Ūdenslīdēji no ezera pie Čeļabinskas pilsētas Krievijā izcēluši vairāk nekā pustonnu smagas atliekas no meteorīta, kas gada sākumā eksplodēja šajā reģionā. Zinātnieki pavēstījuši, ka šis ir līdz šim lielākais atrastais meteorīta gabals.

Februārī virs Urālu reģiona, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošus kilometrus uz austrumiem no Maskavas, eksplodēja meteorīts. Sprādziena triecienvilnis un meteorīta atlūzas izraisīja postījumus un ievainoja vairākus simtus cilvēku.

Meteorīta atliekas no Čebarkulas ezera izvilktas, ietinot speciālā pārklājumā. Pēc nogādāšanas uz sauszemi, fragments salūzis trijās daļās. Tās sverot savukārt nav izturējuši svari, kad bija sasnieguši 570 kilogramu atzīmi, vēsta BBC.

Čeļabinskas Valsts universitātes asociētais profesors Sergejs Zamozdra atklājis, ka no ezera izceltās atliekas, saskaņā ar sākotnējiem pētījumu datiem, apliecina, ka tās ir daļa no februārī eksplodējušā debesu ķermeņa. Zinātnieks arī pieļāvis, ka atrastās atliekas varētu būt vienas no desmit lielākajiem meteorīta fragmentiem pasaulē.

Kopš šā gada 15. februāra, kad Krievijas Urālu reģionā, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošus kilometru uz austrumiem no Maskavas, nogāzās meteorīts, tiešsaistes tirdzniecības vietnē TaoBao, kas ir Ķīnas atbilde Amazon, parādījušies vismaz četri meteorīta fragmentu tirgotāji.

Viens no tirgotājiem, atbildot uz britu laikraksta Telegraph jautājumiem skaidro, ka meteorīta daļiņas, kas sver aptuveni 10 gramus, ir īstas. Tās esot savācis kāds viņa paziņa Krievijā.

Kāds cits TaoBao lietotājs, kurš tirgo meteorīta it kā unikālos fragmentus, norāda, ka vienas daļiņas cena ir 100 tūkstoši juaņu (8 530 Ls), taču pēc tam uz vairākiem Telegraph uzdotiem jautājumiem TaoBao lietotājs vairs nav atbildējis.

Tikmēr Ķīnas vietējie eksperti norāda, ka TaoBao tirgotās Krievijas meteorīta daļiņas, visticamāk, nav īstas. Viens no viņiem vietējam laikrakstam Shanghai Daily norādījis, ka īstiem meteorīta fragmentiem būtu jābūt starptautiski atzītiem sērijas numuriem.

Gandrīz gadu pēc tam, kad medijus pāršalca vēsts par meteorīta nokrišanu Latvijas ziemeļos, eksperti vērtē vai mobilo sakaru operatora Tele2 reklāmas kampaņa sasniegusi mērķi. 7.guru.lv apkopotie secinājumi ir pretrunīgi.

Viens no kampaņas veiksmīguma rādītājiem pavisam noteikti ir klientu skaita pieaugums īsi pēc «meteora» nokrišanas. Mēneša laikā tika iegūti 55 tūkstoši jaunu klientu. Tomēr bez ievērības nedrīkst atstāt arī faktu, ka gada laikā operators zaudējis 25 tūkstošus klientu. Turklāt uzņēmumu Reputācijas topā Tele2 kritis par 18 pozīcijām.

Kā informējis Jānis Spoģis, Tele2 mārketinga un tirdzniecības direktors, jau pirmajā nedēļā, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša attiecīgo periodu, citu operatoru klientu interese par Tele2 tarifu plāniem bija pieaugusi par 175%. Direktors arī atzīst, ka jaunā tarifu plāna pārdošanas rezultāti bija ievērojami lielāki nekā cerēts un mēneša prognozes tika pārsniegtas dažu dienu laikā.

