Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Lietuvas bankrotējušās bankas Snoras kredītportfelis, kura vērtība ir 1,6 miljardi litu (563,77 miljoni eiro), tiks pārdots starptautiskam konsorcijam, kuru vada investīciju banka, kas pagaidām nevēlas, lai tiktu publiskots tās nosaukums.

Iepriekš plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka par portfeļa pārdošanu tiek runāts ar Vācijas banku Deutsche Bank un vēl diviem pretendentiem, kas iepriekš izteikuši interesi par Lietuvas bankas Finasta un tās meitasuzņēmumu iegādi no Snoras.

Savukart Snoras piektdien paziņoja, ka bankas bankrota administrators turpinās sarunas ar konsorciju, kas ir iesniedzis vislabāko priekšlikumu.

«Kreditoru komiteja ir apstiprinājusi cenas grīdu aizdevuma portfelim un tā pārdošanas metodi. Uzskatām šo aktīvu pārdošanu par prioritāti, un mēs ceram, ka šis darījums tiks noslēgts - ar kreditoriem visizdevīgākajiem nosacījumiem - līdz šā gada beigām,» aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valstij piederošā noguldījumu un investīciju apdrošināšanas fonda Indeliu ir investiciju draudimas vadītāja un Snoras kreditoru komitejas priekšsēdētāja Aurēlija Mažintiene.

Bijušais Latvijas Krājbankas un Lietuvas bankas Snoras īpašnieks Vladimirs Antonovs, ko Lietuva grib saukt pie atbildības par Snoras īpašumu piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu, Maskavas arbitrāžas tiesā iesniedzis prasību pret Lietuvas valsti, vēloties pietiesāt 40 miljardus rubļu (555 miljonus eiro) par kaitējumu, kas, viņaprāt, nodarīts viņa mantai un reputācijai.

Kā atbildētāja lietā norādīta Lietuvas Tieslietu ministrija. Prasība iesniegta 5.augustā, bet pirmā tiesas sēde paredzēta 22.septembrī.

Savus materiālos zaudējumus Antonovs novērtējis par aptuveni 20,2 miljardiem rubļu, bet kaitējumu savai lietišķajai reputācijai - par 19,9 miljardiem rubļu.

Turklāt viņš vēlas, lai tiktu atzīti par nepatiesiem Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites 2011.gadā izskanējušie izteikumi, ka Snoras darbība vērtējama kā nekaunīgs uzbrukums Lietuvas banku sistēmai un Lietuvas pilsoņu interesēm.

Kā liecina tiesas materiāli, Antonova prasības nodrošināšanai tiesa aizliegusi atsavināt Snoras nekustamā īpašuma objektus Krievijas teritorijā - divpadsmit nedzīvojamās ēkas Maskavā un vēl dažas Maskavas apgabalā, kā arī divus betona žogus Krievijas galvaspilsētā aptuveni 400 metru kopgarumā.

Bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts «Vedomosti».

Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs «pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos». Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.

Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.

Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.

Lielbritānijas Augstā tiesa trešdien noraidījusi bijušo Latvijas Krājbankas un bankas Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska pārsūdzību par pagājušā gada sākumā pasludināto Londonas Vestminsteras tiesas lēmumu izdot abus bijušos baņķierus Lietuvai, vēsta ziņu aģentūra Press Association.

Tiesa atzinusi par pamatotu Lietuvas Ģenerālprokuratūras lēmumu izdot Eiropas aresta orderi viņu aizturēšanai un noraidījusi Antonova un Baranauska apgalvojumus, ka viņu lieta esot politiski motivēta.

Lietuva abus šobrīd Londonā dzīvojošos bijušos baņķierus tur aizdomās, ka viņi piesavinājušies Snoras īpašumus aptuveni 490 miljonu eiro vērtībā. Prokurori arī ierobežojuši viņu tiesības uz īpašumiem 233 miljonu eiro vērtībā.

