http://www.db.lv/images/article/2009/05/29/89d7ebda-866a-4d3a-a099-da8cd8c19109.jpg

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0.3%, uzrādot pirmo pieaugumu kopš pagājušā gada aprīļa. Tiesa, gada krituma temps gan kļuvis vēl nedaudz straujāks, sasniedzot 29.6%, jo pagājušā gada aprīlī mazumtirdzniecības mēneša pieaugums bija lielāks.

Aprīļa mazumtirdzniecības dati norāda uz zināmu situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos nozarē, par ko jau iepriekš signalizēja patērētāju un biznesa pārliecības indeksu rādītāji, kā arī DnB NORD Latvijas Barometra rezultāti, kas pēdējos divos mēnešos uzrādījuši iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos. Arī EK veidotajā biznesa pārliecības indeksā Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, jau divus mēnešus fiksēts kāpums, kas lielā mērā saistāms ar noskaņojuma uzlabošanos tirdzniecības sektorā. Tas vedina domāt, ka arī nākamajos mēnešos mazumtirdzniecībā varētu saglabāties pieaugums pret attiecībā pret iepriekšējo mēnesi un gada krituma temps varētu samazināties.

Db.lv publicē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas prognozes par to, kāds Latvijai būs 2008.gads.

"Iekšzemes kopprodukts

Šai sakarā vēl lielākas bažas izraisa stagnācija apstrādes rūpniecībā. Šogad apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā turpināja samazinājies un 2007. gada 3. ceturksnī bija tikai 10.7%, ko sekmēja gan joprojām strauji pakalpojamu sektoru pieauguma tempi, gan arī lejupslīde pašā apstrādes rūpniecības nozarē. Ņemot vērā, ka rūpniecība ir galvenā eksportējošā nozare Latvijā, nākotnes eksporta perspektīvas ir vēl pesimistiskākas. Jau tagad eksporta rādītāji nav īpaši iepriecinoši, jo vairākas nozarēs eksporta pieaugums ir novērots tikai eksportētās preces sadārdzināšanas dēļ, nevis pateicoties apjomu pieaugumam.

«2011.gada makroekonomikas ziņu straume noslēdzas ar iepriecinošu vēsti par mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu novembrī pret oktobri (sezonāli izlīdzinātajos datos) par 1,9%. Šī vēsts ir daudz pārsteidzošāka nekā kopumā labie gada rezultāti ekonomikā, kas tikai nedaudz pārsniegs optimistiskāko prognozi pērnā gada nogalē (kad prognozēju 5% IKP pieaugumu),» norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

«Kā pirms mēneša rakstīja arī citi analītiķi, cerēt uz tirdzniecības pieaugumu mēnesī, kurā tika apturēta Latvijas Krājbankas darbība, bija «ļoti grūti». Tomēr pieaugums ir noticis,» viņš akcentē.

Nepārtikas preču (izņemot degvielu) pārdošanas kāpums jau kopš jūnija turas padsmit procentu diapazonā. Attiecībā pret oktobri šī patērētāju noskaņojumu labi raksturojošā komponente pieaugusi par 3,3%, kas mēneša laikā ir daudz, skaidro eksperts. Pārtikas tirdzniecības gada pieaugums (+5,2%) ir lielākais kopš 2007.gada novembra, kas varētu liecināt, ka ekonomikas izaugsmes atsākšanās sākusi pozitīvāk ietekmēt lielāku daļu sabiedrības.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ir nosūtījis atklātu vēstuli finanšu ministram un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei ar jautājumiem par īstenotiem pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksas kontroles pasākumiem, to transferta cenu politiku, izmaksātiem bonusiem un pelņas novirzīšanu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Turpinājumā - atklātās vēstules pilns teksts:

Godātais finanšu ministr!

Godātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore!

Saeima nupat ir pieņēmusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Pēc vairāk nekā piecu gadu ilgām debatēm likumdevējs beidzot ir izlēmis sargāt ražotājus un piegādātājus no līdzšinējās negodīgās mazumtirdzniecības ķēžu - lielveikalu komercprakses.