Krievijā virs Urālu reģiona, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošu kilometrus uz austrumiem no Maskavas, piektdienas rītā eksplodējis meteorīts. Sprādziena triecienvilnis un meteorīta atlūzas izraisījušas postījumus un ievainojušas vairākus simtus cilvēku. To apliecinājušas arī Krievijas amatpersonas.

[Papildināts viss teksts]

Krievijas iekšlietu ministrija aplēsusi, ka medicīnisko palīdzību meklējuši vairāk nekā 500 cilvēku Čeļabinskas apgabalā. Ievainojumus guvuši Čeļabinskas, Jemanželinskas, Jetkulas, Kopeiskas, Korkinas un Južnouraļskas iedzīvotāji.

Lielākajai daļai cietušo reģistrētas grieztas brūces, sasitumi un citas nelielas traumas. Daļa tomēr ieguvusi galvaskausa traumas. Ārstēšanos slimnīcā turpinājuši ap simts cilvēku. Pēc meteorīta sprādziena Čeļabinskas apgabalā slēgtas skolas.

Krievijas mediji ziņo, ka Čeļabinskas pilsētā novēroti mobilo sakaru traucējumi un veikta daļēja evakuācija. Vietējās varasiestādes ieviesušas pastiprinātu svarīgāko pilsētas iestāžu apsardzi un aktivizētas Krievijas Ārkārtas ministrijas vienības.

Ažiotāžu izraisījušā Tele2 Meteorīta akcija vēl nav palīdzējusi atgūt visus pērn zaudētos klientus, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness.

Starptautiskā Tele2 informācija liecina, ka tās Latvijas meitasuzņēmumam 2009.gada 30.septembrī bija 1.077 miljoni klientu, no kuriem aptuveni 700 tūkstoši — priekšapmaksas karšu lietotāji. Pret 2008.gada 30.septembri klientu skaits samazinājies par 54 tūkstošiem. 27.oktobrī Tele2 ar viltus meteorītu Mazsalacā sacēla ažiotāžu visā Latvijā. Tele2 sabiedrisko attiecību pārstāve Vita Sirica vēl nevarēja atklāt datus par klientu skaitu 2009.gada beigās, jo starptautiskais Tele2 tiek kotēts biržā.

Jāatgādina, ka Meteorīta akcijā, pēc ekspertu aplēsēm, ieguldīti 3.7 miljoni latu.

Nīderlandes braucēja Etjēna Baksa un latvieša Kaspara Stupeļa ekipāža svētdien izcīnīja uzvaru Zelta zirga trasē Ķegumā notikušajā pasaules čempionāta motokrosā blakusvāģiem desmitajā posmā, savukārt trešie bija brāļi Jānis un Lauris Daideri.

Pirmajā finālbraucienā Bakss/Stupelis 16 apļus veica 35 minūtēs un 40,446 sekundēs, par 20,259 sekundēm apsteidzot beļģa Bena Adriansena ekipāžu.

Trešajā vietā pirmo braucienu noslēdza brāļi Daideri, piektajā pozīcijā ierindojās Māris Rupeiks un Haralds Kurpnieks, bet desmitie ātrākie bija igaunis Tanels Rēsna un latvietis Ilvars Skūltāns.

Tāpat pirmajā braucienā pie 18.vietas tika Modris Štelle un Artūrs Linters, 23.pozīcijā ierindojās Mārtiņš un Kaspars Krievi, vienu vietu zemāk finišēja lietuvietis Litauris Varjokojs ar latviešu kantētāju Mārtiņu Antonu, bet neveiksmīgi startēja beļģa Jana Hendriksa un latviešu kantētāja Elvija Mucenieka ekipāža, kas veica tikai 12 apļus un tika klasificēta 25.vietā starp 30 ekipāžām.

Neraugoties uz plašām reklāmas akcijām, Tele2 klientu skaits Latvijā pagājušā gada 4. ceturksnī samazinājies par teju 20 tūkstošiem, līdz 1,058 miljoniem gada beigās.

Par to liecina starptautiskās Tele2 publicētais finanšu pārskats par 2009. gadu. Tādējādi, salīdzinot ar 2008. gadu, Tele2 klientu skaits pagājušā gada laikā samazinājies par 48 tūkstošiem. 2008. gada beigās klientu skaits bija 1,106 miljoni.