Šis tiesas lēmums vēl gan var tikt pārsūdzēts Lielbritānijas Augstākajai tiesai, tomēr Lietuvas Ģenerālprokuratūra cer, ka izdošanas process neiekavēsies, vēsta Vz.lt. Kā preses konferencē norādījis prokurors Toms Krušna, visticamāk, pārsūdzība netiktu pieņemta. Antonovs un Baranausks tagad var apstrīdēt tikai līdzšinējo lietas izskatīšanas kārtību, bet ne tiesas noskaidrotos lietas faktiskos apstākļus, un šie procesi notiek krietni vien ātrāk.

Lielbritānija izdevusi aresta orderi bijušajiem Bankas Snoras AB īpašniekiem, kuri pazuda pēc tam, kad zaudēja cīņu pret izdošanu, lai tiktu tiesāti par krāpšanu Lietuvā, raksta Bloomberg.

Londonas tiesa izdevusi orderi Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska arestam pēc tam, kad Antonova advokāti paziņojuši, ka viņš ir aizbēdzis uz Krieviju, pārkāpjot viņa drošības naudas nosacījumus.

Lietuva 3,5 gadu garumā ir centusies panākt Krievijas pilsoņa Antonova un viņa Lietuvas biznesa partnera Baranauska izdošanu. Abi pazuda, lai kavētu viņu izdošanu Baltijas valstīm, kur viņi tiek vainoti dokumentu viltošanā un kontu pārskaitījumu veikšanā 490 miljonu eiro apmērā laikā, kad Snoras bija valsts trešā lielākā banka pēc noguldījumu apjoma, tādējādi radot bankas sabrukumu.

2014.gada janvārī Londonas Vestminsteras tiesa jau lēma, ka Antonovam un Baranauskam jāstājas taisnīgas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām krāpšanā, un noraidīja argumentus, ka viņu izdošana būtu cilvēktiesību pārkāpums, bet viņi drīz vien pārsūdzēja šo spriedumu Augstajai tiesai.

Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā trešdien tika aizturēts bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs, kurš tiek turēts aizdomās par Krievijas bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, ziņoja Krievijas mediju grupa RBK.

Antonovu aizturēja Sanktpēterburgas policijas galvenās izmeklēšanas pārvaldes darbinieki. Aizturēšana tika veikta, izmeklējot krimināllietu pēc Krievijas kriminālkodeksa panta par krāpšanu.

Banka «Sovetskij» oficiāli nepiederēja Antonovam, un par viņa saistību ar šo banku nav ziņots. 2015.gadā tika veikta šīs bankas sanācija, un tās finanšu atveseļošanai sākotnēji piesaistīja banku «Rossijskij kapital». No 2016.gada marta bankas «Sovetskij» sanāciju veica «Tatfondbank», bet tās licence 2017.gada martā tika atsaukta. Šī gada februārī Krievijas centrālā banka uzticēja bankas «Sovetskij» sanāciju Banku sektora konsolidācijas fondam.

Marta beigās Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Krievijas Ģenerālprokuratūrai pieprasījumu par juridiskas palīdzības sniegšanu lietas izmeklēšanā pret bijušajiem «Snoras» īpašniekiem Antonovu un Raimundu Baranausku.

Krievijas tiesa pirmdien piespriedusi bijušajam «Latvijas krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam divarpus gadu ieslodzījumu lietā par Krievijas bankas «Sovetskij» līdzekļu izkrāpšanu.

Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesa atzina Antonovu par vainīgu krāpšanā lielā apmērā.

Tiesa nolēma, ka ieslodzījums Antonovam jāizcieš vispārēja režīma kolonijā.

Antonovs savu vainu tiesā atzina. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš tika apcietināts tiesas zālē.

Jau ziņots, ka Antonovs tika aizturēts 2018.gada 12.aprīlī. Dienu vēlāk viņam tika noteikts drošības līdzeklis apcietinājums, kas 26.septembrī tika nomainīts pret mājas arestu.