Kā zināms, pēdējās desmitgades norises ir veicinājušas pārtikas apgādes ķēžu strukturālas pārmaiņas visā Eiropas Savienībā un palielinājušas lielveikalu ķēžu koncentrāciju, sadalot šo tirgu starp atsevišķiem dalībniekiem.

Tāpat prakse liecina, ka būtiski ir ierobežotas ražotāju tiesības panākt sev izdevīgus nosacījumus, lai rastu vietu kāda mazumtirdzniecības veikala plauktos. Tādējādi lielveikalu tīkli nu jau var diktēt, kuriem ražotājiem Latvijā būt un kuriem - bankrotēt. Turklāt arī tādas likumdošanas iniciatīvas kā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai kļūst neefektīvas tieši lielveikalu tīklu uzcenojuma politikas dēļ.

Nākamgad, visticamāk, sagaidāms ievērojams bezdarba pieaugums, savukārt darba samaksas pieauguma tempi ievērojami samazināsies.

Tiesa, darba samaksa tupinās pieaugt, galvenokārt tā tiks nodrošināta, palielinot darbaspēka izmantošanas efektivitāti.

Šādas prognozes izsaka Db konferences Biznesa prognozes 2009 diskusijas Ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās ietekme uz darba tirgu dalībnieki. Viņuprāt, liels darbaspēka emigrācijas vilnis gan nav sagaidāms, jo globālā finanšu krīze smagi ietekmējusi arī Latvijas izcelsmes viesstrādnieku iecienītākās valstis – Lielbritāniju un Īriju, kur arī sarucis pieprasījums darba rokām.

«Atalgojuma pieauguma tempi, salīdzinājumā ar šo un iepriekšējiem gadiem, noteikti strauji samazināsies,» ir pārliecināta Fontes Vadības konsultāciju pētījumu grupas vadītāja Inga Bērziņa. Viņa skaidro, ka Fontes pētījumi liecina, ka, samazinoties ekonomiskās izaugsmes tempiem, pāris mēnešu laikā strauji samazinājušies uzņēmumu vadītāju prognozētie darba samaksas pieauguma tempi – ja vēl šī gada jūnijā kompāniju vadītāji prognozējuši, ka nākamgad darba samaksa viņu vadītājos uzņēmumos pieaugs vidēji par 11 %, tad jau septembrī prognozētais atalgojuma pieauguma temps sarucis līdz vidēji 6 %. «Tagad ir mazāk gadījumu, kad uzņēmumu vadība ceļ darbinieku atalgojumu neobjektīvu iemeslu dēļ – lai novērstu darbinieku trūkumu un aiziešanu. Var teikt, ka iepriekšējos gados algu kāpumu veicināja sava veida šantāža.»

Pagājušajā gadā vislielākie eksporta pieauguma tempi bijuši uz Krieviju un Poliju, gada laikā kāpinot apjomus par vairāk nekā 50%.

Kopumā, salīdzinot ar 2009.gadu, Latvijas situācija starptautiskajā preču tirdzniecībā esot manāmi uzlabojusies, norāda Finanšu ministrija. Pērn augstie eksporta apjomi ne tikai kompensējuši 2009. gada kritumu, faktiskajās cenās pieaugot par 29,5%, bet arī par 5,4% pārsniedza 2008. gada līmeni. Būtiskākais eksporta pieaugums 2010.gadā bijis koksnei, metālam, plastmasai un papīra izstrādājumiem.

Pagājušajā gadā ievērojama izaugsme bijusi rūpniecības nozarē, kas radījusi papildu pieprasījumu pēc importa precēm, tai skaitā pēc investīciju precēm, enerģētikas resursiem un rūpniecības izejvielām.

Ministrija atzīmē, ka gada otrajā pusē importa pieauguma tempi, uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei un iekšējam patēriņam, paātrinājušies, kā rezultātā gadā kopumā imports pieaudzis par 24%. Būtiskākais importa kāpums bija mehānismiem un elektroprecēm, parastajiem metāliem, plastmasas izstrādājumiem un minerālajam kurināmam.

