Db.lv publicē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas prognozes par to, kāds Latvijai būs 2008.gads.
"Iekšzemes kopprodukts
Šai sakarā vēl lielākas bažas izraisa stagnācija apstrādes rūpniecībā. Šogad apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā turpināja samazinājies un 2007. gada 3. ceturksnī bija tikai 10.7%, ko sekmēja gan joprojām strauji pakalpojamu sektoru pieauguma tempi, gan arī lejupslīde pašā apstrādes rūpniecības nozarē. Ņemot vērā, ka rūpniecība ir galvenā eksportējošā nozare Latvijā, nākotnes eksporta perspektīvas ir vēl pesimistiskākas. Jau tagad eksporta rādītāji nav īpaši iepriecinoši, jo vairākas nozarēs eksporta pieaugums ir novērots tikai eksportētās preces sadārdzināšanas dēļ, nevis pateicoties apjomu pieaugumam.
Prognoze 2008. gadam
Nākamā gada laikā visdrīzāk paredzams būtisks ekonomikas tempu sarukums. Augstās cenas ierobežos patēriņa pieaugumu. Šī iemesla dēļ turpināsies attīstības tempu palēninājums atsevišķos pakalpojumu sektoros, vēl nebeigsies arī nekustamā īpašuma tirgus atdzīšana. Galvenais risks Latvijas ekonomikai saistīts ar to, ka apvienojumā ar bēdīgo situāciju rūpniecībā, visas šīs tendences varētu sekmēt pārāk strauju Latvijas ekonomikas attīstības tempu samazinājumu, kas nekādā gadījumā nav vēlams. Diemžēl, mēs nevaram izslēgt šādu scenāriju. Tā realitāti apliecina Igaunijas piemērs, kad, pateicoties spēcīgai korekcijai nekustāmā īpašumu tirgū, apstrādes rūpniecības tempu samazinājumam un ne īpaši veiksmīgai atsevišķu pakalpojumu sektoru attīstībai, tās iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi samazinājās no 10-12% iepriekšējos gados līdz 7-6% šī gada vidū, un ekonomikas procesu palēninājums kaimiņvalstī visdrīzāk vēl turpināsies.
Prognozēt reālo IKP pieaugumu Latvijai ir diezgan grūti, jo ekonomikā turpinās aktīvs ēnu ekonomikas legalizācijas process. Nedz tā lielums, nedz arī ''atklāšanas'' temps nav īsti zināms. Tādējādi ''pelēkā'' ekonomika no vienas puses neļauj novērtēt reālo IKP apjomu, no otras - mākslīgi uzlabo IKP pieauguma rādītājus.
Inflācija
Šogad Latvijas inflācijas rādītājs sasniedza augstāko līmeni pēdējo 10 gadu laika: augustā gada inflācija pārsniedza psiholoģisko robežu 10% un novembrī jau bija 13.7%. Inflāciju pastāvīgi veicina vieni un tie paši faktori – pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu sadārdzināšanās un administratīvi regulējamo cenu kāpums. Šogad naftas cenas pasaules tirgos sasniedza vēsturiskos rekordus, kas arī atspoguļojās Latvijas inflācijas rādītājos. Akcīzes nodokļa paaugstināšana palielināja cenas tabakas izstrādājumiem, kas izskaidro apmēram vienu procentpunktu no kopējas 2007. gada inflācijas.
Šogad inflācijas rādītājus būtiski ietekmējis tieši pakalpojumu cenu pieaugums. Tas ievērojami pārsniedzis preču cenu pieaugumu – vidēji par 3-5 procentu punktiem. Šāds efekts bieži novērojams valstīs ar strauju ekonomikas attīstību un daļēji izskaidro faktu, kāpēc jaunās ekonomikas kopumā pieredz lielāku inflāciju nekā attīstītās valstis. Jāņem vērā arī, ka pakalpojumi pārsvarā ir netirgojamās preces, un straujš pakalpojumu sadārdzinājums daļēji norāda arī uz konkurences trūkumu Latvijā. Piedāvājot tirgojamas preces, uzņēmējs orientējas arī uz preces cenām pasaulē, bet pakalpojumu sniedzēji pārsvarā orientējas tikai uz iekšējo tirgu.