Pēc izmeklēšanas materiāliem, Antonovs saziņā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem šajā bankā noformējis 150 miljonu rubļu (divi miljoni eiro) kredītlīniju ar procentu likmi 18% gadā. Kredītlīnija piešķirta īpaši nodibinātai firmai, kas nav veikusi reālu darbību. Antonovs ar līdzdalībniekiem saņemtos līdzekļus piesavinājušies, un viņiem nav bijis nodoma tos atdot, teikts lietas materiālos.

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics un bankas Snoras administrators vienojušies ar Air Baltic Corporation (ABC) par Latvijas Krājbankas meitas kompānijai SIA Atlantijas Biroji piederošo prasījumu tiesību pret ABC atpirkšanu.

Noslēgtā vienošanās ir kompleksa, un tā ietver virkni savstarpēji saistītu darījumu, kas paredz, ka ABC atpirks pret to vērstās prasījumu tiesības un tiesības uz dažām preču zīmēm vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā 15 gadu laikā, maksājot arī līgumā noteiktos procenta maksājumus atbilstoši tā brīža tirgus likmēm, informē administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Šī vienošanās nozīmē, ka Latvijas Krājbanka un banka Snoras iegūs līdzekļus, lai varētu turpināt norēķināšanos ar kreditoriem. Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics jau ir uzsācis norēķināšanos ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu, kam jau ir pārskaitīti 203 miljoni eiro.

Viļņas apgabaltiesa piektdien arestējusi bijušo Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimunda Baranauska līdzekļus un kontus Šveices bankās.

Tiesa norāda, ka apmierinājusi Snoras bankrota administratora Valneto lūgumu veikt pret Antonovu un Baranausku pagaidu drošības pasākumus.

Tā nolēmusi arestēt Baranauska līdzekļus gandrīz 70 miljonu eiro vērtībā un Antonova līdzekļus vairāk nekā 338 miljonu eiro vērtībā, kā arī viņu abu kopējos līdzekļus vairāk nekā 92 miljonu eiro vērtībā. Nolemts arestēt arī abu bijušo baņķieru kontus Šveices bankās.

Snoras bankrota administrators Gintars Adomonis ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka situāciju varēs komentēt nākamnedēļ.

Kā skaidrojusi tiesa, minētais lūgums iesniegts, lai varētu izskatīt Adomoņa iesniegto prasību pret Baranausku un Antonovu, kurā banka vēlas pietiesāt no viņiem vairāk nekā 500 miljonus eiro.

SIA Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation pirmdien nenotika, jo neviens nebija iemaksājis prasīto nodrošinājumu 1 milj. latu apmērā, informē AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Uz izsoli gan ieradās kompānijas Eurobalt Junipro pārstāvji, kas vēlējās piedalīties izsolē bez prasītā nodrošinājuma iemaksas, kas ir pretēji izsoles noteikumiem.

Šādā veidā Eurobalt Junipro, kura jau iepriekš bija mēģinājuši ierosināt Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespēju uz apstrīdētu prasījumu pamata, centās panākt sev izdevīgu risinājumu, pārkāpjot izsoles noteikumus.

Par tālāko lietas risinājumu administrators lems tuvākajā laikā, informē KPMG.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Bijušais Latvijas Krājbankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs savā kontrolē pārņēmis Krievijas banku Russkij investicionnij aļjans (RIA-bank), tādējādi atgriežoties banku biznesā pēc vairāku savā īpašumā esošu banku sabrukuma, anonīmi avoti atklājuši Krievijas lietišķajam laikrakstam Vedomosti.

Vairāki baņķieri un Antonova paziņas laikrakstam atklājuši, ka kopš šā gada janvāra Anotonovs faktiski kontrolē RIA-bank, bet tuvākajā laikā viņa uzticības personas varētu pārņemt arī banku Russkij meždunarodnij bank (RMB). Vedomosti savus avotus identificēja kā cilvēku, kas tādu informāciju saņēmis no Krievijas centrālās bankas, baņķieri, kas sadarbojas ar RIA-bank, un kādas Antonova kompānijas līgumpartnerfirmas darbinieku.