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķes Ievas Vējas komentārs par mazumtirdzniecības apgrozījumu septembrī.

"Septembrī turpinājās jau iepriekšējā mēnesī vērojamā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma palēnināšanās tendence. Ja gada pirmajos trīs mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, auga aptuveni par 28% un nākamajos četros mēnešos – par 24%, tad augustā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums samazinājies līdz 19,1% un septembrī - līdz 17,5%. Turklāt pēdējos divos mēnešos tirdzniecības pieaugums arī bijis mazāks nekā attiecīgajos mēnešos pirms gada – attiecīgi 20,6% un 19%.

Īpaši jāatzīmē pēdējos mēnešos redzamā pieauguma samazināšanās automobiļu, motociklu un detaļu tirdzniecībā. Ja gada sākumā to pārdošana auga par 60%, augustā pieaugums samazinājies līdz 20%, bet septembrī – jau līdz 2%. Atsevišķi automobiļu tirdzniecībā septembrī pat bijis kritums – par 1%, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, kamēr gada sākumā pieaugums bija pat 100% līmenī. Tāpat interesanti, ka pēdējos mēnešos samazinās autodegvielas mazumtirdzniecība, septembrī pat par 9,3%, ko tomēr grūti izskaidrot tikai ar patēriņa bremzēšanos.

Pretēji sabiedrībā šad tad izskanējušajam viedoklim par to, ka Maximas traģēdija varētu ievērojami pasliktināt pagājušā gada novembra mazumtirdzniecības datus, statistiķu aprēķini liecina, ka gada priekšpēdējais mēnesis Latvijas mazumtirdzniecības sektoram ir vainagojies ar straujāko izaugsmi pēdējā pusgada laikā. Proti, novembra izaugsmes temps, rēķinot gada izteik- smē, bijis straujākais kopš šā gada maija.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušā gada vienpadsmitajā mēnesī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu gadu iepriekš,mazumtirdzniecības nozare ir piedzīvojusi 5% izaugsmi. Samērā būtisks pieaugums ticis fiksēts arī viena mēneša laikā, proti, salīdzinājumā ar oktobri tirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās (t.i., atrēķinot inflācijas ietekmi) ir palielinājies par 1,2%.

Atgūšanās gads

«Pērnais ir bijis atgūšanās gads Latvijas cilvēkiem – smagais krīzes periods aizvien lielākai sabiedrības daļai pamazām paliek pagātnē, pārliecība par ekonomikas stabilitāti no valstsvīru runām ienāk cilvēku mājās, un tas ietekmē sabiedrības gatavību tērēt vairāk. Tiesa, joprojām akcijas preču īpatsvars ir samērā augsts, un pircēji ir pieraduši veikalu plauktos izvēlēties tieši atlaižu produktus,» norises tirdzniecībā komentē Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Analizējot pirkumu grozu saturu, viņš secina, ka sava loma tirdzniecības pieaugumam ir arī eiro. Repektīvi, pircēji, tērējot uzkrātos latus, vairāk iegādājušies produktus ar ilgāku derīguma termiņu – eļļu, kafiju, makaronus un citus, kā arī atļāvušies veikt lielākus pirkumus, piemēram, sadzīves tehniku un elektropreces. Tas likumsakarīgi palielinājis nozares apgrozījumu un veicinājis mazumtirdzniecības kopējo izaugsmi, norāda tirgotāju pārstāvis.

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Par 4,4% palielinājās pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,4%.

2

013. gada decembrī salīdzinājumā ar 2012. gada decembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,2%. Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 8,6%, bet nepārtikas preču grupā – par 1,5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 8,2%.

Straujākais apgrozījuma pieaugums decembrī bija mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 27,6%, mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 25,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 20,2%, tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 15,6%, kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā – par 11,2%.

Mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pērn decembrī, salīdzinot ar 2007. gada decembri, samazinājies par 16.9 %, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Pērn kopumā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums bija 4018 milj. Ls, tai skaitā decembrī – 369 milj. Ls. Salīdzinot ar 2007. gadu, salīdzināmās cenās apgrozījums samazinājies par 8.2%. Vairāk krities nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms – par 8.4%, nedaudz mazāk – pārtikas preču – par 7.8%.

2008. gada decembrī, salīdzinot ar 2008. gada novembri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājies par 4%. Nepārtikas preču grupā tas sarucis par 4.9%, bet pārtikas preces tirgotas par 2.5% mazāk.

Tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums rimsies, uzskata ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, šā gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 9,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka pēc ļoti straujā mazumtirdzniecības kāpuma gada sākumā jebkuri dati, kas apliecina, ka tā nebija nejaušība, liek just dziļu atvieglojumu.

«Mazumtirdzniecības apgrozījuma it kā jau necilais pieaugums martā pret februāri par 0,5% ir kā rozīne uz pirmā ceturkšņa makro datu kūkas, kas gan vēl nav līdz galam gatava, taču jau patlaban ir skaidrs, ka garša un tekstūra neliks vilties,» sacīja P. Strautiņš. Pēc viņa domām, 2012. gads sācies lieliski, tomēr esot sajūta, ka patlaban Latvijas ekonomika «atkal ieiet planēšanas fāzē - uz priekšu kustamies, bet ātrums samazinās».

Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šā gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,1%, kas ir lēnākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma kāpums janvārī bijis Polijā - par 13,1%, Lielbritānijā - par 5,6% un Francijā - par 4,3%.

Savukārt lielākais mazumtirdzniecības kritums fiksēts Maltā - par 9,7%, Rumānijā - par 5,8% un Portugālē - par 5,4%.

Mazumtirdzniecības apjoms pieauga deviņās valstīs un vēl deviņās samazinājās.

Savukārt Lietuvā mazumtirdzniecības apjoms gada laikā palielinājās par 3,6%, bet Igaunijā samazinājās par 3,9%.

Kopumā visās ES valstīs mazumtirdzniecības apgrozījums janvārī, salīdzinot ar 2010.gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 1,9%, bet eirozonas valstīs - par 0,7%.

Kā ziņots, 2007.gadā lielāko gada daļu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums Latvijā bija straujākais ES, bet pēc tam līderpozīcijas tika zaudētas, pieauguma tempi arvien samazinājās un kopš 2008.gada vidus tika piedzīvots straujš kritums. 2010.gada vasarā atkal atsākās Latvijas mazumtirdzniecības izaugsme.

Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Gada inflācija Latvijā sasniegusi šokējošos 16.7%, bet eksperti tuvākajos mēnešos liek gatavoties vēl lielākam patēriņa cenu pieaugumam.

Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, patēriņa cenu 12 mēnešu pieauguma temps februārī turpināja palielināties. «Vienīgā patīkamā ziņa ir tā, ka gandrīz 3%punktus no šī pieauguma veido tabaku izstrādājumu sadārdzinājums. Tomēr arī bez tā inflācija paliek nepieņemami augstā līmenī,» datus komentē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova. Salīdzinot ar janvāri patēriņa cenas pagājušajā mēnesī pieaugušas par 1,3%.

Pieauga tarifi

Skatoties patēriņa grupu cenu pārmaiņas 2008.gada februārī, salīdzinot ar 2008.gada janvāri, vislielākais cenu pieaugums (5.3%) bijis alkoholam un tabakai, kas skaidrojams ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga, tirdzniecībā turpinot nonākt cigaretēm ar jauno akcīzes nodokli, jo janvārī daļēji vēl tika tirgoti iepriekšējie cigarešu krājumi. Liela ietekme uz inflāciju bija arī cenu kāpumam siltumenerģijai, kā arī citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem. Pārējās mēneša inflāciju pamatā veidojošās kategorijas ir pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi: pārtika un mājokļa uzturēšana. Par 12% augot apkures tarifiem Rīgā, mājokļa uzturēšanas izmaksas vidēji valstī februārī pieauga par 5.2%,» skaidro Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Savukārt vislielākais patēriņa cenu kritums bijis sakaru pakalpojumiem, kas kļuvuši par 6.2% lētāki. «Pagaidām nepiepildās prognozes par iespējamo cenu kāpumu šogad šajā nozarē,» norāda P. Strautiņš. Tas noticis, jo par 11,4% lētāki kļuvuši mobilie sakari - samazinājušās vairāku priekšapmaksas karšu cenas.