Žurnāla rīcībā esošie datorikas institūta (DIVI) rādītāji par laika periodu pirms Meteorīta, tā laikā un pēc akcijas liecina, ka Meteorīta nokrišana oktobra beigās vēl neapstādināja negatīvu Tele2 klientu plūsmu, bet pēc pozitīvas (+850) klientu plūsmas decembrī šogad janvārī atkal tā iegājusi «sarkanajā zonā».

Krievija atslepenojusi informāciju par milzīgām rūpniecisko dimantu atradnēm Sibīrijā, kas, kā apgalvo kaimiņvalsts, varētu radīt revolūciju rūpniecībā.

Krievijas Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļa norāda, ka Popigajas meteorīta krāterī atrasti dauzi triljoni karātu ārkārtīgi cietu dimantu, kurus iespējams izmantot rūpniecībā. Atrastie dimanti ir vismaz divas reizes cietāki nekā parastie, tādējādi to izmantošanā paveras ārkārtīgi plašas iespējas, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Dimantu atrašana var izraisīt apvērsumu dažādu instrumentu, ierīču un mehānismu izgatavošanas nozarēs, tomēr, visticamāk, neietekmēs pašu dimantu tirgu, jo tos neizmantos juvelierizstrādājumos.

Saskaņā ar Krievijas zinātnieku aplēsēm, Popigaijas meteorīta krāterī dimantu ir desmit reizes vairāk nekā visā pasaulē kopumā.

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Latvijas mobilo sakaru operatora Tele2 mātes uzņēmums Zviedrijā atvainojas par viltus meteorīta radīto apjukumu. Tikmēr Mazsalacā uzsākti terotrijas sakopšanas darbi.

Tā norādījusi kompānijas pārstāve Stokholmā Pernilla Oldmarka.

Zviedrijas laikrakstam Dagens Nyheter P. Oldmarka norāda, ka vairāk informācijas par kampaņu nevarot sniegt, jo tas draudētu ar kampaņas iznīcināšanu.

«Tā ir tikai bedre, ko mēs esam izrakuši, turklāt es pieņemu, ka mums bija šīs zemes īpašnieka atļauja,» norāda P. Oldmarka.

Jau vēstīts, ka Mazsalacā nokritušais «meteorīts» ir ķīmisku savienojumu izdedži, savukārt platā bedre izrakta cilvēku rokām, un mobilo sakaru kompānija Tele2 jau atzina, ka «meteorīts» ir daļa no plānotās Tele2 reklāmas kampaņas.

Lielākā daļa jeb 23% iedzīvotāju Latvijas ekonomikas augšupeju uzlūkotu kā Ziemassvētku brīnumu, tomēr ir arī tādi, kam brīnums būtu meteorīta iekrišana Saeimas plenārsēdē, liecina Lindorff veiktās iedzīvotāju aptauja.

Nedaudz mazāk jeb 17% respondentu kā brīnumu uzskatītu baltus Ziemassvētkus, bet 16% minējuši vinnestu loterijā. Katrs desmitais jeb 11% no aptaujātajiem kā Ziemassvētku brīnumu gribētu visu parādsaistību piedošanu.

Neliela daļa jeb 6% iedzīvotāju norādījuši, ka viņu Ziemassvētku brīnums būtu kas cits, piemēram – bērniņa pieteikšanās ģimenē, meteorīta iekrišana Saeimas plenārsēdē, kopā būšana ar tuviniekiem, kā arī miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Tikai 1% iedzīvotāju atzīmējuši, ka viņu Ziemassvētku brīnums būtu jau sen gaidīta dāvana.

Savukārt, domājot par lietu, ko varētu uzdāvināt Ziemassvētku vecītis, teju trešdaļai respondentu jeb 27% tā būtu veselība. Otrā populārākā atbilde ir gan saticība ģimenē un ar apkārtējiem, gan arī brīvība no visām parādsaistībām. Pārējie Ziemassvētku vecītim gribētu lūgt vairāk naudas, darbu un optimismu.