Ar RIA-bank strādājošais baņķieris Vedomosti norādīja, ka nez vai pats Antonovs Krievijā var iegūt kādus banku aktīvus, jo centrālās bankas vērtējumā viņš nav uzticams īpašnieks, lai gan «formālu pretenziju pret Antonovu [Krievijas] varasiestādēm nav». Viņš sacīja, ka Krievijas centrālajā bankā ir informācija par Antonova iesaisti banku tirgū un viņš pat esot uzaicināts ierasties uz tikšanos centrālajā bankā.

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics un bankas Snoras administrators Neils Hanters Kūpers izsolē pārdos Latvijas Krājbankas meitas kompānijai SIA Atlantijas Biroji piederošās prasījumu tiesības pret AS Air Baltic Corporation, informē KPMG pārstāvji.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Izsole notiks 4. novembrī plkst. 11 Ganību dambī 17A. Pretendentiem līdz izsoles dienai ir jāieskaita Latvijas Krājbankas norādītajā kontā pirkuma nodrošinājums 1 milj. latu apmērā.

Latvijas Krājbanka un banka Snoras aizdeva bijušajam Air Baltic Corporation (ABC) akcionāram Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) vairākus desmitus miljonu latu, savukārt BAS ir aizdevusi un investējusi līdzekļus ABC. Ņemot vērā, ka BAS nepildīja savas saistības pret bankām (saistības vairāk nekā 65,5 milj.eiro apmērā), Latvijas Krājbanka un banka Snoras realizēja komercķīlu, kas bija vienīgais nodrošinājums šiem aizdevumiem.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» likvidējamajai Lietuvas bankai «Snoras» desmit gadus pirms noteiktā termiņa atmaksājusi 19,497 miljonu eiro kredītu.

«Snoras» bankrota administratora un «airBaltic» 2014.gada martā parakstītais līgums paredzēja, ka Latvijas kompānija savas saistības izpildīs pakāpeniski. Pirmajā parāda atmaksas posmā «airBaltic» bankai maksāja tikai kredīta procentus, bet vēlāk sāka arī paša aizdevuma atmaksu, kas pilnībā bija jāveic līdz 2029.gadam.

«Varam teikt, ka veiksmīgas sarunas ar «airBaltic» bankas kreditoriem ir ietaupījušas desmit gadus. Tāds risinājums kļuva iespējams saistībā ar apstākļu un Latvijas kompānijas finansiālās situācijas izmaiņām. «airBaltic» izpildīja savas saistības pret banku, atmaksājot visu parādu līdz pēdējam centam, un «Snoras» patiesībā ir pabeigusi lielāko aizdevumu atgūšanas posmu,» sacīja «Snoras» bankrota administrators Gintars Adomonis.

Patlaban likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka (Krājbankā) vēl strādā 40 darbinieki, kuri nodarbojas gan ar aktīvu atgūšanu, gan dokumentu arhivēšanu.

Kad iestājās Krājbankas maksātnespēja, kredītiestādē bija 900 darbinieki, tagad to skaits samazinājies līdz 40. Ik pēc trim mēnešiem tiek vērtēts, kāda ir darbinieku slodze, vai darbinieku skaitu iespējams samazināt. Strādājošie arī paši nolemj atstāt darbu Krājbankā, stāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Patlaban bankas darbinieki ir nodarbināti vairākās jomās. Viena no tām ir aktīvu atgūšana, kas ietver gan tiesvedības, gan arī restrukturizācijas daļu, kura nodarbojas ar 465 Krājbankā atlikušajiem kredītiem. Bankas Administratīvais departaments nodarbojas ar bankas bilancē vēl palikušo īpašumu apsaimniekošanu.

Administratīvā apgabaltiesa apmierinājusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prasību pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) par RTU iekļaušanu to personu sarakstā, kurām pienākas valsts garantētā atlīdzība 100 tūkstošu eiro apmērā kā AS Latvijas Krājbanka noguldītājam.