2016. gada sākumā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpina pieaugt un februārī pārdošanas apjomi bija par 2,3% lielāki nekā pirms gada, kas ir nedaudz straujāk nekā janvārī (pieaugums par 1,9%) (salīdzināmās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati). Šogad mazumtirdzniecības apgrozījums aug mērenāk nekā pērn, ko lielā mērā ietekmē degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, norāda Ekonomikas ministrija.

2016. gada februārī auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi bija par aptuveni 10% zemāki nekā iepriekšējā gada februārī.

Februārī visstraujāk pieauga nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi, kas veidoja gandrīz 60% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms bija par 7% augstāks nekā 2015. gada attiecīgajā periodā un nodrošināja lielāko devumu no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, iedzīvotāji priekšroku deva pirkumiem Internetā vai pa pastu. Biežāk tika pirktas sporta preces un spēles, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas. Visstraujāk saruka mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji retāk iepirkās stendos un tirgos.

Šā gada jūlijā mazumtirdzniecības apjomi, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, visstraujāk no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm kāpuši Latvijā, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.

Kopumā gada griezumā visās 27 ES dalībvalstīs mazumtirdzniecības apjomi samazinājušies par 0,2%, savukārt eirozonas valstīs kopumā vērojams mazumtirdzniecības apjomu kritums par 1,7%.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, mazumtirdzniecības apjomi sarukuši deviņās valstīs, bet pieauguši – divpadsmit valstīs. Latvijā, kas mazumtirdzniecības apjomu pieauguma ziņā ES bijusi līderos, tas palielinājās par 10,3%. Otra ekonomika ES, kurā mazumtirdzniecības apjomi kāpuši visstraujāk, ir Igaunija, kurā bija vērojums palielinājums 6,5% apmērā, un trešajā vietā bija kaimiņvalsts Lietuva ar 5,7% mazumtirdzniecības apjomu palielinājumu, liecina Eurostat dati.

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par mazumtirdzniecību Latvijā, kopējie tirdzniecības apgrozījuma rādītāji salīdzināmajās cenās turpina liecināt par atgūšanos no pandēmijas radītajām sekām, informē Finanšu ministrija.

Pēc aprīlī uzrādītā straujā pieauguma pērnā gada zemās bāzes dēļ, maijā mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, kad mazumtirdzniecība sāka atgūties no zemākās tirdzniecības apjomu atzīmes aprīlī. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss salīdzināmajās cenās kopš šā gada janvāra palielinājies ik mēnesi un maijā tas ir par 26,6% augstāks nekā janvārī.

Šā gada maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības (bez degvielas) apjomi palielinājušies par 4,1% pret 2020. gada maiju, taču tie bijuši nedaudz zemāki nekā šā gada aprīlī. Mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kad tirdzniecības centros no 20. maija tika ļauts strādāt veikaliem, kuri var nodrošināt klientiem ieeju veikalā no ārpuses. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju tirdzniecības apjomu pieaugums fiksēts tādās preču grupās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtas par 21,2%, mājsaimniecības elektroierīces par 24,8%, kultūrai un atpūtai paredzētās preces par 17,7%, kā arī farmaceitiskie un medicīniskie piederumi par 9,9%. Turpretī samazinājums vērojams tādās preču grupās kā metālizstrādājumi, krāsas un stikls ( -2,9%) un apģērbi, apavi un ādas izstrādājumi (-15,9%).