Igaunijas lielākās salas Sāremā galvenie apskates objekti - Kāli meteorīta krāteris apriņķa vidienē, Pangas klintis salas ziemeļu krastā un Anglas vējdzirnavu pakalns ar četrām 19.gs koka dzirnavām ir viena apsaimniekotāja rokās.

Uzņēmēja Alvera Sagura dzimtā vieta ir Sāremā, un vairākus gadus viņš darbojies mežu apsaimniekošanas nozarē ģimenes uzņēmumā. Tūrismam A. Sagurs pievērsies pirms 30 gadiem, kad salā sāka attīstīties viesu uzņemšana.

Nesen A. Sagurs iegādājās Anglas vējdzirnavām blakus esošo kokapstrādes kompleksu, kur plāno izveidot jaunu apmeklētāju centru un nodrošināt aktivitātes, kas ļautu ielūkoties tajā, kā darbi veikti senatnē.

Anglas apmeklētāju centrā viņš jau izveidojis vērienīgu kolekciju ar seniem instrumentiem, kas ir viena no lielākajām antīko instrumentu kolekcijām Igaunijā, ja ne visā Ziemeļeiropā.

Zemi, kas ietver šos ievērojamos Sāremā apskates objektus, A. Sagurs nomā. Sākotnēji viņš attīstīja viesiem ērtus stāvlaukumus un informācijas stendus, taču laika gaitā viņš katrā no apskates vietām izveidojis arī vasaras kafejnīcas un restorānus.

Interneta vietnē time.com publicēti pagājušā gada Top 10 dažādās kategorijās. Vienā no šīm kategorijām -Top 10 Nepatiesības - iekļuvusi arī Latvija ar meteorīta skandālu.

Pirmajā vietā šajā topā iekļuvusi nepatiesība par ASV prezidenta Baraka Obama veselības aprūpes reformu, bet otrajā vietā ir skandāls saistībā ar gaisa balonu un sešus gadus veco puiku, kas tika plaši atspoguļots pasaules medijos.

10.vietā šajā topā ar nosaukumu Latvija ir garlaikota (Latvia Is Bored) atrodas stāsts par viltus meteorīta nokrišanu Mazsalacā.

Kā vēstīts, Mazsalacā nokritušais «meteorīts» izrādījās daļa no Tele2 reklāmas kampaņas. Telekomunikāciju operators norādīja, ka ar šo akciju gribēja parādīt, ka pat krīzes laikā Latvija var izdarīt ko interesantu. Arī šis gadījums tika atspoguļots daudzos ārvalstu medijos, gan pirms patiesības nākšanas gaismā, gan pēc tam.

Arī pēc slavenās meteorīta reklāmas Latvijas iedzīvotājiem atslābt neļausim, sola starptautiskās telekomunikāciju kompānijas Tele 2 mārketinga vadītājs Frederiks Vramē intervijā laikrakstam Telegraf.

Vramē dzīvojis Latvijā 90. gadu sākumā, un cilvēki bijuši ļoti drūmi slikto ekonomisko apstākļu dēļ. Tagad, ekonomikai krītot, drūmums atkal pārēnmot cilvēkus. Tāpēc kompānija nolēmusi dot mazliet rožainākas noskaņas (pink) sabiedrībai. Meteorīta idejas autori bijuši no Latvijas reklāmas kompānijas Inspired, taču konkursā par labāko reklāmas ideju uzvarējusi Krievijas reklāmas aģentūra Robusto, kas savulaik veiksmīgi palīdzējusi Tele 2 ieiet Krievijas tirgū. Akciju organizējušas šīs abas kompānijas sadarbībā ar zviedru kolēģiem. Arī turpmāk būšot pārsteidzošas reklāmas akcijas, jo galvenais esot neļaut sabiedrībai garlaikoties.

Jau tiek sakārtots ceļš, lai atvieglotu piekļūšanu viltus meteorīta bedrei Mazsalacā, kas netiks aizbērta un pārvērsta par tūrisma objektu.