RTU AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas pasludināšanas brīdī bija noguldījusi 1,39 miljonus latu. 2012. gada 21. martā RTU vērsās FKTK ar lūgumu izmaksāt tai valsts garantēto atlīdzību 100 tūkstošu eiro apmērā.

Iepriekš FKTK nebija iekļāvusi RTU to personu sarakstā, kurām pienākas garantētā atlīdzība. FKTK kā argumentu minēja to, ka RTU tiek daļēji finansēta no valsts līdzekļiem, bet saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu atlīdzība netiek izmaksāta par to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta.

Krājbankā noguldītie RTU līdzekļi bija pilnībā universitātes pašas ieņēmumi, tāpēc tiesa pieņēma universitātei labvēlīgu lēmumu. Turklāt tiesa atzina, ka Noguldījumu garantiju likums ir skatāms kontekstā ar Eiropas Savienības tiesību normām.

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

«Mūsu valstī nepastāv nedz profesionālā, nedz politiskā atbildība. Ja vēl kādai citai bankai rastos tādas pašas problēmas kā Parex un Latvijas Krājbanka, es nezinu, vai kaut kas būtu citādāk. Man nav pārliecības, ka to bankrots ir devis pietiekami lielu mācību, lai nekas tāds vairāk neatkārtotos,» uzskata Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš, uzsverot, ka Latvijā būtu jāmainās Finanšu un kapitāltirgus uzraudzības komisijas lomai.

Viņš norāda – tā kā abu minēto banku bankroti jau pieskaitāmi vēsturei, tagad tos var uzlūkot bez sakāpinātām emocijām. «Un ko mēs redzam - neviens tā arī nav uzņēmies vainu par notikušo. Nav nedz apsūdzēto, nedz sodīto. Absurdi sanāk – cietušie ir, bet vainīgo nav,» norāda J. Āboliņš.

«Ironizējot varētu teikt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs kļuva par Parex bankas līdzīpašnieku, jo tajā tika ieguldīta mūsu nodokļos samaksātā nauda. Taču Latvijas Krājbankas gadījumā viss bija citādāk. Atbildīgās amatpersonas izlēma šo banku neglābt, un tas daudziem radīja finansiālus zaudējumus. Pēdējās bankas «aiziešanu pa burbuli» mēs varējām nepiedzīvot, ja vien mūsu valstī bankās notiekošo uzraudzītu daudz striktāk,» pauž Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis.

Lietuvas tiesa likvidējamās "Latvijas krājbankas" kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas "Snoras" bijušajiem īpašniekiem Vladimiram Antonovam un Raimondam Baranauskam, kuri slēpjas Krievijā, aizmuguriski piespriedusi 10,5 gadu cietumsodu par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.

Viļņas apgabaltiesa šo spriedumu pasludināja otrdien, pabeidzot izskatīt krimināllietu, ko Ģenerālprokuratūra tiesai nodeva vēl 2019.gadā pēc nedaudz vairāk nekā septiņus gadus ilgas pirmstiesas izmeklēšanas.

Antonovam un Baranauskam tika piespriests cietumsods par astoņiem tīšiem noziegumiem. Antonovs tika atzīts arī par noziegumu galveno organizatoru.

Krievijas pilsonis Antonovs un Lietuvas pilsonis Baranausks tika notiesāti aizmuguriski - to pieļauj 2017.gadā pieņemtie Lietuvas Kriminālprocesa kodeksa grozījumi, kas paplašina iespēju notiesāt personas viņu prombūtnē par noziegumiem, kas nodarījuši būtisku kaitējumu.

Tiesa konstatēja, ka viņi piesavinājās īpašumu aptuveni 509 miljonu eiro vērtībā, nodarīja zaudējumus aptuveni 460 miljonu eiro apmērā bankai "Snoras" un tās kreditoriem, kā arī piesavinājās vēl 14,5 miljonus eiro.

Noslēgusies likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bijušās centrālās ēkas Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15, pirmā brīvās pārdošanas kārta, kuras laikā atrasts ēkas pircējs.

