Topošajam «Facebook» birojam Rīgā satura uzraudzības centram daļa no 150 latviski, lietuviski un igauniski runājošajiem darbiniekiem jau ir atrasti un drīz sāksies viņu apmācība, svētdien vēstīja LNT ziņas.
To apstiprina «Facebook» reģionālais sabiedrisko attiecību pārstāvis Jans Saidžinijs, taču pagaidām gan netiek atklāts, kur tieši Rīgā atradīsies «Facebook» telpas.
«Facebook» satura uzraudzības centra darbinieku rekrutēšana gan vēl turpinās, to veic uzņēmums CCC Riga Digital Services. Sludinājumā norādīts, ka alga ir sākot no 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiek solītas dāsnas piemaksas par darbu nedēļas nogalē, svētku dienās un nakts maiņās. Kā viena no kandidātu prasībām ir padziļinātas zināšanas par Latvijas politisko, sociālekonomisko un kultūras kontekstu.
«Facebook» Rīgas biroja darbinieku pienākumos būs ne tikai uzraudzīt saturu, reaģēt uz sūdzībām, bet arī atrast, bloķēt un dzēst viltus profilus un ļaunprātīgos manipulētājus. Pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» dibinātāja Inga Spriņģe vērtē: «Ir labi, ka kāds šeit būs uz vietas, ka ir lokālās valodas. Tas mūs savā ziņā paglābj, jo ir citas valstis, kur monitorētāji atrodas, piemēram, Indijā un Pakistānā lētāka darbaspēka dēļ, kuriem nav pat zināšanu par vietējo kontekstu.» NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts LNT Ziņām savukārt norāda: «Tajās valstīs, kur Facebook vai Google tam pievēršas, satura vide konkrētajās valodās kļūst tīrāka nekā valodās, kas netiek pieskatītas.»
«Facebook» satura uzraudzības centrs Rīgā darbu sākšot vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām maijā. Birojs Latvijā ir daļa no «Facebook» iniciatīvas pasargāt Eiroparlamenta vēlēšanas no ļaunprātīgas manipulācijas ar sabiedrisko domu. Būtiskākās izmaiņas skar politiskās reklāmas izvietošanu - lai pirms EP vēlēšanām «Facebook» lietotāji netiktu ļaunprātīgi iespaidoti ar manipulatīvu saturu, «Facebook» padarījis stingrākus noteikumus sponsorēto politisko ierakstu izvietošanai sociālajā tīklā.
Secināts, ka līdzšinējā nekontrolētā vide deva iespēju Krievijas aģentūrām savulaik manipulatīvi ietekmēt sabiedrisko domu pirms ASV prezidenta vēlēšanām un arī pirms referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Apzinoties, ka ES var vērst sankcijas pret «Facebook», tas ir apņēmības pilns nosargāt Eiroparlamenta vēlēšanas. «Facebook» ieviesis liegumu politisko reklāmu apmaksai no ārzemēm, proti, vairs nedrīkstēs saturu izvietot vienā valstī, bet apmaksu veikt no citas. Kā būtisks jaunums būs iespēja redzēt, kura persona tieši samaksājusi par reklāmas ierakstu. Tas nozīmē, ka sponsorētā satura izvietotājam būs jāuzrāda gan dzīvesvietas apliecinājums, gan identitātes dokuments, tos nofotografējot vai augšupielādējot. Visiem būs pieejama informācija par reklāmas budžetu, mērķauditorijas demogrāfiskajiem rādītājiem un datiem par to, cik cilvēki ar reklāmu reāli ir sasniegti. Visi dati tiks glabāti 7 gadus un būs publiski.
I. Spriņģe norāda, ka izmaiņas «Facebook» atvieglos darbu politisko partiju tēriņu uzraugiem: «Ja līdz šim anonīmas Facebook lapas priekšvēlēšanu laikā maksāja par sponsorēto ierakstu izvietošanu, tad nebija atbildes, no kurienes nāk nauda. Priekšvēlēšanu laikā visām partijām ir jāatskaitās KNAB, cik daudz tērē un no kurienes nāk nauda. Tagad būs kāda pazīme, pie kā pieķerties un uzdot nākamao jautājumu, no kurienes nāk tā nauda.»
Savukārt NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts skaidro – lai arī «Facebook» reklāmas izvietošanas jaunajiem noteikumiem vajadzētu izskaust situāciju, ka, piemēram, kāds Krievijā apmaksā ES dalībvalstīm mērķētus manipulatīvos ierakstus, tomēr diemžēl vēl esot citi ceļi ārējās ietekmes operācijām. «Zinot, kas šajās platformās notiek - troļļu fermas, klikšķu fermas, robotizēti tīkli - es neredzu, ka šie »Facebook soļi« tiks galā ar problēmu. Mēs nesen publicējām pētījumu par to, cik un kas maksā un kāda veida iespējas tiek piedāvātas tā saucamajā melnajā tirgū Facebook kampaņu organizēšanai,» LNT Ziņām sacīja Sārts.
«Facebook Newsroom» paziņojumā arī teikts, ka sociālais tīks ir apņēmības pilns pirms Eiroparlamenta vēlēšanām piesaistīt katras valsts lokālos ekspertus: «Mēs cieši sadarbosimies ar likumdevējiem, vēlēšanu komisijām, faktu pārbaudītājiem, pētniekiem, akadēmiķiem un pilsoniskās sabiedrības grupām, lai cīnītos pret viltus ziņām un dezinformācijas un palīdzētu pasargāt no vēlētāju ļaunprātīgas ietekmēšanas.»
Kritiski uz šo paziņojumu gan raugās Spriņģe: «Es nedomāju, ka viņi cīnīsies pret viltus ziņām. Facebook nedzēš viltus ziņas, jo Facebook politika ir - tā ir vārda brīvība, un ikviens var rakstīt visus melus, ko vien vēlas, ja vien nekurina naidu, nav seksuāls aizskārums vai tamlīdzīgi.»
Tiesa gan, «Facebook Newsroom» paziņojumā vairākkārt uzsvērts, ka EP vēlēšanu kontekstā notikšot pastiprināta cīņa pret dezinformācijas kampaņām un viltus ziņām.