«Sākumā gribēju bedri aizbērt un lauku izlīdzināt. Bet tā kā saņemu daudz zvanu gan no draugiem visā Latvijā, gan citiem interesentiem, tad esmu nolēmis vismaz līdz nākamā gada Jāņiem meteorīta bedri neaizbērt un saglabāt. Ar Tele2 esam vienojušies, ka lauks tiks aparts pavasarī, kad tas būs daudz lietderīgāk,» atzīst zemes īpašnieks Harijs Krastiņš.

Db.lv jau ziņojis, ka nedēļas sākumā Mazsalacā it kā nokrita un uzliesmoja meteorīts, zemē izsitot pamatīgu bedri. Uz notikuma vietu bija sabraukuši speciālisti no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, armijas un zinātnieki, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, kā arī Latvijas Universitātes. Pēcāk izrādījās, ka tā ir tikai daļa no plānotās Tele2 reklāmas kampaņas, ar kuru uzņēmums gribēja parādīt, ka pat krīzes laikā Latvija var izdarīt ko interesantu.

«Kampaņas Live Riga organizētāji amatieriski nosaukuši Rīgu par pilsētu, kurā pirmo reizi izgaismota Ziemassvētku egle . Esmu pārliecināts, ka šī kļūme nav bijusi Rīgas pilsētas vadītāju vēlme, bet gan traģiska kļūda, ko izraisījuši entuziasti ar savām nepārdomātajām aktivitātēm un bez nopietnas pieredzes tūrisma galamērķu, pilsētu vai valstu tēla veidošanā,» tā laikrakstā Diena savu viedokli pauž Pāvo Plivs Igaunijas reklāmas aģentūru savienības valdes loceklis.

«Es priecājos, ka Rīga ir nolēmusi veidot pilsētas zīmolu un, izmantojot reklāmas kampaņas, demonstrēt pilsētas spēku un pievilcību. Tas ir nepieciešams arī Rīgas iedzīvotājiem. Taču kampaņas Live Riga veidotāji nopietni riskē ar pilsētas reputāciju un zīmolu. Rīga ir izvēlējusies sevi pozicionēt kā pirmās Ziemassvētku eglītes dzimšanas vietu - tas labākajā gadījumā samulsina kaimiņvalstis (piemēram, igauņu un vācu vēsturnieki uzskata, ka pirmoreiz eglīte tika rotāta Tallinas pilsētas laukumā 1441.g.), bet sliktākajā gadījumā liek domāt, ka Rīga un Latvija vēlas kļūt pazīstama kā vieta, kas uzmanību piesaista nevis ar saturu, bet ar apšaubāmām mārketinga metodēm (Live Riga kampaņa seko tūlīt pēc «meteorīta» reklāmtrika). Teiciens «labāk sliktas ziņas nekā vispār nekādu ziņu» neattiecas uz zīmola veidošanu. Tām unikālajām priekšrocībām, kuras vēlaties ņemt zīmola izveides pamatā, jābūt reālām un neapšaubāmām. Ar aptraipītu zīmolu produktam ir grūti izveidot labu reputāciju.»

Rīgā, Nīcgales ielā, 2.jūnijā Latvijā durvis vērs vēl nebijis zinātniski izglītojošs muzejs - Mazo meteorītu muzejs. Muzejs sākotnēji darbosies atkarībā no pieprasījuma tikai ar iepriekšēju rezervāciju, informē IT Observer valdes loceklis Kārlis Bērziņš.

Latvijas Mazā meteorītu muzeja fondos glabājas mikro un makro paraugi no vairāk kā 5% no visu novēroto uz Zemes nokritušo meteorītu fragmentiem. Daudzveidības ziņā Meteoriti.LV kolekcija ir kļuvusi par plašāko meteorītu kolekciju Baltijā. Tajā pārstāvēti paraugi no lielākās daļas meteorītu klasēm, kas nokrituši visos Zemes kontinentos. Muzejā būs apskatāmi arī citi ar meteorītiku saistīti objekti - impaktīti, tektīti, medaļas, izglītojoši plakāti u.c.

