Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.
«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.
Jau ziņots, ka FKTK vēl nav no visām ārvalstu bankām saņēmusi dokumentus par apķīlātajiem a/s Latvijas Krājbanka līdzekļiem aptuveni 100 miljonu latu vērtībā, biznesa portālam Nozare.lv sacīja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece. Konkrētas ārvalstu bankas, no kurām informācija vēl nav saņemta, FKTK neatklāj, sacīja A. Dravniece.
Saistībā ar a/s Latvijas Krājbanka ieķīlātajiem 100 miljoniem latu dokumenti nav saņemti no divām iesaistītajām bankām, 25.novembrī sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis. Šīm bankām esot aizsūtīti pieprasījumi, un, ja citādāk nebūs iespējams, tiks lūgta tiesībsargājošo iestāžu palīdzība.
Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks V. Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18. novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis V. Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.
18. novembra pēcpusdienā FKTK pārstāvji informējuši Krājbankas valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā uz Krājbankas korespondējošo kontu, kas atvērts Deutsche Bank. Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no Krājbankas korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās Investbank un Sberkred.
Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija M. Zalāna kompetencē, FKTK lūgumu viņš nodevis Krājbankas valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt Krājbankas Operāciju pārvaldei. Pēc tam Dz. Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar Investbank bijušo īpašnieku, Krājbankas padomes locekli V. Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar Investbank strādājošajiem.
Pēc tam I. Priedītis, Dz. Pelcbergs un M. Zalāns sazinājušies ar V. Antonovu, lai runātu par pilnīgu Investbank esošo kontu pārnešanu uz FKTK norādīto kontu. Savukārt V. Antonovs paskaidrojis, ka Krājbankas korespondējošais konts Investbank un Sberkred ir apķīlāts un, tā kā Krājbankas līdzekļi ir apgrūtināti, tos pārskaitīt neesot iespējams. Līdzīgi apgrūtinājumi esot nodibināti Krājbankas korespondējošajiem kontiem minētajās Eiropas bankās.
Pēc minētās informācijas saņemšanas Zalāns sazinājies ar FKTK pārstāvi Jāi Brazovski, kurš kopā ar kolēģiem un Krājbankas valdes locekļiem - M. Zalānu un Dz. Pelcbergu - tikušies bankas telpās un apzinājuši aktuālo situāciju ar Krājbankas likvīdajiem līdzekļiem.
Tad FKTK amatpersonas, Dz. Pelcbergs, M. Zalāns un I. Priedītis videokonferencē sazinājušies ar V. Antonovu, kurš tobrīd atradies Kijevā. Sarunā piedalījies arī Snoras bankas vadītājs Latvijā Andrejs Surmačs. V. Antonovs minētos faktus par Krājbankas korespondējošajiem kontiem apstiprinājis un paskaidrojis, ka kontos esošie līdzekļi ir apķīlāti pēc viņa iniciatīvas par labu citām kredītsaistībām, kas izmantotas ar Krājbanku nesaistītu izdevumu segšanai.
Uz J. Brazovska jautājumu, kurš bankas vārdā parakstījis nodrošinājuma līgumus, V. Antonovs esot paskaidrojis, ka tos parakstījis viņš pats un I. Priedītis. V. Antonovs arī esot norādījis, ka pārējie bankas valdes locekļi neesot informēti par to, ka bankas korespondējošajos kontos naudas līdzekļi ir apgrūtināti, un valdes lēmums par minēto darbību veikšanu neesot pieņemts.
FKTK pārstāvis J. Brazovskis jautājis I. Priedītim, kur atrodas konkrētie ķīlas līgumi, uz ko Krājbankas prezidents atbildējis, ka tie tikai vienā eksemplārā glabājas tajās bankās, kurās atrodas attiecīgie korespondējošie konti.
Pēc sarunas Krājbankas valde nākusi pie slēdziena - ja no bankas naudas līdzekļiem korespondējošajās bankās un vērtspapīru portfeļa Krājbankas bilancē atspoguļotās vērtības, kā arī naudas līdzekļiem, kas uzskatāmi par ienākošajiem, atņem naudas apjomu, kādam vajadzētu būt pieejamam Meinl Bank, East-West Bank un VTG Bank AG, tad konkrētajā brīdī līdzekļu kopējā summa veido apmēram 100 miljonus latu.
Ņemot vērā minēto, Krājbankas valde 18. novembrī nolēmusi nekavējoties vērsties prokuratūrā. Vēl pēc pāris dienām FKTK apturēja bankas darbību
Šāds notikumu scenārijs atbilst M. Zalāna stāstītajam telekompānijai LNT. Viņš uzsvēris, ka atklātās problēmas Krājbankā viņam bijušas tikpat liels pārsteigums kā sabiedrībai.
M. Zalāns stāstīja, ka finanšu iztrūkumu bankā atklājis 18.novembra vakarā, kad "Krājbanku" uzraugošie darbinieki bija uzdevuši bankai naudu pārskaitīt citā kontā, lai tā būtu brīvi pieejama, bet šo darījumu nebija iespējams veikt. Līdzko šie apstākļi atklāti, M. Zalāns zvanījis komisijai, ziņojis par notiekošo un pats aicinājis viņus ierasties bankā.
Patlaban M. Zalānam esot tikai tik daudz skaidrības, cik faktiski iesniegts materiālos policijai. «Te ir jautājums - cik bankas vadība zināja par notiekošo. Bankas vadība uzzināja tikai tad, kad par to tika informēta prokuratūra. Diemžēl tā ir. Tagad uzskatu, ka katras bankas valdes locekļa pienākums ir līdzdarboties, lai šo situāciju iespējami ātri atrisinātu,» sacīja M. Zalāns.
Lai gan publiski izskanējis viedoklis, ka, visticamāk, Krājbanku likvidēs, M. Zalāns uzskata, ka viss vēl nav zaudēts un banku vēl var glābt. «Jebkura akcionāra pienākums, to paredz likums, ir rūpēties par bankas kapitāla pietiekamību, mēs zinām, ka akcionārs Krājbankai ir Snoras, kam jārūpējas par kapitālu Krājbankā, līdzīgi kā to savulaik darīja Latvijas valsts, kad bija problēmas ar Parex banku, Parex bija banka Lietuvā, kuras likviditāte tika uzturēta - te ir vairāki risinājumi, kurus var izmantot, un nevajag nokārt degunu un teikt, ka te neko nevar glābt,» sacīja M. Zalāns.
M. Zalāns uzskata, ka viņa aizturēšana bija ļoti loģisks, likumam atbilstošs un pareizs scenārijs. «Ja policijai un prokuratūrai ir šāda informācija, cita varianta, kā rīkoties, nemaz nav, bet tas nenozīmē, ka es vai pārējie valdes locekļi būtu piedalījušies šādā potenciāli noziedzīgā nodarījumā,» uzsvēra bijušais bankas darbinieks.
