Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe aicina valdību un pārējās bankas rast risinājumu, kā saglabāt esošo Latvijas Krājbankas filiāļu, minibanku un bankomātu tīklu.
Finanšu traģēdija saistībā ar Latvijas Krājbanku smagi skārusi daudzus cilvēkus. Īpaši grūts un neērtību pilns laiks šobrīd ir mazajiem uzņēmējiem, kur Latvijas Krājbankas minibankas, filiāles un bankomāti bija vienīgie, norāda Aibe, kas apvieno 485 tirdzniecības vietas. Dundaga, Alsunga, Rucava, Viļāni, Koknese, Dagda, Priekule, Jaunpiebalga, Kalnciems – tās ir tikai dažas no Latvijas apdzīvotajām vietām, kurās vienīgā banka ir Latvijas Krājbanka. Trīs pašvaldības – Dundagas, Jaunpiebalgas un Dagdas dome – pat spiestas ņemt ārkārtas kredītus Valsts kasē.
«Uzņēmēji steigšus atver kontus citās bankās, taču līdzekļiem Latvijas Krājbankas kontos klāt netiek; nevar samaksāt par pakalpojumiem, precēm. Tā kā nestrādā Krājbankas termināli, veikalos pircēji ar kartēm norēķināties nevar. Dienās, kad bankomātos nevarēja izņemt naudu, cilvēki, kam konti ir citās bankās, brauca uz lielākām pilsētām, protams, arī iepērkoties tur. Grūti aptvert, kāds trieciens ir maza lauku veikaliņa īpašniekam, kaut tikai dienu paliekot bez pircējiem, ar iesaldētiem līdzekļiem bankā... Cilvēki lūdz preces «uz krīta», lūdz iespēju kaut kā caur mūsu kooperācijas veikaliem veikt maksājumus. Diemžēl šobrīd to nodrošināt nevaram, jo tad ir jāreģistrējas kā maksājumu pakalpojumu sniedzējam, bet tas nenotiek tik ātri,» situāciju ieskicē Latvijas tirgotāju kooperācijas Komercnodaļas vadītāja Tatjana Kuļikova. Visvairāk uztraucot nākotne – kas notiks pēc Latvijas Krājbankas likvidācijas. Tā kā šai bankai bija visplašākais nodaļu un bankomātu tīkls, pēc likvidēšanas lielā daļā Latvijas iedzīvotāji var palikt bešā, tāpēc kkooperācija vietējo mazo uzņēmēju vārdā lūdz pēc iespējas ātrāk risināt šo situāciju.
SIA Nobels ir viens no tiem Aibe partneriem, kam visa nauda glabājās Latvijas Krājbankā. «Nauda mums iesaldēta bankā, daudziem darbiniekiem arī algas tiek maksātas turpat... Nestrādā arī termināli. Tagad, protams, esam atvēruši kontu cita bankā, bet, kamēr uzstādīs jaunus karšu terminālus, paies laiks. Tikmēr ciešam zaudējumus un neērtības,» teic īpašniece Irina Artjomova. SIA Ebro īpašniece Sandra Akmeņlauka saimnieko veikaliņā Ventspils novadā, Ugālē, kur Latvijas Krājbanka bija vienīgā banka. Par laimi, uzņēmumam viens no kontiem bijis atvērts arī citā bankā. «Uzņēmējam ar vienu kontu vienā bankā nepietiek – pirmkārt, ir izdevīgāk norēķināties ar dažiem pakalpojumu sniedzējiem un preču piegādātājiem, otrkārt, tā ir drošāk. Tomēr, protams, arī mums Krājbankā palika iesaldēti līdzekļi... Privātpersonas vismaz var izņemt kaut tos 50 latus dienā, bet juridiskajām personām neko pagaidām nesola! Tagad vismaz varam redzēt, kas notiek kontā, bet pirmās dienas bijām pilnīgā neziņā, jo caur termināli nauda joprojām «gāja», bet cik, kas un kā – nebija ne jausmas. Tagad daudz vairāk ļaužu norēķinās skaidrā naudā, un man tā kaut kā jānogādā uz Ventspili, kas ir 40 km attālumā. Katru dienu to nav iespējams izdarīt, bet maksājumi taču jāveic! Protams, neērtības ir arī pircējiem, bija cilvēki, kas skaitīja pēdējos santīmus un lūdza dot to, kas par to sanāk. Daži bija tādā izmisumā, ka lūdza iedot pārtiku uz parāda,» stāsta Sandra Akmeņlauka. Viņa min arī citas neērtības – mainot banku, nākas mainīt rekvizītus, kas jāizziņo visiem sadarbības partneriem utt. Zaudējumu apmērs būšot redzams vēlāk, mēneša griezumā, bet skaidri zināms, ka tie ir, un ne mazi. Jau ziņots, ka Krājbankas krīze ietekmējusi aptuveni astoņus tūkstošus tirgotāju.