Latvijas teritorijā pavisam zināmi nokrituši tikai 4 akmens meteorīti - Līksnā (1820), Biržos (1863), Neretā (1864) un Baldonē (1890). Diemžēl gandrīz visa šī bagātība no Latvijas tika izvesta, izņemot dažus desmitus gramus Baldones meteorīta fragmentus, kas tika saglabāti Latvijas Universitātē. 2014. gadā Meteoriti.LV darbības rezultātā tika atgūts neliels pirmā Latvijas Līksnas meteorīta fragments un mikroskopa plānslīpējums. Šobrīd tiek veikts aktīvs darbs citu Latvijas meteorītu paraugu atgūšanai.

Cilvēki Krievijā, kuri domāja, ka redz meteorīta sprādzienu debesīs virs valsts, ir kļūdījušies. Tas, kam viņi patiesībā kļuva par lieciniekiem, bija amerikāņu ieroču pārbaude, tā paziņojis viens no valsts prominentākajiem politiķiem, raksta metro.co.uk.

Medijs atgādina, ka lielāko daļu lielo notikumu pasaulē pavada sazvērestības teorijas. Tā tas bija, piemēram, ASV prezidenta Džona F. Kenedija slepkavības gadījumā, kā arī pēc 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV.

Līdz ar to nesenā gadījuma Krievijā visai interesantais skaidrojums no Vladimira Žirinovska puses daudziem lielu pārsteigumu nerada. Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā virs Krievijas Urālu reģiona eksplodēja meteorīts, izraisot paniku vietējos iedzīvotājos, nodarot bojājumus ēkām un ievainojot lielu skaitu cilvēku.

Laikā, kad mūsu valsts ekonomika turpina attīstīties, arvien lielāks kļūst pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka. Vienlaikus darbinieku un nepieciešamo kompetenču trūkums ir nopietns šķērslis uzņēmumu izaugsmei. Tas ir brīdinājuma signāls tam, ka mums ar steigu ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā.

Manuprāt, viens no svarīgākajiem uzdevumiem izglītības kvalitātes celšanā ir teorētisko zināšanu sasaiste ar praksi. Turklāt šādam uzstādījumam jāpastāv valstiskā līmenī. Piemēram, uzskatu, ka līdz šim neizmantota iespēja ir vasaras prakšu programma. Tās laikā uzņēmumiem ir iespēja ar atvieglotiem nosacījumiem pieņemt darbā skolēnu vai studentu. Pašlaik sistēma ir pārāk birokrātiska un uzņēmumiem nedraudzīga, tāpēc nebrīnos, ka daļa no tiem divreiz padomā, vai jaunieti vispār praksē pieņemt. Līdz ar to būtu pareizi, ja tiktu ieviesti atviegloti nosacījumi jauniešu pieņemšanai darbā vasaras periodā.

Manuprāt, ja valstiskā līmenī šis jautājums būtu sakārtots, ieguvējas būtu abas puses. Jaunietim tā būtu lieliska iespēja apgūt praktiskas zināšanas, strādājot reālā darba kolektīvā, bet uzņēmumiem – pašu izmācīts iespējamais nākotnes darbinieks. Izmaiņas būtu jāveic arī mācību saturā. Piemēram, joprojām daudzās Latvijas skolās valda postpadomju mācību process – skolotāji ievērojami vairāk uzmanības velta informācijas nodošanai, nevis skolēnu prasmju un kompetenču attīstībai. Tādējādi no bērniem tiek gaidīta vien saņemtās informācijas apstrāde, nevis spēja zināšanas praktiski pielietot un ieguldīt savu darbu.

Esmu pietiekami vecs, lai būtu no tās paaudzes daļas, kas savā laikā uztraucās par Tēvoci Semu (par valdību), kas izseko ikvienu mūsu soli ASV, tādējādi laupot jebkādu brīvību un privātumu. Taču šoreiz ir stāsts par Marku Cukerbergu un viņa Facebook idejas zādzību no tās īstajiem izgudrotājiem brāļiem Vinklevossiem (Winklevoss), kuri, tāpat kā Marks, bija Hārvardas studenti.

