās savu ietekmi un nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, tāpēc valstiskā līmenī skolās un vidusskolās skolēni ir jāmudina mācīties eksaktos priekšmetus, ne tikai matemātikai, bet arī fizikai vajadzētu būt obligātam mācību priekšmetam.