Prognoze 2008. gadam
Tuvākā pusgada laikā inflācijas tendences diez vai mainīsies. 2008.gadā turpināsies gāzes piegādes cenas pieaugums, kam sekos arī citu administratīvi regulējamo cenu kāpums. Administratīvi regulējamo cenu pieaugums veido apmēram 15% no inflācijas, tādējādi vēl lielāks gāzes, elektrības un citu tarifu pieaugums ierobežo iespējas samazināt inflāciju.
Jāsaprot arī, ka inflācija ir inerts rādītājs, kas ir ļoti atkarīgs no savas pagātnes pieredzes. Piemēram, plānojot budžetu nākamajam gadam, uzņēmēji tajā jau paredzējuši vismaz 10 procentu izmaksu pieaugumu, kas atspoguļosies arī viņu piedāvāto pakalpojumu un preču cenās. Tādējādi, stabili augsti inflācijas cipari arvien vairāk paaugstina jau tā spēcīgās inflācijas gaidas.
Nākamā gada otrajā pusē jau tagad novērojamais iekšēja patēriņa samazinājums sāks veicināt pakāpenisko inflācijas samazinājumu. Jau tagad augstās cenas un daļas Latvijas iedzīvotāju pirktspējas samazinājums samazina pieprasījumu pēc noteiktām precēm un pakalpojumiem. Šī tendence ar laiku kļūst spēcīgs cenu kāpumu ierobežojošais faktors. Tomēr, ņemot vērā iespējamo inflācijas pieaugumu gada sākumā, vidējie inflācijas rādītāji nākamgad varētu būt pat lielāki nekā šogad.
Ārējā tirdzniecība un tekošā konta deficīts
Pozitīvi vērtējams, ka šogad uzlabojušies eksportu raksturojošie rādītāji. Tajā pašā laikā ir novērojams importa pieauguma palēninājums. Tomēr tekošā konta deficīta līmenis paliek ļoti augstā līmenī (24.8 % no IKP 2007. gada pirmajos deviņos mēnešos). Turklāt jāņem vērā, ka eksporta un importa rādītāju pieaugumus parasti nerēķina salīdzināmajās cenās (kā, piemēram, IKP un ekonomikas nozaru pieaugumus - atņemot rādītāju pieaugumu, kas ir radies uz preču un pakalpojumu sadārdzināšanas rēķina). Tas nozīmē, ka reāls eksporta gada pieaugums ir par 10-15 procentpunktiem mazāks nekā uzrāda nominālais pieaugums (23.4% oktobrī), importam – par 4-6 procentpunktiem mazāks (12.1% oktobrī).
Prognoze 2008. gadam
Tomēr jāatzīst, ka par spīti pakāpeniskajam samazinājumam, tekošā konta deficīts tik un tā paliek nepieņemami augsts. Galvenais deficīta veicinošais faktors ir strauji importa pieauguma tempi, kuri pārsniedz eksporta pieaugumu. Ņemot vērā esošās tendences Latvijas ekonomikā – intensīvu patēriņu, kas veicina importu, un ļoti vājus rūpniecības - galvenās Latvijas eksporta nozares – rādītājus, tekošā konta bilances uzlabošanās notiks lēni.
Šajā sakarā svarīgi atzīmēt, ka lieli tekošā konta deficīti ir gandrīz neizbēgama parādība attīstības valstīs. Lai ātrāk sasniegtu attīstīto valstu līmeni, Latvijas ekonomika aizņemas, balstoties uz ienākumiem nākotnē, lai segtu pašreizējo patēriņu un investīcijas.