Pirmajā bijušā Latvijas Krājbankas centrālā biroja brīvās pārdošanas kārtā, ko organizēja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Colliers International, tika saņemti deviņi piedāvājumi. Šis nekustamais īpašums pieder Latvijas Krājbankas mātesbankai likvidējamai Lietuvas bankai Snoras. Snoras maksātnespējas administrators ir akceptējis augstāko saņemto piedāvājumu, un uzvarējušais dalībnieks jau ir iemaksājis drošības naudu.

Pārdošanas cena tiks publiskota pēc pārdošanas darījuma noslēgšanās, informē Colliers International. Patlaban netiek atklāts, kas iegādājies īpašumu.

Nākamnedēļ, 26. maijā notiks Lietuvas maksātnespējīgajai bankai Snoras piederošās AS Latvijas Krājbanka centrālās ēkas Jāņa Daliņa ielā 15 atkārtota izsole, liecina paziņojums bankas mājaslapā.

Šis ir lielākais un visdārgākais nekustamais īpašums, kas pieder Snoras grupai Latvijā, norāda Snoras maksātnespējas administrators Neils Kūpers, piebilstot, ka tās pārdošana ļaus kreditoriem atdot ievērojamu naudas apjomu.

Izsoli rīko nekustamā īpašuma kompānija Colliers International Latvia, kas izsolīs arī otru Snoras īpašumu, kas atrodas Rīgā, Pils ielā 23. Šīs ēkas izsole notiks 2. jūnijā.

Colliers International Latvia vadītājs Deniss Kairāns norāda, ka interese par īpašumu ir augsta un ievērojami aug, tuvojoties izsoles dienai. Krājbankas centrālās ēkas tehniskais stāvoklis ir labs.

Pelnošāko uzņēmumu topā pamanījies iekļūt arī nu jau bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nesen DB publicētais apsekojums pēc Lursoft datiem parādīja, ka, lai gan kopējais 106 tūkst. apskatīto uzņēmumu apgrozījums pērn ir samazinājies, to peļņa ir augusi. Godpilno ceturto vietu pelnošāko Latvijas uzņēmumu topā ieņem bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitas uzņēmums SIA Atlantijas biroji, kura neto peļņa 2014. gadā bija 38,72 milj. eiro. Tas aiz sevis atstājis tādus uzņēmumus kā a/s Latvenergo (34,98 milj. eiro), Mikrotīkls (34,4 milj. eiro) un a/s Latvijas gāze (32,03 milj. eiro).

Sakārto aktīvus

Pie lielās peļņas 2014. gadā SIA Atlantijas biroji – uzņēmums, kura nosaukums daudziem DB aptaujātajiem ekspertiem vispār neko neizteica, – ticis, «savedot kārtībā vairākus aktīvus. Tā rezultātā arī parādījusies šāda grāmatvediskā peļņa, kas kompensējusi 2012. gada finanšu gada zaudējumus, kas SIA Atlantijas biroji radušies, pārņemot finanšu ķīlu no SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kā arī attiecīgās saistības pret la/s Latvijas krājbanka un Snoras», DB skaidro SIA Atlantijas biroji pārstāvis Oskars Fīrmanis. DB jau rakstīja, ka viena no galvenajām Atlantijas biroju «aktīvu sakārtošanas» aktivitātēm pērn bija tā, ka Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic pati atpirka no SIA Atlantijas birojiem prasījuma tiesības pret sevi. Vairākus desmitus miljonus vērtās prasījumu tiesības AirBaltic atbilstoši līgumam varēs atmaksāt 15 gadu laikā. Tas radīja sašutumu vairākos Latvijas krājbankas kreditoros, pieļaujot, ka AirBaltic parāds pret banku tādējādi varētu būt ticis samazināts. Zīmīgi, ka SIA Atlantijas biroji gūtā peļņa nav jānovirza iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai vai Latvijas krājbankas kreditoriem, norādīja Oskars Fīrmanis, piebilstot, ka līdzekļi būtu jānovirza tikai tādā gadījumā, ja tiktu pārdoti paši SIA Atlantijas biroji.