Esmu pietiekami vecs, lai būtu no tās paaudzes daļas, kas savā laikā uztraucās par Tēvoci Semu (par valdību), kas izseko ikvienu mūsu soli ASV, tādējādi laupot jebkādu brīvību un privātumu. Taču šoreiz ir stāsts par Marku Cukerbergu un viņa Facebook idejas zādzību no tās īstajiem izgudrotājiem brāļiem Vinklevossiem (Winklevoss), kuri, tāpat kā Marks, bija Hārvardas studenti.
Tie, kuri ir interesējušies par Facebook rašanos, zina, ka Marks Cukerbergs radīja pasaulē populārāko sociālo tīklu, nozogot ideju no saviem Hārvardas laika biedriem brāļiem Vinklevossiem, kuri sākotnēji radīja platformu CoonectU. Brāļi bija nolīguši Marku, lai viņš palīdz viņiem uzrakstīt kodu. Tā vietā viņš ideju nozaga un izveidoja savu saiti. Šis ir lielisks iemesls, kāpēc vienmēr savas idejas vajag aizsargāt, reģistrējot patentu. Tas, protams, jādara pirms savu ideju izpaušanas tālāk, pat, ja tie ir nākamie darbinieki, kā tas bija Cukerberga gadījumā. Lai vai kā, Marks pārkāpa komercnoslēpumu, kas, balstoties uz ASV likumiem, teic, ka, ja jūs slepeni izpaužat savu ideju kādam citam un varat to pierādīt, tad šis cilvēks nedrīkst vienkārši nozagt jūsu ideju, kā to izdarīja Marks.
Man nudien ļoti nepatīk, kā Facebook ir iekļuvis katrā mūsu dzīves elementā. Facebook zina par mums daudz vairāk nekā mūsu labākais draugs vai ģimene. Kā viņi izmanto šo informāciju? Kas kontrolē to, kā viņi to izmanto? Pagaidām neviens. Taču realitātē tieši viņu darbību būtu nepieciešams kontrolēt kā nevienu citu uzņēmumu. Facebook kontrolē katru mūsu soli. Facebook ir kā vīruss, kas aug ātrāk kā baktērijas laboratorijā.
2002.gada decembrī Tailers un Kamerons Vinklevossi vēlējās izgudrot veidu, kā Hārvardas studenti savstarpēji varētu komunicēt. Viņi noalgoja programmētājus, lai tie viņiem palīdzētu attīstīt ideju. Ideja bija radīt sociālo tīklu ar nosaukumu Harvard Connection.
2003.gada novembrī brāļi Vinklevossi uzsāka sarunas un atklāja savu ideju un konfidenciālas dabas informāciju Markam Cukerbergam. Viņi atklāja Markam arī viņu privātā servera pieejas kodu. Bija noruna, ka Markam piederēs Harvard Connection daļas, kas būs kā atlīdzība par viņa padarīto darbu. Tā vietā 2004. gada 11. janvārī Marks slepeni, aiz brāļu mugurām, reģistrēja mājaslapu ar nosaukumu thefacebook.com. 2004.gada 4. februārī Cukerbergs laida klajā thefacebook.com, sociālo tīklu, kas paredzēts Hārvardas studentiem. 2004.gada 6.februārī par to uzzināja brāļi Tailers un Kamerons, viņi jaunumus par thefacebook.com uzzināja no lokālās Hārvardas studentu avīzes. Brāļi sūdzējās par to Hārvardas administrācijai, sakot, ka tā ir universitātes ētikas un goda koda pārkāpšana. Vēlāk viņi iesūdzēja Marku Cukerbergu tiesā, kuras rezultātā ieguva 120 miljonus ASV dolāru. Vinklevossi varēja pierādīt savas patenta tiesības un 2005. gada 15.martā reģistrēja savu patentu ASV Patentu un preču zīmju birojā ar numuru No 20060212395. Realitātē Marks ir radījis izgudrojumu, kas šobrīd bojā mūsu dzīvi. (http://nypost.com/2017/10/26/researchers-prove-that-facebook-is-seriously-ruining-your-life/).
Nesens pētījums, kas tika veikts ASV, apgalvo, ka var pierādīt to, ko liela daļa jau zina tāpat - jo vairāk laika tu pavadi vietnē Facebook, jo sliktāk tu jūties. Facebook apgalvo, ka tas palīdzēs “kontaktēties un dalīties ar cilvēkiem tavā dzīvē”, un šo iespēju katru mēnesi izmanto vairāk nekā 2 miljardi cilvēku. Pētījumu izstrādāja Hollija Šakja (Holly Shakya, Kalifornijas Universitāte) un Nikolas Kristakis (Nicholas Christakis, Jeilas Universitāte), kuri apgalvo, ka Facebook izmantošana var pasliktināt mūsu mentālo labklājību par vismaz 8 procentiem. Lielākā daļa cilvēku pavada sociālajā tīklā Facebook vidēji stundu dienā.
Vairāki pētījumi, kas izdarīti pēdējos gados, ir pierādījuši, ka sociālie tīkli, kā Facebook, pasliktina komunikācijas prasmes ar cilvēkiem klātienē, kā arī apslāpē reālo cilvēka piedalīšanos sabiedriskās aktivitātēs, kas cilvēkam ir nepieciešamas. Līdz ar to Facebook izmantošana kavē cilvēku iesaistīšanos īstās jeb reālās dzīves notikumos (piemēram, sporta pasākumos, dejās, ballītēs u.c.) un vienlaikus sekmē bezjēdzīgu kontaktu uzturēšanu, kas gluži vienkārši zog laiku. Rezultātā cilvēkiem krīt pašvērtējums un tie kļūst arvien pasīvāki. Pie tam sociālajos tīklos cilvēkiem ir tendence būt pozitīvākiem un radīt pozitīvāku tēlu, nekā tas ir patiesībā:”(..)cilvēki patiešām sāk ticēt, ka, salīdzinot ar citu cilvēku dzīvi, viņu dzīve ir sliktāka, lai gan tā nemaz nav.” (The Harvard Business Review). Īpaši viegli ir šādā veidā sagraut jauniešu psihisko veselību. Es uzskatu, ka Facebook ir noderīgs dažos aspektos un traucējošs visos pārējos. Vai tiešām ir vērts ziedot savu laiku, personīgo privātumu un pašvērtējumu, lai tikai uzzinātu par citu cilvēku privāto, publisko un bieži vien mākslīgi veidoto un neīsto informāciju no tīkla Facebook? Nākamajā Dienas Biznesa numurā būs iespējams lasīt par citām inovatīvām idejām un izgudrojumiem, kas radušies tepat Latvijā. Ar prieku pastāstīšu jums par tiem un lūkošu arī jūsos radīt iedvesmu.
Ja ir radusies kāda ideja vai izgudrojums, par kuru vajadzētu pastāstīt šajā slejā, vai arī vienkārši ir vēlme ar mani sazināties, to var izdarīt, rakstot uz [email protected]
*kļuvis pasaulslavens, pateicoties savam izgudrojumam - līmlapiņām Post-it
Lasi Arī:
Latviešu inovāciju brīnumbērns
Riga Fashion Week 2017 kā inovāciju etalons
Ideju aizsardzība Latvijā un ASV – kopīgais un atšķirīgais
Alans Amrons dalās pieredzē, izmantojot Latvijas auto koplietošanas pakalpojumu Carguru
Digitāla valūta, tik vienkārša kā e-pasts, – izgudrota Latvijā