Darba tirgus
Darbaspēka trūkums un augošās izmaksas sekmējušas ienākumu pieaugumu Latvijā: 2007. gadā vidējā bruto alga valstī būs palielinājusies par 30%. Neapšaubāmi, tik strauji ienākumi ir auguši tikai daļai Latvijas iedzīvotāju, lielai daļai cilvēku ienākumi nav pieauguši vai pieauguši nenozīmīgi, un viņu pirktspēja, strauji augošo cenu apstākļos turpina samazināties. Turklāt daļu no straujā pieauguma izskaidro iedzīvotāju ienākumu legalizācijas process. Tādējādi Latvijā ir izteikta attīstības valstīm raksturīga iezīme – līdz ar ekonomikas attīstību ienākumu un dzīves līmeņa nevienādība valstī palielinās.
Tai pašā laikā ienākumu līmenis Latvijā vēl ļoti būtiski atšķiras no vairāku Eiropas valstu vidēja ienākumu līmeņa, kamēr cenas atsevišķām preču grupām Latvijā jau ir salīdzināmas ar cenām bagātākās valstīs vai pat pārsniedz tās. Zemās algas ir galvenais faktors, kas sekmējis intensīvu darbaspēku aizplūšanu uz ārzemēm, kas, kopā ar straujo ekonomisko attīstību, veicinājis bezdarba samazinājumu Latvijā.
Prognoze 2008. gadam
Bezdarba samazināšanās iespējas Latvijā ir diezgan ierobežotas, jo šis process jau ir gandrīz pietuvinājies savam dabiskajam līmenim (ekonomikas teorija paredz, ka pat pastāvot pilnai nodarbinātībai, bezdarbs valstī var būt). Tomēr, ņemot vērā atšķirīgu situāciju Latvijas reģionos, bezdarba samazināšanas iespējas vēl nav izsmeltas. Tai pašā laikā līdz ar ekonomikas tempu palēnināšanos, pieprasījums pēc darbaspēka var atslābt, kā rezultāta bezdarba līmenis ilgtermiņā var arī pieaugt.
Darbaspēka izmaksu pieaugumus nākamajā gadā uzrādīs tempu samazināšanos, ko galvenokārt ietekmēs algu pieauguma ierobežošana valsts sektorā strādājošiem. Tai pašā laikā privātsektorā algas rādītāji turpinās strauji pieaugt, tomēr diezgan nozīmīgi to ietekmēs aplokšņu algu atklāšana, palielinoties minimālai algai un neapliekamajam minimuma, ka arī valstī turpinoties cīņai ar neoficiālajiem ienākumiem.
Banku sektors
2007. gadā Latvijas komercbanku kredītu portfelis uzrādīja pieauguma tempu palēninājumu, ko veicināja aktīvāko tirgus dalībnieku piesardzīgāka politika attiecībā uz hipotekāro kredītu izsniegšanu. Tā septembra beigās izdoto kredītu apjoms pieauga par 47.6% (56% pagājušā gada attiecīgā periodā).
Kreditēšanas apjomi Latvijā sasnieguši pietiekami augstu līmeni: Latvijas komercbanku kredītportfelis jau pārsniedzis 100% no IKP, kas ir lielākais rādītājs jauno ES dalībvalstu vidū un kas jau ir salīdzināms ar situāciju attīstītajās ES valstīs. Ņemot vērā, ka turpmāka kreditēšanas izaugsme Latvijā ir saistīta ar paaugstinātu risku, kreditēšanas potenciāls ir diezgan ierobežots. Jau šī gada beigās kredītu pieauguma tempi palēnināsies līdz 40%, nākamajos gados tie varētu samazināties vēl divas reizes.
Tomēr tas nenozīmē, ka kreditēšana Latvijā apstāsies. Vienkārši pienācis brīdis, kad Latvijas ekonomika vairs nav spējīga absorbēt tik lielu kredītu naudas ieplūdi. Ņemot vērā situāciju nekustamā īpašuma tirgū, kreditēšanas tempu samazināšanās notiks caur hipotēku kredītu daudz mērenāku pieaugumu.