Mazumtirdzniecības apjomi Latvijā turpina samazināties. Šā gada augustā tie bijuši par 2,7% zemāki nekā gadu iepriekš, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Arī salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, apjomi samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, augustā sarūkot par 0,4%. Šā gada augustā samazinājumu noteica gan pārtikas, gan nepārtikas preču noieta sarukums attiecīgi par 2,7% un 3,4%, savukārt degviela tirgota par 1,2% mazāk nekā pērn augustā. Apjomi pēdējo reizi tik zemā līmenī bijuši 2022. gada janvārī, ko nosaka gan joprojām augstās cenas gan pārtikas, gan nepārtikas precēm, gan arī kredītu procentu likmju kāpumi, samazinot iedzīvotāju brīvo līdzekļu apjomus. Arī Latvijas Bankas apkopotā statistika liecina, ka mājsaimniecību noguldījumi samazinās kopš šā gada janvāra.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi sarukuši par 2,1%, ko noteica pārtikas tirgoto apjomu sarukums par 5% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājums par 2,1%, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,9%. Pārtikas mazumtirdzniecības apjomi savu augstāko punktu sasniedza 2022. gada aprīlī, veidojot augstu bāzi pirmajā pusgadā, kas līdz gada beigām vienmērīgi samazināsies. 2023. gada ievadā pārtikas mazumtirdzniecībā bija krasas svārstības, apjomiem gan palielinoties gan samazinoties, bet kopš aprīļa nozīmīgu izmaiņu apjomos nav. Savukārt degvielas tirdzniecībā, gluži pretēji – zemākie degvielas tirdzniecības apjomi bijuši 2022. gada aprīlī (veidojot zemu bāzi), taču pēc tam sekoja apjomu palielināšanās līdz 2023. gada janvārim, kad apjomi atkal sāka samazināties.

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas ekonomikā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmārs Rimšēvičs uzsvēra, ka galvenie secinājumi ir šādi.

Jaunākā statistiskā informācija apstiprina, ka ekonomikas pieaugumu temps turpina mazināties, kas apstiprina nepieciešamību uzmanīgi sekot makroekonomiskās situācijas izmaiņām.

Inflācija gada sākumā turpināja pieaugt - janvārī gada inflācija sasniedza 15.8% un februārī 16.7%. Te spēkā iepriekš teiktais - inflācija būs pēdējais rādītājs, kas reaģēs uz makroekonomikas līdzsvarošanas pasākumiem un tautsaimniecības pieauguma bremzēšanos. Tās pakāpenisku mazināšanos varētu gaidīt, vēlākais, gada vidū. Gada sākumā vēl izjutīsim gan iepriekš pieņemtu administratīvu lēmumu ietekmi, gan sekas no pārlieku lielās kredītu un citu finanšu resursu ieplūdes iepriekšējos gados.

Latvijas ekonomikas izaugsme kopumā šajā gadā var sasniegt 3,5%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Latvijas ekonomikas izaugsme kopš 2011.gada bija viena no straujākajām ES. Tomēr pieauguma tempi pēdējos ceturkšņos nedaudz samazinās – 2014.gada 1.ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 2,8% lielāks nekā pirms gada. Lai arī pēdējos gados vērojama ekonomikas izaugsme, IKP vēl par 9% atpaliek no pirms krīzes līmeņa 2007.gadā, norāda EM.

Kopš 2010. gada Latvijas preču un pakalpojumu eksports ir audzis ļoti strauji un ir galvenais tautsaimniecības attīstības dzinulis. Eksporta apjomi šobrīd jau vairāk par 20% pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Tomēr zemais pieprasījums ārējos tirgos 2013.gadā ietekmēja eksporta dinamiku – eksporta apjomi pieauga par 1%. Savukārt 2014.gada 1.ceturksnī eksporta apjomi bija par 2,3% lielāki nekā pirms gada. Apjomīgākie pieaugumi šogad vērojami koksnes un tās izstrādājumu, kā arī lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta grupās.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 3,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 2,9 %.

Dati atklāj, ka 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 8,8 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 8,3 %.

Salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 21,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla (par 22,2 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 16,9 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 2,6 %), mājsaimniecības elektroierīču (par 3,5 %), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,5 %).