Tie, kuri ir interesējušies par Facebook rašanos, zina, ka Marks Cukerbergs radīja pasaulē populārāko sociālo tīklu, nozogot ideju no saviem Hārvardas laika biedriem brāļiem Vinklevossiem, kuri sākotnēji radīja platformu CoonectU. Brāļi bija nolīguši Marku, lai viņš palīdz viņiem uzrakstīt kodu. Tā vietā viņš ideju nozaga un izveidoja savu saiti. Šis ir lielisks iemesls, kāpēc vienmēr savas idejas vajag aizsargāt, reģistrējot patentu. Tas, protams, jādara pirms savu ideju izpaušanas tālāk, pat, ja tie ir nākamie darbinieki, kā tas bija Cukerberga gadījumā. Lai vai kā, Marks pārkāpa komercnoslēpumu, kas, balstoties uz ASV likumiem, teic, ka, ja jūs slepeni izpaužat savu ideju kādam citam un varat to pierādīt, tad šis cilvēks nedrīkst vienkārši nozagt jūsu ideju, kā to izdarīja Marks.

Kultūras ministrija (KM) un valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi, īstenojot valsts kultūras objektu projektēšanu, būvniecību un finansēšanu, nav nodrošinājusi valsts interešu ievērošanu un budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu. KM atzīst, ka revīzijas secinājumi ļaus labāk izvērtēt, kādas ir iespējas pilnveidot LNB projekta īstenošanu.

Tā revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK). Nepilnības atklātas visās revīzijas apjomā iekļautajās jomās.

VK konstatēja, ka valstī politikas plānošanas dokumentos nav skaidri definēti lielo investīciju projektu mērķi. Nacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecības prioritārie uzdevumi un rīcības virzieni noteikti tikai 2006.gadā, kad jau bija uzsākti Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projekti. Rezultātā sabiedrības ieguvums nav atbilstošs izlietotajam līdzekļu apjomam.

Tā, piemēram, Akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai izlietoti gandrīz miljons latu, taču rezultātā ir tikai apstiprināta skice, savukārt Laikmetīgās mākslas muzeja projekta realizācijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma 74.3 tūkst. Ls izlietoti ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem. Noslēdzot vienošanos ar SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, Jaunie Trīs brāļi pārkāpa tās pārstāvības tiesības un radīja juridiskus un finanšu riskus vismaz 526.9 tūkst. Ls apmērā.

Brāļi Rūdolfs un Roberts Cešeiko atjauno novārtā pamesto Stelpes pienotavu, kur sākuši ražot bioloģiskus dārzeņu un augļu biezeņus

«Iepriekš darba dēļ biju pārcēlies uz Rīgu, bet es jau tad sapratu, ka pilsētā nejūtos tik labi kā dzimtajā pusē. Vienmēr esmu zinājis, ka pienāks brīdis, kad sākšu savu biznesu. Ideju par to kopā ar brāli sākām lolot pirms vairākiem gadiem, bet reāli sākām ražot produktus pirms gada,» stāsta SIA Keefa valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. SIA Keefa ražo biezeņus Simply Food pieaugušajiem.

Iepriekš Roberts strādāja SIA Lāči mārketinga nodaļā. Tur viņam radās nojausma, ko nozīmē produkta sagatavošana no miltu atvešanas līdz gatavas maizes cepšanai un tās nonākšanai veikala plauktā. Ar brāli, kaļot plānus par savu biznesu, abi pētīja, kādu produktu Latvijas tirgū pietrūkst, ar ko būtu iespējams atšķirties no citiem ražotājiem. Brāļi uzzināja par iespēju Lauku atbalsta dienestā iegūt Eiropas fondu līdzfinansējumu inovatīvu produktu attīstīšanai.

Divi britu dvīņi apsūdzēti par 1,2 miljonu dolāru izkrāpšanu no ASV investoriem, izmantojot «robotu», kurš it kā spējis paredzēt, kādām akcijām dubultosies vērtība, vēsta Financial Times.