Jāņem vērā arī fakts, ka lielākā daļa no Latvijas komercbanku kredītportfeļa attiecas uz ārvalstu banku meitas uzņēmumiem un filiālēm. Tātad finanšu krīze un likviditātes grūtības, ko šogad pieredzēja pasaules finanšu tirgi, nevar neatspoguļoties uz resursu pieejamību Latvijas bankām.
Šogad noguldījumu gada pieaugums nedaudz palielinājies, sasniedzot 25.3% gada trešā ceturkšņa beigās (22.7% pagājušā gada attiecīgā periodā). Tomēr šī gada trešajā ceturksnī tika novērots rezidentu depozītu samazinājums, kam varētu būt vairāki iegansti:
mazāka aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū, kas sekmē tekošo kontu sarukumu;
augsta inflācija, kas mazina klientu pirktspēju un viņu interesi par noguldījumiem;
nauda vairs netiek ieguldīta, bet tiek novirzīta kredīta samaksai vai patēriņam;
daļa noguldītāju dod priekšroku ieguldījumiem investīciju fondos;
palēninājusies Latvijas darbaspēka aizplūduma intensitāte, kas nozīmē, ka Latvijā ienākošā ''Īrijas naudas'' plūsma nepieaug tik strauji kā agrāk;
Latvijas uzņēmumiem jāiegulda tehnoloģijās, modernizācijā un restrukturizācijā.
Vai mēs varam šos faktus nosaukt par tendenci un sagaidīt rezidentu samazinājumu arī turpmāk? Gan jā, gan nē. No vienas puses - klientu vēlme noguldīt ir stabila, savukārt augošie ienākumi daļai Latvijas iedzīvotāju un finanšu rezultātu uzlabošanās daļai Latvijas uzņēmumu palielina noguldījumu kopsummu. Tai pašā laikā jāpazinās, ka savā noguldījumu portfelī bankas iekļauj arī tekošos kontos – naudu, kas apgrozās klientu kontos, kuros atsevišķos mēnešos ir novērojums neliels kritums, kas arī izskaidro kopēja skaitļa samazinājumu.
Secinājumi
Ekonomisko procesu nesabalansētība Latvijā – straujš cenu un pakalpojumu sektoru pievienotas vērtības pieaugums, augsts tekošā konta deficīts, milzīgs bruto valsts ārējais parāds, relatīvi liels banku kredītu portfelis un citi procesi norāda uz ekonomikas pārkāršanu. Banku konservatīvāka kredītpolitika un aktivitātes samazinājums nekustamā īpašuma tirgū sekmē iekšējā pieprasījuma samazinājumu, tomēr tas ir tikai viens no kanāliem, kas var veicināt ekonomisko procesu stabilizācijas procesu. Neapšaubāmi ir nepieciešama vēl aktīvāka valdības pozīcija savu tēriņu samazinājumā un uzņēmējdarbības un eksporta veicināšanā. Lai samazinātu ''smagās piezemēšanās'' varbūtību, ir nepieciešama turpmākā valsts ekonomikas stabilizācijas plāna izstrāde. Tomēr jāatzīst, ka pat veiksmīgi realizējot stabilizāciju, tās ietekme uz ekonomiku būs jūtama tikai nākama gada otrajā pusē.
Ņemot vērā jau manāmo ekonomisko procesu palēninājumu, nākamajos gados IKP pieauguma tempi būtiski samazināsies, sasniedzot 5-7% gadā. Iekšējā patēriņa samazinājums ne tikai būs viens no galvenajiem ekonomikas pieauguma tempa un inflācijas palēnināšanās vecinošajiem faktoriem, bet arī palīdzēs samazināt ārējās nesabalansētības, proti tirdzniecības bilances un tekošā konta deficītus. Galvenais risks Latvijas ekonomikai ir saistīts ar varbūtību, ka šie procesi notiks pārāk strauji un sāpīgi Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, būtiski palielinot bankrotu skaitu un samazinot banku klientu maksātspēju."