Brāļi Aleksandrs un Tomass Hanteri savu investīciju shēmu uzsākuši 2007. gadā, kad bijuši tikai 16 gadus veci, liecina ASV Ņujorkas tiesā iesniegtā ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) sūdzība. SEC vēlas no brāļiem atgūt viņu «nopelnīto» naudu.

Britu dvīņi savas rūpīgi izstrādātās shēmas nodrošināšanai uzturējuši divas interneta vietes, kuras izmantotas, lai reklamētu akciju vērtības maiņu prognozējošo «robotu», kas dēvēts par Marlu. Brāļi apgalvojuši, ka Marls, izmantojot noteiktus algoritmus, spējot identificēt lētas akcijas, kuru vērtībai tuvākajā laikā vajadzētu dubultoties.

No 5. līdz 9. septembrim AS Latvenergo un biedrība Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris rīko Enerģētikas hakatonu, kura laikā ikvienam interesantam būs iespēja iesaistīties jaunu rīku radīšanā un pretendēt uz 5000 eiro naudas balvu.

Hakatona organizatori pašlaik uzstādījuši trīs galvenos izaicinājumus, ar ko plānots strādāt pasākuma laikā. Pirmais no tiem ir saistīts ar programmas radīšanu, kas ļautu piekļūt vairāku ražotāju invertoriem, klientu saules moduļu datus integrējot Elektrum mājaslapā un mobilajā aplikācijā. Otrais izaicinājums ir uzlādes staciju stāvvietu kontroles rīka izveide, kas varētu uzlabot stāvvietu pareizu lietošanu un to pieejamību elektromobiļu uzlādei, bet trešais - risinājums, kas palīdzētu mājsaimniecībām analizēt elektroenerģijas patēriņu, identificējot patēriņa veidotājus.

Hakatonam pieteikties aicināti gan informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, datu analītiķi un programmētāji, gan IT studenti un citi interesenti, atzīmē organizatori. Hakatons piecu dienu garumā norisināsies tiešsaistē, taču 9.septembrī visiem dalībniekiem būs iespēja tikties klātienē, Impact Hub Liepāja telpās. Detalizēta informācija par pasākumu un reģistrācijas anketa atrodama Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera mājaslapā, kā arī klastera Facebook profilā.

Vai 2024. gadā influenceru izmaksas samazināsies, pateicoties mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām?

Influenceru mārketinga tirgus 2023. gadā arvien turpināja augt, un ir paredzēts, ka tas sasniegs 21,1 miljardu ASV dolāru vērtību. 2023. gadā ne tikai turpināja augt nozares vērtība, bet arī turpinājās dažādi Latvijas satura veidotāju pārkāpumi Latvijā, TikTok platforma tika aizliegta dažādās pasaules valstīs, un būtiski iezīmējās mākslīgā intelekta nozīme. Womstar veiktā aptauja pārsteidza ar rezultātiem, ka Latvijas digitālā satura autori nejūtas mākslīgā intelekta apdraudēti.

Pārkāpumi influenceru mārketingā turpinās

2022. gads influenceru mārketingā Latvijā iezīmējās ar vairākiem sodiem satura veidotājiem no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) puses, saistībā ar reklāmas norāžu neizmantošanu un negodīgas komercprakses praktizēšanu. Lai gan 2023. gadā PTAC vēstījis, ka situācija ir uzlabojusies un informētība un izpratne par normatīvo aktu prasībām šajā jomā ir pieaugusi, pastiprinātas pārbaudes turpinājās.¹ Tika konstatēts, ka šogad īpaši populāras kļuva influenceru reklāmas par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem. Lai gan pie publikācijām tika ievērotas reklāmas norādes, PTAC vērsa uzmanību, ka ražotājiem un izplatītājiem ir aizliegts apgādāt satura veidotājus ar mākslīgā maisījuma zīdaiņiem dāvanām vai cita veida bezmaksas paraugiem reklāmas nolūkos un satura veidotājiem ir aizliegts publicēt šo produktu reklāmas sociālos tīklos².